Saeimas 2011.gada 9.jūnija sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 9.jūnija kārtējo sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka man ir iesniegti vairāki lūgumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir lūgusi izdarīt grozījumus Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Anda Caunīša saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, tad lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Anda Caunīša saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai deputāts Seržants vēlas runāt par darba kārtības maiņu?... Nē, mēs pašreiz lemjam nevis par jautājumu pēc būtības, bet par to, vai izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā šo jautājumu.

Bērziņa kungs, vai jūs uzstājat uz balsojumu?... Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas šā gada 9.jūnija sēdes darba kārtībā un tajā papildus iekļautu lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 9.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto un grozīto Saeimas sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Kad pirms divām nedēļām atkārtoti iesniedzām sagatavotos Satversmes grozījumus, kas paredz tautas vēlēta prezidenta institūta iedibināšanu, neparedzējām, ka šis likumprojekts tik īsā laikā būs kļuvis daudz aktuālāks.

Šoreiz esam sagatavojuši veselu likumprojektu paketi, kas tieši saistīta ar izmaiņām prezidenta ievēlēšanas kārtībā.

Viss, kas norisinājies pēdējā laikā, tikai vēlreiz un vēlreiz apliecina nepieciešamību nepastarpināti vēlēt Valsts prezidentu tautai. Tas izslēgtu jau tik ierasto intrigu „režīmu” ap Valsts prezidenta ievēlēšanu. Te īpašā slepenība, te sacensība, kurš pirmais izvirzīs, te novēršanās, jo nepaglaudīja pa spalvai... Tā taču ir māžošanās!

Pagājuši vairāk nekā divi mēneši, kopš no šīs tribīnes apmainījāmies viedokļiem ar Čepānes kundzi, un, kaut arī nacionālās apvienības iniciētā likumprojekta cienījamā oponente izteica apņēmību, ka pie tautas vēlēta prezidenta lietas Juridiskā komisija strādās, apspriežoties ar visām frakcijām, rīcība šajā virzienā diemžēl īsti tā arī nav sekojusi. Arī man, tāpat kā visiem šajā zālē, profesore Ilma Čepāne ir autoritāte, un tieši tāpēc nevaru saprast, kāpēc vajag noklusēt vai sagrozīt likumprojektā iekļautās normas.

Piemēram, iepriekš, runājot par likumprojektu, tika citēts 56.pants: „Ministru kabinetu sastāda persona, kuru ieceļ Valsts prezidents. Ministru kabineta sastāvu apstiprina Valsts prezidents.” Un turpināts ar izvilkumu no likumprojekta 59.panta: „Ministru prezidentam un ministram jāatkāpjas, kad Valsts prezidents to prasa.” Nez kāpēc aizmirst šā paša panta pirmo daļu, kas būtiski maina kontekstu, un tur ir teikts: „Ministru prezidentam viņa amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Ministru prezidents un ministri par savu darbību ir atbildīgi Valsts prezidenta un Saeimas priekšā. Ministru prezidentam vai ministram jāatkāpjas, kad Saeima ar visu deputātu vairākumu tiem izsaka neuzticību.” Tātad no pašreiz spēkā esošās kārtības... mainījies vien tas, ka prezidentam arī ir tiesības atcelt uzticību zaudējušu ministru, ja Saeimas vairākums kaut kādu iemeslu dēļ uz to nevar sadūšoties.

Šo nespēju atbrīvoties no atsevišķiem šīs valdības ministriem mēs izjūtam joprojām, koalīcijai spēlējot spēlītes ar nosaukumiem „Kompromiss” vai arī „Vajag svarīgu vietu svarīgam cilvēkam”. Arī pret 35.pantā ietverto pamatuzstādījumu „Valsts prezidents ir valsts galva. Valsts prezidents kalpo tautas labumam, ir nacionālās vienotības, valstiskās neatkarības, demokrātijas un tiesiskuma balsts” tika izteikti iebildumi. Dīvaini!

Vai tad Valsts prezidents nav valsts galva? Kurš tad, cienījamie kolēģi, ir valsts galva? Vai tad Valsts prezidenta pienākums nav kalpot tautas labumam? Kam tad? Saeimas labumam? Oligarhu? Sorosa vai varbūt Eiropas labumam? Vai tad Valsts prezidenta uzdevums nav veicināt nacionālo vienotību? Vai tad Valsts prezidenta pienākums nav rūpēties par valstisko neatkarību, demokrātiju un tiesiskumu? Vai tad Valsts prezidents nav viens no šiem valsts pamatvērtību balstiem visas Satversmē noteiktās sistēmas ietvaros? Vai balsti ir tikai Saeima, Ministru kabinets un tiesu vara?

Manuprāt, nesenais Valsts prezidenta rīkojums apliecināja šā vēl Satversmē neiekļautā pamatuzstādījuma faktisko patiesumu.

Satversmes grozījumos ietvertā kārtība nosaka principu, ka parlaments veic savus pienākumus, neuzurpējot visu varu, bet Valsts prezidents atbilstoši savai arbitra funkcijai un pilnvarām līdzsvaro visus trīs varas atzarus, nevis vada izpildvaru. Tāpēc Čepānes kundzes mājiens par vadonību un superprezidentālu valsti ir visai subjektīvs vērtējums likumprojektā ietvertajai lietu kārtībai.

Vēlreiz vēlos apliecināt, ka šo Satversmes grozījumu projektu izstrādāja konstitucionālo tiesību eksperti, konsultēja un savu pozitīvo vērtējumu deva tiesību speciālisti, kuru autoritāte ir vispāratzīta. Iestrādātās normas darbojas daudzās Eiropas parlamentārās demokrātijas valstīs. Tas viss ir detalizitēti aprakstīts likumprojekta anotācijā...

40 sekundes man vēl vajadzēs...

Noslēgumā. Likumprojektā ietvertā norma par spēkā stāšanos ir īpašas uzmanības vērta. Tā nosaka, ka tautas prezidenta ievēlēšana paredzēta pēc pagājušajā nedēļā ievēlētā prezidenta pilnvaru beigām. Tas nozīmē, ka tā tas ir arī gadījumā, ja pēc šā gada rudenī jaunievēlētās Saeimas sanākšanas jaunais Valsts prezidents kādu iemeslu dēļ nolemj atkāpties no amata, un viens no godājamā Bērziņa kunga šādas rīcības iemesliem varētu būt viņa vēlēšanās patiesi kļūt par tautas prezidentu. Par tādu viņš taču sevi sajuta drīz pēc ievēlēšanas jau šajā Saeimā.

Jaunajam Valsts prezidentam ir visas iespējas līdz Satversmes grozījumu pieņemšanai apliecināt sevi kā tautas cienīgu valstsvīru. Ar šo lēmumu šai Saeimai vēl ir iespēja parādīt pienācīgu attieksmi pret tautu – pašai vēlēt savas valsts galvu.

Aicinu balsot „par” likumprojekta nodošanu komisijām, tādējādi apliecinot labos nodomus, lai nākamā Saeima šo procesu varētu novest līdz pozitīvam rezultātam.

Aicinu balsot „par” tautas vēlētu prezidentu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 19, atturas – 6. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, kuru iesnieguši deputāti Parādnieks, Cilinskis, Dzintars, Dombrava un Gaidis Bērziņš. Prezidijs ierosina nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms gribu paust pateicības vārdus par atbalstu Satversmes grozījumu projekta nodošanai komisijām. Šie pavadošie likumprojekti, no kuriem es ziņošu par diviem – tātad par likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” un likumprojektu „Valsts prezidenta atlaišanas kārtības likums” –, ir likumu pakete, ar ko tiek nodrošināts tas, par ko bija vislielākās... tiek nodrošināts instruments pret to, par ko bija vislielākās bažas pirmajā reizē, kad mēs iesniedzām šo projektu, – nodrošinājums pret vadonismu, nodrošinājums pret likuma un Satversmes neievērošanu, nodrošinājums pret antidemokrātisku rīcību. Šāds nodrošinājums ir arī Lietuvas Konstitūcijā, un mēs redzam, ka šis nodrošinājums zināmā mērā ir līdzīgs.

Šie divi likumprojekti nosaka, ka ne mazāk kā 60 deputātiem ir tiesības ierosināt Valsts prezidenta atlaišanas procedūru, un galavārds šajā jautājumā ir jāsaka Satversmes tiesai. Šī procedūra ir tiesiska, šī procedūra ir demokrātiska, un mēs uzskatām, ka deputātos ir vairāk sapratnes par mūsu iesniegtajiem projektiem tieši tāpēc, ka mēs esam pievienojuši šos pavadošos likumus.

Papildus gribu minēt to, ka ir izveidota darba grupa pie Juridiskās komisijas, kurai acīmredzot būs jāveic ļoti ilgs un nopietns darbs, un politiskās partijas, kuras praktiski visas ir paudušas atbalstu – vismaz vārdos! – Valsts prezidenta vēlētai institūcijai... visas politiskās partijas varēs iesaistīties šajā nopietnajā vismaz – vismaz! – trīs gadus ilgajā darbā.

Protams, es priecātos, ja mēs un nākamā Saeima to paveiktu pusotrā vai divos gados, tad jau būtu labāks rezultāts. Un, protams, mēs varētu piesaistīt ekspertus no Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas, un es domāju, ka šī komisija arī strādās kopā ar jaunievēlēto Valsts prezidentu.

Paldies.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 22, atturas – 9. Mums nav kvoruma...

Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 22, atturas – 22. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Valsts prezidenta atlaišanas kārtības likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Dzintars Rasnačs pieteicies runāt „par”.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Neskatoties uz to, ka iepriekšējais balsojums ir bijis negatīvs, es tomēr aicinu arī šo projektu nodot komisijām, jo darba grupai tāpat ar to būs jāstrādā, un, domāju, vienkārši mūsu darbs būs auglīgāks, ja visi šie projekti būs Juridiskās komisijas darba grupā, kas strādā pie Latvijas Satversmes grozījumiem. Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Sergejs Dolgopolovs pieteicies runāt „pret”.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Augstā Saeima! Šodien no tribīnes izskanēja daudz vārdu par to, ka mēs sākam nodarboties ar priekšvēlēšanu aģitāciju. Šie priekšlikumi, kas tagad parādījās, ir spilgts piemērs tieši tam. Jo ne šī Saeima, ne iepriekšējās Saeimas šos tiešām svarīgos jautājumus nebija cilājušas. Un man liekas, ka nav īpaši ētiski Saeimai, kura stāv uz atlaišanas sliekšņa, risināt tās lietas un grozīt Satversmi priekš nākamām paaudzēm un priekš nākamās Saeimas.

Ja mēs runājam par augstu morāli, tad man liekas, ka tas nav tas labākais piemērs, kā šo te lietu atbalstīt. Es aicinu nepiedalīties šāda veida spēlēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs balsojam, es atvainojos, jo pirmajā balsojumā bija nobalsots „pret”, jo kvorums ir nevis 51, bet 50. Bet, tā kā mēs esam nobalsojuši divas reizes un abas reizes „pret” šo iepriekšējo likumprojektu, par tā nodošanu komisijai...

Tagad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Valsts prezidenta atlaišanas kārtības likums” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 26, atturas – 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Valsts prezidenta vēlēšanu likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Einārs Cilinskis pieteicies runāt „par”.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Līdzīgi kā visa šī pakete, ko jau Parādnieka kungs pieminēja, bet laikam visi varbūt neuztvēra... Tā tika iesniegta pirms tam, kad Valsts prezidents pieņēma savu lēmumu par Saeimas atlaišanu, un mēs patiešām līdzīgi... tāpat kā arī visi pārējie šeit sēdošie nekādi neprognozējām, ka šāds lēmums pavisam noteikti tiks pieņemts. Līdz ar to mūsu mērķis, protams, bija, iesniedzot šo paketi, ka šis jautājums tiks izskatīts šīs Saeimas laikā. Protams, tagad tas droši vien līdz galam netiks izskatīts, bet, pieņemot šos likumprojektus pirmajā lasījumā, Saeima dotu labu ceļamaizi nākamajai Saeimai un faktiski jau zināmā mērā arī noteiktu nākamās Saeimas darba kārtību. Vai tas ir ētiski – virzīt šāda veida likumprojektus jau aizejošā Saeimā? Protams, par to jūs varat diskutēt. Es domāju, ka šī diskusija, vai tas ir ētiski vai nav, būs par katru likumu un katru lietu, ko mēs šeit tā nopietnāk skatīsim. Bet, manuprāt, virzīt dokumentu, ko atbalsta absolūts Latvijas Republikas pilsoņu vairākums daudzus gadus un visdažādākajās aptaujās, ir ētiski.

Par likumprojektu „Valsts prezidenta vēlēšanu likums”. Likumprojekts ir veidots atbilstoši iesniegtajam un jūsu atbalstītajam grozījumam Latvijas Republikas Satversmē, un likumprojekts tātad nosaka Valsts prezidenta vēlēšanu kārtību, un šajā likumprojektā pamatā ir noteiktas procedurālas lietas, kas nosaka šo vēlēšanu kārtību, un lielā mērā šī kārtība neatšķiras no tās kārtības, kas ir citās valstīs notiekošajās vēlēšanās. Līdz ar to, teiksim, šis dokuments nenosaka ļoti specifisku vēlēšanu kārtību, jo ir ņemta vērā jau esošā juridiskā prakse.

Līdz ar to es gribu vēlreiz aicināt jūs nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijās, bet jebkurā gadījumā, lai kāds arī būtu balsojums, es gribētu pateikt paldies visiem tiem, kuri atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, jo, protams, šis ir tas primārais dokuments, ar kuru ir jāstrādā, bet pārējā pakete zināmā mērā ir tam pakārtoti akti, kas varbūt varētu sekot arī mazliet vēlāk.

Bet es tomēr domāju, ka ir pareizi, ka tie tiek skatīti komplektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Valsts prezidenta vēlēšanu likums” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 25, atturas – 23. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Smiltēna, Zaķa, Viņķeles, Bendrātes un Latkovska – iesniegumu ar lūgumu: „Sakarā ar to, ka balsojumā par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē (Nr.369/Lp10) vairāki deputāti neatradās zālē, lūdzam veikt atkārtotu balsojumu.”

Vai deputāti neiebilst, ka tiek veikts atkārtots balsojums? Tātad vispirms mums ir jābalso par to, vai mēs veiksim atkārtotu balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai veiktu atkārtotu balsojumu par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.369/Lp10)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – 3. Tātad ir jāveic atkārtots balsojums.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 20, atturas – 34. Tātad likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Priekšvēlēšanu aģitācijas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām un šo vēlēšanu finansēšanas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Brīnumi nenotika. Bet nu esam nonākuši pie mūsu sagatavotā noslēdzošā likumprojekta saistībā ar tautas vēlētu prezidentu. Tas nosaka Valsts prezidenta vēlēšanu finansēšanas un aģitācijas kārtību.

Pamatos tas ir veidots pēc analoģijas ar citiem likumiem, kas nosaka Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu aģitāciju un finansēšanu, tāpēc pieskaršos tikai pašam būtiskākajam.

Svarīgākais uzdevums – kā minimalizēt naudas varas ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem un nodrošināt godīgu vēlēšanu norisi un atklātumu, izlīdzinot kandidātu ievēlēšanas iespējas.

Ir kāds starptautiski vispāratzīts dokuments – „Venēcijas komisijas labās prakses kodekss vēlēšanu jautājumos” –, kura 2.sadaļas „Vienlīdzīgas vēlēšanu tiesības” 2.3.apakšsadaļā „Iespēju vienlīdzība” ir noteikts: „Saskaņā ar vārda brīvību būtu jāizveido tiesību normas, kuras nodrošinātu, ka visiem vēlēšanu dalībniekiem sakarā ar vēlēšanu kampaņu un aģitāciju ir vismaz minimāla pieeja privātajiem audiovizuālajiem medijiem.” Šis uzstādījums uzliek par pienākumu valstij izstrādāt tādas Vēlēšanu likuma normas, kas nodrošina kandidātiem daudzmaz līdzvērtīgas iespējas iepazīstināt ar savu programmu un redzējumu. Tā kā valsts pati par saviem līdzekļiem to nodrošināt nevar, tad panāksim, ka to nodrošina tie, kuriem šādas iespējas ir, – paši Valsts prezidenta amata kandidāti jeb, precīzāk sakot, tie, kas naudu ievēlēšanas mērķim nežēlos.

Ieviešot tādu kā sava veida progresīvo atbalsta nodokli, katrs kandidāts var savai personīgajai kampaņai izlietot tikai 50 procentus no saziedotās naudas, otru pusi vienādās daļās sadalot pārējiem kandidātiem un, protams, arī saņemot no pārējiem kandidātiem tādā pašā veidā pārdalīto finansējumu.

Kā šī realizācija noteikta šajā likumprojektā? Valsts prezidenta amata kandidātu virzītāji – vismaz 10 tūkstoši vēlētāju vai vismaz desmit Saeimas deputāti – kopā ar izvirzāmo kandidātu veido vēlēšanu apvienības ar īpašu nodibinājuma kontu, kurā konkrētais kandidāts saņem ziedojumus no saviem atbalstītājiem priekšvēlēšanu kampaņai. No šiem līdzekļiem 50 procenti tiek skaitīti īpašā izlīdzinājuma fondā, ko pārrauga KNAB atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, un šie līdzekļi tiek vienlīdzīgās daļās sadalīti pārējiem Valsts prezidenta amata kandidātiem.

Modelēsim situāciju! Pieņemsim, ir trīs amata kandidāti. Pirmajam izdevās savākt vienu miljonu latu savai kampaņai, otrajam – 100 tūkstošus un trešajam – 10 tūkstošus. Pārdales rezultāts: pirmajam kandidātam kampaņai būs tērējami vien 530 tūkstoši latu, otrajam – 300 tūkstoši un trešajam – 280 tūkstoši latu. Labdabīgs un taisnīgs princips: ja vēlies īpaši izcelties, tad atbalsti arī savu konkurentu, lai uzvar labākais, nevis naudīgākais!

Vai šāds princips kaut kur darbojas? Nav dzirdēts. Bet, kā zināms, visam ir kāds sākums, un tieši Latvija varētu būt pirmā, kas šādu atbalsta nodokli ievieš.

Protams, šā principa izpildes detaļas un citas likumprojektā iekļautās normas, to skaitā tēriņu griestu apjoms, ir diskutējamas.

Tēriņu griestiem vajadzētu būt salāgotiem ar Saeimas vēlēšanās paredzētajiem griestiem, kas šobrīd uz katru vēlētāju vēl ir ar koeficientu 0,0008 no mēneša vidējās bruto darba samaksas. Mums un nākamajai Saeimai ir visas iespējas atbilstoši Saeimas kārtības rullim veikt likumprojekta noslīpēšanas darbus, jo priekšdarbus mēs jau būsim veikuši.

Aicinu nodot šo likumprojektu komisijām. Tas tikai veicinās šodien gan vēl neapstiprinātās normas par tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanu ātrāku izstrādi un pieņemšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Priekšvēlēšanu aģitācijas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām un šo vēlēšanu finansēšanas likums” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 23, atturas – 26. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Zaķa, Rībenas, Čepānes un Bendrātes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāte Čepāne pieteikusies runāt „par”.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Es patiešām varu piekrist tam, ka Satversmes grozīšana lielā steigā šīs Saeimas pilnvaru pēdējos mēnešos nav laba lieta.

Pētot Satversmes pieņemšanas laika stenogrammas un pētot Satversmes grozīšanas stenogrammas, mēs varam būt liecinieki tam, cik ārkārtīgi rūpīgi deputāti, eksperti ir sprieduši par šīm problēmām, taču es šodien gribētu tomēr, lai jūs atbalstītu mūsu iesniegtos grozījumus Satversmē saistībā ar pēdējo nedēļu notikumiem. Ja arī jūs neatbalstāt, tad vismaz esiet tik laipni un uzklausiet, ko es gribu jums pastāstīt par tā saukto deputātu imunitāti. Proti, mēs ierosinām izslēgt no Satversmes normu, kas bez Saeimas piekrišanas aizliedz deputātu dzīvesvietās izdarīt kratīšanas.

Vispirms par vēsturiskajām saknēm.

Mūsdienās deputātu imunitāte ir saglabājusies kā vēsturiska tradīcija no laikiem, kad monarhi vajāja tautas priekšstāvjus. Tā bija karaļa dāvāta garantija, kas izpaudās kā kārtu priekšstāvjiem piešķirta privilēģija, kas bija nepieciešama deputātu uzdevumu sekmīgai un netraucētai pildīšanai. Neaizskaramības mērķis tajā laikā bija tikai viens – aizsargāt parlamenta deputātus no izpildvaras patvaļas, kura mēdza izrēķināties ar sev nevēlamiem politiskajiem oponentiem. Tātad toreiz neaizskaramībai bija ievērojama praktiska nozīme.

Bet kā ir šodien? Kāda ir tendence Eiropā?

Daudzās Eiropas valstīs ar stabilām demokrātijas tradīcijām deputātu neaizskaramības institūts ir izraisījis plašas sabiedriskās diskusijas. Jau 1925.gadā Kārlis Dišlers norādīja, ka (citēju) „tagadējās tiesiskās valstīs deputātu neaizskaramībai vairs nav tā racionālā pamata, kāds viņai bija agrāk, un šiem deputātiem būtu pilnīgi iespējams iztikt ar to personas neaizskaramību, ko tiesiskas valsts likumi piešķir katram pilsonim”. Citāta beigas.

Līdz ar tiesu varu, neatkarības un cilvēku pamattiesību nostiprināšanos arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka šis konstitucionālo tiesību institūts bija nepieciešams 18.gadsimtā, bet 21.gadsimtā tam nav vairs vietas. Šā iemesla dēļ vairākas Eiropas valstis jau ir pārskatījušas savas konstitūcijas, veicot ļoti būtiskas izmaiņas neaizskaramības institūta reglamentācijā, to ievērojami sašaurinot. Savukārt, piemēram, Nīderlandē deputāta neaizskaramības institūta vispār nav.

Kāda ir deputāta neaizskaramības jēga?

Lēmums par deputāta izdošanu kratīšanai, kolēģi, ir parlamenta politiska izšķiršanās, jo ne Satversme, ne citi tiesību akti neparedz kritērijus, saskaņā ar kuriem Saeima lemj par deputāta neaizskaramības atņemšanu. Tāpēc tad, kad Ģenerālprokuratūra lūdza Saeimai lemt par kratīšanu deputāta Šlesera dzīvoklī, pilnīgi liekas bija deputātu runas par kolēģa vainu vai nevainīgumu, par viņa ģimenes pieaugumu, par bērna svaru un tamlīdzīgi. Deputāta imunitāte veido zināmu izņēmumu no nozīmīga konstitūcijas pamatprincipa, tas ir, no vienlīdzības principa.

Lai deputāta neaizskaramības pastāvēšana un izmantošana būtu attaisnojama, tai ir jābūt pamatotai ar objektīvu nepieciešamību. Deputāta neaizskaramības attaisnojuma pamatā, kolēģi, ir tikai divi mērķi: pirmkārt, aizsargāt parlamenta locekļus no politiski motivētām vajāšanām un, otrkārt, nodrošināt pareizu un netraucētu parlamenta darbību. Mūsdienās kā galvenais neaizskaramības attaisnojums tiek atzīts otrais no minētajiem. Deputāta neaizskaramības ideja un mērķis ir nodrošināt parlamenta pareizu funkcionēšanu.

Kolēģi! Kādā veidā kratīšana kāda deputāta vai dažu deputātu dzīvesvietās var traucēt parlamenta funkcionēšanu?!

Arī Jānis Spurgalis Satversmes sapulcē 1921.gadā, debatējot par 28.pantu (tagad – 29.), parlamentārieša neaizskaramību skaidroja tieši ar mērķi nodrošināt parlamentam netraucētu darbību (citēju): „Negrib parlamenta locekli izņemt no apgrozības, negrib viņu atraut no viņa svarīgā darba visas tautas, visas valsts labā. Tas ir galvenais motīvs.” Citāta beigas.

Nenoliedzami... Vai es drīkstu vienu minūti vēl? (No zāles: „Jā!”) Nenoliedzami, ka arī pats deputāts caur neaizskaramības institūtu bauda zināmas privilēģijas, taču tādas radīt nav šā institūta nolūks, bet gan tikai līdzeklis, kā nodrošināt parlamenta pienācīgu darbību. Citiem vārdiem runājot, imunitātes jēga sniedzas tikai tiktāl, ciktāl ir nepieciešams nodrošināt parlamenta kā varas institūcijas pienācīgu funkcionēšanu, kā arī deputāta kā šīs institūcijas locekļa pienācīgu mandāta izmantošanu.

Pēdējā laikā deputātu imunitāte ir izpelnījusies tādus apzīmējumus Eiropā kā „anahroniska”, „pretēja moderno konstitucionālo tiesību principiem”, un tā tālāk. Tiek minēti pat tādi argumenti kā: ja likumdevēji nepakļaujas likumiem, kurus paši rada, tad tas grauj likuma varu un sistēmas demokrātisko pamatu. Mūsdienās ir jāpārskata konstitūciju struktūra, kas veidojās laikā, kad parlamenti cīnījās pret karaļa absolūtismu, kad nepakļāvīgos deputātus karaļa gvarde slodzīja cietumos uz nenoteiktu laiku, bet parlamentu padzina ar spēku.

