Cik sarautu stīgu, cik apklusušu dziesmu…

Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu Latvijas Nacionālajā operā notika svinīgs deportēto Latvijas iedzīvotāju piemiņas koncerts. Diriģēja Ņujorkas viesis Andrejs Jansons. Šajā sarīkojumā tika pieminēti visi staļinisko nelikumību upuri. To vidū arī mūziķi, tāpat ar mūzikas mākslu saistītie latviešu kultūras darbinieki. Viņi skaitļojami tūkstošos... Baltajā zālē atklāta arī neliela piemiņas izstāde. Tās materiālu vākšanā kopā ar šo rindu autoru strādāja Inta Blūma. Izstādi noformēja Liesma Markova. Foto materiālos un citos dokumentos esam centušies vispirmām kārtām izcelt nelaimīgos, kuri palika nezināmajos Sibīrijas plašumos. Un tad arī dažus no tiem izcilajiem mūziķiem, kas, laimīgi atgriezušies mājās, turpināja savu radošo darbību, kaut ne visiem viņiem tālākā dzīve bija rozēm kaisīta... Vissatriecošākais ir fakts, ka šo nevainīgo upuru vidū ir daudzi, par kuriem sīkāku biogrāfisko datu vēl arvien trūkst. Varbūt šajā ziņā mūsu lasītāji izstādes autoriem varētu palīdzēt? Šimbrīžam uzskaitīsim tikai tos, kas moku ceļos tika varmācīgi aizdzīti jau savu radošo spēku plaukumā. Daiļrades briedumā. Izsūtītos bērnus un skolēnus — vēlāk pazīstamus mūzikas darbiniekus p a g a i d ā m esam atstājuši ārpus traģisko cietēju saraksta.

Avoti, ko esam izmantojuši šī saraksta sastādīšanai:

Ilgonis Bērsons "Staļinisma represēto literatūras un mākslas darbinieku saraksti" Nr. 1 — 5. (žurnāls "Karogs", 1989., Nr. 3, 6, 9, 12; 1990., Nr. 3)

"These Names Accuse. Nominal List of Latvians deported to Soviet Russia in 1940 — 41, second edition with Supplementary list". (Latviešu Nacionālā Fonda izdevums — Stokholmā, Zviedrijā, 1982.).

"Es sapni par dzimteni pagalvī likšu — latvieši padomju vergu nometnēs un izsūtījumā". Atmiņu un dokumentu krājums I — III. Gunāra Freimaņa iecere un veidojums. Izdevniecība "Solvita", R., 1995., 1996.

"Apcietināto un izsūtīto saraksti". Latvijas Valsts arhīva izdevums. I, II daļa, R., 1995.

Valentīns Bērzkalns "Aizsaulē aizgājušie trimdinieki". "Latvju Mūzika", Nr. 1, 1968., ASV.

Un tā — šinīs dienās dziļā cieņā galvas noliecam kā mirušo, tā vēl arvien mūsu vidū dzīvojošo staļinisma upuru priekšā.

Dr. art. prof. Oļģerts Grāvītis

Staļiniskajās represijās cietušo mūziķu un ar mūzikas mākslu saistīto Latvijas kultūras darbinieku saraksts

AUGUSTS ALFRĒDS AUZIŅŠ (1899, 29. VIII, Vietalvas pag. — 1941, X, izsūtījumā Sibīrijā)

Kordiriģents, mūzikas kritiķis, arī komponists, 1922. gadā dibinātās Rīgas Izglītības biedrības (vēlākās Latvijas Izg. b-bas ) jauktā kora vadonis, VI — IX Vispārējo dziesmusvētku dalībnieks un to organizācijas līdzstrādnieks. Kopā ar sievu Martu, meitu Ausmu un meitu Vinetu apcietināts 1941, 14. VI un izsūtīts. Mirst 1941.gada nezināmā oktobra datumā. Marta un Ausma iet bojā Sibirijā 1943. gada vasarā. Vineta (precējusies Viļumsone) 1945. gadā atgriežas Latvijā. Viņas sniegtie A.A. Auziņa biogrāfiskie materiāli būtu vēl papildināmi.

JĀNIS BALODIS (1891 — pazudis padomju okupācijas sākumā 1940.)

Latviešu strēlnieku — 20./30. gados Bauskas un Aizputes kājnieku pulku pūtējorķestru kapelmeistars. Virsnieks. Biogrāfiskie materiāli vēl vācami.

IRĒNA BERGMANE (1909, 30. VI, Rīgā — 1971, 12. I , Rīgā)

Pianiste, LK J.Vītola kompozīcijas klases absolvente (1939). Pirmo pēckara gadu LVK mācību daļas vadītāja. Apcietināta 1950. gadā uz denunciāciju pamata. Atgriežas no izsūtījuma 1955.gadā, taču LVK pasniedzēju sastāvā vairs netiek atjaunota... Pelnīja dienišķo iztiku pieticīgā klavierspēles pedagoģes darbā republikāniskajā Skolotāju namā un citur.

