Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Konferencē "Latvijas armijas iznīcināšana 1940.–1941.gads". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.06.2011., Nr. 93 (4491) https://vestnesis.lv/ta/id/231661

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konferencē "Pieminot 1941.gada 14.jūniju"

Vēl šajā numurā

15.06.2011., Nr. 93 (4491)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Konferencē “Latvijas armijas iznīcināšana 1940.–1941.gads”

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks:

A.god. zinātniskās konferences dalībnieki!

Šovasar aprit 70 gadu kopš padomju okupācijas režīms uz Sibīriju aizveda tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Starp viņiem bija arī daudzi Latvijas karavīri un mūsu virsniecības elite. Patiesība ir skaudra – kopumā no 1940. līdz 1941.gadam represijas skāra 4665 Latvijas armijas karavīrus, tostarp 1086 virsniekus.

Pasaulē ir plaši izskanējusi Polijas Katiņas traģēdija, taču ārpus mūsu valsts robežām diemžēl ļoti maz ir zināms par padomju režīma pastrādātu tādu pašu noziegumu Latvijā 1941.gada 14.jūnijā. Šajā dienā Latvijas armijas virsnieku vasaras nometnē Litenē un Ostroviešos tika nošauti vai apcietināti un uz Sibīriju aizvesti vairāki simti virsnieku. Šī bija mūsu Katiņa – rūpīgi izplānota un labi organizēta Latvijas armijas iznīcināšana ar mērķi salauzt latviešu nacionālo garu.

Pagājušajā gadā ar Aizsardzības ministrijas līdzdalību notika Latvijas Centrālajai padomei un kureliešiem veltīta starptautiska zinātniska konference, kuras uzmanības centrā bija Latvijas valstisko interešu aizstāvji un to centieni atjaunot Latvijas suverenitāti Otrā pasaules kara izskaņā. Esmu patiesi gandarīts, ka šādas zinātniskas konferences, kuru uzmanības centrā ir 20.gadsimta Latvijas vēstures sarežģītie un nereti tendenciozi interpretētie notikumi, tiek turpinātas. Tajās ar argumentētiem un rūpīgā pētniecībā balstītiem priekšlasījumiem piedalās akadēmiķi, vēsturnieki un pētnieki. Ir jābūt objektīvam un vispusīgam vēstures notikumu izvērtējumam, kas tiek skatīti plašākā kontekstā.

Litenes notikumi tikai vēlreiz apliecina, ka jebkāda retorika par Latvijas “miermīlīgu” un “brīvprātīgu” iekļaušanos padomju republiku saimē ir klaji meli un nepatiesība. Gan pagātnē, gan diemžēl vēl joprojām ir centieni noklusēt vai sagrozīt mūsu valsts vēsturi un to interpretēt atbilstoši politiskajam izdevīgumam. Tāpēc mūsu pienākums un atbildība ir, lai patiesība par Latvijas un tās tautas vēsturi izskanētu pēc iespējas plašāk. Šodien Litenes notikumiem veltītā zinātniskā konference ir brīnišķīgs un ļoti svarīgs ieguldījums vēstures patiesam atspoguļojumam.

 

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte

Litenes notikumi Latvijas nacionālās demokrātiskās valsts vēsturē un liktenī nav pietiekami apzināti, un Latvijas virsniecības iznīcināšana 1941.gadā ir tikpat nozīmīga nācijas vēsturiskās atmiņas mezglu pinumā kā Latvijas valsts dibināšana 1918.gadā un neatkarības atjaunošana 1990.gadā, uzskata kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Gulbenes novada Litenē uzrunājot konferences “Latvijas armijas iznīcināšana 1940.–1941.gads” dalībniekus, viņa uzsvēra, ka vēsturnieku paveiktais nav apšaubāms, taču “šis stāsts nav pietiekami skaļi un skaidri visā tā traģiskajā nozīmīgumā izstāstīts mums visiem, Latvijas tautai”.

S.Ēlerte uzsvēra, ka iemesls Latvijas virsniecības iznīcināšanai 1941.gadā, protams, bija bailes, ka armija varētu pretoties. “Bet tas noteikti nebija vienīgais iemesls. Virsniecība un armija ir neatkarīgas valsts simboli. Tāpēc tas, kas notika Litenē, bija arī simboliska Latvijas valsts iznīcināšana. Tāpēc stāsts par to ir tik svarīgs,” norādīja S.Ēlerte.

Viņa atgādināja, ka kopīga vēsturiskā apziņa vai sociālā atmiņa ir viens no svarīgākajiem nacionālās identitātes pamatiem. “Tas ir pamats sabiedrības integrācijai, tas ir stāsts katram mums, kas jāzina. Jāzina visiem tiem, kas vēlas kļūt par daļu no Latvijas tautas,” norādīja S.Ēlerte. Sociālā atmiņa un vēsturiskā apziņa ir svarīga, lai atjaunotu taisnīgumu. Viņa atgādināja par Katiņas traģēdijas lomu Krievijas un Polijas starpvalstu attiecībās. “Poļu virsniecības iznīcināšana Katiņā bija un ir divu valstu dienaskārtībā. Kāpēc nevar tā vienkārši aizmirst? Tāpēc, ka nevar aizmirst lietas, kurās nav panākts izlīgums, kurā nav atjaunots taisnīgums. Tāpēc Litenes vārds mums visiem sevis apzināšanai un savas valsts apzināšanai ir tik nozīmīgs,” pauda S.Ēlerte.

Konferences dalībniekiem S.Ēlerte nolasīja arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzrunu. Viņš atgādināja par armijas lomu Latvijas valsts izveidošanā. “Otrā pasaules kara priekšvakarā Latvijas armija kārtējo Latvijai traģisko vēstures pavērsienu rezultātā tika iznīcināta. Tā ir svarīga daļa no mūsu tautas un valsts likteņa, un mūsu pienākums ir to zināt,” savā uzrunā pauda V.Dombrovskis. Viņš pateicās rīkotājiem par šīs konferences organizēšanu un klātesošajiem novēlēja ražīgu un interesantu darbu, uzklausot vēsturnieku pētījumus par 1940. un 1941.gada notikumiem.

Zinātnisko konferenci “Latvijas armijas iznīcināšana. 1940.–1941.gads” rīkoja Gulbenes novada dome sadarbībā ar Valsts prezidenta Latvijas vēsturnieku komisiju. Šogad aprit 70 gadi kopš traģiskajiem 1941.gada 14.jūnija notikumiem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika arī represijas pret Latvijas armijas karavīriem. 1941.gada 14.jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un deportēja uz Sibīriju vismaz 430 virsniekus. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.

Andris Saulītis,
ministres preses sekretārs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!