Un pēdējais.

Godātie kolēģi! Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts. Mums nav iemesla neuzticēties ģenerālprokuroram, kas pēc nepamatotiem pārmetumiem no Saeimas deputātu puses tā sauktajā Šlesera kunga kratīšanas lietā saglabāja pašcieņu un neiesaistījās šajā provokācijā, bet gan argumentēti skaidroja notiekošo.

Paldies jums par uzmanību!

Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es visādā ziņā droši vien varu piekrist visam tam, ko stāstīja kolēģe Čepānes kundze, bet tikai gribētu izvērst nedaudz to daļu, kur tika pieminēta Eiropas Savienība vai mums tuvākās kaimiņvalstis. Man ir līdzi vairāku valstu konstitūciju izraksts, un es varu ātri mēģināt to dažus punktus nocitēt.

Francijas Republikas Konstitūcijas 26.pants: „Pret parlamenta locekli nevar uzsākt vajāšanu, viņu nevar arestēt, aizturēt, un tā tālāk. Šāda piekrišana nav vajadzīga, ja viņu notver pie paša nozieguma pastrādāšanas vai ir stājies spēkā notiesājošs spriedums.”

Igaunijas Republikas Konstitūcijas 76.pants: „Valsts sapulces loceklis ir neaizskarams.”

Lietuvas Republikas Konstitūcijas 74. un 75.pants. 74.pants paredz, ka Seima locekļa brīvības var ierobežot tikai... es tagad necitēju... var ierobežot tikai ar triju piektdaļu Seima deputātu piekrišanu.

Krievijas Federācijas Konstitūcija, kurā... Droši vien ir pamats domāt par iespējām politiski vajāt, un droši vien valdošajam režīmam būtu bijis izdevīgi tās izņemt ārā... Arī Krievijas Federācija ir skaidri un precīzi ierakstījusi savas Konstitūcijas 98.pantā: viņus nevar aizturēt, apcietināt, pakļaut kratīšanai, izņemot aizturēšanu nozieguma vietā, un tā tālāk. Tas bija 98.pants.

Polijas Republikas Konstitūcijas 105.pants. Man patīk 105.panta redakcija. Par to varētu varbūt kolēģi Čepānes kundzi aicināt arī domāt. 105.pantā ir paredzēts: ja deputāts dod savu piekrišanu saukšanai pie kriminālatbildības, tad nav jāpiemēro citi panti. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir kaut kas cits!”) To varētu attiecināt varbūt arī uz kratīšanu. (No zāles dep. I.Čepāne: „Nē!”) To varētu varbūt arī attiecināt uz piekrišanu kratīšanai.

Vācijas Federatīvās Republikas Konstitūcijas 46.pants. Par deputāta indemnitāti un imunitāti. Atkal precīzi – par kriminālsodāmu darbību deputātu var saukt pie atbildības vai apcietināt tikai ar Bundestāga piekrišanu; izņēmums ir tad, ja viņš ir aizturēts nodarījuma izdarīšanas brīdī vai nākamās dienas laikā.

Es gribēju tikai precizēt un pateikt, ka tas, uz ko jūs atsaucāties, – uz senajiem laikiem, karaļiem un šo anahronismu, kas labojams ārā... Var būt, ka var piekrist jums, ka kaut kas ir uzlabojams, bet es aicinu tad pieturēties pie tādas pieejas, kas paredz deputāta paša piekrišanu, ļaujot viņam aizsargāt savas tiesības, ja viņam rodas motivēts pamatojums, ka varbūt tur ir saskatāma politiska vajāšana. Es domāju, ka tādā gadījumā, ja šādā veidā būtu noregulēta Satversme un rastos deputātiem varbūt šādas potenciālas problēmas, lielākā daļa Saeimas deputātu droši vien brīvprātīgi paši atteiktos no šīs imunitātes sadaļas.

Tā ka šo konkrēto likumprojektu, ko jūs esat iesnieguši un motivējuši ar aizvēsturiskiem laikiem, sākot no karaļiem, es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Smiltēna, Zaķa, Rībenas, Čepānes un Bendrātes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 8. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Invaliditātes likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Māris Dzelzskalns pieteicies runāt „pret”.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārim Dzelskalnam!

M.Dzelzskalns (ZZS frakcija).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Invaliditātes likumā”.

Šobrīd Invaliditātes likumā ir noteikts, ka personām ar dzirdes traucējumiem ir iespēja ar 1.septembri saņemt surdotulka pakalpojumu, lai viņas varētu mācīties skolās – tātad gan augstskolās, gan tehniskajās, profesionāli tehniskajās skolās. Bet finansiāla ierobežojuma dēļ diemžēl šis grozījums tika virzīts un šo pakalpojumu ieviešana tika pārcelta uz 2015.gada 1.septembri.

Bet, strādājot Sociālo un darba lietu komisijā, sadarbībā ar Labklājības ministriju tomēr šī naudiņa šim pakalpojumam tika atrasta. Šī naudiņa gan nav liela, tie ir 20 000 latu šogad un 50 000 latu – nākamajā gadā. Runa ir par 50 personām, kuras grib sākt mācīties šā gada 1.septembrī. Tātad šī naudiņa tika atrasta un līdz ar to šobrīd tiek strādāts pie jauniem grozījumiem Invaliditātes likumā, kurā būs noteikta šī kārtība, kā personas ar dzirdes traucējumiem var saņemt šo pakalpojumu, kā arī tiks noteikts iespējamais pakalpojumu sniedzējs – tā būs Latvijas Nedzirdīgo savienība. Līdz ar to pašreizējie grozījumi nav nepieciešami.

Es aicinu, balsojot „pret”, tos nenodot komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” neviens deputāts runāt nav pieteicies.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Invaliditātes likumā” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 79, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Agešina, Artūra Rubika, Zujeva, Fjodorova, Pimenova, Ribakova, Raimonda Rubika, Orlova un Cileviča iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Rubiks. Lūdzu!

A.Rubiks (SC frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir vienkārša un nepārprotami saprotama – likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” izdarīt grozījumus, ka gadījumā, ja persona ir zaudējusi darbspēju, noteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu proporcionāli darbspējas zaudējumam, bet ne mazāk kā 50 procentus no esošās... bet darba nespējas lapu nevis 80 procentu apmērā, kā ir tagad, bet izmaksā simtprocentīgi.

Lūdzam atbalstīt mūsu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Urbanoviča, Agešina, Rubika, Zujeva, Fjodorova, Pimenova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 1, atturas – 35. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Staņas, Reinikas, Reiznieces-Ozolas, Zīda un Seržanta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Pirmām kārtām, sākot šo runu, man mazliet ir bail no tā, ka tas tiks vērtēts kā populisms (No zāles starpsaucieni: „Jā, populisms! Populisms!”, „Nē – krāpšanās!”), un es aicinu koalīcijas partnerus tomēr padomāt par dziļāku jēgu šim priekšlikumam.

Un ir tā. Pirmkārt, es uzskatu, ka mums kā deputātiem nav jābaidās no administratīvās atbildības, kaut gan saskarsme ar KNAB katrreiz nav tāda, kādu mēs domājam, jo dažreiz tas viss varbūt tiek vērtēts pārāk cieši pēc burta, nevis pēc būtības, bet es ļoti ticu vēl arī tam, ka to gaida mūsu tauta, lai mēs būtu gatavi atbildēt. Un, otrkārt, es ticu tam, ka nākamās Saeimas laikā nenotiks šādi „vingrinājumi”, kādi ir notikuši šīs Saeimas laikā, kad būtībā, kā es uzskatu, ir izpildīts pasūtījums Saeimas nomelnošanai. Es nesaukšu šeit, kas to ir pasūtījis, bet domāju, ka lielākā daļa no mums to zina... Es nevienu neapvainošu un neesmu gatavs nevienu apvainot, bet tāds nu ir mans uzskats.

Bet es esmu varbūt arī mazliet naivs, jo vienmēr esmu ticējis godaprātam Latvijā un taisnīgumam, un vienādai atbildībai visiem, tāpēc, gribēdams, lai mūsu tauta saprot, ka mēs esam gatavi atbildēt... Protams, šāds grozījums Satversmē mūs arī radinās rūpīgāk pārlasīt likuma burtu, kas arī nav nesvarīgi.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Staņas, Reinikas, Reiznieces-Ozolas, Zīda un Seržanta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Nodokļu atbalsta pasākuma likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vitauts Staņa pieteicies runāt „par”.

V.Staņa (ZZS frakcija). (No zāles dep. A.Klementjevs: „Vēlēšanas nāk?”)

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Likumprojekta galvenā jēga ir šāda. Šobrīd ir tāds gadījums, kāds vēl nav bijis mūsu valsts vēsturē, un visticamāk, ka notiks šādas vēlēšanas, kaut gan Saeima vēl nav atlaista, bet mēs visi zinām, ka tas acīmredzot notiks, un tāpēc ir doma pārkārtot šo likumu, pirmkārt, tādēļ, lai noteiktu priekšvēlēšanu periodu precīzi un, otrkārt, lai noteiktu naudu, kas ir, iespējams, partijai ieguldīta priekšvēlēšanu laikā. Un naudu samazināt uz pusi ir komisijas priekšlikums šobrīd, un vēlams būtu virzīt šo projektu kā steidzamu, jo laika, es domāju, visi saprot, nav daudz. Un vai mēs... Kā tur ir? Vai mēs varam šodien pirmajā lasījumā...?

Sēdes vadītāja. Mēs nodosim vispirms komisijai... Pēc tam ir komisijas lūgums izskatīt... bez atkārtotas izskatīšanas... Par to lemsim tad nākamajā sadaļā.

V.Staņa. Jā, protams, jā, tātad ir aicinājums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Parādnieka, Rasnača, Gaida Bērziņa, Dzintara, Laizānes un Dombravas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Einārs Cilinskis pieteicies runāt „par”.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Iepriekšējā balsojumā mēs atbalstījām to, ka noteicām, ka būtu jānosaka kārtība, kādā šī priekšvēlēšanu aģitācija notiek ārkārtas vēlēšanās. Un mēs gribētu samazināt naudas varu vai izmantojamos līdzekļus priekšvēlēšanu aģitācijai šajās vēlēšanās.

Taču īstenībā jautājums ir daudz plašāks, un es domāju, ka mums ir šobrīd visas iespējas, ņemot vērā arī sabiedrības viedokli šajā sakarā, samazināt – un turklāt daudz būtiskāk samazināt! – naudas varu visu veidu vēlēšanās. Un tas ir tas, ko piedāvā nacionālā apvienība, proti, četrkārtīgi samazināt maksimāli pieļaujamo finansējumu Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, kā arī trīskārtīgi samazināt šo finansējumu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Protams, tālāk vēl būtu nepieciešami zināmi ierobežojumi reklāmām elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī jāpāriet vēl daudz lielākā mērā uz valsts apmaksātām diskusijām šajos plašsaziņas līdzekļos, kas noteikti arī veicinātu šā nākamā deputātu sastāva kvalitāti. Bet es domāju, ka tieši šobrīd šī Saeima varētu principiāli pieņemt šādus grozījumus, un to arī piedāvā nacionālā apvienība. (No zāles: „Populisms!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cilinska, Parādnieka, Rasnača, Gaida Bērziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 20, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Rasnača iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu laika posmā no šā gada 31.maija līdz 1.jūnijam. Atvaļinājums tika piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, informēju jūs, ka mēs esam saņēmuši vēl divus iesniegumus ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Saeimas Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad nākamā darba kārtības sadaļa – „Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”.

Likums „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, kuru atkārtotai izskatīšanai ir atgriezis Valsts prezidents.

Kurš Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā noteiks priekšlikumu iesniegšanas datumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Vucānam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas datumu caurlūkošanai atgrieztajam likumprojektam!

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas datums – 21.jūnijs, un lūgums izskatīt ārkārtas sēdē 8.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Jā. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.jūnijs, izskatīšana – Saeimas 8.jūlija ārkārtas sēdē.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Līgas Hāzenfuses apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja zemkopības ministra Jāņa Dūklava lūgumu apstiprināt administratīvās rajona tiesas tiesnesi Līgu Hāzenfusi rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Līgu Hāzenfusi, iepazinusies ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Līgas Hāzenfuses apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Līgas Hāzenfuses apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja zemkopības ministra Jāņa Dūklava lūgumu apstiprināt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Valdi Vazdiķi rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Valdi Vazdiķi, iepazinusies ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Dace Reinika.

D.Reinika (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Likumprojektu izskatīsim otrajā, galīgajā, lasījumā. Dokuments Nr.1042.

Iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums – no Saeimas Juridiskā biroja. Redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Un komisijas lēmums?

D.Reinika. Komisijas lēmums – atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 2.priekšlikums – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas, protams, ir atbalstīts. Precizēta redakcija, saskaņojot ar likumprojektā „Grozījumi Civilprocesa likumā” lietoto terminoloģiju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

D.Reinika. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.323/Lp10) ir saistīts ar iepriekš pieņemto likumprojektu. Tātad minētais likumprojekts pēc būtības precizē kārtību, kādā tiek izskatītas prasības par uzturlīdzekļu piedziņu.

Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi kopumā 24 priekšlikumus.

1.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura priekšlikums un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2.priekšlikums – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī faktiski ir redakcionāla rakstura priekšlikums un ir Juridiskās komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir arī precizējošs priekšlikums, un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, arī tas ir precizējošs priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, precizējošs, un ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6.priekšlikums paredz papildināt Civilprocesa likuma 128.pantu, nosakot... paplašinot to personu loku, kurām ir tiesības iesniegt prasības pieteikumu, un šajā gadījumā par šādu personu ir atzīstama Latvijas centrālā iestāde lietā par uzturlīdzekļu piedziņu. Šis ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir redakcionāli precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs attiecībā uz izpilddokumentiem un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs attiecībā uz summām, uz kurām nevar vērst piedziņu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 21. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts jau ar vienu no iepriekšējiem priekšlikumiem tieši saistībā ar pieteikumu iesniegšanas kārtību tiesā, un šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 23. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 24. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš, kas ievēlēts no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Augsti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Strādāsim ar grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (reģistrācijas Nr.324/Lp10).

Godājamie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka šis likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Padomes 2008.gada 18.decembra regulas Nr.4/2009 piemērošanu un iestrādāšanu Latvijas tiesību aktos. Un tā būtība ir šāda: grozījumi likumprojektā paredz juridiskās palīdzības sniegšanu pārrobežas strīdos, skaidri un gaiši nosakot, kura institūcija Latvijā ir atbildīga par to un kurai būs jāsniedz šī juridiskā palīdzība. Un par tādu institūciju ir noteikta Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.

Godājamie kolēģi! Tāpat ar patiesu prieku es jums, šeit stāvēdams tribīnē, ziņoju, ka Juridiskā komisija, ļoti nopietni strādājot, ir papildinājusi un precizējusi to dokumentu sākotnējo redakciju, kurus mēs saņēmām no Ministru kabineta, un izdarījusi to tā, ka uz otro lasījumu nevienam no tiem nekādi grozījumi, priekšlikumi, papildinājumi nav iesniegti. (No zāles: „Kāpēc?”)

Godājamie kolēģi! Aicinu jūs nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju ”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju ”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu.

Bija iesniegts viens juridiska rakstura priekšlikums no Juridiskā biroja, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Mirskis. Un atbalstīts tika arī viss likumprojekts kopumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” nebija saņemts neviens priekšlikums.

Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā un aicina Saeimu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”.

Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – deputātu Āboltiņas un Daudzes priekšlikums – paredz papildināt likuma 23.pantu, nosakot, ka ir iespējams noteikt kārtību, kādā tiek veikta Saeimas objektu aizsardzība vai apsardze. Šo priekšlikumu Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Kāpēc?”)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Man diemžēl nebija iespējams piedalīties tajās debatēs, kas notika Juridiskajā komisijā (es ceru, ka tādas bija, apspriežot šo mūsu priekšlikumu).

Es atgādināšu, kā radās šis mūsu priekšlikums. Tad, kad mēs pavisam nesen skatījām budžeta grozījumus šim gadam, zālē radās zināms apmulsums, jo viena daļa deputātu, kuri bija gatavi piedalīties debatēs, pamanīja, ka viņi ir palaiduši garām iespēju debatēt par šo jautājumu, un tā tas izskatījās vairākām frakcijām, nevis tikai vienai vai divām. Līdz ar to mēs iesniedzām šo priekšlikumu, kas, mūsuprāt, pietiekami skaidri pasaka, kādā veidā šīs debates tiek atklātas, jo... Nu, Reira kunga pašlaik nav klāt, bet arī man liekas, ka viņš kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs bija apmulsis, kurā brīdī viņš kaut ko ir pateicis tā, ka visi saprata, ka debates tā arī faktiski nesāksies. Mūsuprāt, šis priekšlikums vienkārši skaidri pasaka, ka šāda situācija parlamentā vairs neatkārtosies. Var būt, ka te nevajag uzsākt nekādu pozīcijas un opozīcijas cīņu, bet vajag atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai šādas neskaidrības turpmāk vairs nerastos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Zalāna kungam tiešām ir taisnība. Mums bija nopietna debate par šo (No zāles dep. S.Bendrāte: „Debates!”)... nopietnas debates par šo priekšlikumu, un es saprotu to labo gribu, kas bija ielikta šajā priekšlikumā, bet saprotiet, ka nevar nekādā veidā piespiest deputātu debatēt tad, kad viņš to negrib! Un šajā gadījumā jūsu redakcija, teiksim, faktiski uzliek par pienākumu kādam šajās debatēs piedalīties. Un tas, ka, runājot par budžeta grozījumiem vai par budžetu, deputāti, kuri turklāt strādā ne jau pirmo gadu vai pirmo dienu parlamentā, bet beigu beigās jau ir piedalījušies budžeta pieņemšanas procesā... turklāt šie bija tikai grozījumi... ka viņi nesaprot, ka debatēs ir jāpiesakās laikus... Tad nu es atvainojos, bet man ir tiešām jāpārmet no šīs tribīnes, ka dažiem mūsu kolēģiem ir tāds „kreisā pagrieziena” sindroms – nospiest pogu tajā brīdī, kad debates faktiski jau tiek slēgtas... Tad saprotiet, ka šis priekšlikums jau neatrisina to, ko jūs vēlaties atrisināt. Tajā pašā laikā neviens nevar ar varu piespiest kādu debatēt. Vienkārši šis priekšlikums neatbilst šobrīd Saeimas kārtības ruļļa garam un tai kārtībai, kāda šeit ir pastāvējusi, kopš Saeimas kārtības rullis vispār ir pieņemts. Un šis priekšlikums tika noraidīts tikai tāpēc, nevis tāpēc, ka kāds, teiksim, gribētu nostāties pret opozīcijas priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu iebilst iepriekšējam runātājam par to, ka kaut kas neatbilst Kārtības ruļļa garam.

Kārtības rullī ir precīzi reglamentēts, kā strādā ar likumprojektiem Saeima. Un, kas attiecas uz budžetu un budžeta paketi, tad te ir īpašā kārtība. Tā ir īpaši arī izdalīta... īpašā veidā, kā ir uzturama budžeta virzība tālāk parlamentā.

Mēs vienkārši vēlamies tehniski, bet precīzi noregulēt to, ka sēdes vadītājam ir jāpiesaka, ka tiek atklātas debates. Nebūs debatētāju? Protams, jautājums tajā brīdī arī slēdzas. Šeit es neredzu nekādiem iebildumiem kaut kādus leģitīmus pamatus, kaut kādu tādu, nu, argumentāciju, ka deputāti kaut ko ir palaiduši garām, ka viņiem būtu kaut kam īpaši jāseko līdz. Deputātiem vajadzētu, spriežot par budžetu, skaidri un ļoti precīzi būt pārliecinātiem par to, ka normālā, tradicionālā kārtība būtu tāda: atbildīgais referents ziņo... vēlams, protams, ka, runājot par budžetu, parasti... vienmēr zālē ir klāt finanšu ministrs vai Ministru prezidents, un viņiem, protams, vienmēr ir un vienmēr tiek ierādīta īpaša vieta, īpaša loma šajās debatēs... un šīs debates vienmēr ir kā tāds obligāts pieteikums.

Šeit tiešām nav runa par pozīciju vai par opozīciju. Šis ir īpašais regulējums, un es aicinu īpašajā regulējumā ieviest nelielas korekcijas. Mūsu priekšlikums, es uzskatu, tikai cels Saeimas darba kvalitāti neatkarīgi no tā, kurš šodien ir pozīcijā vai opozīcijā. Bet budžets ir pats nozīmīgākais politiskais dokuments, kas parlamentā ir skatāms. Un būtu arī labi, ja šim pašam nozīmīgākajam politiskajam dokumentam īpašā kartība, kas jau ir paredzēta Saeimas kārtības rullī, tiktu arī vēl precizēta.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu pēc būtības.

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Vienotība”).

Jā, kolēģi! Piekrītu tam, ka debates ir pats svarīgākais, kas atspoguļo mūsu darbu, un mūsu darba rezultāti, šādi debatējot, tiek saglabāti arī stenogrammās, lai pēc tam vēsturnieki varētu saprast, kāpēc mēs esam pieņēmuši to vai citu likumu. Ja pēc tam izraisītos kādi juridiska rakstura strīdi, tad būtu zināmi šie argumenti „par” un „pret”.

Protams, iesniegt likumprojektu, lai risinātu konkrētu situāciju, arī ir ļoti labi, lai gan, manuprāt, jau mans kolēģis Daudze norādīja uz to, ka pirmām kārtām debates – tas ir nevis pienākums, bet tiesības, kuras var izmantot vai ne. Un tātad ir katram iespēja pieteikties un izmantot to.

Savukārt par konkrēto likumprojektu es gribu teikt, ka tas nevis atrisinās šo problēmu, bet radīs Kārtības rullī juridiska rakstura problēmas, jo šis priekšlikums, kurš ir iesniegts par šo pantu, un pašreizējais Kārtības ruļļa regulējums nosaka izņēmumu. Kā jūs zināt, mēs debatējam par katru no likumprojektiem atsevišķi. Savukārt otrajā lasījumā mēs debatējam par konkrētiem priekšlikumiem, kā tas ir šobrīd. Šis ir Kārtības rullī speciāli sagatavots izņēmums, ka tajā gadījumā, kad tiek iesniegta budžeta pakete, nediskutē par katru no iesniegtajiem, cik nu to tur ir, 30 vai 90, likumprojektiem atsevišķi, bet noziņo par visu paketi un arī par atsevišķiem likumprojektiem, un deputāti piesakās runāt par visiem šiem likumprojektiem. Ja atbalstīts tiks partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums, tad šis izņēmums Kārtības rullī vairs nedarbosies, un tātad mums būs atkal... būs tas, ko jūs piedāvājat... tas izņem šo izņēmumu... izņem to no Kārtības ruļļa. Tātad tas nozīmētu, ka, lemjot par budžetu, būtu jādiskutē arī par katru no iesniegtajiem, pieņemsim, 90 likumprojektiem atsevišķi. Jo, kā jūs zināt, tā kārtība ir tāda – ir ziņojums, ir debates, un pēc tam ir balsojums par katru no likumprojektiem atsevišķi, un pats pēdējais ir balsojums par konkrēto budžeta likumprojektu.

Tā ka es aicinu tiešām neatbalstīt šo priekšlikumu, pat ja ir ļoti labi šie mērķi, ar kuriem šis priekšlikums ir iesniegts. Tas diemžēl neatrisinās to problēmu, par kuru ir runa. Gluži pretēji – tas radīs citas problēmas! Es aicinu tiešām izmantot Kārtības ruļļa regulējumu, kurš ir pilnīgi pietiekams, lai visiem būtu iespēja savu viedokli no šīs tribīnes izteikt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Es nebiju domājis nākt runāt, taču Saeimas priekšsēdētāja un citi runātāji par šo dokumentu mani savā veidā provocēja nākt tribīnē.

Godājamie kolēģi! Priekšlikums, par kuru mēs runājam, ir faktiski precizējošs. Tas pēc būtības neko nemaina. Tas vienīgi pasaka, ka arī tad, kad tiek skatīts budžets, pēc ziņojuma ir atklājamas debates par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā. Bet balsošana notiek tāpat, kā bija noteikts esošajā redakcijā, – par katru likumprojektu atsevišķi. Esošajā redakcijā bija pateikts, ka tas var notikt, turpretim mēs sakām, ka šīm debatēm ir jānotiek. Un tā ir visa debašu būtība.

Godājamie kolēģi! Manuprāt, nav īsti korekti atsaukties uz to, ka līdzšinējā, spēkā esošā, norma strādātu ārkārtīgi labi. Es, godājamie kolēģi, nebūšu liekvārdīgs, es vienkārši atgādināšu: šā gada 7.aprīlī, tad, kad notika balsojums par budžeta grozījumiem – un es jums nocitēšu Saeimas sēdes stenogrammu – notika sekojoša lieta. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs nāca un sāka runāt... Tagad citēju: „Kolēģi, izskatām likumprojektu „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai veiktu konsolidācijas pasākumus, grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” izpildītu 4.punktu.” No zāles deputāts Dz.Rasnačs: „Ko viņš dara?” Tālāk, godājamie kolēģi, runātājs saka: „Kolēģi, es atvainojos.” Un tad sēdes vadītāja, nu, tā teikt, pieslēdzas sarunai. Sēdes vadītāja saka... Es atkal citēju: „Es gribu atgādināt, ka saskaņā ar Kārtības rulli par visu budžeta paketi referē kopumā un par visu budžeta paketi pēc tam arī kopumā debatē.” Es citēju tālāk: „Un jābalso ir par katru likumprojektu atsevišķi.” Un es citēju vēl tālāk: „Tā ka, lūdzu, Reira kungs, ziņojiet par visu budžeta paketi kopumā!”