TĀLIVALDIS BĒRZIŅŠ (1918, 18. II, Lazdonā)

Kordiriģents, pedagogs, KVK kordiriģentu nodaļas 1953. gada absolvents (R. Vanaga speciālā klase). Latviešu virsnieku apvienības priekšnieks, atvaļināts virsleitnats. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Viņa māte — Jāzepa Vītola sievas Annijas māsa. Tādējādi audzis promenentā mūziķu sabiedrībā, agri izkopjot savas mākslinieciskās spējas. 1944. gada janvārī iesaukts latviešu leģionā. Cīnījies pret boļševikiem kopā ar savu brāli, kurš kaujās kritis. Tālivaldis Bērziņš 1945. gada 8. maijā Kurzemē nokļūst padomju armijas gūstā. Izcieš visas viņa likteņbiedriem nolemtās mokas Tulas ogļraktuvēs. Vārgās veselības dēļ 1946. gada vasarā tiek atlaists mājās, taču nelabvēlību par savu leģiona dienesta "melno plankumu"smagi izjūt visu mūžu līdz pat deviņdesmito gadu politiskajām pārvērtībām.

MILDA BREHMANE–ŠTENGELE (1893, 20. X, Rīgā — 1981, 4. XI, Rīgā)

LNO dramatisko soprānu — solistu zvaigzne. Viena no pirmajām Tēvijas balvas laureātēm (1937). Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta kavaliere. Klaji pausto nacionāli patriotisko uzskatu dēļ 1945. gada janvārī tiek arestēta, taču, pateicoties LPSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja Augusta Kirhenšteina pārdrošajai personiskajai gādībai, jau tā paša gada jūnijā no apcietinājuma laimīgi izglābjas. Vīrišķīgi spītēdama valdošajai ideoloģijai, slavenā dziedone savā pārliecībā paliek nelokāma gan mūža otrās puses koncerdarbībā, gan pildot pedagoģes — docentes pienākumus LVK operklasē. Lit.: Oļģerts Dunkers Lielā dāma R., 1993.

VILMA BRIEDE (1904, 8. VIII — 1990, 7. XII, Rīgā)

LNO soliste — soprāns, pirmā Kristīne Jāņa Kalniņa operā "Ugunī" (1937), arī daudzu šī komponista romantisko solo dziesmu pirmatskaņotāja. Otrā pasaules kara un pēckara laikā darbojas Kurzemes nacionālo partizānu pagrīdes kustībā. Apcietināta. Izsūtīta. 1959. gadā no Sibīrijas atgriežas Rīgā. Operteatrī vairs vieta neatrodas... Klusi un pieticīgi strādā vokālās pedagoģes darbā.

ALEKSANDRS CINIS (1908 — 1980, Rīgā)

Mūziķis — sitamo instrumentu speciālists. 1940. gada otrā pusē čekas apcietināts un tiesāts. Līdz 1945. gadam bijis izsūtījumā. Pēckara laikā darbojies Rīgas Operetes teātra orķestra sastāvā. Biogrāfiskie materiāli vēl vācami.

KRIŠS DEĶIS (1918, 17. X, Tukumā — 1984, 13. XI, Rīgā)

LVK kordiriģentu nodaļas 1949. gada absolvents (Pētera Rības spec. kl.), E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu kora dibinātājs un pirmais vadītājs. 1950.gada pavasarī apcietināts. Izsūtīts. Pēc atgriešanās — 50. gadu otrā pusē — pedagoģiskajā darbā vairs netiek pielaists...

ALFRĒDS FEILS (1902, 29. V, Rīgā — 1942, 5. X, Sibīrijā pie Jeņisejskas)

LK Paula Jozuus ērģeļklases un Jāzepa Vītola kompozīcijas klases 1928. gada absolvents. Ērģelnieka un komponista dotības papildina lietpratīgā diriģenta, pedagoga, arī mūzikas publicista darbībā. Sākot ar 1930. gadu strādā Daugavpilī par Tautas Konservatorijas direktoru, I pilsētas ģimnāzijas mūzikas skolotājs (Gunāra Ordelovska, Ģederta Ramana, Viktora Sama, Andreja Krūmiņa un citu pazīstamu mūziķu radošo interešu mērķtiecīgs rosinātājs). Viņš ir arī Latgales novada Dziesmu svētku — īpaši Daugavpilī 1940. gada jūnijā izskanējušā lieliskā sarīkojuma — viens no galvenajiem organizatoriem. Apcietināts uz denunciācijas pamata (vācu spiegs!) īsi pirms padomju armijas atkāpšanās 1941. gada jūnijā. Ilgus gadus ģimene par viņa likteni neko nezina. Tikai 50. gadu beigās atklājas patiesība: bada un smagas slimības nomocīts, talantīgais mūziķis miris izsūtīto nometnes barakā... Lit.: Ilga Hammere Viņu aizšūpoja Jeņisejas ūdeņi "Māksla", 1994, Nr. 4; Komponists Alfrēds Feils "Latvju Mūzika", Nr. 23, ASV, 1994.

