Par jubilejas monētas “Rīga” laišanu apgrozībā

Monētas priekšpuse (averss): Centrā – 13.gs. zīmogs ar Rīgas pilsētas ģerboni. Tā abās pusēs attēloti gotikai raksturīgu ornamentu motīvi. Monētas augšdaļā uzraksts RIGA, zem zīmoga – gadskaitlis 2011, lejasdaļā puslokā uzraksts 1 LATS.	Monētas aizmugure (reverss): Monētas reversu divās daļās sadala ūdens josla. Augšdaļā attēlota Hanzas laika Rīgas panorāma, virs tās – uzraksts RĪGA, lejasdaļā – Hanzas laika kuģu atspulgs, zem tā puslokā uzraksts HANZAS PILSĒTA.
Monētas josta: Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar punktiem. Nominālvērtība: 1 lats; Svars: 31,47 g, diametrs: 38,61 mm; Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof; Kalta 2011.g. Rahapaja Oy (Somija); Mākslinieki: Gunārs Krollis (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums).

Starptautiskās monētu programmas “Hanzas pilsētas” ietvaros Latvijas Banka laidusi apgrozībā 1 lata jubilejas monētu “Rīga”. Monētas un visas Hanzas pilsētu sērijas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Gunārs Krollis un ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis. Monēta kalta Somijas kaltuvē Rahapaja Oy.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Hanzu – Vācijas tirdzniecības pilsētu savienību – 13.gs. vidū nodibināja Lībeka, Hamburga un Brēmene, un tajā vēlāk iesaistījās apmēram 200 pilsētu. No 13.gs. beigām līdz 16.gs. vidum šīs savienības locekles bija arī astoņas Latvijas pilsētas: Rīga, Ventspils, Cēsis, Kuldīga, Straupe, Limbaži, Valmiera un Koknese.

Rīga bija Hanzas savienības locekle no 1282.gada līdz pat šīs savienības norietam. Tirdzniecība, kas Hanzas savienības ietvaros notika starp Rietumeiropu un austrumslāvu zemēm, veidoja viduslaiku Rīgas bagātību un varenību. Rīga pakāpeniski kļuva par vienu no lielākajām Baltijas jūras reģiona ostām.

Ar monētu Rīgai Latvijas Banka noslēdz monētu sēriju “Hanzas pilsētas”, sērijai aptverot visas astoņas Latvijas Hanzas pilsētas. Šīs monētas ir pilsētu vēstures un tagadnes simboli, un tās labprāt draugiem Latvijā un ārpus tās dāvina pilsētu domes, iedzīvotāji un uzņēmumi. Sēriju vienojošie motīvi ir pilsētas ģerbonis monētas aversā un Hanzas laika kuģa atspulgs reversā.

Sudraba 1 lata monēta “Rīga” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā kopējā tirāža – 15 000, tirdzniecībai Latvijā tiks nokaltas 7000 monētas. Hanzas savienības Rīgai veltītā monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 33,20.

***

Šī jubilejas monēta noslēdz monētu sēriju, ko Latvijas Banka veidojusi Somijas kaltuves Rahapaja Oy organizētās starptautiskās monētu programmas “Hanzas pilsētas” ietvaros, un veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām – Rīgai.

Hanzas savienības aizsākumi meklējami 13.gs., kad vācu pilsētas Hamburga un Lībeka noslēdza līgumu par tirgošanās nosacījumiem Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Pamazām izveidojās savienība, kas savos ziedu laikos 14. un 15.gs. pirmajā pusē vienoja desmitiem pilsētu ap Baltijas jūru un tās tuvumā, t.sk. astoņas arī tagadējā Latvijas teritorijā: Rīgu, Cēsis, Valmieru, Koknesi, Straupi, Limbažus, Kuldīgu un Ventspili. Viduslaikos būtisks bija ne tik daudz pilsētas lielums un iedzīvotāju skaits, cik aristokrātisko pilsētas valdītāju spēks un vara, kas piesaistīja arī tirgotājus un noteica attiecīgās teritorijas sabiedrisko un militāro nozīmi.

Hanzas savienības uzdevums bija aizsardzība – gan pret sirotājiem, zagļiem, jūras laupītājiem, gan darījumu jomā, ierobežojot ārpus savienības esošo zemju un pilsētu tirdzniecisko ekspansiju. Hanzas tiesības noteica dalībpilsētu kopīgos pienākumus un regulēja to saimnieciskās attiecības.

Rīga bija Hanzas savienības locekle no 1282.gada līdz pat šīs savienības norietam. Tirdzniecība, kas Hanzas savienības ietvaros notika starp Rietumeiropu un austrumslāvu zemēm, veidoja viduslaiku Rīgas bagātību un varenību. Rīga pakāpeniski kļuva par vienu no lielākajām Baltijas jūras reģiona ostām. Priekšrocības deva jūras un sauszemes tirdzniecības tīklu savienošana un Rīgas rātes noteiktais viestirdzniecības aizliegums.

“Rīga ir kaņepāju un sviesta nams” – tā Rīgas devums daudzināts Hanzas skaitāmajā pantiņā. Rīgas galvenās eksportpreces bija vasks un kažokādas, arī lini un kaņepāji. Importā nozīmīgi bija audumi, sāls un siļķes. Tranzītpreču apstrāde veicināja amatniecības attīstību. Savukārt kultūras mijiedarbība atspoguļojās pilsētbūvniecībā, sakrālajā un laicīgajā mākslā, pilsētas pārvaldē, tiesībās, sadzīvē un mentalitātē.

Hanzas savienība bija mēģinājums ne tikai merkantili, bet arī kultūras ziņā integrēt Eiropu, un Rīga kā Hanzas pilsēta jau no 13.gs. bija kristīgās Eiropas sastāvdaļa. Arī 21.gs. cilvēks, vienotās Eiropas pilsonis, ar lepnumu var raudzīties uz Hanzas pilsētām raksturīgajām baznīcu gotiskajām velvēm, tēlniecības, glezniecības un lietišķās mākslas mantojumu.

Mārtiņš Grāvītis,
Latvijas Bankas preses sekretārs