Godājamie kolēģi! Šis ļoti konkrētais gadījums uzskatāmi parāda, ka Saeimas kārtības rullī ir nepieciešams skaidri, precīzi un viennozīmīgi pateikt, ka ir jāatklāj debates, ka ziņojumam ir jābūt par visu budžeta likumprojektu paketi, ka ir jāatklāj debates par visu paketi kopumā un pēc tam ir vienkārši normāli jānobalso par katru likumprojektu atsevišķi.

Godājamie kolēģi! Aicinu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 41, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Turpināsim skatīt likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”.

3.priekšlikums – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums – paredz, ka Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos Saeimā izskatāmie lēmumu projekti nav uzskatāmi par patstāvīgajiem priekšlikumiem un ir izskatāmi vienā lasījumā.

Juridiskā komisija minēto priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 4.priekšlikums ir deputāta Kabanova priekšlikums, kas paredz iepriekšējā lasījumā atbalstīto normu par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi noteikt... tātad šīs normas spēkā stāšanos noteikt līdz ar 11.Saeimas sanākšanu. Tā kā Kabanova kungs nebija Juridiskās komisijas sēdē un mums nebija zināmi viņa argumenti, tad komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 24, atturas – 4. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Jā, kolēģi, strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajā lasījumā.

Komisijā kopumā ir saņemti 14 priekšlikumi.

1. – satiksmes ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kurš ir precizējošs un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. – satiksmes ministra Auguļa priekšlikums, kurš ir precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. – satiksmes ministra Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7.priekšlikums ir deputāta Saliņa priekšlikums, kurš jaunajiem traktoriem un kombainiem nosaka valsts tehnisko apskati un iespēju iziet to ne vēlāk kā 2 gadus pēc dienas, kad transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 8. – Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. – satiksmes ministra Auguļa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Un arī 11.priekšlikums ir satiksmes ministra Auguļa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. – satiksmes ministra Auguļa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais, 14., ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Pirms mēs skatām tālāk darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts vēl arī viens lūgums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā darba kārtības sadaļā, kas jau mums ir izskatīta, – ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem – Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs šo jautājumu skatītu tagad kā nākamo jautājumu, kā pirmo jautājumu? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā bez atkārtotas izskatīšanas pirmajā lasījumā – saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta, un likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Būvniecības likums” , pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Klāvs Olšteins. Bet vai pietiks ar četrām minūtēm? Mēs esam strādājuši pusotru stundu un nākamo likumprojektu turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma vārdu ir lūgusi paziņojumam deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Tagad, tūlīt, ir Juridiskās komisijas sēde. Lūdzu ierasties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Jānis Ādamsons, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Andis Caunītis, Ingrīda Circene, Ojārs Ēriks Kalniņš, Janīna Kursīte-Pakule... ir uz vietas, Imants Viesturs Lieģis... kur ir Imants Viesturs Lieģis? Nav! Un Jānis Reirs... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.30. Pārtraukums trīsdesmit minūtes – līdz 14.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! (No zāles: „Jāsaka, ka godāto kolēģu ir ļoti maz!”)

Lūdzu, ieņemiet vietas! Es atgādinu, ka pirms pārtraukuma mēs apstājāmies pirms likumprojekta „Būvniecības likums”.

Tātad likumprojekts „Būvniecības likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Būvniecības likums”, izskatīsim to pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir izstrādāts un tiek atkārtoti virzīts saskaņā ar Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai. Pieņemsim jauno Būvniecības likumu un tam pakārtotos normatīvos aktus, samazinot birokrātiskās procedūras un nodrošinot kompetentu būvuzraudzību.

Spēkā esošais 1995.gada Būvniecības likums tika izstrādāts laikā, kad vēl nebija... kad vēl Latvija nebija iestājusies Eiropas Savienībā. Līdz ar to nevajadzēja harmonizēt nacionālo likumdošanu ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Turklāt 2003.gadā stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums, savukārt 2004.gadā – Administratīvā procesa likums, kura normām šodien spēkā esošais Būvniecības likums virs neatbilst. Tādējādi ir kļuvusi apgrūtināta Būvniecības likuma normu piemērošana būvniecības procesā, tajā skaitā arī dažādu administratīvo strīdu gadījumā.

Lūdzu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu „Būvniecības likums” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Debatēs pirmais ir pieteicies deputāts Klāvs Olšteins.

Vārds deputātam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Līdzšinējā pieredze rāda, ka būvniecības gaita Latvijā no būvniecības sākuma stadijas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir bijusi smagnēja un ilgstoša. Ir skaidrs, ka esošais Būvniecības likums ir novecojis. Kā jau minēju, esošais Būvniecības likums ir pieņemts senajā 1995.gadā, bet pēc tam ir pieņemta virkne normu, kas ir stājušās spēkā pēc 10 un vairāk gadiem.

Ja raugāmies uz citu valstu pieredzi, piemēram, Dāniju, tad redzam, ka tur birokrātiskais process no dokumentu iesniegšanas līdz būvatļaujas saņemšanai ir aptuveni 70 dienas. Latvijā turpretī ir nesalīdzināmi ilgstošāks šis process – tas ir gandrīz trīsreiz garāks.

Mēs redzam, ka būvniecības buma laikā būvprocesā ir radusies virkne problēmu, jautājumu, uz kuriem nav atbilžu un uz kuriem nespēj atbildēt arī esošais Būvniecības likums. Vienā no saviem pētījumiem Pasaules Banka norāda, ka Latvijas problēma ir nesaprotamais un garais periods līdz būvatļaujas saņemšanai, kas rada pamatu koruptīvai videi, jo nepieciešama virkne izziņu.

Likumprojektā ir ietverti četri būtiski principi, kas būs jāievēro visiem būvniecības procesa dalībniekiem, arī ēku pasūtītājiem un īpašniekiem.

Pirmkārt, atklātības princips, kas mūsu valstī ir bijis liels rūpju bērns, ja atceramies lielos publiskos skandālus Rīgas un citās pašvaldībās un ar būvniecības jomu saistītos korupcijas gadījumus.

Otrkārt, arhitektoniskās kvalitātes princips, kas nosaka, ka mēs patiešām gribam kvalitatīvu arhitektūru.

Treškārt, ilgtspējīgas būvniecības princips. Tas nozīmē, ka, būvējot ēkas, domājam par nākotni, ierobežotajiem resursiem, cenšoties maksimāli izmantot esošās būves un atjaunojamos resursus gan ēku būvniecībā, gan ekspluatācijā, raugoties, lai resursu patēriņš būtu iespējami mazāks.

Ceturtkārt, vides pieejamības princips, kas ir būtisks saistībā ar teritoriālo plānošanu un personas iespējām pārvietoties.

Visi ar būvniecību saistītie lēmumi būvvaldei būs jāpieņem 10 darba dienu laikā (atsevišķos gadījumos tas būs pat īsāks laiks – nesarežģītākām būvju grupām), tajā skaitā jāsniedz konceptuāls atbalsts, jāizdod būvatļaujas, kas tiks izsniegtas krietni agrākā būvniecības stadijā. Savukārt, saņemot būvatļauju, būvvaldē vairs nebūs jāgriežas vairākas reizes. Šāda veida būvatļaujas saņemšanai pietiks vienu reizi apmeklēt būvvaldi.

Būvatļaujas izsniegšana iespējami agrākā būvniecības stadijā nozīmē arī agrāku sabiedrības iesaisti, tādējādi būvatļaujas apstrīdēšana notiks tad, kad vēl nav veikti lieli kapitālieguldījumi un noslēgti līgumi.

Pēc būtības jaunā Būvniecības likuma pieņemšana ir kā veca zirga nomainīšana pret jaunu. Protams, šis jaunais zirgs mums ir „jāapseglo” ar virkni citu normatīvo aktu un ar tos pavadošiem Ministru kabineta noteikumiem. Esam vienojušies arī ar būvniecības konsultatīvo...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Godātie kolēģi, ja kādam nav interesanti, it īpaši trim dāmām no „Vienotības”, tad izejiet laukā, kamēr ir debates! Līdz balsošanai vēl tālu. Nu izrādiet cieņu runātājam! Olšteina kungs ir gatavojies debatēm, viņš cenšas mums kaut ko pastāstīt par likumu, kuru lielākā daļa varbūt nav dziļi... (Starpsauciens no zāles.)

K.Olšteins. Pēdējo reizi vēl turklāt, jā!

Sēdes vadītājs. Ar zāli, lūdzu, nesarunājieties! Turpiniet!

K.Olšteins. Jā. Tātad ar Būvniecības konsultatīvo centru esam vienojušies par to, ka šis likumprojekts, protams, tiks arī uzlabots un uz otro lasījumu tiks iesniegti nozares pārstāvju priekšlikumi un redzējums, kā padarīt šo Būvniecības likumu vēl labāku, efektīvāku un pielietojamāku nozarei. Un mēs ceram, ka savlaicīgā termiņā šo likumu spēsim arī pieņemt.

Paldies. Tas no manis debatēs viss.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt tikai dažas piezīmes attiecībā uz Būvniecības likumu.

Pirmā. Būvniecības likums ir ļoti, ļoti, ļoti svarīgs mūsu tautsaimniecībai. Tas skar vienu no tautsaimniecības nozarēm, kas nesenā pagātnē bija gandrīz... veidoja gandrīz 5 procentus no kopprodukta. Tagad, šinī brīdī, tas ir nedaudz mazāk, bet tajā pašā laikā tas skar milzīgu skaitu nodarbināto, un ir milzīgi... teiksim, kļūdas šajā nozarē maksā sabiedrībai milzīgas naudas summas. Un kādēļ?

Tas ir ārkārtīgi svarīgi: mums ir jāsabalansē ļoti daudzas un dažādas intereses – pasūtītāju intereses, industrijas intereses... un, protams, pats svarīgākais ir to visu kopā sabalansēt ar sabiedrības interesēm. Tādēļ mums jādomā par šā likuma pieņemšanas kvalitāti.

Man tūlīt jāsaka par likuma veidošanās gaitu... Piekrītot tam, ko iepriekš teica Olšteina kungs, man jāsaka, ka šis ir viens no likumiem, kurš top, nu, es varētu teikt, ļoti, ļoti demokrātiskā ceļā. Ministrijā ar šo likumprojektu strādā jau ilgāk nekā gadu, un man jāsaka, ka industrija ir reaģējusi ļoti labi un apvienojusi vairāk nekā 22 nevalstiskās organizācijas, caur kuru... kas koordinē dažādus industrijas sektorus... ir izveidojusi vienu būvniecības konsultāciju centru, kas ir bijis galvenais partneris šā likuma veidošanā. Un man jāsaka, ka sadarbība ir bijusi laba. Taču man gan jāpiezīmē, ka ir vēl likumā virkne neatrisinātu problēmu, par kurām es gribētu runāt.

Pirmais, kas ir ļoti svarīgi, skatot šādu likumprojektu, kāds ir Būvniecības likums, – mums ir jāsaprot, ka šāds likums ir jāskata kontekstā ar visu saistīto likumu paketi. Pirmais tajā ir Teritorijas plānošanas likums. Patiesībā tie ir viena procesa divi likumi... Šie divi likumi patiesībā regulē vienu procesu: tas sākums šim procesam ir Teritorijas plānošanas likumā un beigas ir Būvniecības likumā. Šo likumu koordinācija mums ir ļoti svarīga. Un mums ir jādomā par to, kādā veidā, teiksim, abas... Šie likumi tiek skatīti divās atšķirīgās komisijās, un būtu jādomā, kā šo likumu pieņemšanas darbība tiek koordinēta.

Nākamā lieta, kas mums būtu ļoti svarīga, ir tā, ka arī Ekonomikas ministrijai jāstrādā pie šo būvnormu paketes. Būvnormatīvi ir novecojuši, un Ekonomikas ministrija šinī brīdī nespēj uzstādīt pietiekami skaidru laika grafiku, pēc kāda šie būvnormatīvi būtu maināmi, un tā ir viena liela problēma, jo... Teiksim, ir vispārējie un speciālie būvnoteikumi... Mēs redzam, ka izmaiņas likumā neko nedos, ja šie būvnoteikumi paralēli netiks mainīti.

Nākamais. Man liekas, ka liela problēma ir tā, ka šobrīd valdība, veidojot likumu, ir atteikusies no terminoloģijas sadaļas likumā. Man liekas, ka tā ir ārkārtīgi svarīga daļa, kas ir iekļaujama likumā. Būvniecības likums ir viens no tiem likumiem, kuri izraisa vislielāko skaitu tiesvedības procesu, un šeit terminoloģijas sadaļa būtu ārkārtīgi svarīga, lai šie tiesvedības procesi būtu ārkārtīgi precīzi un ātri un lai pēc iespējas mazāk izraisītu domstarpības starp konfliktējošām pusēm.

Un vēl viena lieta, par ko ļoti, ļoti uztraukušies ir būvniecības industrijas pārstāvji, ir tā sauktā sertifikācija. Valdība uzskata, ka sertifikācija būvniecības nozarē turpmāk nav neieciešama, savukārt sabiedrības pārstāvji uzskata, ka tā ir pilnīgi nepareiza pieeja.

Sabiedrības viedoklis ir šāds. Gan arhitekti, gan būvinženieri, tāpat kā ārsti, ir reglamentēto profesiju pārstāvji. Mēs taču neapšaubām to, ka ārstam vajadzētu būt sertificētam. Cilvēkam, kam mēs uzticam savu dzīvību un veselību! Un tāpat ir ar būvniekiem. Patiesībā mēs arī viņiem uzticam savu dzīvību un veselību. Tā ka lai tās mājas būtu tiešām kvalitatīvi uzbūvētas, būtu uzbūvētas vislabākajā veidā!

Kopumā es varu teikt, ka likumprojekts ir atbalstāms, virzāms uz priekšu, taču es gribu teikt, ka tas ir jādara ļoti uzmanīgā veidā, jo tās kļūdas... Ārsta kļūdas, tā teikt, labo smiltis, turpretim šīs kļūdas labo efejas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Ļoti daudz no tā, ko es gribēju teikt, pateica Ašeradena kungs. Un es piekrītu, ka būvniecības tiesiskais regulējums būtu jāpilnveido. To paredz Valdības deklarācija. Varētu arī piekrist Olšteina kunga teiktajam, ka zināmā mērā šis, pašreizējais, Būvniecības likums ir novecojis. Bet vissvarīgākā lieta ir saskaņot šo Būvniecības likumu ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma projektu, kas pašlaik tiek skatīts pavisam citā komisijā. Šis likumprojekts tiek skatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet tas – godājamā Staņas kunga vadītajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Es zinu, ka jūsu, Staņas kungs, vadītajā komisijā tie priekšlikumi, manuprāt, ir tik apjomīgi, ka tie sastāda apmēram pusi no tā likumprojekta apjoma, kas vispār tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Un es domāju, ka arī par šo likumprojektu – es runāju par Būvniecības likuma projektu – noteikti būs daudzi priekšlikumi, tāpēc es pievērsīšu jūsu, godātie kolēģi, uzmanību veselai rindai konceptuāla rakstura trūkumu šajā jomā. Es negribu teikt, ka tie ir tikai ar vienu likumu saistīti. Šeit būs vairāki Ministru kabineta noteikumi, piemēram, Vispārīgie būvnoteikumi, turklāt būs arī Pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi, kas šodien ir Nr.1148 (nepārtraukti ik pēc dažiem gadiem tiek pieņemti jauni). Arī tur būs jaunumi. Es domāju, ka tas viss ir ļoti cieši saistīts... es šeit jau pirms dažām nedēļām runāju saistībā ar Aizsargjoslu likumu saistībā ar Meža likumu... Tātad visi šie likumi savā starpā ir ļoti cieši saistīti.

Un tagad par šiem konceptuālajiem trūkumiem.

Visupirms es patiešām gribu teikt, ka šajā likumprojektā, neskatoties uz anotācijā pausto, nav ievērotas sabiedrības intereses. Kāpēc? Anotācijā ir nepamatoti norādīts, ka būvniecības procesu bremzējot (es citēju) „trešo personu subjektīvo publisko tiesību aizstāvēšana būvniecības procesā, kā arī administratīvo tiesu judikatūra šajā jomā”. Citāta beigas. Tas ir absurds! Un tāpēc likumprojektā vairs netiek paredzēta būvniecības publiskā apspriešana, kā arī būtiski tiek sašaurinātas nevalstisko vides organizāciju, tostarp arī kaimiņu, tiesības aizstāvēt savas tiesības.

Šāda pieeja ir pretrunā ar Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā, kā arī par iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, ar Vides aizsardzības likuma otro nodaļu, kā arī ar administratīvās tiesas un Satversmes tiesas nolēmumiem.

Mani, atklāti runājot, ārkārtīgi pārsteidza likumprojekta sagatavotāju un anotācijas sagatavotāju liekulība, jo viņi atsaucas uz minēto konvenciju, bet sabiedrības līdzdalības tiesības šajā procesā gluži vienkārši izmet ārā. Tātad šeit paredz tiesības uz informāciju, taču nekādā veidā netiek pateikts, kas tad būtu jādara Ministru kabinetam vai kam citam. Otrkārt, līdzdalības tiesības tiek izmestas ārā, bet, protams, tiesības uz tiesu paliek.

Tā vietā, lai likvidētu sabiedrības attiecīgās tiesības, es varu piedāvāt, ka būtu apsveramas tiesības apstrīdēt būvniecību ne tikai noteiktā laikā pēc būvatļaujas izsniegšanas, bet gan daudz agrākā stadijā, proti, jau tad, kad tiek izdots, piemēram, plānošanas un arhitektūras uzdevums, kā tas ir šodien, vai arī tad, kad, kā jūsu projektā ir paredzēts, tiek pasniegta iecere... tiek darīts zināms, kāda ir šī iecere. Pēc tam... kā saka arhitekti un būvnieki, ja tas šajā procesā nav apstrīdēts, tad, protams, vēlāk šīs tiesības vairs nevajadzētu dot.

Turklāt likumprojekts, kā es jau teicu, neparedz procedūru, kādā trešās personas, piemēram, kaimiņi, tiks informētas par būvniecības iespējām un būvatļaujas izsniegšanas brīdi. Tāpēc es domāju, ka varbūt 10.pantā šo kārtību varētu noteikt un procesuālā kārtība būtu deleģējama Ministru kabinetam.

Tālāk. Anotācijas autori norāda, ka (citēju) „samērā neskaidra ir paredzētās būves publiskās apspriešanas nozīme būvniecībā”, jo šī apspriešana notiekot emocionāli un cilvēki neprotot pamatot savu viedokli ar normatīvajiem aktiem. Tas nav cilvēku pienākums – pamatot ar normatīvajiem aktiem! Pasūtītāju, būvnieku un attīstītāju pienākums ir pamatot ar normatīvajiem aktiem. Ja šī informēšana nenotiek pietiekamā līmenī, ja netiek paredzētas sabiedrības līdzdalības tiesības, tad šī sabiedrība dažkārt pārvēršas par pūli. Un es patiešām esmu redzējusi šīs sabiedriskās apspriešanas. Ja nav bijusi pietiekama informācija vai ir notikusi, iespējams, kaut kāda cilvēku sakūdīšana, tad tajā gadījumā viņi vairs neieklausās absolūti nekādos racionālos argumentos. Tad vienmēr visi lielākoties ir „pret”. Un, mēģinot šeit panākt šā procesa, iespējams, labāku risinājumu, manuprāt, ir notikusi atteikšanās.

Es gribētu pievērst komisijas uzmanību tam, ka sabiedriskās apspriešanas jēga un nozīme ir pamatota vairākos Satversmes tiesas un administratīvo tiesu spriedumos. Es nesaukšu šeit numurus. Es atradu četrus piecus Satversmes tiesas spriedumus un ļoti daudzus administratīvo tiesu spriedumus, pēc kuriem, izstrādājot likumprojektus, valsts pārvaldē nodarbinātajiem ierēdņiem un arī, protams, deputātiem vajadzētu vadīties.

Kolēģi! Valstīs ar demokrātijas tradīcijām jau ļoti ilgi pastāv prakse ne tikai informēt, bet arī uzklausīt personas, kuru īpašuma tiesības vai sadzīves apstākļus varētu iespaidot konkrētu projektu īstenošana. Šādām konsultācijām ir jānotiek, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums par atļauju sākt publiska vai privāta projekta īstenošanu. Būvniecības publiskās apspriešanas mērķis ir, izmantojot attiecīgo pašvaldību vai... šoreiz tā ir būvvalde kā vidutāja... un, proti, saskaņot iesaistīto personu intereses.

Otrkārt. Es nevaru piekrist, ka likumprojekts salīdzinājumā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu neparedz obligātu būvniecības speciālistu, tostarp arhitektu, sertifikāciju. Ir nepamatots anotācijā izteiktais viedoklis, ka sertifikācija ierobežo pastāvīgās prakses iespējas jauniem speciālistiem. Tieši otrādi! Es esmu saņēmusi Jauno arhitektu apvienības priekšsēdētājas Zanes Karpovas vēstuli, kurā viņa apgalvo pilnīgi pretējo. Un līdz ar to būtu, manuprāt, jāpapildina arī likumprojekta 11.pants.

Treškārt. Runājot par būvniecības procesa lēno gaitu, likumprojekta autori ir iebraukuši otrā grāvī. Proti, 10.panta piektajā daļā ir paredzēts, ka būvniecības norisē nepieciešamos lēmumus būvvalde pieņem desmit darba dienu laikā.

Vai jums, Olšteina kungs, ir kaut kāds priekšstats par būvniecību? Vai jūs esat, tā teikt, izgājis cauri šim būvniecības tiesiskajam regulējumam? Vai jūs esat kādreiz arī piedalījies būvniecības tiesiskā regulējuma, piemēram, nodrošināšanā un paskatījies, kādi ir šie dokumenti? Un patiešām, kā šeit teica kolēģis Ašeradena kungs, tas taču apdraud sabiedrisko drošību, ja šādā steigā jebkurš dokuments tiks pieņemts lielajās pilsētās. Nu iedomājieties!

Ceturtkārt. Es nevaru piekrist 16.panta trešās daļas otrajā punktā paredzētajam, ka būvvalde ir tiesīga turpināt būvniecību, ja būvdarbi ir veikti bez būvatļaujas. Nu, kolēģi, nu kur mēs ejam?! Būvdarbi veikti bez būvatļaujas! Tur ir paredzēts, ka samaksās videi nodarīto kaitējumu, saskaņos visu – un uz priekšu! Tātad bagāti cilvēki to izdarīs, un tas tiesiskā valstī nav pieņemami. Šeit ir divi gadījumi... Jūs nekratiet galvu, Olšteina kungs! Šeit patiešām otrajā punktā tāda lieta ir paredzēta un pieļauta, proti, legalizēt nelikumīgu būvniecību, tas ir, tādu, kas veikta bez būvatļaujas.

Piektkārt. Ir viena ļoti bēdīga lieta, kuru mums acīmredzot nākotnē nāksies nožēlot: likumprojekts neparedz efektīvu būvniecības kontroli. Saskaņā ar likumprojektu pašvaldības būvvalde izsniedz būvatļaujas un vienlaikus nodarbina arī būvinspektorus, kuru pienākums ir kontrolēt būvatļaujā noteikto prasību izpildi. Netiek paredzēta faktiski būvvalžu atbildība par būvprojektu, nedz arī būvvalžu darbības tiesiskuma objektīva un neatkarīga kontrole.

Administratīvo tiesu judikatūra liecina, ka ļoti daudzos gadījumos pašvaldības un to būvvaldes pašas bieži pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās prasības un ir akceptējušas būvprojektus, kas būtiski aizskar sabiedrības un blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku intereses. Tā, piemēram, būvatļaujas tiek izsniegtas pretēji pašvaldības teritorijas plānojumam, Aizsargjoslu likumam un citiem normatīvajiem aktiem; tiek izsniegtas būvatļaujas par būvniecību uz zemes, kas atbilstoši likumam atrodas citu personu lietošanā (piemēram, uz daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala). Tādi gadījumi ir bijuši, un būvvalžu kontroles neesamība, manuprāt, rada ļoti lielu korupcijas risku, tā rada arī draudus, ka prettiesiska lēmuma gadījumā pašvaldībai var nākties segt zaudējumus par labu gan būvniecības ierosinātājam, gan arī trešajām personām. Un tāpēc, godātie kolēģi, mums ir jādomā nākotnē, iespējams, par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu.

Jā, un vēl pēdējais. Manuprāt, to arī pieminēja Ašeradena kungs. Salīdzinot ar iepriekšējiem variantiem, kas jau ilgāk nekā gadu klejoja šeit un arī dažādās institūcijās... Salīdzinot ar likumprojekta iepriekš publiski pieejamajiem variantiem, ir redzams, ka ir notikusi atteikšanās no lietotajiem terminiem, un tas traucē attiecīgo normu uztveri un var radīt neskaidrības attiecīgo normu piemērošanā.