ANDREJS FRĪDENBERGS (1875 — 1941, 31. XII, Krasnojarskas novadā)

Advokāts, publicists. 1918. gada vasarā Petrogradā organizētas "Latvju Operas" mecenāts. Teodora Reitera, Jāzepa Vītola un citu toreizējo latviešu operas mākslas entuziastu radošo interešu atbalstītājs. Alfrēda Kalniņa "Baņutas" komponēšanas un 1920. gada pirmizrādes rosinātājs. Kopā ar ģimeni (sievu Martu, meitu Māru, dēlu Vari un meitu Maiju) 1941. gada 14. jūnijā apcietināts. Izsūtīts. Mirst atšķirts no piederīgajiem. Sibīrijā bojā aiziet arī sieva un vecākā meita Māra.

JĒKABS GRAUBIŅŠ (1886, 16. IV, Preiļos — 1961, 3. XII, Rīgā)

Komponists, folklorists, mūzikas publicists, pedagogs, LVK profesors, Latvijas Skaņražu kopas un KS biedrs. Pirmais Jāzepa Vītola speciālās teorijas–kompozīcijas klases absolvents Latvijas Konservatorijā (1923). 1950.gada pavasarī apcietināts. Notiesāts uz 5 gadiem izsūtījumā ("par aktīvo radošo darbību vācu okupācijas gados"). Atgriežoties pēc nepelnītā soda izciešanas, KS rindās gan atjaunots, bet profesora pienākumu turpināšanai LVK vairs netiek aicināts...

MILDA GRĪNFELDE (prec. Ozola; dz. 1909, 20. IV, Novosibirskā)

Literatūras darbiniece, tulkotāja. Kopš 30. gadiem LU studentu biedrības "Dziesmuvara" slavenā jauktā kora dziedātāja. Pēc kara ZA Valodas un literatūras institūta zinātniskā līdzstrādniece. Par līdzdalību t. s. "franču grupā" 1951. gadā apcietināta un ieslodzīta stingra režīma nometnē Taišetas – Ļenas trasē Irkutskas apgabalā. Atbrīvota 1956. gadā. Aleksandra Čaka un daudzu citu slavenību radošās dzīves lieciniece. Arī "Dziesmuvaras" un tās leģendārā diriģenta — komponista Ādolfa Ābeles (1889 — 1967, ASV, Kalamazū) rokrakstu un dokumentu glabātāja.

ANDREJS HOLCMANIS ( 1920, 18. VII Rīgā)

Arhitekts — arhitektūras vēsturnieks, ērģeļmākslas amatieris. Apcietināts 1950, 25. II. Kopā ar māti un brāli Voldemāru izsūtīts uz Sibīriju, Ustjabakanas rajonu. Nezināmā svešumā jau 1941. gada 14. jūnijā aizvests arī tēvs — pazīstamais advokāts un sabiedriskais darbinieks Vilis Holcmanis (1889 — 1941). Tur viņš aiziet bojā. Pārējie četri Holcmaņi, piecdesmito gadu genocīda mocekļi, 1956. gadā tomēr laimīgi atgriežas dzimtenē.

ALEKSANDRS JANSONS (1907, 20. IX, Talsu apr. Nogales pag. — 1997, 30. III, Rīgā)

Skolotājs, kordiriģents, Jēkaba Vītoliņa audzēknis Rīgas Skolotāju institūtā (tā 1936. gada absolvents). Tiņģeres pamatskolas pārzinis un vietējā kora vadītājs. Vēlāk strādājis par Talsu un Kuldīgas apriņķa vecāko. Iesaukts latviešu leģionā. Pēc kara nelīdzējusi slēpšanās zem sveša vārda: 1946. gadā apcietināts un sodīts ar 25 gadu izsūtījumu Vorkutā. Amnestēts 1956. gadā, bet tā kā sieva ar bērniem jau 1944. gadā bija devusies trimdā, tad Latvijā neatgriezies. Strādājis Sibīrijā līdz 1961. gadam. Pārbraucot dzimtenē, apprecējies otrreiz. Bijis darba veterānu kora ilggadējs un cienīts diriģents Inčukalnā.

Lit.: Valijas Jankevicas sagatavotais un komentētais Aleksandra Jansona stāsts žurnāla "Treji vārti" (ASV) 1991. gada 140. — 143. numurā.

ALEKSANDRS KALNIŅŠ (1908. — bez vēsts pazudis 1941.)

