ATSAUCĒ IETVERT:
Tik maz mēs esam palikuši. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.1999., Nr. 98/99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23177
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Marija Rancāne – Ozola
Tik maz mēs esam palikuši Tik maz mēs esam palikuši,kas nesaļima Vorkutas
un Kazahstanas dzeloņdrātīs,
kam Latvija nav skaņa vien,
bet uguns vātīs.
Tik maza saujiņa mēs vēl,
kas čekas pagrabos,
kur dzīvības kā salmus maļ,
ar lūgšanām par Latviju
vēl radām ceļu atpakļ.
Tik maz... tik retas mūsu rindas,
bet šodien atkal lodes sīc,
zveļ āmurs,
sirpis asi trīts
uz aizsauli sauc kādu līdz...
1989.gada marts
Marija
Rancāne – Ozola, draugiem un cīņu biedriem — vienkārši Mārīte
Ozola, 1944.gadā — par proklamāciju rakstīšanu un izplatīšanu
Ludzā tika notiesāta pēc 58.panta (par valsts nodevību).
Atgriezās no padomju vergu nometnēm 1954.gadā, izcietusi deviņarpus gadus, sakropļota un slima, taču garā nesalauzta.
Par tiem gadiem — viņas dzejoļi un grāmata "Man bija sešpadsmit..." (izdota ar Amerikas latviešu atbalstu).