Tagad arī es gribu tikpat tēlaini runāt kā mans kolēģis, kurš teica, ka viņi tagad esot apseglojuši šo būvniecības zirgu. Bet, ja komisija ļoti rūpīgi neizvērtēs arī šos priekšlikumus, kas varētu tikt iesniegti, ja tā nepievērsīs uzmanību, iespējams, minētajiem riskiem, tad jūsu zirgs, Olšteina kungs, būs apmēram līdzīgs Prževaļska mežonīgajam zirgam, kas auļos un darīs tā, kā pats grib.

Paldies par uzmanību.

Es aicinu tomēr likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet ļoti uzmanīgi izvērtēt likumprojekta trūkumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies!

Es savukārt aicinu ievērot klusumu zālē. Tas attiecas arī uz deputāti Reiniku un deputātu Klaužu...

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, jautājums noteikti nav tik interesants kā, teiksim, grozījumi Saeimas kārtības rullī, bet šķiet, ka tā ietekme uz mūsu tautsaimniecību un valsti kopumā varētu būt jūtami lielāka.

Īstenībā lielā mērā es piekrītu tam, ko pirms manis teica iepriekšējie runātāji – gan Ašeradena kungs, gan Čepānes kundze –, un tas zināmā mērā atvieglos manis teikto.

Šo Būvniecības likumu Ekonomikas ministrija virzīja faktiski ar dažiem principiem. Un tātad viens princips bija tāds, ka vajag jaunu likumu kā pašmērķi; otrs – ka vajag visātrāko iespējamo... varbūt pat pasaulē visātrāko... būvniecības procedūru un attiecīgi Doing business indeksu, teiksim, kā pašmērķi. Taču – vai šīs lietas izvirzīt priekšplānā kā pašmērķi ir bijis labi? Vai tas tomēr zināmā mērā nenovedīs pie tām problēmām, kuras pieminēja Čepānes kundze?

Par sadarbību ar būvnieku sektoru. Jā, patiešām ir ļoti labi, ka šīs būvnieku organizācijas ir apvienojušās un spējušas lielā mērā iesniegt integrētus priekšlikumus. Faktiski ir jāatzīst, ka šie sertifikācijas priekšlikumi ir gandrīz vai vienīgie, par ko viņi savstarpēji nav vienojušies. Taču arī ministrija diezgan spītīgi un ilgstoši šos priekšlikumus neņēma vērā, tajā skaitā diezgan labi acīmredzamo priekšlikumu par definīcijām, kur it kā pilnīgi visi bija vienisprātis... bet nu neņēma vērā un līdz pat šim brīdim nav... Protams, ir skaidrs, ka uz otro lasījumu tas būs jāiestrādā.

Par sabiedriskajām apspriešanām. Jāsaka, ka arī sabiedriskās apspriešanas šobrīd tomēr rada būtiskas problēmas, un šīs problēmas rada tāds apstāklis, ka īstenībā pēc teritorijas plānojuma tajā vietā varētu tikt atļauta būvniecība, bet, protams, iedzīvotājiem negribas, ka pie viņiem būvē. Savulaik, kad strādāju Rīgas domes Pretkorupcijas komisijā, tas faktiski arī bija viens tāds ļoti būtisks korupcijas risks. Proti, Rīgas domes Attīstības departaments pēc diezgan nenoteiktiem kritērijiem varēja lemt par to, vai piemērot vai nepiemērot sabiedrisko apspriešanu. Un, ja sabiedrisko apspriešanu nepiemēroja, tad domniekiem nekas vairs nebija lemjams un tad visa tā lieta gāja strauji uz priekšu. Savukārt, ja sabiedrisko apspriešanu piemēroja, tad tas procedūru nobremzēja uz ilgiem mēnešiem, turklāt ar ļoti lielu risku, ka pēc tam jau domē ar politisku balsojumu šo būvniecības ieceri var arī noraidīt. Un ne velti... Protams, šāda nepietiekami reglamentēta procedūra noveda pie korupcijas riska un arī pie reālām korupcijas lietām.

Tātad acīmredzot ir ļoti nopietni jādomā par to, ko šajā procedūrā varētu uzlabot, bet var arī būt, ka šis tomēr nav īstais ceļš, lai to korupcijas risku novērstu, – pilnīga atteikšanās no sabiedrības tiesībām kaut ko lemt.

Par to ideju par jaunu likumu. Virkne būvnieku un faktiski arī nozares pārstāvju uzskatīja, ka īstenībā varbūt nemaz nav bijis nepieciešams virzīt jaunu likumu, bet varētu iztikt ar papildinājumiem esošajā likumā. Nu beigās, protams, ministrija ar savu vēlmi un arī, teiksim, to politisko uzstādījumu pēc jauna likuma, tā teikt, visus tā kā piespieda nosliekties uz šo ideju, ka tomēr vajag to jauno likumu. Ja jau galīgi nekur neliksies, tad vajag. Labi. Bet kādas būs tālākās sekas? Šis likums paredz to, ka ministrija sešu mēnešu laikā izdos ne tikai jaunus būvnoteikumus, kas būtu pareizi, bet faktiski arī visus šos 34 būvnormatīvus izdos par jaunu. Un faktiski tas tīri tehniski var nebūt iespējams, un līdz ar to var rasties zināms normatīvais vakuums. Es domāju, ka uz otro lasījumu būtu ļoti rūpīgi jāpārdomā, vai vispār ir nepieciešami būvnormatīvi vai arī varbūt šo funkciju var deleģēt nevalstiskajam sektoram un attiecīgi aizstāt vismaz daļu no šiem būvnormatīviem ar obligāti lietojamiem standartiem. Tas noteikti varētu veicināt profesionālismu šajos dokumentos. Jo īstenībā daudzi no tiem būvnormatīviem ir pārrakstīti standarti – un dažos gadījumos arī stipri kļūdaini pārrakstīti standarti! –, un tās kļūdas ilgstoši neviens nespēj izlabot.

Un visbeidzot par būvniecības institucionālo regulējumu. Neskatoties uz to, ka mums vajag visas institūcijas mazināt un administratīvās procedūras mazināt un tamlīdzīgi, es domāju, ka ir diezgan skaidrs, ka Valsts būvinspekcijas likvidācija ir izrādījusies kļūda, kas droši vien arī būtu jānovērš tuvākajā laikā, cik ātri vien tas ir iespējams.

Es arī domāju, ka šo likumprojektu pirmajā lasījumā pieņemt vajag, lai šī diskusija turpinās. Neesmu sevišķi optimistiski noskaņots attiecībā uz to, vai šī Saeima būs spējīga šo likumu pieņemt līdz galam, un arī, vai to vajag.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Dzelskalnam.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Dzelzskalnam!

M.Dzelzskalns (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Es nebiju gatavojies šodien runāt par likumprojektu „Būvniecības likums”, bet, izlasījis to, kas ir uz galda, un izlasījis anotāciju, es vienkārši nevaru klusēt.

Es vēlos runāt par vides pieejamību, tātad konkrēti par 7.pantu, kur ir būtiskas prasības būvei. Šeit ir iekļauta otrā daļa, kas nosaka: „Ja, veicot būves pārbūvi, atjaunošanu vai restaurāciju, būvnormatīvos ietvertās tehniskās un vides pieejamības prasības tehniski nav iespējams ievērot vai, ievērojot minētās prasības, būve zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību, būvvalde vispārīgajos vai speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu saskaņot būvēm piemērojamās atkāpes no tehniskajām un vides pieejamības prasībām.” Tātad šis punkts nosaka, kad ir iespēja nenodrošināt pieejamu vidi. Lai gan visā Eiropā ir pierādīts tas, ka jebkuru, pat vēsturisku, celtni, pat pilis, pat baznīcas ir iespējams pielāgot. Jo – kurā gadsimtā mēs dzīvojam? Mēs nedzīvojam ne 16., ne 17., ne 18.gadsimtā. Tātad ir tehnoloģijas un visu ir iespējams pielāgot. Diemžēl šī atkāpe atkal lobē tikai pasūtītāja intereses, jo, kā zināms, tieši šī vides pieejamība ir ļoti dārgs pasākums. Ja nav iespējams uztaisīt uzbrauktuvi, tad ir jāliek pacēlājs, un tās ir dārgas izmaksas. Šie pacēlāji maksā dārgi. Un šodien pat man zvanīja kādas skolas arhitekts un prasīja, vai obligāti ir nepieciešams uzstādīt automātiskās durvis invalīdu pacēlājam kādā skolā. Protams, būvnormatīvā nav rakstīts, ka automātiskajām durvīm jābūt obligāti. Es viņam sacīju, ka tas tikai atvieglos dzīvi tiem cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kuri tajā skolā mācīsies, un ka labāk ir uzlikt pacēlāju. Bet... nu, tie tomēr ir 700 lati. Es saprotu, ka varbūt visiem tas neinteresē, bet tomēr diezgan liela daļa mūsu sabiedrības ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem... ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem šī vides pieejamība ir ļoti svarīga.

Palasot anotāciju, es redzēju, ka šis likumprojekts ir saskaņots ar nevalstiskajām organizācijām. Neredzēdams nosauktu nevienu cilvēku, kas pārstāv invalīdu organizācijas, es neticu, ka šāds likumprojekts, šāda redakcija, šāds pants varētu būt ar tām saskaņots.

Līdz ar to es uzskatu, ka šobrīd tiek pārkāpts arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktais. Latvija ir ratificējusi šo konvenciju... ir pievienojusies tai un ratificējusi to, un tur ir noteikts, ka jānodrošina vides pieejamība ne tikai no jauna renovējamās ēkās, bet arī visās sabiedriskajās ēkās, kuras ir būvētas un nodotas ekspluatācijā jau sen.

Respektīvi, šajā konvencijā ir arī noteikts, ka nevar pieņemt nevienu būtisku lēmumu, kas ietekmētu cilvēku ar invaliditāti intereses vai tās kādā veidā skartu, bez konsultēšanās ar šīm organizācijām – tātad ar pašiem šiem cilvēkiem. Tāpēc šajā Būvniecības likumā šāds punkts, kas dod iespēju nenodrošināt vides pieejamību, ir klaji pretējs šo cilvēku ar invaliditāti interesēm.

Es šādu likumprojektu neatbalstītu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Es īpaši nebiju gatavojies jau otro reizi šodien runāt, taču, noklausoties Eināra Cilinska kopumā visnotaļ saturīgo uzrunu, man radās daži jautājumi.

Savā uzrunā viņš sāka lietot man kādu svešu, nepazīstamu vārdu salikumus. Ja es tagad pareizi atceros, kaut ko tādu kā Doing Business vai kaut ko tamlīdzīgu... Es nezinu... es atceros, ka arī Valdis Zatlers savulaik šādu vārdu salikumu ir lietojis. Es gribu, kolēģi, teikt, ka tas man kā cilvēkam, kuram abi vecāki ir baltu filologi, faktiski ir nepieņemami, jo šādā veidā tiek piesārņota latviešu valoda ar dažnedažādiem anglicismiem. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Cienīsim latviešu valodu!”) Es domāju, ka šie anglicismi nav ne par matu labāki kā jebkura veida rusicismi vai jebkuri citi. Bet visvairāk mani izbrīna tas, ka to dara cilvēki, kuri faktiski savā ikdienā mēģina mums stāstīt, ka viņi ir tie lielākie un stiprākie latviešu valodas aizstāvji (No zāles: „Kauns! Kauns!”), kuri rūpējas par latviešu valodas tīrību, par to, lai latviešu valoda tiktu lietota precīzi – tā, kā vajag, īstajā un vajadzīgajā vietā izmantojot precīzu terminoloģiju, neko nekropļojot, nelauzot un nedemoralizējot.

Godājamie kolēģi! Mani, protams, izbrīna arī tas, ka mums šeit, zālē, sēž divas manis ļoti cienītas deputātes, profesores, kas abas ir saistītas ar latviešu valodu, un tad man ir jautājums: kāpēc jūs klusējat, cienījamās profesores – profesore Druviete un profesore Kursīte? Kāpēc jūs neko nesakāt? Kāpēc arī manis ļoti cienītā deputāte Dzintra Hirša, kura ir vadījusi Valsts valodas centru, neko nesaka par šādiem kropļojumiem latviešu valodā?

Godājamie kolēģi! Es jums gribu vienkārši izstāstīt, ka tas, ko Einārs Cilinskis faktiski mēģināja pateikt kādā svešvalodā – manuprāt, angliski –, latviski saucas tā: uzņēmējdarbības konkurētspējas indekss. Un man būtu ļoti liels lūgums visiem klātesošajiem un arī tiem, kuri to nezina, turpmāk, runājot par celtniecību vai par celtniecības likuma problēmām, lietot terminu „uzņēmējdarbības konkurētspējas indekss”, nevis lietot kaut kādus doing business. (Aplausi.)

(No zāles: „Vai, vai...!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Paldies kolēģim Andrim Bērziņam no Rīgas (No zāles dep. A.Klementjevs: „No Ogres!”), kurš, es ceru, ieviesīs... pēc kura debates, es domāju, turpmāk arī Ekonomikas ministrijas cilvēki debatēs un visur lietos to, kas tiešām ir jālieto, un tas ir uzņēmējdarbības konkurētspējas indekss, kurš, nenoliedzami, tika ņemts vērā tad, kad Ekonomikas ministrija sagatavoja šo likumprojektu.

Un jāsaka tā, ka Ekonomikas ministrija pēdējo trīs valdību laikā strādā pie tā, kādā veidā panākt dažādas valstis pasaulē, to skaitā mūsu kaimiņus lietuviešus un igauņus, vienā jautājumā – un tā ir jēdzīga būvniecības procesa organizēšana. Un te nu jāatzīst – to arī daži citi kolēģi, piemēram, Čepānes kundze, teica –, ka tas nevar būt nekāds pašmērķis – šajā indeksā būt pirmajiem. Bet tas, ka šis indekss pēc būtības raksturo mūsu spēju vai nespēju organizēt normālu būvniecības procesu un paskaidrot to arī jebkuram cilvēkam, kurš atbrauc uz Latviju investēt, – tas nu ir pilnīgi skaidrs.

Godmaņa valdības laikā bija tas diezgan skaļais gadījums ar Ikšķiles pašvaldību un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ieteikumu būvēt tur „Saint-Gobain” minerālvates jeb akmensvates rūpnīcu. Zinām visi, kā tas beidzās. Es pats toreiz piedalījos sarunās, premjera organizētās sarunās, ar šiem pārstāvjiem no „Saint-Gobain”, un viņi jau teica tā: „Nu, mēs saprotam, ka tur ir dažādas procedūras, ka tās ir stingrākas vai vājākas. Ir tā publiskā apspriešana vai nav – to nu lemj, kā nu kurā reizē, un pašvaldība arī iejaucas.” Nu, problēmu ir daudz, bet viņi teica: vienalga, kādas ir tās iekšējās procedūras, bet tas, kas ir Latvijai svarīgi, – Latvijai ir svarīgi pateikt, cik mēnešu vai gadu, vai pat dienu laikā tiek pieņemts galīgais lēmums. Un tas, kas nav ne pašreizējā likumdošanā normāli noteikts, ne arī patiesībā šajā, izņemot to, ka varbūt tās desmit dienas tur būs paziņots... Nu, es neiedziļināšos, bet pēc būtības rezultāta nebūs. Latvijas būvniecības likumdošana nespēj pateikt ne vietējam, ne ārvalstu investoram, kāds ir maksimālais laiks, kurā tiek pieņemts lēmums attiecībā uz būvniecību, un tas ir viens no faktoriem, kurš ir pilnībā, totāli, graujošs vispār attiecībā uz normālu šā sektora administrēšanu.

Kur mēs esam nonākuši? Protams, mēs esam nonākuši pie tā, ka mums šis likumprojekts ir jāatbalsta pirmajā lasījumā, neskatoties uz to, ka tur ir ļoti daudz debatējamu lietu. Jā, arī publiskās apspriešanas lieta, par ko Čepānes kundze teica, bet ir arī citas lietas par to publisko apspriešanu... Mēs pēc esošā regulējuma esam nonākuši tādās galējībās, ka bieži vien kaimiņi ir gudrāki par to, kādai jābūt manai mājai, nekā es pats. Un tas arī nav pareizais virziens. Jaunā likuma uzdevums ir sabalansēt šo situāciju. Tā problēma, kas likumā ir radusies, ir tāda, ka... Likuma izstrādes gaitā diemžēl ne ekonomikas ministrs personīgi, ne arī viņa padotie nespēja nodrošināt tādu likuma sagatavošanas gaitu, ka profesionālās organizācijas saprātīgā veidā tiktu ņemtas vērā, lai mēs jau šeit, šajā redakcijā, ko mēs šodien apstiprinām Saeimā, redzētu šo viedokli. Kā Rībenas kundze pareizi atzīmēja (arī šī mana kolēģe kādreiz ir bijusi arhitekte), arhitekti vispār nefigurē savā ziņā šajā likumā kā normālas personas, uz kurām arī likums tiktu attiecināts.

Patiesībā mums ir divi likumi – viens ir Teritorijas plānošanas likums, otrs ir Būvniecības likums –, kuri nav nemaz tik sarežģīti. Ja kādi, kas tos likumus raksta divās dažādās ministrijās, spētu salikt kopā trīs galvenās komponentes, kurās mēs beigās redzam to, kāda izskatās vide Latvijā, un tās ir – teritorijas plānošana, projektēšanas darbi un būvdarbu veikšana... Diemžēl arī šis likumprojekts mums neparāda, kā tas normāli būs, un tāpēc mēs esam nonākuši tajā situācijā, kurā, neskatoties uz visām tām nepilnībām, ar kurām šis likumprojekts ir atvests uz Saeimu, es šo likumprojektu atbalstīšu un aicinu visus atbalstīt to, jo Saeimai nu ir beidzot iespēja pašai normālā veidā to likumu izveidot tādu, kāds ir vajadzīgs Latvijas sabiedrībai. Un jāsaka tā: tas, ko nevarēja izdarīt ministrija vairāk nekā divos gados, – nu tas acīmredzot būs jāizdara Saeimai. Un ir šī ideja, kas, protams, nāk no profesionālajām organizācijām un pa daļai arī no deputātiem, tādiem kā Čepānes kundze un Ašeradena kungs, un arī no manis... Mēs ar viņiem kopā diskutējām šo jautājumu, ka ir varbūt lietderīgi šos abus likumus, tas ir, Teritorijas plānošanas likumu un Būvniecības likumu, apvienot. Tas nav tas vieglākais darbs, tas ir diezgan sarežģīts darbs, bet iespējams, ka Saeima to var izdarīt, jo Saeimas viena labā lieta ir tā, ka Saeima skatās pāri sektoriem. Neskatoties uz to, kura ministrija ir sagatavojusi projektu, mums ir iespēja padarīt abus šos likumus labākus un vajadzīgus Latvijas sabiedrībai. Vienīgā problēma ir tā, ka Teritorijas plānošanas likums ir izstrādāts daudz labākā kvalitātē un praktiski ir jau gandrīz gatavs (ar nelieliem labojumiem), bet Būvniecības likums ir ļoti sliktā kvalitātē izstrādāts, un tāpēc, protams, Saeimai šis darbs nebūs viegls.

Tā ka es aicinu atbalstīt to likumprojektu, lai kāds tas arī būtu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātam Olšteinam ir kas piebilstams?

K.Olšteins. Jā. Paldies, cienījamie kolēģi, par saturīgo diskusiju, paldies par priekšlikumiem. Īpaši saku paldies Čepānes kundzei un Ašeradena kungam. Bet lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Būvniecības likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 15.augusts.

Sēdes vadītājs. Kurš? 15.augusts?

K.Olšteins. 15.augusts, jā.

Sēdes vadītājs. 15.augusts. Deputāti neiebilst.

Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā jūsu uzmanībai dokumentu ar reģistrācijas numuru 352/Lp10 – likumprojektu „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pirmajam lasījumam.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai ietvertu likumā vairākas Eiropas Parlamenta un Padomes, kā arī Eiropas Komisijas direktīvas gan par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz ieguldījumu uzņēmumiem, gan attiecībā uz noteikumiem par fondu apvienošanu, gan arī attiecībā uz organizatoriskām prasībām, uz interešu konfliktiem, uz profesionālo ētiku un riska pārvaldību, kā arī attiecībā uz uzraudzības iestāžu darbību.

Likumprojekts regulē kārtību, kādā tiek publiski piesaistīti naudas līdzekļi Latvijā un tiek veikta to apvienotā ieguldīšana ieguldījumu fondos. Likumprojekts paredz atvieglot ieguldījumu procedūru, atceļot administratīvos ierobežojumus fondu pārrobežu darbībai, proti, jebkurā dalībvalstī licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība varēs reģistrēt fondu Latvijā – un otrādi. Uzraudzība notiks pēc tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā darbojas fonds; tātad Latvijā šo fondu uzraudzīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Tiek arī atcelti vairāki administratīvi ierobežojumi fondu pārrobežu apliecību izplatīšanai, fondu apvienošanai, kā arī skarti vairāki pakārtoti jautājumi, to skaitā jautājumi par norēķinu formu ar uzraugošo institūciju un vēl vairākas citas lietas.

Likumprojekts ir ļoti liels pēc sava apjoma, tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un turpmāk arī jūs, kolēģi deputāti, gaida nopietns darbs ar šo likumprojektu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Šadurskis. Paldies par atbalstu.

Komisija labprāt gaidīs priekšlikumus līdz šā gada 22.jūnija pulksten 16.00 (tā ir pirmssvētku diena, tāpēc par stundu agrāk).

Sēdes vadītājs. Tātad 22.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Jā, godātie kolēģi, šis likumprojekts (dokuments Nr.353/Lp10) ir cieši saistīts ar iepriekš minēto, jo, ja mēs runājam par ieguldījumu fondiem, tad mēs runājam arī par regulējuma maiņu attiecībā uz šo fondu uzraudzību, un Latvijā šī uzraugošā institūcija ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Šadurskis. Paldies par atbalstu.

Tāpat kā iepriekšējam – 22.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 22.jūnijs. Paldies.

Likumprojekts „Atjaunojamās enerģijas likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Kārlis Olšteins... Es atvainojos! Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”). (No zāles: „Kā cilvēks strādā!”, „Pēdējā sēde!”)

Paldies.

Strādājam ar likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums”.

Pamatojums šā likumprojekta pieņemšanai ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK ieviešana, un likumprojekts sagatavots atbilstoši Deklarācijai par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Šobrīd pastāvošā atbalsta shēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, kuru pamatā ir Elektroenerģijas tirgus likums un enerģētikas politikas vidējā termiņa plānošanas dokumenti, kas paredz no atjaunojamās enerģijas ražošanas... saražotās elektroenerģijas apjoma... tātad obligātā iepirkuma ietvaros iepirkt... paredz virkni Ministru kabineta noteikumu. Un šobrīd ir skaidri saprotams tas, ka šī atjaunojamo energoresursu joma prasa vienotu normatīvu dokumentu, kas būtu šis Atjaunojamās enerģijas likuma projekts, lai nebūtu jāvadās pēc virknes Ministru kabineta noteikumu, un tāpēc Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un valdība atbalstījusi šo Atjaunojamās enerģijas likuma projektu, kas ir izskatīts komisijā un ticis atbalstīts izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Jā, kā jau teicu, atjaunojamās enerģijas nozari patlaban regulē daudzi Ministru kabineta noteikumi. Likums šai nozarei ir vajadzīgs, lai Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un citu valstu investoriem būtu skaidri saprotama un stabila vide, kurā darbojas atjaunojamie energoresursi. Patlaban sabiedrība ar šo biznesu saista vien politiskai elitei pietuvinātus cilvēkus. Atjaunojamo energoresursu attīstība ir reāla alternatīva enerģijai, kuru patlaban pērkam no Krievijas un no kuras savā ziņā esam atkarīgi. Krievijas Federācija ar saviem energoresursiem ir mēģinājusi noteikt arī politisko darba kārtību dažās kaimiņvalstīs, tostarp Ukrainā un Baltkrievijā. Enerģētika kalpo kā ārpolitikas ierocis. Lai mēs varētu ar iespējami spēcīgākiem argumentiem diskutēt par importētās enerģijas cenu, mums vajag savus enerģijas avotus.

Jaunais likumprojekts paredz mazāku nekā patlaban maksu par atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā un likvidē pastāvošo kvotu sistēmu. Atjaunojamās enerģijas likuma projekta nosacījumi apzināti veidoti, lai racionāli izmantotu resursus un enerģiju. Piemēram, salīdzinoši mazie tarifi par elektroenerģijas ražošanu no biogāzes noteikti, lai cilvēkus rosinātu izmantot arī enerģijas ražošanā radušos siltumu. Nepiekritīšu tam apgalvojumam, kas ir izskanējis, – ka Atjaunojamās enerģijas likuma projekts nerūpējas par to, lai tiktu pēc iespējas vairāk ražota siltumenerģija. Tieši pretēji! Šis likumprojekts uzliek par pienākumu ikvienam elektroenerģijas ražotājam arī ražot siltumenerģiju. Pretējā gadījumā atbalsts netiek saņemts. Patlaban, kad, piemēram, biogāzes stacijas pārdod elektroenerģiju par aptuveni 14 santīmiem, siltumu var pūst gaisā. Aptuvenās cenas par elektroenerģijas ražošanu no koksnes, biomasas un biogāzes būs robežās no 8 līdz 8,5 santīmiem par kilovatu, par vēja enerģiju – 5,5 santīmi, tikpat arī par saules un mazajās hidroelektrostacijās ražoto enerģiju.