LNO orķestra mūziķis — trombonists. Biogrāfiskie materiāli vēl meklējami.

EDUARDS KALNIŅŠ (1893, 11. III, Rīgā — 1948, ? XII, Sibīrijā)

Pēterburgas Konservatorijas absolvents (Žaka Handšina kl. 1915.) — diriģents, pedagogs, publicists. Neredzīgajiem domātās rakstu sistēmas latviskotājs; arī garīgo dziesmu komponists. Izcils ērģelnieks — Latvijas Skaņražu kopas biedrs. 1939. — 1941. gadā ar ģimeni pārceļas uz dzīvi Vācijā. Vācu okupācijas laikā Kalniņi atgriežas Latvijā. Eduards strādā par Jelgavas Tautas konservatorijas direktoru. 1944./45. m./g. ir LVK docents. Apcietināts 1945. gada sākumā un izsūtīts. Sievai un diviem dēliem laimīgi izdodas izglābties, 70. gados emigrējot uz ASV. Lit.:Oļģerts Grāvītis Mūzikas mākslinieks Eduards Kalniņš, "Brīvā Latvija", 1995., Nr. 16.

OĻĢERTS KREIŠMANIS (1904, 9. IX, Valmierā — 1945./46. ? Krievijā)

Pianists, ērģelnieks, diriģents, komponists. Viens no pirmajiem Latvijas Radio skaņu režisoriem, vairāku dziesmuspēļu un daudzu raidlugu mūzikas autors, Radio muzikālo iestudējumu vadītājs. Iesaukts latviešu leģionā, kur izveidojis un diriģējis frontes ansambli. Komponējis karavīru dziesmas. Nokļūstot padomju armijas gūstā, izsūtīts. Mūža noslēguma traģisko likteni ne piederīgajiem, ne vēsturniekiem pagaidām nav izdevies precīzi noskaidrot.

ARTŪRS KRĒNBERGS (1894, 5. V — 1942, 5. VI, Kazahijā)

Latvijas armijas virsnieks, Aizputes kājnieku pulka pūtējorķestra kapelmeistars. Apcietināts 1941. gadā. Biogrāfiskie materiāli vēl vācami.

ROBERTS KRODERS (1892, 9. IV, Taurupē — 1956, rudenī, Saulkrastos)

Publicists, kritiķis, literāts. Mūzikas vēsturei nozīmīgā albuma "Latvju skaņu mākslinieku portreti" sastādītājs (līdzautors Jēkabs Vītoliņš, R., 1930.). Robertu ar ģimeni (sievu Hertu, dēlus Oļģertu, Gunāru) čeka izsūta 1941. gada 14. jūnijā. Herta mirst 1943, 11. XI, Sibīrijā. Nākamais pazīstamais režisors — Oļģerts, viņa brālis un tēvs 1955. gadā tiek atbrīvoti. Bet Gunārs paliek Krievijā; tagad dzīvo Noriļskā.

ATIS ĶENIŅŠ (1874, 28. VII, Grenču pag. — 1961, 9. III, Rīgā)

Dzejnieks, sabiedriskais darbinieks. Apcietināts 1941. gada jūnijā un izsūtīts uz Kazahiju, Akmoļinskas apgabalu. 1944. gada beigās atgriežas Rīgā. 1951.gada septembrī no jauna deportēts, kopā ar otro sievu — dzejnieci Austru Dāli (1892 — 1972). Abi reabilitēti 1955. gada pavasarī. Padomju čekas apcietināti, pāragri iet bojā Ata vecākie dēli — Marģeris (1901 — 1945), Ilmārs (1906 — 1941). Tēva, brāļu, mīļotās mātes Annas Rūmanes-Ķeniņas (1877 — 1950) un reizē visas latvju tautas traģiskie likteņi raduši atbalsi Toronto dzīvojošā un strādājošā izcilā komponista, profesora Tālivalda Ķeniņa (dz. 1919, 22. IV, Liepājā) daiļradē. Lit.: Ingrīda Zemzare Tālivaldis Ķeniņš. Starp divām pasaulēm. (R. 1994.); Nora Ikstena Pārnākšana. Grāmata par Annu Rūmani-Ķeniņu (R., 1993.).

BERTA ĶUZE (1892, 2. VI, Cēsu apr., Liepas pag. — 1957, ? Rīgā)

Dziedātāja, opersoliste — liriskais soprāns. Studējusi Maskavas konservatorijā, pēc kara — LK, 1926. gadā absolvējot Paula Saksa klasi. Kopā ar meitu izsūtīta 1941. gada 14. jūnijā. Atgriežas Latvijā 1946. gadā, bet pēc tam tiek izsūtīta atkal no jauna. Biogrāfiskie materiāli vēl vācami.

