"Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktora Jāņa Ūdra vērojumi, pieraksti, pārdomas, viedokļi Briselē, NATO mītnē un Sabiedroto Eiropas spēku ģenerālštābā

Politiski karstās NATO dienas

Aizvakar sāktie NATO valstu kara aviācijas triecieni militāriem mērķiem Dienvidslāvijā liek pastiprinātā atbildībā domāt par mūsu pašu tautas likteni un Latvijas drošības politiku. Fakts, ka NATO valstu gaisa uzbrukumi tika uzsākti 25. marta, mūsu tautas sēru dienas priekšvakarā, vēl tikai pastiprina šo atbildību. Tas arī nosaka mūsu zemes īpašu attieksmi pret šo militāro operāciju.

Marta pirmajā pusē, ASV Informācijas dienesta (USIS) izkārtojumā dažas dienas NATO mītnē un Sabiedroto Eiropas spēku ģenerālštābā iepazīstoties ar šīs politiskās organizācijas un tās militāro spēku vadības darbu, ne reizi vien dzirdēju atklātu atzinumu, ka šis ir viens no vissarežģītākajiem brīžiem NATO pusgadsimta vēsturē.

Vispirms jau šo sarežģītību noteica priecīgs notikums: 12. martā NATO — līdz tam 16 Rietumu demokrātijas valstu alianse — tika papildināta ar trim postkomunistiskām valstīm — Čehiju, Poliju un Ungāriju. Šīm valstīm tūdaļ pēc Otrā pasaules kara beigām Padomju Savienības karaspēka draudīgajā klātbūtnē tika uzspiests komunistiskais režīms un PSRS vasaļvalstu liktenis, ko tās bija spiestas ciest līdz pat 90. gadu sākumam. Zīmīgi, ka tieši šīs trīs tautas bija visaktīvāk pretojušās komunistiskajam režīmam un ka cīņa par demokrātiju un nacionālo suverenitāti tajās tika varmācīgi apspiesta zem padomju tanku kāpurķēdēm. Dažādos gados, pēc dažādiem, taču galvenajos vilcienos līdzīgiem scenārijiem.

Šis fakts — pirms nepilnām divām nedēļām — uzskatāmi apliecināja kardinālās pārmaiņas pasaules politiskajā kartē jaunā gadu tūkstoša priekšvakarā. Atgādināja, ka aizejošās tūkstošgades beidzamais gadu desmits atnācis ar padomju ļaunuma impērijas sabrukumu, ar desmitiem suverenitāti atguvušu valstu pievienošanos demokrātiskajai pasaulei.

Sabrucis arī Varšavas militārais bloks — galvenais padomju impērijas arguments aukstā kara gados. NATO vadošie darbinieki mums, Latvijas žurnālistiem, arī atklāti pastāstīja, ka tagad daudzi — gan politiķi, gan žurnālisti — nereti vaicājot: vai un kāpēc gan NATO vispār vairs vajadzīgs?

NATO mītnē mums tika detalizēti izklāstīti un argumentēti NATO pastāvēšanas jaunie principi. Vispirms jau — Ziemeļatlantijas līguma organizācijas militārā kontingenta radikāla samazināšanās.