8 santīmus lielā iepirkuma cena veidojas no 2,6 līdz 3 santīmus lielajām vairumtirdzniecības cenām. Par šādu cenu akciju sabiedrība „Latvenergo” enerģiju iepērk vairumā no citām valstīm. Tā ir šī tirgus cena, kura pēc būtības tiek maksāta, iepērkot enerģiju, neatkarīgi no kurienes „Latvenergo” kā enerģijas piegādātājs vai akciju sabiedrība „Eesti Energia” šo enerģiju piegādā Latvijas patērētājam.

1,7 santīmus lielā CO₂ komponentu... jeb maksa par CO₂ kvotu un 3,5 santīmi – jaudas maksājumi, maksa par to, ka valstij krīzes situācijā būs, kur ražot elektroenerģiju, – šīs ir tās papildu piemaksas. Un maksa par uzstādīto jaudu pienākas tikai tiem ražotājiem, kuri spēj ražot tā saukto bāzes jaudu, kas ir biomasas un biogāzes ražotnē. Citām ražotnēm, tādām kā, piemēram, saules, vēja un hidroelektrostacijām, šāda veida piemaksas netiek sniegtas.

Šīs cenas ir aptuveni par 30 procentiem mazākas nekā tās, ko patlaban maksā atjaunojamās enerģijas ražotāji un kas iekļautas elektroenerģijas tarifā. Tātad mūsu mērķis ir vēl aizvien iet tajā virzienā, ka atjaunojamās enerģijas izmaksas ikvienam galalietotājam un enerģijas patērētājam tiek samazinātas.

Likumprojekts paredz priekšrocības enerģijai, kas ražota no biomasas un biogāzes. No koksnes iegūtā biomasa par prioritāti izvēlēta tāpēc, ka Latvijā ir daudz koksnes, ar krūmiem aizaugušu lauku, kuru tīrīšana varētu radīt vairākus tūkstošus jaunu darba vietu visā Latvijā un arī lauku novados.

Savukārt attīstīta lopkopība dod priekšrocības biogāzes ražošanā, kas papildus tam arī aizsargā vidi.

Jaunu mazo hidroelektrostaciju būvniecība patlaban Latvijā pēc būtības ir aizliegta, ja neskaita tās vietas, arī tās skandalozās vietas, kas šobrīd ir apspriešanā un kur iepriekš ir bijusi kāda veida hidroelektrostacija vai dzirnavas. Bet attiecībā uz vēja un saules enerģijas ražošanu... tās lielāku atbalstu valsts politika šobrīd ir nogaidoša.

Likumprojekta mērķis ir rosināt valsts energoneatkarību un atjaunojamo resursu izmantošanu, kā arī uzdevums 2020.gadā atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā palielināt līdz 40 procentiem, bet transporta nozarē – līdz 10 procentiem.

Paldies, cienījamie kolēģi! Tas bija viss, ko es vēlējos debatēs pateikt par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es, ja teikšu godīgi, gandrīz vai nobijos iet debatēt, tāpēc ka par kāda vispārpieņemta enerģētikas termina pieminēšanu mani Bērziņa kungs tūlīt norās, ka esmu angļu valodā „iebraucis” (No zāles dep. K.Olšteins: „Viņš nav zālē!”)... Bet varbūt tomēr noriskēšu. Centīšos terminus neminēt.

Bet tagad par būtību.

Jāsaka, ka mēs redzam vēl vienu Ekonomikas ministrijas darbu šodien. Mēs jau redzējām diezgan problemātisko Būvniecības likuma projektu, un jāsaka, ka arī šis likumprojekts ir ne mazāk problemātisks. Un faktiski droši vien vienīgais arguments, kamdēļ Saeimai to vajadzētu pieņemt pirmajā lasījumā – un šī Saeima noteikti ar to galā netiks –, ir tāds: tādēļ, lai šis jautājums nepazustu no darba kārtības un lai tas paliktu arī nākamās Saeimas prioritāšu skaitā.

Jāatzīst, ka vēl viens arguments, kāpēc varbūt to nevajadzētu noraidīt, ir jau uzsāktā pārkāpumu procedūra par direktīvu neievērošanu, kaut gan jāatzīst, ka likums Saeimā nonāca jau tad, kad šī pārkāpumu procedūra bija pilnā sparā. Tā ka, teiksim, arī Ekonomikas ministrija ir diezgan būtiski kavējusi šo jautājumu risināšanu.

Bet tagad par to, kāpēc es domāju, ka gluži šādā formā tas likumprojekts cauri nevarētu iet. Olšteina kungs jau mēģināja atspēkot un varbūt daļēji kaut ko arī atspēkoja, bet principā tomēr mēs runājam nevis par atbalstu elektrībai, kas ir Eiropas mērķis, bet par enerģijas galapatēriņu, un enerģijas galapatēriņā absolūtais vairākums ir tieši siltums. Elektrība sastāda, pēc dažādām aplēsēm, ap 15 procentiem. Un tad vēl būtiska loma ir transporta degvielai.

Tas, kas mums būtu jāsasniedz atbilstoši Eiropas mērķiem, galapatēriņā ir pieaugums, kas 2005.gadā bija 32,5 procenti... tas būtu jāpalielina līdz 40 procentiem 2020.gadā.

Interesanti, ka statistika parāda, ka pieaugums galapatēriņā laikā no 2008.gada līdz 2009.gadam ir pieaudzis no 29,9 līdz gandrīz 36 procentiem. Tas varētu būt daļēji izskaidrojams ar lielāku izstrādi Daugavas spēkstacijās, bet tas izskaidro tikai mazu daļu šā pieauguma. Faktiski man ir zināmas bažas, ka tā ir vairāk statistiska manipulācija, ar ko šis pieaugums ir iegūts.

Zinātnieki pašlaik to mēģina izskatīt, un tie sākotnējie dati arvien vairāk liecina, ka šeit ir ļoti būtiski pārvērtēts privātais patēriņš, koksnes privātais patēriņš, kas... nu, tāds varētu būt, ja, teiksim, katrs privāto mežu īpašnieks izmantotu malkā apmēram trīs reizes vairāk par tiem desmit kubikmetriem, ko viņš drīkst izcirst. Tie dati vēl tiks precizēti, un par to vēl varēs runāt. Bet nu, lai kā tas arī būtu... Tātad šinī gadījumā tā likumprojekta kļūda jau ir tajā ziņā, ka šis Eiropas rādītājs ir likts priekšā par mērķi, taču mērķim daudz vairāk vajadzētu būt tieši Latvijas ekonomikas attīstībai. Un dažādu Eiropas rādītāju ievērošana – nu, tātad tie ir rezultatīvie rādītāji, ko mums vajadzētu mēģināt un censties sasniegt.

Katrā gadījumā, pieaugot elektroenerģijas tarifiem, faktiski gan industrija, gan visi patērētāji ļoti, ļoti bažīgi skatās uz jebkādiem pasākumiem, kas vēl vairāk varētu palielināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti. Patiesības labad gan jāsaka, ka šī obligātā iepirkuma komponente daudz lielākā mērā ir „fosilā” subsīdija kā atbalsts atjaunojamiem energoresursiem. Apmēram 80 procenti no tā ir beztermiņa atbalsts augstas efektivitātes koģenerācijai, faktiski tātad atbalsts gāzes lietošanai.

Nu, un tātad, no vienas puses, ir šī problēma ar to, ka šos tarifus tālāk nedrīkstētu celt. Un, no otras puses, mēs, protams, nonākam otrā galējībā, un faktiski ir risks vispār pazaudēt jebkādas atbalsta sistēmas atjaunojamiem energoresursiem. Un, protams, īstenībā biomasas izmantošana... šī biomasas izmantošana var būt gan kā siltuma ieguve, gan arī kā – varbūt mazliet tālākā nākotnē, bet ļoti iespējams, ka līdz 2020.gadam, – būtisks ieguldījums arī transporta sektorā. Tas faktiski atkal ļoti lielā mērā var noteikt Latvijas nākotnes iespējas, un šajā ziņā šis likums ļoti sasaucas ar Būvniecības likumu. Un, proti, īstenībā mums būtu daudz vairāk jārūpējas par ēku energoefektivitāti, jo, teiksim, ja ir šīs energoefektivitātes programmas, tad mēs iegūstam tā saukto negavatu. Tūlīt jau Bērziņa kungs mani norās par šādu terminu, bet principā tas ir negatīvais megavats, kas ir īstenībā ietaupītā enerģija. Nu, lūk! Un tātad Ekonomikas ministrijas projekcijās, rēķinot, kādā veidā mēs sasniegsim tos mērķus, faktiski tikpat kā nav redzams siltumenerģijas ietaupījums, ir drīzāk redzams šis pieaugums. Tātad ir diezgan apšaubāmas arī šīs prognozes, kādā veidā mēs tos Eiropas rādītājus – es tos nesaukšu par mērķiem – sasniegsim.

Nu, lūk! Tātad es domāju, ka šeit ir ļoti nopietni jāstrādā un jāliek kopā gan meža nozares intereses, gan enerģētikas intereses, gan arī transporta intereses, un visam pamatā tas mērķis būtu sasniegt Latvijas ekonomikas izaugsmi, radīt caur šo zaļās ekonomikas virzienu darba vietas un varbūt nevis tikai iepirkt dažādas atjaunojamos energoresursus ražojošas iekārtas, bet veicināt to, lai mēs paši ražotu šīs iekārtas – un ne tikai savām vajadzībām, bet arī eksportam. Tātad īstenībā šis mērķis būtu daudz lielāks, un es domāju, ka nākamajai Saeimai būs tam jāvelta ļoti lieli spēki, un arī Latvijas zinātnieki jau īstenībā ir veikuši ļoti nopietnas iestrādes, lai tas būtu iespējams, bet šobrīd droši vien mums šis likumprojekts, lai arī cik nepilnīgs tas būtu, būtu jānodod... būtu jāapstiprina pirmajā lasījumā un jāatstāj nākamajai Saeimai būtiskai pārstrādei.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runāšu pavisam īsi. Nedzirdēju iepriekšējās debatēs to, ko es uzskatu par galveno šajā likumā. Šis likumprojekts šobrīd izskatās tāds kā rati, kuri virzās zirgam pa priekšu, un zirgs šajā gadījumā, es domāju, ir valsts politika enerģētikas jomā, uz ko vajadzētu balstīt šo likumu. Diemžēl tādas politikas, tāda virziena vēl nav. Un mans priekšlikums šajā kontekstā ir tiešām noteikt lielu, garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Savukārt valdības uzdevums šajā periodā būtu skatīties un noteikt tos virzienus, uz ko tā tieši... uz kādiem enerģētikas virzieniem un politikas rādītājiem tā virzīsies.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams nekas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Atjaunojamās enerģijas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Ņemot vērā kolēģa Jāņa Tutina ierosinājumu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.septembris.

Sēdes vadītājs. Nu, es ļoti ceru, ka tas ir arī komisijas viedoklis.

K.Olšteins. Arī komisijas viedoklis, jā.

Sēdes vadītājs. 15.septembris. Paldies.

Likumprojekts „Oficiālo publikāciju likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Likumprojekta „Oficiālo publikāciju likums” mērķis ir nodrošināt personu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem, padarot pieejamu, drošu un ticamu informāciju, kas publicēta oficiālajā elektroniskajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Pēc būtības likumprojekts paredz... likumprojekta tekstā gan ir noteikts termiņš 2011.gada 1.jūlijs, bet acīmredzot tas varētu notikt no 2012.gada 1.janvāra, kad varētu ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju pastāvīgā tiešsaistes režīmā oficiālā elektroniskā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Tas nozīmē, ka faktiski notiktu atteikšanās no oficiālās publikācijas laikraksta „Latvijas Vēstnesis” papīra formas kā oficiālās publikācijas avota.

Neapšaubāmi, varētu būt vēl diskusijas par to, vai šādai pārejai būtu nepieciešams kāds garāks pārejas periods, nosakot paralēli arī laikraksta „Latvijas Vēstnesis” iznākšanu papīra formātā. Tomēr būtiski ir tas, ka likumprojektā ir paredzēts arī... ir paredzēta iespēja sistematizēt normatīvos aktus, tātad arī iepazīties ar šo normatīvo aktu konsolidētajām versijām.

Likumprojekts pēc būtības paredz arī atteikšanos no tās finansēšanas sistēmas, kas šobrīd notiek, nodrošinot laikraksta „Latvijas Vēstnesis” izdošanu. Proti, mēs zinām arī to, ka šī finansēšana faktiski notiek no ieņēmumiem, kurus nodrošina gan tās personas, kurām ir jāievieto šajā laikrakstā oficiālie paziņojumi, tajā skaitā privātpersonas un juridiskās personas, gan arī valsts institūcijas.

Tātad šis likumprojekts piedāvā pakāpeniski pāriet no šīs sistēmas uz jaunu, paredzot, ka valsts būs tā, kas nodrošinās oficiālo publikāciju.

Juridiskajā komisijā par šo likumprojektu jau sākotnēji bija plašas debates, tomēr Juridiskā komisija nolēma atbalstīt likumprojekta „Oficiālo publikāciju likums” virzīšanu atbalstīšanai pirmajā lasījumā, un Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.septembris.

Sēdes vadītājs. 1.septembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Ir mainījušās Eiropas Savienības regulējumu prasības veselības aizsardzības noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam. Tātad Veterinārmedicīnas likums jāsakārto atbilstoši jaunajām regulām. Nu, un plus vēl arī ir mājputnu, trušu un medījamo dzīvnieku gaļas ieguvei vienkāršotas veterinārās prasības, kas arī varētu patikt sabiedrībai.

Komisija, izskatījusi šos grozījumus, rosināja noteikt steidzamību šim likumprojektam, jo termiņi regulu ieviešanai jau ir teju, teju klāt. Tā ka komisijas vārdā lūdzu pasludināt šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Līdaka. Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

I.Līdaka. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 14.jūnijam un likumprojektu ierosinām otrajā, galīgajā, lasījumā skatīt nākamajā kārtējā vai ārkārtas sēdē pēc šīs sesijas beigām.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.jūnijs. Un likumprojekta izskatīšana – nākamajā kārtējā vai ārkārtas sēdē... es saprotu, tajā, kas pirmā pienāks pēc šīs sesijas noslēguma. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Trīs priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 3. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 9.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 9.jūlijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Ir iesniegts viens priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 9.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 9.jūlijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Ir saņemti seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Aicinu balsot otrajā lasījumā par grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 9.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 9.jūlijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā... Kurš ziņos Ārlietu komisijas vārdā? Deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”...

Sēdes vadītājs. Nē... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nē, mini vēlreiz!”)

S.Mirskis. „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”... Nē... (Troksnis zālē, smiekli: „Vēlreiz!”)

Sēdes vadītājs. Mirska kungs...

S.Mirskis. Tā... Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām””.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicinu arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 14.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” otrajā lasījumā.

1.priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts...

Sēdes vadītājs. (Pieklaudzina ar āmuru.) Godātie kolēģi! Es patiešām nedzirdu, ko runā deputāts Olšteins... Jūs tādu troksni taisāt... (No zāles: „Mēs no lūpām nolasām!” Zālē aplausi un sajūsmas izsaucieni.)

Lūdzu, turpināsim!

K.Olšteins. 3.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 4.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Komisijā iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 8. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 16. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 19. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 21. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 22. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 23. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 25. – deputāta Edgara Zalāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka šodienas sēdē, kurā ir izskatīti trīs reizes Satversmes grozījumi, mēs esam noguruši un vēlamies šo sēdi ātrāk redzēt pabeigtu, un tomēr es gribu runāt par diviem priekšlikumiem. Gribu vienlaikus runāt par 25.priekšlikumu un par 28.priekšlikumu – deputāta Zalāna priekšlikumiem.

Kāda ir šo priekšlikumu būtība? Šie priekšlikumi, abi divi priekšlikumi, pēc būtības skar visus Latvijas iedzīvotājus, jo runa ir par Latvijas hesos saražotās elektroenerģijas pārdošanas kārtību.

Šodien ir izveidojusies tāda situācija, ka vislētāk saražoto, tātad konkurēt visspējīgāko, elektroenerģiju Latvijas lielākais elektroenerģijas ražotājs „Latvenergo” pārdod ārpus Latvijas – pārdod biržā... „Nord-Pool” biržā – un pēc tam, protams, vajadzīgajā brīdī par tābrīža biržas cenām pērk atpakaļ. Tādā ziņā ir izveidojusies absurda situācija: tā vietā, lai mēģinātu konkurēt starptautiskajā tirgū, teiksim, mūsu teci, kas strādā ar gāzi... lai mēģinātu konkurēt ar līdzvērtīgiem uzņēmumiem Skandināvijā un apkārtējās valstīs, mūsu lielais monopolists nosacīti... pilnīgi noteikti monopolists „Latvenergo” iet ar bezkonkurences cenu. Jo nav faktiski nekādas konkurences, ja tu piedalies ar tik lēti saražotu elektroenerģiju, kāda ir Latvijas hesos. Un Latvijas iedzīvotāji, protams, pēc tam maksā to cenu, par kādu konkrētajā brīdī, pērkot atpakaļ biržā, var iegādāties.

Es atbalstu deputāta Zalāna priekšlikumu, ka svarīgāk būtu rūpēties nevis par viena konkrēta uzņēmuma peļņas rādītājiem – par „Latvenergo” peļņas rādītājiem –, kurus pēc tam, realizētus materializētās dividendēs, valdība izņem ārā jau budžeta vajadzībām, bet svarīgāk būtu rūpēties, lai Latvijas teritorijā saražotā elektroenerģija, kura ir kopumā, vidējās cenās rēķinot, ļoti konkurētspējīga un ļoti pievilcīga mūsu uzņēmējiem... noteikti piesaistītu Latvijas teritorijā krietni vairāk arī investoru... lai mēs šo lētāko elektroenerģiju paturētu. Paturētu maksimāli daudz savā teritorijā!

Priekšlikums paredz (abi divi priekšlikumi – gan 25., gan 28. to paredz), ka Ministru kabinets katru gadu, nosakot Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņā atjaunojamos energoresursus... no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju izslēgs ārā, tātad attiecinās... Ir pilnīgi skaidrs, ka nevar būt tā, ka Latvijas HES saražotā elektroenerģija paliek nenoregulēta. Priekšlikums paredz, ka Latvijas HES saražotā elektroenerģija – tātad HES, kas ir lielāki par 5 megavatiem... ka šī elektroenerģijas daļa ir regulējama un iekļaujama mūsu elektroapgādes tarifos. Tas, neapšaubāmi, būs izdevīgi mūsu, Latvijas, patērētājiem. Tas, neapšaubāmi, bremzēs straujo elektroenerģijas tarifu kāpumu, un tas, neapšaubāmi, būs pievilcīgs apstāklis, runājot par jaunām investīcijām Latvijas teritorijā.

28., deputāta Zalāna priekšlikums (es runāju šeit kopā par abiem priekšlikumiem), arī precizē vienu paviršību, kas pieļauta no Ekonomikas ministrijas puses, jo Atjaunojamās enerģijas likuma 4.pantā, par ko šodien runāja kolēģis Olšteins, ir paredzēts, ka 2020.gadā kopējais saražotais elektroenerģijas daudzums no atjaunojamiem resursiem nepārsniegs 40 procentus. Savukārt, noraidot Zalāna priekšlikumu, spēkā vēl arvien šobrīd paliek norma – 29.panta otrā daļa –, kur runāts, ka jau pagājušā gada 31.decembrī Latvijā bija jābūt 49,3 procentiem elektroenerģijas, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem.

Es uzskatu, ka deputāta Zalāna priekšlikums ir ļoti sapratīgs, tas balstās uz realitāti, ir izdevīgs Latvijas iedzīvotājiem un piedāvā konkurētspējīgu tarifu visiem uzņēmējiem, kas Latvijā vēlas investēt.

Aicinu atbalstīt gan 25., gan 28. – deputāta Zalāna priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Sākotnēji varētu šķist, ka Šķēles kungam ir taisnība, jo mēs visi noteikti vēlamies to, lai elektroenerģijas tarifi ir pēc iespējas zemāki. Taču, saprotot to, kādā situācijā ir mūsu valstij simtprocentīgi piederošā akciju sabiedrība „Latvenergo”, mēs redzam, ka hidroelektrostaciju darbībai pēc būtības ir sezonāls raksturs. Hidroelektrostacijām ūdens daudzums tiek uzkrāts nevis visus 12 mēnešus gadā, bet gan tanī laikā, kad ir ūdens plūdi un kad ūdens ir sakrājies šajās ūdenstilpēs pirms lielajām HES.

Ja mēs atļautu šādas... ja mēs atbalstītu šāda veida normu, tad mēs nevarētu runāt par akciju sabiedrības „Latvenergo” peļņu, jo šinī gadījumā šos lielos miljonus, lielu daļu peļņas, sastāda tieši šīs sezonālā rakstura elektroenerģijas, kuru mēs nespējam konkrētajā sezonas brīdī patērēt Latvijā, pārdošana. Jo ir jāsaprot, ka tas elektroenerģijas daudzums, kas tiek saražots tajā mirklī, kad „Latvenergo” pārdod šo enerģiju, Latvijā ir pieckārt, seškārt vai pat desmitkārt lielāks, nekā mēs patērējam tajā konkrētajā momentā. Tāpēc, ja mēs noteiksim vienādu cenu šai saražotajai enerģijai, tad pēc būtības mēs paši ar šo soli aizliegsim „Latvenergo” nopelnīt to naudu, ko tas pēc tam var iemaksāt Latvijas valsts budžetā, izņemot dividendes.

Līdz ar to šāda veida priekšlikuma atbalstīšana būtu nepareiza, skatoties no ilgtermiņa viedokļa un skatoties arī no tā, ko valsts varētu iegūt, maksimāli izmantojot sev piederošos resursus, un, neapšaubāmi, enerģijā šādi resursi ir visas trīs Daugavas HES kaskādes, kas ir Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Man jāsaka, ka es varu tikai piekrist visam tam, ko teica Klāvs Olšteins, mūsu kolēģis. Bet es nevaru piekrist tam, kas izriet no viņa teiktā, – ka „Latvenergo” esot domāts, lai vairotu Latvijas budžeta kopapjomu. Tātad iznāk, ka Latvijas lielākais energoražotājs ir domāts tam, lai iemaksātu Latvijas budžetā vairāk dividenžu. Nē! Šāda veida un šādas nozīmes, ar šādu ietekmi... šādi lieli infrastruktūras uzņēmumi pirmām kārtām ir domāti, lai nodrošinātu visefektīvāko, vislētāko servisu Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas uzņēmējiem. Un tā tas ir ne tikai Latvijas valstī, tā tas ir arī citās valstīs, kur ir tādas nozīmes, tāda mēroga un tādas ietekmes uzņēmumi. Un te nebūtu mums par ko kautrēties. Mums būtu tā arī jāsaka, ka Latvijas valdības pienākums, uzraugot „Latvenergo” efektīvu darbību, ir nodrošināt vislētāko, visefektīvāko, vislabāko servisu Latvijas uzņēmējiem un Latvijas iedzīvotājiem.

Viens maziņš precizējums: Latvijā, ņemot vērā Latvijas četru gadalaiku esamību (tomēr mums ir četri izteikti gadalaiki!), nav nevienas ražotnes, kura nestrādātu, ražojot elektroenerģiju ar sezonālu raksturu. Tas pats attiecas uz teciem, kuri vasarā faktiski ir spiesti samazināt savu izstrādes jaudu, jo nav, kur likt siltumu, un tie tiek attiecīgi... tie attiecīgi tiek pārsubsidēti caur to elektroenerģijas ražošanas daļā, savukārt hesi strādā pilnīgi citā režīmā, kas skar pavasara un rudens sezonu. Tā ka šeit izcelt, ka hesi ir kaut kādā īpašā stāvoklī un tāpēc tos nevar regulēt... šis arguments nav pareizs. Visi Latvijā elektroenerģiju ražojošie uzņēmumi strādā sezonālā režīmā.

Es vēlreiz aicinu atbalstīt 25. un 28.priekšlikumu – deputāta Zalāna priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Zaķa kungs, vai jums pietiks ar divām minūtēm?

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Manuprāt, ir divas problēmas, kāpēc nevajadzētu atbalstīt Zalāna priekšlikumu.

Tā pirmā problēma ir šāda. Šis priekšlikums nosaka to, ka tik tiešām pēc regulatora noteiktā tarifa pārdotu tiem saistošajiem lietotājiem, bet tas absolūti neko nepasaka par apjomu, kas jāpārdod saistošajiem lietotājiem. Jo tas varbūt nozīmē to, ka vienu kilovatstundu pārdod, un ar to arī viss beidzas. Īstenībā, ja jau gribētu panākt tiešām to rezultātu, tad būtu jārunā par to, ka visu vai... tad izdomātu, kā to izdarīt.

Tas ir viens jautājums.