FLORENTĪNA LAIPNIECE (1916, 29. X, Rīgā — 1997, ?)

LNO baletdejotāja. Arestēta 1949., 25. III un izsūtīta uz Amūras apgabalu. Atgriežas Rīgā 1954. gadā. Apcietinātā aktiera Ērika Laipnieka (1919., 22. XII, Patkules pag.—1950, 22. III, Amūras apg.) sieva. Biogrāfiskie materiāli vēl vācami.

ALEKSANDRS LEMBERGS (1921, 25. III, Rīgā — 1985, 25. XI, Rīgā)

LNO baletdejotājs, A. Fjodorovas baletstudijas absolvents (1938.); papildinājies Parīzē (1938. — 1939.). 1945. gadā apcietināts it kā par darbošanos ārzemju izlūkdienastā, taču pēc pāris gadu izsūtījuma no Sibīrijas atgriezies mājās. Guvis spožus panākumus gan izcilā baleta solista darbībā, gan baletmeistara – horeogrāfa un LNO balettrupas vadītāja amatā. Veicis pedagoga uzdevumus Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, no 1964. līdz 1968. gadam pat būdams tās direktors. Taču lieliskie radošie panākumi un augstie apbalvojumi nav varējuši dzēst smago pārdzīvojumu sāpi, ko māksliniekam nepelnīti nācās izciest staļinisko represiju laikā.

JĀZEPS LINDBERGS (1922, 4. V, Rīgā — 1994., 6. IX, Rīgā)

Pianists, LNO diriģents, J. Vītola LMA profesors; arī Medicīnas darbinieku nama vīru vokālā ansambļa ilggadējs vadītājs, komponists. Apcietināts 1950. gada pavasarī, Arvīda Žilinska klavierklases noslēguma eksāmenā LVK (uz denunciācijas "...nevēlas runāt krieviski" pamata!). "Troika" piespriež 5 gadus izsūtījumā. Nepelnīto sodu izcietis, studē LVK Edgara Tona simfonisko diriģentu klasē (1956. — 1961.) un kļūst par vienu no autoritatīvākajiem latviešu oriģināloperu un oriģinālbaletu muzikālajiem iestudētājiem, mūsu mūzikas augstskolas operklases speciālistiem.

JĀNIS LĪCĪTIS (1913, 18. V, Matīšos — 1978., 4. XI, Rīgā).

Komponists, pedagogs, Jāzepa Vītola kompozīcijas klases absolvents LK 1940. gadā. Ilggadējs Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas teorijas nodaļas vadītājs. 1950. gada pavasarī uz apmelojumu pamata nepelnīti sodīts ar 25 gadu ilgu izsūtījumu. Reabilitēts 1959. gadā. Latvijas KS biedrs ar atjaunoto uzņemšanas laiku (kopš 1945. gada).

KĀRLIS LĪDAKS (1893, 27. VII, Rīgā — nošauts 1942 [? II ] )

Diriģents un komponists, baptistu draudžu darbinieks — garīga satura kordarbu autors. Apmeklējis Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi LK. 30. gados Latvijas Armijas štāba virsnieks. Apcietināts 1940. gadā. Biogrāfiskie materiāli vēl vācami.

JĀNIS MIĶELSONS ( 1924, 24. VI, Daugavpilī )

Mūziķis — amatieris, daudzu sadzīves–estrādes tipa dziesmu komponists, populārās "Paliec sveika, baltā bērzu birze" (virsleitnanta Visvalda Juraida dzeja) autors. Dziesma sacerēta, dienot latviešu leģionāru rindās. Tā kā Jānis Miķelsons no Kurzemes cietokšņa 1945. gada pavasarī tika izsūtīts uz Komsamoļsku pie Amuras, tad pēc atgriešanās viņš palika padomju varai nevēlamo sarakstos. Profesionālām muzikālās izglītošanās gaitām vienmēr radās nepārvarami šķēršļi, bet tautā iemīļotās dziesmas autortiesības līdz pat deviņdesmitajiem gadiem tika noklusētas. Lit.: Oļģerta Grāvīša stāstījums Latvijas Radio 1992. gada 23. XII pārraidē; tās rezultātā — Jāņa Miķelsona dziesmu audiokasete "Uz dzimto krastu" — mūzikas izdevniecība "Balss", 1995.

JĀNIS MORICS (1925, — 1987, 18. XI, Rīgā)

Flautists, No 1951. — 1955. gadam bijis izsūtījumā Blagoveščenskā. 1959. gadā absolvējis J. Vītola LVK (Kārļa Štrāla flautas klasi). Strādājis LNO, vēlāk Latvijas Radio simfoniskajā orķestrī. Pedagogs astoņdesmitajos gados LVK, ieguvis docenta grādu.

ALBERTS MUCENIEKS (1904, 26. VIII, Rīgā — 1972, 9. VI, Bauskā)

Pūtējorķestru un koru diriģents, pedagogs. Gulbenes aizsargu pulka orķestra kapelmeistars. No 1951. līdz 1956. gadam bijis izsūtījumā Vorkutā. Biogrāfiskie materiāli vēl jāmeklē.

JŪLIJS MUŠKE (1893, 26. VI, Rīgā — 1943, 15. V, Sibīrijas izsūtījumā)

Dziedātājs — baritons, LNO solists. Mācījies Maskavas konservatorijā, papildinājies Itālijā. Kopā ar sievastēvu — slaveno fabrikantu Vilhelmu Ķuzi (dzimis 1875, 6. IX, Zaubē — miris izsūtījumā 1941. gada oktobrī), sievu Veltu, meitām Intu un Viju deportēts 1941. gada 14. jūnijā. Arī Inta apcietinājuma mokas neiztur. Bet nākamā muzikoloģe Vija Muške (1927, 9. II , Rīgā — 1988, 3. X, Suhumi, Gruzijā; apbedīta Rīgā) atgriežas.

JĀNIS OZOLIŅŠ ("Maskavas Ozoliņš" ; 1896, 3. X, Rīgā — nošauts Astrahaņā, 1941.)

Sarkanais latviešu strēlnieks, pārliecināts boļševiks. Tāpēc arī pēc Pirmā pasaules kara paliek Padomju savienībā. Rosīgs un nesavtīgs sabiedriskais darbinieks Ļeņingradas – Maskavas latviešu biedrībā "Prometejs". Kaut mūzikā ir amatieris, gūst lielus panākumus kordiriģēšanā, tāpat kompozīcijā (solo dziesmas latviešu un krievu valodā, padomju masu dziesmas korim, revolucionāro dziesmu un latviešu folkloras apdares). Apcietināts Maskavā staļinisko "tīrīšanu" aizsākumā — 1937. gadā un apvainots "dzimtenes nodevībā". 1955. gadā — pēc nāves — reabilitēts...

VIKTORS OZOLIŅŠ ( 1920, ?)

LNO baletdejotājs — estrādes baletmākslinieks. Cietis staļiniskajās represijās. Biogrāfiskie materiāli vēl jāmeklē.

ARNOLDS RAMANS ( 1911 — ?)

Fagotists; daudzu simfonisko orķestru mūziķis. 1945. gadā notiesāts uz 10 gadiem izsūtījumā — Tālajos Ziemeļos — Juhtā. Biogrāfiskie materiāli vēl jāmeklē.

KONSTANTĪNS REICHMANIS (1904. — 1940., pazudis bez vēsts).

Fagotists, Latvijas Radio simfoniskā orķestra mūziķis. Aizsargu organizācijas aktīvists. Biogrāfiskie materiāli vēl jāmeklē.

VILIS REIMERS (1910, 31. VIII, Rīgā)

Komponists, mūzikas teorētiķis, pedagogs. LK Jāzepa Vītola kompozīcijas klases absolvents 1937. Pēc tam bijis Latvijas armijas obligātajā dienestā, izpelnoties leitnanta pakāpi. 1944. gadā iesaukts latviešu leģionā. 1945. gada maijā gūstā nepadodas, bet iebēg Kurzemes mežos. Taču 1946. gada 3. jūlijā tiek arestēts un 10. oktobrī "par dzimtenes nodevību" notiesāts uz 20 gadiem Vorkutā. 1956. gada septembrī amnestēts. Atgriezies Rīgā, strādā par teorētisko disciplīnu pasniedzēju E. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (1956 — 1985), bet idejiskās pārliecības dēļ kompozīcijas jomā klusē...

EDUARDS ROZENŠTRAUHS (1918, 13.VIII, Rīgā — 1992, 9. III, Rīgā)

Estrādes mūziķis — dziedātājs, akordeonists. Daudzu estrādes dziesmu komponists. Cietis par radošajām aktivitātēm vācu okupācijas laikā — īpaši par latviešu leģionāru rindās iemīļoto "Zilo lakatiņu" (ar Valdas Mooras dzeju), kas pēckara gados ir aizliegta. Bijis izsūtījumā un tādējādi padomju okupācijas laikā noklusēts. Tikai pateicoties Raimonda Paula atbalstam, "augšāmcēlies" līdz ar trešās atmodas sākumu — 80. gadu otrā pusē.

ALBERTS SALIŅŠ (1894 — 1942, Kazahijā)

Mūziķis, kura biogrāfiskie materiāli vēl jāmeklē.