Otrs. Tas, ka īstenībā... Saprotiet vienu elementāru lietu, ka akumulētā enerģija... Redziet, Daugavas hesi vēsturiski ir būvēti kā akumulators, lai kompensētu citur strāvas trūkumus. Akumulētā enerģija tajos brīžos, kad to var pārdot, ir vairākas reizes dārgāka – nevis tikai drusku dārgāka! – attiecībā pret tirgus enerģiju. Tajos brīžos, neapšaubāmi, ir izdevīgi to vairākas reizes dārgāk pārdot, lai piegādātu par tirgus cenām to, kas ir uz vietas, ko vietējie patērē. Bet nopelnītu krietni vairāk. Ir brīži, kad vienkārši ir ekonomiski pamatoti rīkoties tā, kā šobrīd rīkojas.

Tāpēc Zalāna kunga priekšlikumus es aicinu neatbalstīt. Un savukārt, ja kādam ir bažas par to, ka „Latvenergo” piegādā elektrību varbūt dārgāk, nekā tas ir iespējams, Latvijas saistošajiem lietotājiem, respektīvi, iedzīvotājiem, – nu tad revidējiet, kāpēc tas tā ir. Revidējiet! Varbūt tur ir kaut kādi lieki reklāmas izdevumi kaut kur iekšā, varbūt lieki kaut kādi... vēl nezin kādi citi izdevumi. To visu var izrevidēt un cēloni atrast, un piespiest mūsu pašu valsts kapitālsabiedrību rīkoties mūsu pašu, respektīvi, sabiedrības, interesēs pirmām kārtām. Bet tas nenozīmē, ka ir jāievieš šādas normas likumā.

Paldies, neatbalstām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Olšteina kungs, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputāta Zalāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 29, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Pirms mēs reģistrējamies, paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Aicinu jūs uz sēdi tūlīt tepat blakus – Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Deviņi deputāti nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Jānis Ādamsons, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Augusts Brigmanis, Andis Caunītis, Ingrīda Circene, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rasma Kārkliņa un Jānis Reirs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpināsim Saeimas 2011.gada 9.jūnija sēdi.

Atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” otrajā lasījumā un esam tikuši līdz 26.priekšlikumam, par kuru šobrīd mums ziņos referents Klāvs Olšteins.

K.Olšteins. Cienījamie kolēģi! 26. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 27. – Saeimas deputāta Edgara Zalāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 27. – komisijā atbalstīts... Vajag balsojumu? Nevajag. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 28. – deputāta Edgara Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputāta Zalāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 36, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 29. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 30. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 31. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 32. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 33. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 34. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 35. – deputāta Edgara Zalāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 36. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 37. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 38. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 39. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 41. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 43. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 44. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts un izteikts kā 25. un 26.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. Tas arī viss. Tad lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 14.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 14.jūnijs.

Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. Kolēģi, tā kā šī man ir pēdējā uzstāšanās šīs Saeimas laikā, vēlos pateikties jums ikvienam par sadarbību tagad, 10.Saeimas laikā, un, kā saka, vēlu jums visiem veiksmi.

Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.42/Lp10), kas sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā.

Komisija saņēma 43 priekšlikumus.

1.priekšlikums – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Par ko ir priekšlikums?”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 2. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo ideja ir iekļauta citā priekšlikumā — komisijas priekšlikumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Par ko ir priekšlikums?”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 3. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 33, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 4. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ideja ir iekļauta citā priekšlikumā — komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 5. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 23, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 7. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 8. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ideja iekļauta citā priekšlikumā – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 11. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 14. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 16. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 17. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 18. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 20. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka 20.priekšlikums – frakcijas „Vienotība” iesniegtais priekšlikums – bija paredzēts, lai veicinātu sabiedrības iesaisti politikas procesā ārpus lielajām pilsētām. Kā gan ikdienas saskarsme ar vēlētājiem, gan arī priekšvēlēšanu laika aģitācijas prakse liecina, tieši ārpus lielajām pilsētām iedzīvotāju aktivitāte ir pietiekami zema, kas politikas procesa kvalitāti neuzlabo. Un, ja mēs varētu atbalstīt priekšlikumu, kas daļēji pēc būtības jau ir ietverts arī pašreizējā likuma redakcijā, proti, atbrīvotu no maksas par telpu izmantošanu pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības tieši politisko partiju tikšanās reizēs ar vēlētājiem (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Korupcija! Interešu konflikts!”)... Tā nav korekcija, tā ir precīza spēles noteikumu definēšana! Un papildus visam tam mēs esam vēl paredzējuši arī regulāciju, kas nenodara kaitējumu pašvaldībām, pie nosacījuma, ka šajās tikšanās reizēs sanāk vairāk ļaužu, piemēram, 100 vai vairāk.

Līdz ar to šis solis noteikti veicinātu saskarsmi ar vēlētājiem, vienlaikus neradot zaudējumus pašvaldībām un tās iestādēm, kā arī radītu vienlīdzīgus noteikumus gan tām partijām, kas ir Saeimā pārstāvētas, gan arī tām, kas Saeimā vēl nav pārstāvētas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

L.Čigāne. Nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs. Nav nekas piebilstams. Es saprotu, ka frakcija „Vienotība” vēlas balsojumu par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – frakcijas „Vienotība” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 24, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts.

L.Čigāne. Nākamais priekšlikums ir saistīts ar šo priekšlikumu, un tas ir frakcijas „Vienotība” priekšlikums. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Par ko ir priekšlikums?!”) Arī nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – frakcijas „Vienotība” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 26, atturas – 4. Priekšlikums atbalstīts.

L.Čigāne. 22. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Arī tas saistīts ar diviem Saeimas atbalstītajiem priekšlikumiem par šo kārtību, kādā veidā organizējami pasākumi, kuri ilgst ilgāk par 3 stundām un kuros piedalās vairāk par 300 cilvēkiem, tātad paredzot to, ka pašvaldība par šādiem pasākumiem iekasē telpu ekspluatācijas izdevumus. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – frakcijas „Vienotība” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 27, atturas – 4. Priekšlikums atbalstīts.

L.Čigāne. 23. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 25. – frakcijas „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 26. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 27. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 28. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 29. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 30. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 31. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 32. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 33. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Pareizi!” No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – frakcijas „Vienotība” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 30, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 34. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 35. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 36. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 37. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 38. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 39. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 40. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Godīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 41. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Taisnīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 42. – frakcijas „Vienotība” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi, šis ir priekšlikums, kas paredz to, ka apmaksātās politiskās reklāmas raidlaiks televīzijā tiek samazināts līdz 1 stundai (tātad visās televīzijās kopumā!) un radio – līdz 2 stundām. Un būtībā šis priekšlikums lielā mērā atspoguļo to reklāmas apjomu, politiskās reklāmas apjomu, kāds bija pirms 10.Saeimas vēlēšanām: tikai tās pāris partijas, kuru rīcībā bija lieli finanšu līdzekļi, varēja atļauties visās televīzijās kopumā izvietot lielāku reklāmas apjomu. Šis priekšlikums tiešām ir vērsts uz to, lai vispirms mazinātu politisko partiju atkarību no konkrētiem turīgiem finansētājiem, kas tad attiecīgi tās var pēc tam ietekmēt, kā arī uz to, lai veicinātu tiešāku saziņu ar vēlētājiem. Būtībā tas ir tāds ļoti būtisks solis, kas mazina politisko partiju iespēju tā ļoti veikli paslēpties aiz PR konsultantiem, kas sagatavo skaistas, emocionāli ietekmīgas politiskas reklāmas, ko ierunā aktieri, un tad nu iznāk tā, ka politiķiem pašiem nekas daudz nav jādara.

Un es gribu arī mazlietiņ atsaukties uz pasākumu, kas vakar Daugavmalā notika, kur sanāca apmēram 8 tūkstoši cilvēku. To pasākumu sauca „Oligarhu kapusvētki”. Un šajā pasākumā uzstājās un runāja viens politisko reklāmu režisors, kas ir strādājis ar ļoti daudzām politiskajām partijām. Un tas, ko šis cilvēks teica, – ka viņš ir strādājis ar daudzām politiskajām partijām un veidojis tām reklāmu, apzinādamies, ka tā ir manipulatīva reklāma, ka tā nestāsta taisnību par politisko partiju un ka tā ir vērsta uz to, lai skalotu cilvēku smadzenes... Šis cilvēks teica (No zāles: „Kā viņu sauc?”), ka ne viņš, ne viņa klienti nekad nedomāja par sekām, pie kā šāda reklāma novedīs. Nedomāja par tām sekām, par to, ko valstij tas nozīmēs, ja šis manipulatīvā veidā ievēlētais politiskais spēks nokļūs Saeimā. Šīs reklāmas režisors vakar visas valsts priekšā deklarēja, ka šāda „cukurgrauda” dēļ viņš vairs šīs lietas nedarīs. (No zāles: „Kā sauc režisoru?”) Es domāju, ka Saeimai šobrīd arī ir atbildība no savas puses jāuzņemas, ieviešot šādus ierobežojumus apmaksātai politiskai reklāmai un paredzot to, ka šādas darbības nav iespējamas un ka atbildību... ir tiešām nepieciešams uzņemties atbildību gan pašām politiskajām partijām, gan arī reklāmistiem, kas ar šādām reklāmām strādā.

Kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo frakcijas „Vienotība” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka šis priekšlikums ļoti labi sasaucas arī ar nacionālās apvienības priekšlikumu, ko mēs konceptuāli atbalstījām šīs sēdes sākumā, proti, par nepieciešamību samazināt arī izdevumus priekšvēlēšanu aģitācijai kopumā, un, ja tas tika atbalstīts, tad arī samērā loģisks būtu šis solis – atbalstīt šo reklāmu ierobežojumu. Droši vien vēl labāk būtu tās vispār aizliegt, bet tas būtu vismaz pirmais solis, un es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Čigānes kundzes argumenti izskatās ļoti pārliecinoši. Tā ir tipiska varas partijas pozīcija. Es skatos no opozīcijas partijas viedokļa, un man ir pilnīgi citi apsvērumi. Ierobežojot tirgus nosacījumus un noteikumus priekšvēlēšanu cīņās, jūs, neapšaubāmi, palielināt administratīvo resursu jaudu un faktiski palielināt slēptās reklāmas apjomu.

Es jau vairākus gadus mēģināju iegūt skaitļus, cik bieži, piemēram, Latvijas televīzijā, parādās konkrētas partijas politiķi un kādā kontekstā. Šos datus man neviens nevar dot. Kāpēc? Es domāju, ka tas ir pilnīgi skaidrs – kāpēc, jo „Vienotības” pārstāvji visu laiku parādās arī pirms vēlēšanām, parādās visās televīzijās kā ministri, kā Saeimas vadītāji un nodarbojas ar priekšvēlēšanu cīņu. Piedodiet, ja premjers parādās televīzijā un, atbildot uz jautājumiem par valsti, tajā pašā laikā saka visādus diezgan kritiskus vārdus par citām partijām, tad tā jau faktiski ir priekšvēlēšanu cīņa. Tas notika jau vakar... Un tad tas ir jau kaut kas cits!

Un es domāju tā: ja nauda ir piesaistīta patiešām godīgi, ja tas ir pārbaudīts, ja atļautie apjomi nav pārsniegti, tad kāpēc jūs gribat partijām diktēt, kā tām šo godīgi iegūto naudu tērēt?

Es domāju, ka tas ir absolūti nepieļaujami, jo saprotiet to, ka opozīcijas partijas atrodas pilnīgi citā situācijā. Tām nav tādu sviru kā jums! Tām nav tādu administratīvo iespēju!

Tātad, manā skatījumā, šādi ierobežojumi nepadarīs priekšvēlēšanu cīņu godīgāku. Gluži otrādi!

Un nu attiecībā uz Cilinska kunga teikto. Piedodiet, Cilinska kungs, bet jūs jau tagad taisāt savu priekšvēlēšanu kampaņu par budžeta naudu! Tas referendums nav nekas cits kā jūsu priekšvēlēšanu kampaņa.

Šodien Dzintara kungs bija LNT un faktiski runāja tieši par partijas nostāju. Nodarbojās ar priekšvēlēšanu reklāmu. Labi! LNT ir privāta kompānija. Es nezinu, vai jūs kaut ko samaksājāt vai ne, bet es domāju, ka tagad, kad rezultāti būs zināmi, gadījumā, ja 10 procenti vēlētāju jūsu iniciatīvu nebūs atbalstījuši, tad jūs, valstiski domājošie nacionālisti... tad jums būtu jāpieņem lēmums un jākompensē budžetam tā nauda, kas tika iztērēta parakstu vākšanai.

Es aicinu jūs to darīt! Es aicinu balsot „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie partijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Faktiski es gribēju griezties pie jums ar jautājumu. Man nav vēlmes piedalīties debatēs, bet es domāju, ka tie cilvēki, kuri klausās mūs visā Latvijā... un arī es nesaprotu, ko tas nozīmē, – 2 stundas televīzija, 1 stunda radio. Manuprāt, kolēģe Čigāne... Vai otrādi! Ja jūs to zināt, tad jums vajadzēja nosaukt summu, kopējo summu, un tad es uzreiz saprastu, un liels skaits cilvēku saprastu, ko tas nozīmē – 2 stundas radio, 1 stunda televīzija...

Es lūdzu, ja iespējams, dariet to šodien Latvijas tautas priekšā, lai mēs zinātu, cik dārgi tas maksā!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Godātais Lāča kungs! Summu nosaukt nav iespējams, jo summas ir ļoti dažādas. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Nosauc summas!”) Salīdziniet reģionālās televīzijas vai reģionālos radio ar visas valsts apraides... Bērziņa kungam neskaidrošu, jo viņš tāpat nesapratīs... (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Nesarunājies ar zāli!”)

Kolēģi! Cileviča kungs! Slēptā reklāma ir aizliegta, palasiet likumus! Bet, ja ir runa par administratīvā resursa izmantošanu, tad mums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, runājot par tām „runājošajām galvām”, kas mēdz parādīties, vajag vai nevajag, pirmsvēlēšanu laikā, mums ir diezgan precīzi nodefinēti ierobežojumi, kurus, protams, varētu arī vēl precizēt.

Bet viens, ko Cileviča kungs gan jauki pateica, – viņš mazliet kļūdījās ar vienu vārdu, viņš runāja: „izdevīgi varas partijām”. Nē, viens vārdiņš jāaizstāj: „izdevīgi naudas partijām”. Un, man šķiet, pēc vakardienas „Oligarhu kapusvētkiem” mums vienas partijas pārstāvis ir sācis runāt tādā labā, nopietnā oligarhu valodā. Daba nemīl tukšumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Es domāju, ka mēs neviens nevaram iebilst pret administratīvo resursu izmantošanu. Un, Cileviča kungs, palasiet nākamo priekšlikumu! Nākamajā priekšlikumā, ko izstrādājusi komisija, ir teikts, ka administratīvo resursu izmantošana nolūkā veikt priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta. Diemžēl dažos gadījumos grūti ir norobežot, kuros gadījumos ir šī administratīvo resursu izmantošana, jo mēs nevaram aizliegt vairākus mēnešus pirms vēlēšanām, piemēram, runāt Ministru prezidentam par aktuāliem jautājumiem, taču es tiešām piekrītu Šadurska kungam, ka šeit mēs runāsim nevis par varas partijām, bet par naudas partijām.

Un es vislielākos kliedzienus dzirdu jau... Visiem Bērziņa kungiem, izņemot... abiem diviem, izņemot vienu, ko ievēlēja par prezidentu, ir ārkārtīgi labas balsis, un es pat no turienes dzirdu. Es nesaprotu jūsu satraukumu. Šeit, es domāju, jums vajadzēja būt pavisam klusiem, lai citi jūs nepārspēj, jo jums taču stāv priekšā tādi... abām partijām tādi divi Damokla zobeni, kas var likt jums maksāt miljonu un pusmiljonu par to, kas ir pārkāpts. Varbūt nekritīsim šajā kārdinājumā, jo šeit arī bieži mēs varam varbūt pārkāpt. Un tiem, kam ir bijusi darīšana ar šo priekšvēlēšanu reklāmu, tā patiešām ir smadzeņu skalošana.

Ja es drīkstu, es izstāstīšu. Es pagājušajās vēlēšanās gandrīz nekur „nezīmējos” (pēdiņās), jo man piedāvāja maksāt noteiktu summu viena reģionālā televīzija... Viņi man prasa, kur es gribētu filmēties. Viņi saka: „Ziniet ko, labāk ar suni. Jums ir suns?” Es saku: „Ir, bet vecs.” Tālāk viņi saka: „Vai jums mazbērni ir?” Es saku: „Ir. Viena jau paliela mazmeitiņa.” Viņi saka: „Tas ir ļoti labi, ka jums ir mazbērni, bet tagad izdomāsim, kurā vietā – vai pie jūras vai kaut kur pie kāda pagalma, piemēram, tur, kur tas Saburovas pagalms, kur jūs cīnījāties par Saburovas logu neaizbūvēšanu.”

Saprotiet, tā visa ir cilvēku smadzeņu skalošana! (No zāles: „Bet vakardiena?!”) Paskatieties, Šķēles kungs, kas parādās, piemēram, reklāmās! Nu paskatieties arī jūs! Tur daži cilvēki tikai figurē. Tas ir apmēram tāpat kā ar zobu pastu, kuru visu laiku reklamē: cilvēks neapzināti šo zobu pastu pēc tam nopērk. To taču psihologi ir pierādījuši. Nu taču tiecieties labāk ar vēlētājiem, brauciet pie viņiem, īpaši tādā saspringtā situācijā!

Es patiešām aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Divās minūtēs paspēšu. Vēlreiz lūgums.

Nav tā... Neticu diemžēl, Šadurska kungs, ka nav zināms, cik tas kopā izmaksā un cik izmaksā minūte. Var izrēķināt! Lūdzu kolēģus, kas zina... Es pašreiz esmu aizmirsis... Kas no jums zina, cik maksā minūte televīzijā vai radio (No zāles dep. I.Čepāne: „Ļoti daudz!”)? Tas jau... ar to pietiek, lai zinātu, cik maksā divas stundas vai viena stunda... Varētu arī kolēģe Čigāne pienākt pie manis. Man šis jautājums liekas ļoti svarīgs. Visi mēs zinām, cik šai partijai maksā šīs trīs stundas kopā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL – TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Lāča kunga jautājums, protams, ir vietā, bet te jau laikam neviens no... Ā, ir gan! Ašeradena kungs laikam, kas kampaņu ir organizējis. Viņš jau varētu to ciparu pateikt.

Sensenos laikos, kad es organizēju, tad labākajā raidlaikā bija 900 lati par minūti. Cik tagad, es nezinu, varbūt Ašeradena kungs pastāstīs. Tā ka varat rēķināt, cik tas kopā maksā. Labākie laiki ir skatītākie laiki!

Es vēlētos papildināt... Ā, Šķēles kungs izgāja... (No zāles dep. A.Šķēle: „Esmu! Esmu!”) Es vēlētos papildināt to, ko teica mans kolēģis Šadurskis. Bija jautājums: kur tad tā jaunā negaušu dvaša nāk, no kuras puses? Jo vakar es sapratu, ka vārds „oligarhs” nemaz tik slikts nav. Tas nav jālieto, bet jālieto vārds „negausis”. Un tā negaušu... nu, dvaša vai kā, nāk no tās puses, kura tikko izteica repliku, – no manis pa kreisi.

Kāpēc? Tāpēc, ka, ja jūs rūpīgi šodien pavērosiet balsojumus par partiju finansēšanu un vairākus citus, tad jūs redzēsiet, ka šeit jau parādās nevēlēšanās ierobežot šos izdevumus, lai gan mēs skaidri zinām un redzam, ka noteicošais vēlēšanu kampaņā ir labi organizētas publiskās debates. Pagājušajās vēlēšanās jūs ļoti labi redzējāt, kādas bija šīs debates Latvijas Neatkarīgajā televīzijā. Un tad ir jautājums: godātie kolēģi, cik no jums uz ielas ir tiešām runājuši ar cilvēkiem teltīs? Es redzēju vienīgi Ilzi Viņķeli, kura drosmīgi runāja ar tautu. Es pats arī četras dienas biju uz ielas... Biju uz ielas un runāju ar tautu... Lūdzu, dariet to! Nu priekš kam tos rullīšus jums vajag?! Kāpēc jūs kategoriski iebilstat pret šo normu? Nu, nestrādā šie rullīši vairs! Vēlētāji jau ir sasnieguši pilnīgi citu – citu! – izglītības pakāpi, citu pieredzi. Nu netic viņi tiem jūsu rullīšiem, ne mestajiem akmentiņiem ūdenī, ne kam citam! Viņiem vajag tiešu kontaktu ar jums, viņiem vajag tiešas, tiešraidē saņemtas, politiskas debates par visasākajiem jautājumiem un ar vispieredzējušākajiem politiķiem.

Lūdzu, gatavojieties šodien! Viscītīgāk man māj Edgars Zalāns ar galvu, tāpēc ka viņš ļoti labi prot uzstāties debatēs.

Aicinu balsot „par” „Vienotības” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Es runāšu pavisam īsi. Es te dzirdēju terminu „naudas partijas”. Nu, es nepateikšu vairs kapeikās, bet divas partijas no zālē esošajām, kas iztērēja pāri miljonam, bija oligarhu partija „Par Labu Latviju” un „gaišie spēki” – „Vienotība”. (Zālē smiekli, aplausi.) Mēs bijām ceturtie. Tā bija rakstīts.

Šeit sēž Lolita Čigāne, kas gadus piecus ir skaitījusi partiju vēlēšanu izdevumus pa kapeikām: cik maksāja tāda reklāma, cik maksāja šitāda reklāma. Pareizi? Un tu vari tagad, roku uz sirds liekot, pateikt, ka tie cipari atbilst patiesībai, ka patiesībā nebija vairāk? Nu nevari tu tā pateikt! Nevari! Nestāsti! Es strādāju 20 gadus televīzijās un presēs, un es precīzi zinu, cik maksā reklāmas, cik maksā pasūtījuma raksti un tā tālāk.

Bet vēl viena lieta, ko es gribu teikt... Vēl viena lieta, ko es gribu teikt: ieviešot šo normu, jūs lemjat arī drusciņ, nu, teiksim tā... Es domāju, ka televīzijas, arī sabiedriskā televīzija, un sabiedriskais radio jau ir sākuši plānot šos ienākumus no reklāmām, jo mēs viņiem tik maz dodam naudu budžetā, ka varbūt vismaz kaut ko mēs varētu iedot reklāmām viņu izdzīvošanai. Tā ir!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl man jākonstatē, ka es nopietnus pretargumentus tā arī nesadzirdēju. Attiecībā uz to administratīvo resursu ierobežošanu – parādiet man kaut vai vienu gadījumu, kad cilvēks par to patiešām tika sodīts vai tas tika novērsts. Ierakstīsim likumā, un tā vairs nebūs? Piedodiet, nebūs tā! Jūs kā amatpersonas, kā ministri un tā tālāk tik un tā nodarbosieties ar priekšvēlēšanu aģitāciju, un neviens jūs neapturēs. Tā tas bijis vienmēr, tā tas ir vienmēr.

Un otrais. Attiecībā uz varas un naudas partijām papildināšu Seržanta kunga teikto. Pavisam nesen tika publicēts pārskats par ziedojumiem, ko politiskās partijas saņēma jau pēc vēlēšanām. Ja nemaldos, tur „Vienotība” ir pirmajā vietā – ar lielu atrāvienu no pārējiem. Varbūt jūs ātrāk par citām partijām uzzinājāt, ka būs ārkārtas vēlēšanas? Par to es spriest nevaru. Bet šobrīd diemžēl varas partijas un naudas partijas sakrīt. Un tā tas ir vienmēr. Tā ka, atbalstot šo priekšlikumu, jūs patiešām tikai padziļināsiet to „vienlīdzību”, kas pastāv jau šobrīd.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es gribu teikt dažus vārdus par šo reklāmu.

Atšķirībā no normālas reklāmas politiskā reklāma... Visi reklāmisti zina, ka sliktu produktu nevar nopārdot ilgstoši, vienalga, cik laba reklāma. Politikā ir otrādāk – nevar aizsūtīt atpakaļ. Mūs ievēlē. Un zināmā mērā politiskā reklāma pati par sevi ir... nu, sacīsim tā, lietojot tirgus jēdzienu, – tirgus izkropļošana. Viņi stāsta kaut ko tādu, un cilvēks nevar tā kā televizoru aiznest atpakaļ politiķus, kas ir ievēlēti, pateicoties reklāmai.

Tāpat es gribētu salīdzināt nelielā mērā ar dopingu sportā. Tam, kuram ir šis dopings un kas skrien, tā nauda var uztaisīt to rezultātu labāku. Un vajadzētu šo ietekmi, naudas ietekmi, kas nav visai godīga pēc būtības, pēc apstākļiem, kādos mēs esam, politiskā aktivitātē samazināt.

Trešā lieta. Maniem kolēģiem no „Saskaņas”, kas runā par administratīvā resursa izmantošanu, es gribu pateikt, ka viņi ir unikālā situācijā Rīgas domē, kur viņi to administratīvo resursu var locīt uz visām pusēm, kur viņi ir absolūtā pozīcijā un vienā no lielākajiem vēlēšanu apgabaliem, kas dod visvairāk vietu Saeimā. Tā ka pārmest visiem pārējiem šo varas resursa izmantošanu... Tas ir sarežģīti regulējams, bet nu nevajadzētu – vismaz „Saskaņas Centram”, es domāju, – te sašust par to. Es domāju, varbūt citas partijas, kas ir opozīcijā, ir sliktākā situācijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Saistībā ar masu apstulbināšanas kampaņām pirms vēlēšanām. Tikai dati.