ALEKSANDRS SALIŅŠ (1918 — 1988, 8. IX, Jelgavā)

Kordiriģents, sadzīves dziesmu komponists. Kaut aktīvi darbojas pēckara Dziesmu svētku kustībā Jelgavā un Rīgā, tiek apcietināts un izsūtīts. Tikai ar 50. gadu otro pusi, atgriežoties mājās, var izkopt savas muzikālās intereses un studēt LVK, 1962. gada pavasarī neklātienē iegūstot kordiriģenta diplomu (Jāņa Brigznas kl.). Mācās arī kompozīciju (Lūcijas Garūtas klasē).

EDGARS SAMTS (1909, 26. XII, Rīgā — nošauts Astrahaņā ? 1941./42.)

Komponists — LK Jāzepa Vītola klases students; arī literāts — dzejnieks, prozaiķis, libretists (pseid. Līdumnieku Dainis). Arestēts ceļā uz nodarbībām konservatorijā 1941., 13. IV un — kā liecina arhīvu dokumenti — čekistu pratināšanās izmocīts, "atzinies dzimtenes nodevībā"...

ALFRĒDS SAUSNE (1900, 15. VI, Rīgā — 1994, 19. XI, Rīgā)

Literāts, kultūras darbinieks, aktieris–amatieris, daudzu apceru un vēsturisku eseju autors. Vērtīgs papildinājums latviešu mūzikā — uz dokumentāliem faktiem balstītā grāmata "Emīls Dārziņš" (1935., 1943.). 1951. apcietināts t. s. "franču grupas" lietā. 1951. — 1956. nepelnīto sodu izcieš Mordovijā, vēlāk Meretjas ciemā pie Novosibirskas.

VERA SIDERE (1911, 17. VII — 1960, 16. XI, Rīgā)

Pianiste, pareizticīgo baznīcas darbiniece – kordiriģente. Bijusi LVK pedagoģe. Cietusi staļiniskajās deportācijās. Biogrāfiskie materiāli vēl jāprecizē.

ARTŪRS SĪLIS (1904, 30. VI, Valmieras apr., Katvaru pag. — 1943, 31. VIII, Sibīrijā)

Komponists, kordiriģents, mūzikas kritiķis, pedagogs. 1930. gadā absolvējis LK Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi. Strādājis Ventspilī, kur 1941. gadā apcietināts un izsūtīts. Biogrāfiski radošie materiāli vēl jāpēta.

RAIMONDS SKRĀBĀNS (1911, 10. V — 1980, 19. VII, Rīgā)

Žurnālists, mūzikas un kultūras dzīves vēsturnieks. Arestēts 1945.,10. I; tiesāts 1946. un izsūtīts uz Sibīriju, kur 1953., 10. I atbrīvots. 1955. gadā amnestēts. Sava mūža pētījumus par Latvijas – Rietumeiropas kultūras sakariem apkopojis vērtīgu aprakstu manuskriptā, kam publikācijas iespējas atkal un atkal tika atliktas... Tikai pēc autora nāves šo materiālu atlase izdota grāmatā "Izcilie pasaules mūziķi Rīgā" ( "Zinātne", R. 1993. )

JĀNIS SKUJIŅŠ (1890, 3. VIII, Seces pag., Zemgalē — 1963, 10. I, Rīgā).

Trompetists, mežradznieks, pūtējorķestru un koru diriģents. Vidzemes Artilērijas pulka kara kapelmeistars. Ar saviem mūziķiem 20. gadu beigās pārstāvējis latviešu pūtējmūzikas kultūru Zviedrijā, Dānijā, Francijā, saņemot augstus ārzemju apbalvojumus (piem., Vazas ordeņa otrās šķiras bruņinieku krustu Zviedrijā ,1929.). Šo starptautisko sakaru dēļ arī 1941. gadā nepelnīti arestēts, notiesāts un izsūtīts, Sibīrijas vergu nometņu moku gaitas ejot līdz 1956. gadam, kad tika atbrīvots un reabilitēts.

JĀNIS ŠMITS (1876, 3. XII, Rudbāržos — 1941., Sibīrijā)

Skolotājs, kordiriģents, publicists. Piedalījies 1905. gada revolūcijas kustībā un bijis spiests emigrēt. Darbojies Kanādā. 20./30. gados Latvijas Izglītības ministrijas Angļu valodas institūta direktors, vairāku angļu valodas mācību grāmatu autors. Jaunekļu kristīgās savienības priekšsēdētājs un latvju – britu biedrības valdes loceklis. Apcietināts 1941. gadā. Biogrāfiskie materiāli vēl jāmeklē.

VALDEMĀRS ŠRĒDERS ?

Vijolnieks. Par līdzdalību pretpadomju partizānu kustībā Liepājas apkārtnē 1945. gadā apcietināts un izsūtīts uz Karagandas apg. Biogrāfiskie materiāli vēl jāmeklē.

VALIJA ŠŪLMEISTERS (dz. Eikerte, 1910, 3. XII — 1987, 7. IV, Rīgā).