„Par Labu Latviju” iztērēja 10.Saeimas vēlēšanu kampaņai oficiāli 1 miljonu 30 tūkstošus (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Malači!” Dep. R.Strode: „Nebija naudas vairāk!”), „Vienotība” – 966 tūkstošus, „Saskaņas Centrs” – 711 tūkstošus, Zaļo un Zemnieku Savienība – 509 tūkstošus, nacionālā apvienība – tikai 123 tūkstošus.

Vēl tikai papildu informācija: „Par Labu Latviju” viena deputāta vieta izmaksāja attiecīgi visdārgāk – vairāk nekā 100 tūkstoši, „Saskaņas Centram” un Zaļo un Zemnieku savienībai ļoti tuvu – ap 24 tūkstošiem, „Vienotībai” – 29 tūkstoši, nacionālajai apvienībai – atkal vislabākais rādītājs – nedaudz pāri 10 tūkstošiem.

Ko vēlos teikt? Iespējams, no balsojuma redzēsim, kuri vēlas turpināt nostiprināt šo balsu pirkšanu par naudu. Mēs, nacionālā apvienība, neiebilstu, ja vispār nebūtu nevienai partijai atļauti tēriņu griesti. Mums ir sava ideoloģija, mums ir savi sekotāji, mums nav vajadzīgas vienkārši prastas masu apstulbināšanas kampaņas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu mēģināt atbildēt Borisam Cileviča kungam. Tā tiešām ir problēma – mediju negodprātīga rīcība un nevienlīdzīga attieksme pret dažādiem politiskiem spēkiem reizēm mēdz būt problēma. Jūs minējāt LNT gadījumu. Nu, man pa rokai ir tādi laikraksti kā „Час” vai „Вести Сегодня”, kurus lasot brīžam šķiet, ka labākais prezidents Latvijai varētu būt Alfrēds Rubiks, labākais izglītības un zinātnes ministrs – Valērijs Kravcovs un tā tālāk. Tā, protams, ir nenormālība!

Bet ko es gribu pateikt? Ar vienu nenormālību mēs nevaram aizstāt citu nenormālību. Un tā nenormālība, par ko mēs runājam šobrīd, ir tā, ka tām politiskajām organizācijām, kam tādos vai citādos veidos – un mēs labi zinām, par kādiem veidiem mēs runājam, – ir izdevies savas kases piepildīt vairāk nekā citām... ka partijas ir priviliģētā stāvoklī salīdzinājumā ar pārējām.

Es piekrītu, ka šis konkrētais veids varbūt nav pats efektīvākais, kā ierobežot naudas varu politikā, tāpēc mēs arī esam piedāvājuši, ka vajadzētu samazināt tēriņu griestus četras reizes, bet, tā kā mums nav pilnīgas pārliecības, ka šie efektīvākie veidi tiks atbalstīti, tad mēs atbalstīsim arī šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Es tikai gribu teikt vienu: es pilnīgi piekrītu Dzintara kungam attiecībā uz to, ka mēs cīnāmies par to, lai tiktu samazināti priekšvēlēšanu tēriņi, bet es gribu arī norādīt uz to, ka veselais saprāts rāda to, ka katra partija ir tiesīga pati izvēlēties, kur viņa to naudu ieliek. Ja tiek uzskatīts, ka ielikt televīzijā – tas nav pareizi... Lūdzu! Var ielikt arī citos reklāmas veidos un aģitācijā pirms vēlēšanām!

Jautājums ir par to, protams, cik liels būs samazinājums. Šobrīd komisijas priekšlikums paredz samazināt tātad uz pusi. Varam jau nonākt arī pie tā, ka vēl vairāk samazinām, bet to, kur to naudu iztērēt... Kāpēc mums katrai partijai būtu jānorāda, kur viņa to iztērē?

Es neesmu tās domas aizstāvis, kas saka, ka pareizi būtu to ielikt televīzijā. Es negribu aizstāvēt šo viedokli kā tādu, jo katrai partijai ir brīva izvēle, kur viņa to naudu ieliek, kas tiks samazināta.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

L.Čigāne. Nav piebilstams.

Sēdes vadītājs. Ja nav piebilstams nekas, tad lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – frakcijas „Vienotība” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 27, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. Pēdējais – 43. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Jā, kā jau daži kolēģi ir norādījuši, šis priekšlikums ir saistīts ar administratīvajiem resursiem. Un šajā priekšlikumā ļoti konkrēti ir noteikts, ka administratīvo resursu lietošana priekšvēlēšanu aģitācijas laikā ir aizliegta un ir dota administratīvo resursu izmantošanas priekšvēlēšanu aģitācijas nolūkā definīcija, kā arī ir noteikta vēl viena ļoti būtiska norma, ka valsts un pašvaldību finansētie un izdotie laikraksti nedrīkst nodarboties ar priekšvēlēšanu aģitāciju, ne izvietojot apmaksātas reklāmas, ne arī kādā citādā veidā.

Un tas patiešām ir ļoti būtisks jauninājums šajā likumā, kas lielā mērā patiešām ļaus attīstīties un zelt, un plaukt reģionālajiem laikrakstiem, kas ir privāti laikraksti un kas cīnās tirgū par reklāmas ienākumiem.

Tā ka, Cileviča kungs, es gribu teikt, ka „Vienotība” šo priekšlikumu atbalstīja. „Vienotības” deputāti rosināja šo priekšlikumu, jo mēs apzināmies administratīvo resursu izmantošanas problemātiku, un tāpēc, lūdzu, nevajag kaut kādā veidā saistīt šo ar varas partijas vēlmēm vai nevēlmēm.

Tātad komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

L.Čigāne. Nē, nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs. Nav nekas piebilstams. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

L.Čigāne. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 16.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Apliecināsim savu izturību un darbaspējas, izskatot 103 priekšlikumus, kas iesniegti likumprojekta „Grozījumi Augstskolu likumā” otrajam lasījumam! Šie grozījumi ir nepieciešami mūsu augstskolu konkurētspējas un izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Un, tā kā Augstākās izglītības likuma projekts uz 11.Saeimu nepāriet, šī ir mūsu beidzamā iespēja nodrošināt augstskolām svarīgu likuma grozījumu pieņemšanu jau šajā sesijā.

Pie šiem Augstskolu likuma grozījumiem ļoti intensīvi strādāja ne tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bet arī vairāki desmiti ekspertu, un strādājām ne tikai komisijas sēdēs, bet arī vairākās darba grupu sēdēs, dažu nedēļu laikā pat trijās, četrās. Un tādēļ no šīs tribīnes es gribu pateikt lielu paldies mūsu ekspertiem, kas nežēloja ne laiku, ne pūles, lai šo likumu padarītu pēc iespējas kvalitatīvāku. Un tie ir – izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, ministrijas parlamentārā sekretāre Daiga Reča, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis, Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds, Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis, Rēzeknes augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks, Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs un prorektore Velta Vikmane, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, RPIVA rektore Dace Markus, Vidzemes augstskolas rektore Vija Daukšte, Ventspils augstskolas rektors Jānis Eglītis, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš un prorektors Indriķis Muižnieks, Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs un prorektors Andris Teikmanis, kultūras ministres padomnieks Egils Šēfers, Augstskolu profesoru asociācijas vadītāja Baiba Rivža, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve Ilze Trapenciere, Juridiskās fakultātes domes priekšsēdētāja Sanita Osipova, augstskolas „Turība” pārstāvis Aldis Baumanis, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Rīgas Tehniskās universitātes Padomnieku konventa vadītājs Normunds Bergs, Studentu apvienības līderis Edvards Ratnieks un vēl daudzi citi.

Un esam vienojušies par optimālo variantu šajā likumprojektā kā veselumā, un tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt komisijas viedokli.

1.priekšlikums – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 2. – izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 3. – izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 4. – izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 5. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 6. – izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 7. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Oskaram Zīdam.

O.Zīds (ZZS frakcija)

Cienījamie kolēģi! Es arī gribu atgādināt to, ka šis ir viens no likumiem, kas ir visvairāk skatīti, grozīti. Likums pašlaik jau tiek grozīts astoto reizi. Likumu pieņēma 1996.gadā, un viena no visvairāk diskutētajām lietām bija augstākās izglītības, augstskolu kvalitātes vērtēšanas kritēriji. Kritērijs, kuru visvairāk bīdīja uz vienu, uz otru pusi, bija doktoru īpatsvars augstskolās. Tātad tad, kad iepriekšējie grozījumi tika izdarīti – 2006.gadā –, bija vairāki kritēriji, un viens no tiem bija tas, ka augstskolās, universitātēs pieprasīja simts doktorus, pēc tam tas tika nomainīts ar procentiem.

Es gribu runāt konkrēti par 7. un 8.priekšlikumu – par kolēģa Šadurska priekšlikumiem.

Tātad 7.priekšlikumā... Komisija noraidīja Šadurska priekšlikumu, ka jāmaina ir doktoru īpatsvars augstskolās no 20 uz 40, tajā pašā laikā universitātēm – 8.priekšlikumā – doktoru īpatsvars ir pacelts no 50 uz 65.

Es esmu par kvalitātes vērtēšanu vienādi godīgi visās augstākās izglītības iestādēs. Tātad es rosinu atbalstīt kolēģa Šadurska priekšlikumu – 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es gribu pateikt sirsnīgu paldies Zīda kungam. Arī es uzskatu, ka, tā kā visas mūsu augstskolas dod valsts atzītus diplomus, kas piešķir pilnīgi līdzīgas tiesības izglītību ieguvušajiem – pilnīgi vienalga, vai tā ir augstskola vai universitāte –, nebūtu ieteicams, ka šīs normas būtu ļoti dažādas.

Es varu gandrīz vai piekrist Druvietes kundzei, ka darbā, komisijas ļoti nopietnajā un rūpīgajā darbā pie šā likumprojekta, ir sasniegts gandrīz optimums. Ir nonākts ļoti tuvu optimumam. Mēs sasniegsim optimumu tad, ja mēs ieklausīsimies Zīda kunga teiktajā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī savas frakcijas sēdē iebildu pret Šadurska kunga priekšlikumu, jo nez kāpēc biju pārpratis, ka zem šiem procentiem iet arī koledžas. Bet es parunāju ar kolēģi Šadurski un sapratu, ka tas nebūt tā nav.

Tā ka es atbalstu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Druviete. Komisijas vārdā varu sniegt vienīgi to informāciju, ko saņēma arī komisijas deputāti, – ka praktiski visas Latvijas augstskolas šo kritēriju jau izpilda, un varu arī atgādināt, ka ir noteikts pārejas periods. Tātad komisijas vārdā man ir jāaicina jūs neatbalstīt šo priekšlikumu. Jā, komisijā balsojums bija 5 pret 5. Komisijas vārdā varu vienīgi pateikt, ka komisijā viedokļi dalījās. Ja nebūtu nokavēta iespēja runāt savā vārdā, tad es, protams, aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 4, atturas – 22. Priekšlikums atbalstīts.

I.Druviete. Paldies.

8. – deputāta Šadurska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 9. – ministra Broka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 10. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 11. – ministra Broka priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 13. – ministra Broka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 14. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 15. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 16. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 17. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 18. – deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 19. – deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 20. – deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 21. – deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 22.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 23. – deputātes Druvietes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 24. – deputātes Druvietes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 25. – deputātes Druvietes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 26. – deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 27. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 28. – deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 30. – deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 32. – ministra Broka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 34. – deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 35. – deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 36. – deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 37. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 38. – deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 39. – deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 40. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 41. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 42. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 43. – deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 44. – deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 45. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 46. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 47. – deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 48. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 49. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 50. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos – 51. un 52.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 51. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 52. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 53. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 54. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 55. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 56. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mans priekšlikums ir par svešvalodu izmantošanu studiju programmu īstenošanā valsts dibinātajās augstskolās.

Spēkā esošā norma nosaka studiju programmas, kurās ārvalstu studenti studē Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros, un šī norma paredz, ka šīs programmas drīkst apgūt svešvalodās, ja tās ir Eiropas Savienības oficiālās valodas.

Es ierosinu atcelt šo ierobežojumu un daru to ar nolūku nodrošināt iespēju nosauktās programmas apgūt visās svešvalodās atkarībā no tā, kuru no tām izvēlējusies konkrētā mācību iestāde. Es šeit lobēju Latvijas augstskolu mācībspēkus, kas joprojām prot un grib mācīt krievu valodā studentus studiju programmās starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros, kā arī ārvalstu studentus. Es lobēju šeit valsts augstskolas, kuras var uzņemt papildu studentus un pelnīt lielāku naudu. Šeit ir nepārprotami... runa ir ne par svešvalodām kā tādām, bet konkrēti par krievu valodu, kuru joprojām izmanto Latvijas augstskolās, kur ir pieprasījums pēc šīs valodas izmantošanas arī turpmāk.

Patlaban ārvalstu studentus krievu valodā var mācīt privātās augstskolās, bet nevar mācīt valsts augstskolās. To aizliedz likums. Līdz ar to valsts skolas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī salīdzinājumā ar privātajām augstskolām.

Es vairākkārt esmu dzirdējis apsvērumus par to, ka šā ierobežojuma atcelšana palielinās draudus latviešu valodai. Bet par ko mēs runājam, kolēģi? Ārzemju studentu skaits Latvijas augstskolās ir niecīgi mazs. Atbilstoši informatīvajam ziņojumam, kuru sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija, – par Pasākumu plāna nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam izpildi – 2010.gadā šis skaits ir 1,9 procenti no studentu kopskaita. Kādi vēl argumenti par labu manam priekšlikumam? Vai ārvalstu studentu vidū ir pieprasījums pēc tādas apmācības krievu valodā? Noteikti ir. Saskaņā ar to pašu informatīvo ziņojumu, kuru sagatavojusi ministrija, 47 procenti no visiem studentiem mācās krievu valodā. Tie ir studenti, kas atbraukuši no pašas Krievijas, no Lietuvas, droši vien arī no Ukrainas un no Gruzijas. Pārējie mācās angļu valodā. Vai ir pasūtījums? Noteikti ir! Jo ministrija uzskata, ka ārvalstu studentu mums tomēr ir maz, un līdz ar to divu gadu laikā šis skaits tiks palielināts no 1,9 procentiem uz 3 procentiem. Un šie studenti ir jāmeklē ne vien Eiropas Savienībā, kā mēs labi saprotam, bet, proti, arī Austrumos – jau nosauktajās valstīs.

Tālāk. Aizliedzot mācīt krievu valodā ārvalstu studentiem, mēs atņemam tirgu valsts augstskolām un atdodam to privātajām skolām. Te mani oponenti droši vien iebildīs, ka ar savu priekšlikumu es kropļoju pakalpojumu tirgu. Bet augstskolas jau sen strādā augstākās izglītības tirgū, un to dalīšana valsts un privātajās skolās ir visai relatīva, jo studenti apmaksā savas mācības gan privātajās skolās, gan valsts dibinātajās augstskolās. Tāpēc ir jādod augstskolām vairāk iespēju pelnīt naudu un pašām noteikt mācību valodu.

Vēl vairāk tas attiecas uz apmācību sociālo zinātņu programmās, kur budžeta vietu skaits ir tikai 11 procenti.

Vēl viens, manuprāt, ļoti svarīgs arguments.

Apmācība krievu valodā Latvijas augstskolās attiecībā uz ārvalstu studentiem ir ļoti liels un neapgūts augstskolu ienākumu avots no ārzemēm. Eiropas Savienības universitāšu diplomi ir ļoti prestiži ārpus Eiropas. Piemēram, Anglijā, lai mācītos, mūsu studentiem vai arī no Austrumiem atbraukušajiem studentiem ir jāsamaksā aptuveni 25 tūkstoši latu, bet Čehijā – 15 tūkstoši latu. Skolēni un studenti būtu gatavi maksāt arī vēl lielāku naudu, ja būs iespējams apgūt zināšanas un iegūt to pašu diplomu, mācoties krievu valodā, jo Austrumos, kā mēs labi saprotam, teiksim, Kazahstānā vai Turkmēnijā, labāk tomēr runā krievu valodā nekā citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

Līdz ar to mēs ar šo priekšlikumu varam krietni palielināt mūsu augstskolu kapacitāti un arī budžeta ienākumus.

Es lūdzu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, ietaupītu laiku, ja būtu paņēmuši līdzi iepriekšējo divu Saeimu un šīs Saeimas stenogrammas, kurās šī diskusija acīmredzot ir atspoguļota ar apmēram 95 procentu precizitāti.

Bet, tā kā cienījamais Pimenova kungs tomēr minēja arī kādu jaunu argumentu, respektīvi, runāja par valsts augstskolu lobēšanu, tad tomēr ir jātērē laiks šā priekšlikuma apspriešanai.

Valsts dibinātām augstskolām lobēšana nav aizliegta, bet valodas politika ir jāskata plašākā kontekstā. Ja mēs skatītos tikai no vienas augstskolas šauru ekonomisko interešu viedokļa, pilnīgi ignorējot visu citu, kas ir apkārtējā telpā, tad mēs šajā priekšlikumā arī varētu saskatīt racionālu graudu, bet es šādu un līdzīgu priekšlikumu uzskatu par noraidāmu vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Tā ir mūsu valsts filozofija. Kā zināms, esam Eiropas Savienības valsts, orientējamies uz Rietumu telpu, un līdz ar to arī mūsu augstākās izglītības sistēma organiski iekļaujas tieši šīs telpas valodu spektrā.

Otrkārt. Kā jau to arī vairākas reizes esmu uzsvērusi un ar skaitļiem pierādījusi, paredzamais izglītības eksports krievu valodā būtu niecīgs vai ļoti niecīgs, jo arī šajās Austrumu bloka valstīs tomēr prestižākas ir studijas angļu valodā, un arī daudzu jūsu minēto valstu studenti – ukraiņi, gruzīni, azerbaidžāņi – ierodas Latvijā, studē angļu valodā, jo tāda ir arī viņu vēlme.

Treškārt. Ir ļoti svarīgi apzināties, ka mēs nedrīkstam valodas jautājumus skatīt tikai kādā norobežotā sfērā – vai nu izglītībā kā tādā, vai arī tikai augstākajā izglītībā, jo no šīs augstskolā lietojamās valodas var būt atkarīgi procesi gan pa vertikāli, gan pa horizontāli. Tie, protams, ietekmēs motivāciju apgūt valsts valodu visā mūsu izglītības sistēmā, tā ietekmēs zinātnes valodu, tā ietekmēs arī mūsu augstskolu mācībspēku valodu zināšanas, zinātniskās literatūras izvēli. Tas viss kopumā, protams, mūs aizvien vairāk var attālināt no Eiropas zinātniskās telpas, no Eiropā citējamiem izdevumiem, un tamlīdzīgi. Tieši tādēļ es aicinu neturpināt šo diskusiju. Mēs zinām jūsu argumentus un tos cienām, un jums ir zināmi mūsu argumenti.

Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir ekonomiski un politiski nepamatots un tāpēc noraidāms.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētājas biedr! Cienījamie kolēģi! Pirms pieciem gadiem – 2006.gadā – es teicu dažus vārdus iepriekšējai Saeimai, bet, tā kā šajā Saeimā ir 60 jauni kolēģi, es vēlos tos atkārtot. Proti, zviedriem ir tāds lielisks romānu rakstnieks Norbergs – sen jau es viņu lasīju –, un viņš saka: „Pasaulē ir ļoti daudzas sievietes, kas pārdod savu miesu par naudu, un mēs ļoti nicinoši un pat ar riebumu dažreiz izsakāmies par viņām, bet tajā pašā laikā ir pasaulē abu dzimumu dvēseļu prostitūtas, kas par naudu pārdod savu dvēseli, un mēs mierīgi sastopamies ar viņiem un pat slavējam viņus un draudzējamies ar viņiem.” Runa jau nav par naudu, Pimenova kungs, par krievu valodu! Cik tā ienes? Tā var ienest miljonus varbūt. Runa ir par citām vērtībām, un, lūk, Norbergs mums māca tālāk: „Bet dvēsele ir kaut kas vērtīgāks par miesu.” Miesa – tā ir tā naudiņa. Dvēsele – garīgais – ir kaut kas vērtīgāks, un šeit vietā ir kataloņu sakāmvārds – tauta, kas atdod savu valodu, atdod arī savu zemi. Mēs jau esam atdevuši ar 320 tūkstošiem krieviski runājošo, kuru lielākā daļa nevēlas latviski runāt, Austrumlatviju. Mēs nevaram pārdot savu dvēseli. Tā nauda, ko mums solāt, mums nav vajadzīga, un jūs to labi saprotat, bet spiežat ar naudas palīdzību iekšā latviešu tautas dvēselē krievu naudu.

Es noraidu tādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātais Lāča kungs! Nu, dvēsele gan nemaksā naudu. Ne par to ir runa. Ne šajā likumprojektā, ne manā priekšlikumā katrā ziņā nav runa par to, ka latviešu tauta vai Latvijas rezidenti vispār būs piespiesti runāt vai mācīties krievu valodā augstskolā. Runa ir tikai un vienīgi par ārzemju studentiem, kas izvēlas, kur braukt mācīties: uz Čehiju – angļu valodā vai uz Latviju – krievu valodā. Un tikai tāpēc, ka Čehijā nav tādu speciālistu, kas prot latviski mācīt... krieviski, piedodiet, mācīt, bet Latvijā joprojām ir tādi speciālisti, viņi varētu izvēlēties tieši Latviju, nevis Čehiju, un līdz ar to atvestu 15 tūkstošus latu gadā viens students.

Man kolēģis, kuram ir liela pieredze attiecībās ar citām ārvalstīm tieši izglītības jomā, liecina, ka Kazahstānā pastāv valsts fonds, kurš piešķir lielus kredītus apmācībai ārpus Kazahstānas, ja ir nodrošināta atgriešanās no ārzemēm Kazahstānā; līdz ar to ir ieķīlāts nekustamais īpašums, un, ja šie noteikumi ir izpildīti, studentam ir izsniegta nauda, un viņš vai viņa var to ieguldīt patiesībā jebkurā ārzemju... jebkurā universitātē ārpus Kazahstānas. Visi kazahi prot krieviski runāt. Vai viņi runā tikpat raiti un žigli angļu valodā, es šaubos. Viņi izmantos Latvijas Universitāti tikai kā iespēju gūt Eiropas Savienības diplomu un nekā citādāk. Viņu klātbūtne šeit, Latvijā, neietekmēs latviešu dvēseli tāpat kā Latvijas krievu dvēseli. Viņi tikai gūs izglītību un neko citu.

Un vēl. Cienījamā Druvietes kundze, runa par to, kāda ir vieta krievu valodai vai latviešu valodai mūsu valstī, nekad nenoslēgsies. Es tā domāju.

Sēdes vadītājs. Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

I.Pimenovs. Pēdējie divi teikumi.

Mēs turpinām šo sarunu, bet es aicinu tomēr neiekļaut filozofiju tādās vietās, kur mēs runājam par ekonomiku.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Zīdam.

O.Zīds (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ atbalstu valsts valodas politiku, taču attiecībā uz augstskolām mums pastāv divas valsts valodas un divas valodas politikas: viena – privātajām augstskolām, otra – valsts augstskolām. Privātajām augstskolām ir tiesības īstenot programmas, piedāvāt programmas krievu valodā, valsts augstskolām – nav.

Līdz ar to... tātad ar šādas normas pieņemšanu mēs izkropļojam konkurenci starp abu veidu augstskolām. Man nevajadzētu to īpaši pieminēt, bet privātās augstskolas ir miljonāri, turpretī valsts augstskolas cīnās par izdzīvošanu.

Es aicinu atbalstīt kolēģa Pimenova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Zīda kungam, protams, ir taisnība par konkurences kropļojumu. Tiesa gan, šeit šīs runas lielākoties ir dzirdētas no privāto augstskolu pārstāvjiem, kuri saka, ka valsts augstskolās ir budžeta finansējums, bet privātajās tā nav, ka ir dažāda situācija un tā joprojām.

Bet es gribu pateikt citu lietu. Paskatīsimies, kāds ir privāto augstskolu ieguldījums kaut vai vienā ļoti būtiskā augstskolu misijā – akadēmiskā personāla sagatavošanā un atjaunošanā. Praktiski tuvu nullei! Tātad šo funkciju pilnībā ir uzņēmušās – un tā nav lēta funkcija! – valsts augstskolas.

Jā, regulējums ir dažāds! Bet, runājot konkrēti par Pimenova kunga priekšlikumu, gribu pateikt, kāpēc tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti nepareizs. Mēs visur runājam par sistēmisku pieeju, mums ir savi mērķi un sava gan valsts valodas politika, gan integrācijas politika. Tātad, ja mēs runājam par konsekventu pieeju valodas politikai izglītībā, tad... ja mēs runājam par mazākumtautību skolēniem, tad jāteic, ka viņi mācības 1.klasē var uzsākt ar praktiski nulles zināšanām valsts valodā. Pamatskolas izglītības posmā viņi pakāpeniski nonāk līdz tam, ka ir apmēram 50 procenti valsts valodā... Vidusskolā ir 60 procenti, bet valsts augstskolā ir tuvu pie 100 procentiem, līdz ar to šis ir... Ņemot vērā to, ka tikai valsts augstskolās var iegūt valsts finansētu augstāko izglītību, šis ir ļoti, ļoti būtisks stimuls apgūt valsts valodu ikvienā izglītības pakāpē, ikvienā mazākumtautību izglītības programmā.

Godātie kolēģi! Noņemiet šo stimulu, un jūs redzēsiet, kā mums pasliktināsies valsts valodas prasme pamatskolā un vidusskolā! Un tad sāksies atkal runas par to, ka varbūt mums vairs nevajag paturēt šos 60 procentus.

Godātie kolēģi! Neizjauksim sistēmu! Noraidīsim Pimenova kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es nebūtu nācis jūsu priekšā, bet uz to mani pamudināja mans kolēģis Zīda kungs, kurš, manuprāt, nedaudz kļūdās šajā jautājumā. Tātad, ja mēs akceptēsim šo priekšlikumu, tad tam būs diezgan traģiskas sekas. Nevis diezgan, bet pat ļoti traģiskas sekas!

Kāpēc? Es mēģināšu ļoti īsi to pamatot, pavisam vienkārši raksturojot iespējamo situāciju, kāda var izveidoties.

Pirmā lieta, protams, ir mūsu ģeopolitiskā orientācija. Par to jau šeit diskutēja, un es domāju, ka lielākajai daļai šī patiesība ir saprotama.

Bet tagad stādieties priekšā praktisku situāciju, kāda var izveidoties augstskolā, ja mēs atbalstīsim šo Pimenova kunga priekšlikumu! Daugavpils Universitātē vai Rīgas universitātē ierodas šie studenti no Kazahijas vai no Krievijas, vai no Ukrainas, un tagad viņiem tiek dota iespēja klausīties lekcijas un darboties arī praktiskajās nodarbībās krievu valodā. Ko tas izraisīs? Tas izraisīs to, ka jau burtiski nākamajā dienā visi tie studenti, kas Latvijā ir beiguši mazākumtautību skolas, kur pamatā mācās krieviski, izvirzīs jautājumu: „Kāpēc mūsu augstskolā studenti no Kazahijas vai no Ukrainas, vai no Krievijas var mācīties krieviski, bet mēs nevaram?” Un, nepārprotami, uzreiz sekos vēstule uz visām... uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, uz Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un citām institūcijām. Un kādas būs konsekvences šajās lietās? Es par tām stipri šaubos. Nebūs iespējams nodalīt augstskolā Latvijas krievu no Kazahijas vai Krievijas krieva, un mēs nonāksim atpakaļ pie tās situācijas, kāda bija... Kad valsts augstskolās atkal ienāks krievu valoda, līdz ar to vairs vidusskolās nebūs stimula mācīties latviski, un mēs atgriezīsimies tanī situācijā, kāda bija pirms 20 gadiem. Dieva dēļ, nepieļausim šo traģisko kļūdu, neatbalstīsim šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Profesori Šadurska kungs, Zīda kungs! 2004.gadā notika izglītības reformas pirmā kārta, kurā vidusskolēni mazākumtautību skolās pārgāja uz mācībām daļēji latviešu valodā. Procentuālā attiecībā.

Zīda kungs, es cenšos speciāli priekš jums runāt, jo jūs esat viens no skaļākajiem krievu valodas un citu valodu, ne Eiropas Savienības valodas, ieviešanas aizstāvjiem valsts augstskolās. Redziet, kas ir par stāstu. Stāsts ir ļoti vienkāršs. Tie jaunieši... Zīda kungs, tie jaunieši, kuri ir beiguši šo vidusskolu, samērā labā līmenī – vēl ne tik labā, bet tomēr labā līmenī – runā un raksta latviski. Varbūt viņi lieto latviešu valodu mazāk, bet viņi ir spiesti lietot augstskolā. Un Barčas kundzei un Zīda kungam es varu parādīt vienu spilgtu piemēru. Un tas spilgtākais piemērs sēž man aiz muguras, un tas ir mans kolēģis Prezidijā – Andrejs Klementjevs, kurš beidzis Latvijas Universitātes... beidza Latvijas Universitātē maģistra studijas – nolika visus priekšmetus un aizstāvēja arī maģistra darbu. Aizstāvēja. Kā jūs domājat, Zīda kungs, ar kādu atzīmi? Pieci? Seši? Septiņi? Astoņi? Nē, viņš saņēma devītnieku! Un jūs gribat, lai viņš nemācās Latvijas Universitātes latviešu plūsmā?! Nevajag aizstāvēt šādus priekšlikumus! Viņš saņēma devītnieku, un tas ir labs piemērs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Zīdam, otro reizi.

O.Zīds (ZZS frakcija).

Es gribu izstāstīt piemēru. Tas pats Kazahijas piemērs. Tad, kad es biju Liepājas Universitātes rektors... Mums ir kontakti ar Kazahiju. Atradām studentus, kuri būtu gatavi mācīties Liepājas Universitātē programmu, kura nebūt nav sliktāka kā citās Latvijas augstskolās, bet Augstskolu likuma dēļ mēs šo programmu nevarējām īstenot. Varēja šo programmu varbūt piedāvāt franšīzē... Šos studentus pārņēma Baltijas Starptautiskā akadēmija. Nauda, kura būtu ļoti noderējusi Liepājā, aizgāja uz privāto augstskolu.

Es aicinu balsot „par” kolēģa Pimenova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Šoreiz es gribu runāt kā šīs jomas pārstāvis, jo augstskolu vidē es esmu nostrādājis vairāk par 30 gadiem, to skaitā 10 gadus par vienas augstskolas rektoru.

Šis jautājums par svešvalodu pielietošanu augstākajā izglītībā ir bijis visu Latvijas valsts augstskolu sāpjubērns vismaz pēdējos 10 gadus, ja ne ilgāk. Un vienmēr šo jautājumu par valodām mēs kā karstu kartupeli no Rektoru padomes esam metuši uz Saeimu un tāpat kā karstu kartupeli dabūjuši atpakaļ. Un, godīgi sakot, tā tas bija arī šoreiz, kad tika rosināti grozījumi Augstskolu likumā. Tā vienošanās bija tāda, ka šo karsto jautājumu varbūt neaiztiksim, jo šobrīd mums ir daudz būtiskāki jautājumi. Tie ir jautājumi par kopīgām studiju programmām, par kopīgiem diplomiem, par Eiropas kredītpunktu pārneses ieviešanu Latvijas augstākās izglītības sistēmā, par pieredzē apgūtās izglītības atzīšanu un diplomu izsniegšanu uz tās bāzes un vēl pāris tikpat būtisku jautājumu, kuros Latvija no mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas – atpaliek ļoti būtiski. Bet, teiksim, no tādām valstīm kā Norvēģija, Lielbritānija un Francija mēs atpaliekam ļoti likumdošanas ziņā.

Taču, ja ir izvirzījies jautājums par valodām, ja tas tomēr šodien šeit tika skarts, tad es gribu teikt, ka Latvijas augstskolu Rektoru padomes viedoklis... es domāju, ka tas nav mainījies kopš tā laika, kad mēs ar Zīda kungu esam šo organizāciju pametuši, tāpēc ka esam kļuvuši par Saeimas locekļiem. Rektoru padomes viedoklis vienmēr ir bijis tāds, ka, protams, valsts augstskolās visās studiju programmās ir jānodrošina izglītības iespēja valsts valodā, bet, ja šī iespēja jau ir nodrošināta, tad augstskolām pašām ir jādod opcija, jādod papildu izvēles iespēja nodrošināt arī papildpakalpojumus. Un runa jau, kā es saprotu arī Pimenova kunga priekšlikumā, pēc būtības ir par šo papildpakalpojumu. Tas varbūt nav atbilstoši noformēts, tāpēc, ja vajag, tur var pielikt vienu palīgteikumu klāt. Un tad tā lieta būs sakārtota.

Bet, tā kā vairāki kolēģi šeit jau minēja piemērus, tad arī es varu minēt piemēru no savas vadītās augstskolas, konkrēti, no maģistru programmas, kas ir saistīta ar kosmosa tehnoloģijām. Mums ir ļoti cieša sadarbība ar zinātniskajiem centriem Ņižņijnovgorodā, bijušajā Gorkijā, un Krimā, kur ir pasaules līmeņa speciālisti, kurus mēs uzaicinām kā vieslektorus. Bet tad, ja mēs gribam ievērot šo likumdošanu, mums vajadzētu vai nu tulkot visas viņu lekcijas uz latviešu valodu, kaut arī visi studenti brīnišķīgi saprot krievu valodu, vai tulkot caur angļu valodu. Un jūs taču saprotat, ka tās ir nevajadzīgas papildu izmaksas, ka tā ir nevajadzīga šķēršļu likšana komunikācijai. Šis priekšlikums ir jāskata arī tādā plāksnē, jo runa jau ir tikai par to, ka vienu piekto daļu no studiju programmas vajadzētu atļaut realizēt ne tikai Eiropas Savienības valodās, bet arī citās svešvalodās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Vucāns. Es katrā gadījumā balsošu „par” Pimenova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim, otro reizi.

Dz.Ābiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Jūs redzat, es reti uzstājos debatēs, bet šis ir ārkārtīgi nopietns jautājums. Es ļoti cienu profesorus, es cienu akadēmisko vidi, bet šis jautājums ir jāskatās plašākā kontekstā. Tas nav tikai augstākās... pareizāk sakot, tas ir valodas jautājums augstākajā izglītībā. Tas ir valsts valodas politikas jautājums, tas ir sabiedrības integrācijas jautājums, tas ir nācijas vienotības jautājums.

Lai kolēģiem varbūt paskaidrotu vēlreiz piezemētākos toņos, es jums vēlreiz pateikšu kādu piemēru.

Šobrīd Daugavpils Universitātē tikai apmēram 20 procenti studentu... tātad apmēram piektā daļa ir studenti, kuri ir beiguši latviešu mācībvalodas skolas. Aptuveni 80 procenti studentu nāk no skolām, kurās īsteno mazākumtautību programmas jeb, kā mēs kādreiz teicām, no krievu skolām. Un tagad stādieties priekšā... Šobrīd Daugavpils Universitātē... Jā, viņi, protams, gribētu varbūt plašāk piesaistīt sev studentus no Baltkrievijas, varbūt no pierobežas rajoniem, varbūt no Krievijas, bet tanī pašā laikā... stādieties priekšā... Šobrīd šajā augstskolā, neskatoties uz šo proporciju, visas mācības, praktiskās nodarbības notiek latviešu valodā. Un tad nu stādieties priekšā... Ja šajā augstskolā parādīsies 20 studenti no Baltkrievijas vai Krievijas, kuri apgūs mācības krievu valodā...

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Lai runā!”)... Mēģiniet pabeigt domu!

Dz.Ābiķis. ...tad kāda būs šo mūsu vietējo krievu reakcija? Reakcija būs elementāra: kāpēc viņi var mācīties krieviski, bet mēs nevaram? Kā mēs to norobežosim? Un līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, jūs esat runas laiku pārsniedzis par pusminūti.

Dz.Ābiķis. ...līdz ar to valodas ziņā augstskolās mēs atgriezīsimies tajā situācijā, kurā mēs bijām, es saku, pirms 20 gadiem. Padomāsim nopietni par šīm lietām!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Manuprāt, tā ir vislielākā tuvredzība, ko mēs šeit redzam, – uz Kazahstānas studentu rēķina nopelnīt 30 grašus un tā vietā izmest... piedodiet, Zīda kungs, izmest miskastē visu valsts politiku izglītības jomā, valodu politikas jomā. Nu tak pelniet tos 30 grašus!

Mīļie kolēģi! Beigu beigās... (Aplausi.) Es arī pārstāvu valsts augstskolu – Rīgas Tehnisko universitāti, un, ziniet, arī mūsu ārzemju studiju programmas vadītājs ir tieši tikpat tuvredzīgs, staigā man pakaļ: „Nu tak ņemsim taču, ņemsim tos mūsu krievu studentus! Mums studentu skaits samazinās. Paskaties uz demogrāfiju! Kā mēs konkurēsim ar privātajām augstskolām?” Protams, vienmēr nodevībai ir kaut kāda cena. Vienmēr ir, un to vienmēr var izrēķināt.

Godātie kolēģi! Kur mēs integrējamies ar savu augstāko izglītību? Eiropas Savienībā vai NVS? Neizdarīsim šo milzīgo muļķību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Es tiešām šoreiz gribu uzrunāt kolēģus no ZZS frakcijas. Vai tiešām Liepājas Universitātes un Ventspils augstskolas peļņas dēļ jūs esat gatavi pakļaut riskam Latvijas valodas politiku? Tas tiešām ir nopietni. Ja jūs man kaut reizi mūžā būtu gatavi noticēt, tad lai tā reize būtu šoreiz! Tik tiešām šis priekšlikums ir ārkārtīgi bīstams. Tas apdraud visu, ko 20 gadus esam darījuši Latvijas valodas politikā, un turklāt tas ir nevajadzīgs, nebūs šīs peļņas.

Tā ka es jūs vēlreiz lūdzu apzināties, cik šis balsojums ir svarīgs. Jūsu rokās pašreiz ir Latvijas valodas politika.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pirms Pirmā pasaules kara, 20.gadsimta sākumā un 19.gadsimta beigās, Vācijas Reihstāgā ievēlēja 38 profesorus. Un kāds bija iznākums? Vācu valodā tas ir palicis visu laiku vēstures grāmatās: „Acht und dreißig Professoren, Vaterland, du bist verloren.” („Tēvzeme, tu esi pagalam!”)

Es pirmo reizi jūtu – neapvainoju cienīgos profesorus, jūsu milzīgās zināšanas, par to nav runa! –, ka es sāku baidīties arī no Rektoru padomes. Tēvzeme var būt pagalam, ja mēs viņiem klausīsim.

Sēdes vadītājs. Man gan jāpiezīmē, Lāča kungs, ka arī vācu valoda ir svešvaloda un ka būtu jāiztulko... Iztulkojāt? Es atvainojos tādā gadījumā. Es arī esmu te pusdienu...

V.Lācis. „Trīsdesmit astoņi profesori, Tēvzeme, tu esi pagalam!” Acht und dreißig Professoren, Vaterland, du bist verloren. Nu viss tak skaidrs!

Sēdes vadītājs. Paldies. (Aplausi.)

Es apbrīnoju jūsu svešvalodu zināšanas. Viss kārtībā!

Vārds deputātam Jānim Vucānam, otro reizi.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Es savā runā nevienu brīdi nerunāju par augstskolu peļņu un par iespēju kaut ko nopelnīt. Es centos runāt par kaut ko citu – par mūsu jaunatnes konkurētspēju, par iespēju paņemt zināšanas ne tikai no Rietumiem, bet arī no Austrumiem. Tie, kas to nesaprot, – tie varbūt tiešām ir tie, kuri nepareizi vēlas izlemt šobrīd Latvijas augstākās izglītības nākotni.

Padomājiet par to!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai Reiznieces kundzei pietiks ar trim minūtēm? Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS frakcija).

Kolēģi! Es kā šobrīd studējošs cilvēks tiešām arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas ļautu mums saņemt kvalitatīvu izglītību, kvalitatīvāku nekā varam piedāvāt šobrīd. Jo Rietumu pasniedzējus bieži vien augstskolas pat fiziski nevar atļauties. Tad kādēļ lai mēs tiešām nepaņemtu tās zināšanas, kuras mums ir pieejamas no Austrumu valstīm?

Balsosim par kvalitatīvu izglītību Latvijā! (No zāles dep. K.Šadurskis: „Aizbrauc uz Maskavu! Tur saņemsi kvalitatīvāku!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Druviete. Varu tikai vēlreiz atgādināt, ka komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Debates beidz ar āmura piesitienu, bet pieteikušies jūs bijāt pēc tam, cienījamie kolēģi! Cienīsim cits citu!

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 37, atturas – 4. Priekšlikums atbalstīts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus. (No zāles neskaidra dep. K.Šadurska replika.)

Pirmais iesniegums ierosina... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kas tas ir par signālu?”) Es atvainojos, Šadurska kungs... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Es ļoti atvainojos!”)... vēl viena tāda frāze, un es likšu uz balsošanu jūsu izraidīšanu no zāles! (No zāles dep. A.Klementjevs: „Vo!”)

Tātad pirmais priekšlikums, ko ir iesnieguši pieci deputāti, ierosina grozīt šodienas sēdes darba kārtību un pabeigt izskatīt jau iesākto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”, bet uzreiz pēc tam skatīt darba kārtības 49.punktu, kas ir šodien nobalsotais steidzamais likumprojekts, kam ir tikai vairs otrais lasījums palicis, – tas ir likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” –, bet pēc tam varētu izsludināt pārtraukumu līdz nākamās ceturtdienas pulksten 9.00.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles: „Nav! Ir!”)

Staņas kungs, viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” darba kārtības grozīšanu! Ja jūs gribat runāt „par” vai „pret”, lūdzu, nāciet tribīnē!

V.Staņa (ZZS frakcija).

Tā kā lietas notiek ļoti strauji, man tomēr ir aicinājums: šodien izskatīsim arī grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Sēdes vadītājs. Staņas kungs, Saeimas kārtības rullis paredz to, ka grozījumus darba kārtībā var ierosināt vismaz pieci deputāti. Es saprotu, ka jūs aicināt neatbalstīt piedāvātos darba kārtības grozījumus. Līdz ar to mēs jautājumu izšķirsim balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, pārceļot likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” uzreiz aiz šā likumprojekta, ko mēs esam iesākuši skatīt, un pēc tam izsludinot pārtraukumu līdz nākamās ceturtdienas pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta, un pēc šodienas darba kārtības likumprojekta „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” tiks izsludināts pārtraukums līdz nākamās ceturtdienas pulksten 9.00.

Ir saņemts vēl piecu deputātu iesniegums, kurā ierosināts tagad neiet kārtējā pārtraukumā, kas mums pienāktos saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ik pēc nostrādātām pusotrām stundām, bet turpināt izskatīt šo likumprojektu un arī otru piedāvāto, kamēr abi likumprojekti būs izskatīti. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: „Nav! Ir!”) Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to arī šis jautājums mums jāizskata balsojot. Tātad jautājums... Es atvainojos! Lūdzu zvanu! Balsosim par šodienas sēdes turpināšanu bez pārtraukuma, kamēr tiek izskatīts likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā” un likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Līdz ar to mēs turpinām bez pārtraukuma.

Turpinām ar 57. – deputāta Pimenova priekšlikumu.

Druvietes kundze, jums vārds! 57.priekšlikums.

I.Druviete. 57. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ar savu priekšlikumu es ierosinu atcelt ierobežojumus, kurus uzliek esošā norma gadījumos, ja studiju programmas un to daļas tiek realizētas, nepiesaistot valsts budžeta līdzekļus.

Es gribu pamatot savu priekšlikumu ar šādu secinājumu. Mums ir valsts dibinātās augstskolās programmas...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu ievērot kārtību zālē! Ja kaut kas diskutējams, tad, lūdzu, vai nu dariet to klusām, vai atrodiet kādu vietu, kur par to var diskutēt.

Pimenova kungs, turpiniet, lūdzu!

I.Pimenovs. Paldies.

Mūsu augstskolās ir studiju programmas, kurās nav nodrošināta neviena budžeta vieta. Visas vietas ir apmaksājamas uz studējošo rēķina. Līdz ar to atšķirība starp tādu apmācību... starp tādu valsts iestādi, kas nodrošina mācības un zināšanas šajās programmās... tās maz ar ko atšķiras administratīvi no tām programmām, kuras nodrošina privātā augstskolā. Es zinu Druvietes kundzes iebildumus šajā sakarā, jo tomēr valsts iestāde ir iestāde, kuras esamību (visas komunikācijas, infrastruktūru) nodrošina valsts budžets. Un līdz ar to tomēr studentiem, kas mācās valsts augstskolā, ir pavisam citi apstākļi nekā tiem, kuri mācās privātā augstskolā. Bet tomēr es gribu pievērst uzmanību tam faktam, ka praktiski apstākļi ir vienādi. Un līdz ar to gadījumā, ja – atkal, vēlreiz, saku! – studijas, mācības notiek tikai uz studentu rēķina, vajag atļaut izmantot svešvalodas visās bez izņēmumiem.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi, es ceru, ka mēs saprotam, ka no šīs dienas radikāli ir mainījusies Latvijas valodas politika, un to es saku pilnīgi bez ironijas. Izlasiet rūpīgi šo priekšlikumu! Padomājiet, ko nozīmē plūsmu sistēmas atjaunošana augstskolās, un daudz kas kļūs skaidrāks. Bet mums vēl ir iespēja šo kļūdu labot.

Bet nu par šo priekšlikumu. Pimenova kungs, nu nav jau tā, ka par valsts budžeta līdzekļiem tiek īstenotas tikai tās programmas, kurās ir maksas studenti. Par valsts budžeta līdzekļiem tiek uzturēta arī augstskolu infrastruktūra, tātad valsts augstskolās īstenot jūsu nosacījumu gluži vienkārši nav iespējams. Juridiski nav iespējams! Tātad aicinu neatbalstīt un atgādinu, ka arī komisijas viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

Godātie kolēģi, es tiešām jūs aicinu ievērot kārtību zālē.

Šadurska kungs, jums vārds.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šajā priekšlikumā Pimenova kungs aicina mainīt valodu politiku, kā viņš raksta, tajās programmās un to daļās, kurās netiek piesaistīti valsts budžeta līdzekļi. Es būtu bezgala pateicīgs, ja priekšlikuma iesniedzējs kaut cik orientētos tajā jomā, par kuru viņš iesniedz priekšlikumus. Godātais Pimenova kungs, Latvijā nefinansē studiju programmas, bet budžeta vietas. Tāpēc es gribētu redzēt tomēr vismaz elementāru profesionālismu, un tai partijai, kas šodien maina savu valodas politiku... es gribētu, lai vismaz cienījamajiem profesoriem nav kauns balsot par pilnīgi neprofesionāli sagatavotiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 58. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 59.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 59. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 60. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 61. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 62. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 63. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 64. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 65.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 65. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 66. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst..

I.Druviete. 67. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 68. – deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 69. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 70. – deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 71. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 72. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 73. – deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 74.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 74. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 75. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 76. – deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 77.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 77. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 78. – deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 79.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 79. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 80. – deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 81.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 81. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 82. – deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 83. – deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 84. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 85. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 86. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 87. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 88. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 89. – izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 90. – deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 91. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 91. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 92. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 93. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 94. – deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 95. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 95. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 96. – deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 97. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 97. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 98. – deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 99. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 99. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 100. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 101. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 102. – izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 103. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi! Pirms mēs balsojam par likumprojektu kopumā, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, ko parakstījuši pieci... es atvainojos, seši deputāti – lūgumu pārbalsot šā likumprojekta 56.priekšlikumu sakarā ar to, ka visi deputāti... nevaru salasīt... ne visi deputāti bija zālē un piedalījās balsojumā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli papriekš mums ir jābalso par to, vai mēs pārbalsojam vai nepārbalsojam. Un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 54.pantu viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” pārbalsošanu.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šeit ir katra jūsu vieta. Un man ir lūgums (sevišķi pēdējās rindās sēdošajiem): atcerieties, ka tā vieta ir tā, kur ir jūsu aparatūra un kur jūs spiežat savas aparatūras pogu! Un, lūdzu, tā nedariet vairs!

Sēdes vadītājs. Bet, godātais Rasnača kungs, man gan jums ir jāaizrāda, ka jūs šobrīd nerunājāt par tēmu, par kuru jums tika dots vārds. Jūs varējāt runāt vai nu „par”, vai „pret” pārbalsošanu.

Bet jebkurā gadījumā tātad pirmais balsojums ir par to, vai tiek pārbalsots 56.priekšlikums. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu pārbalsot 56. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 25, atturas – 4. Tātad priekšlikums pārbalsot ir atbalstīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 56.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Igors Pimenovs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 44, atturas – 4. (Aplausi.) Priekšlikums noraidīts.

Vārds deputātei Inai Druvietei – komisijas vārdā.

I.Druviete. Paldies, kolēģi!

Aicinu jūs balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – nav, atturas – 23. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Druviete. Paldies, kolēģi!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.jūnijs. Paldies.

Sēdes vadītājs. 14.jūnijs.

Nākamais un līdz ar to pēdējais šodien izskatāmais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Uz likumprojekta otro lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums. Tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. Līdz ar to lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Pirms mēs reģistrējamies, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam (Zaļo un Zemnieku savienība, ievēlēts no Zemgales)... Nē, viņš tomēr vairs negrib neko paziņot.

Līdz ar to lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies trīspadsmit deputāti: Solvita Āboltiņa, Jānis Ādamsons, Rīgā ievēlētais Andris Bērziņš, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Andis Caunītis, Ingrīda Circene, Ina Druviete... Ir uz vietas. Ojārs Ēriks Kalniņš, Rasma Kārkliņa... Ojārs Ēriks Kalniņš? Druviete ir, jā. Ojārs Ēriks Kalniņš, Rasma Kārkliņa, Imants Viesturs Lieģis, Jānis Reirs un Ainārs Šlesers.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to tiek sēdē izsludināts pārtraukums līdz 16.jūnija pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)