Skolotāja; Jāzepa Vītola sievas Annijas Vītols ( 1890 — 1982 ) māsasmeita. Kopā ar savu vīru Kārli (1904 — 1988) deportēta 1941. gada 14. jūnijā un izsūtīta uz Tomskas apgabalu; katrs uz savu rajonu. Atbrīvoti 1956. gadā. Abu nelaimīgo bērnus — dēlus Tālivaldi (1935) un Jāni (1937) Jāzepa Vītola ģimene adoptē. Šūlmeisteru likteņi ir viens no Jāzepa un Annijas Vītolu 1944. gada oktobra trimdā došanās galvenajiem iemesliem. Lit.: Jāzepa Vītola pēdējās vēstules [ Šūlmeisteriem no Vācijas uz Sibīriju] Vizbulītes Bērziņas kārtojums un komentāri; "Karogs", 1988., Nr.7.

MELĀNIJA VANAGA (dz. Šleija, 1905., 4. IX, Cēsu apr. Drabešu pag. — 1997, 23. IX, Rīgā)

Žurnāliste, rakstniece, LU studentu biedrības "Dziesmuvara" slavenā jauktā kora dziedātāja. Kopā ar vīru — žurnālistu Aleksandru Vanagu (1907, 28. V — 1942. ? Sibīrijā) apcietināta un izsūtīta 1941. gada 14. jūnijā. No Krasnojarskas apg. nometinājuma atgriezusies 1957. gada sākumā. Viņas literārais mūža darbs — autobiogrāfisku sešu grāmatu cikls "Dvēseļu pulcēšana" (publicējums "Karoga" izdevumā 1991 — 1998), kura pēdējās trīs daļās lasāmas pirmreizējas atmiņas par komponistu — diriģentu Ādolfu Ābeli (1889 — 1967, ASV, Kalamzū), viņa vadīto "Dziesmuvaru" un daudzām citām 20./30. gadu Latvijas mūzikas kultūras izcilībām.

ALBERTS VERNERS (1894, 28. VI, Rīgā — 1942, 22. VI, ceļā uz Astrahaņas cietumu).

Liepājas operas, kopš 1925. gada LNO, solists — baritons. Žermēnas Heines-Vāgneres mātesbrālis. Apcietināts Rīgā, 1941. gada 22. jūnijā.

VELTA VIDIŅA ?

Pianiste. Cietusi staļinisko deportāciju laikā. Biogrāfiskie materiāli vēl jāmeklē.

EDGARS VILNIS (1904, ?)

Čellists, LNO orķestra mūziķis. Apcietināts un izsūtīts 1941. gadā. Biogrāfiskie materiāli vēl jāmeklē.

JĀNIS VĪTIŅŠ (1897, 14. X — nošauts Astrahaņā, 1941, 31. XII)

Operdziedātājs — liriskais tenors, LNO solists. Nedaudz studējis LK, papildinājies Itālijā. 20. gadu beigās darbojies Vācijas operteātros. Kā Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, ārzemēs pazīstams solists, padomju okupācijas varai licies nevēlams. Denuncēts par vācu spiegu un 1941. gada martā apcietināts.

ATIS ZĀLĪTIS (1900, 15. XII, Gatartas pag. — 1972, Rīgā).

Skolotājs, žurnālists, Latvijas Radio literāras daļas vadītājs. Pirmās Jurjānu Andrejam veltītās monogrāfijas autors ( R.,1928., Jēkaba Graubiņa redakcijā ) Apcietināts un izsūtīts 1941.gadā. Atgriezies dzimtenē 50. gadu vidū, taču radošajā darbā palicis neatbalstīts. Biogrāfiskie materiāli vēl jāmeklē.

PĒTERIS ZOLTS (1892, 16. VII, Nītaurē — 1987, 27. IV, Tjumeņā, Krievijā)

Komponists, ērģelnieks, mūzikas skolotājs un kordiriģents. Maskavas konservatorijas neklātienes absolvents (1917.). Radošo darbību 20./30. gados izvērš Ventspilī. Ar 1940./41. gadu padomju aktīvists, kompartijas biedrs — LPSR Mākslas lietu pārvaldes mūzikas iestāžu inspektors, drīz vien šīs daļas priekšnieks. Ģimenes apstākļu dēļ paliek vācu okupētajā Latvijā. Nelabvēļu atriebības denunciēts, 1945. gada 31. janvārī tiek apcietināts un kā "dzimtenes nodevējs" tiesāts. Uz 10 gadiem izsūtīts. 1956. gada 12. okotobrī reabilitēts. Taču dziļi sarūgtināts par pārdarījumu, mūziķis Latvijā vairs neatgriežas. Ir cienījams pedagogs Tjumeņas mūzikas skolā, PSRS Komponistu savienības biedrs. Latviešu mūzikas kultūrā vēl arvien nepelnīti aizmirsts mūzikas darbinieks...