Par brīvajām ostām un zonām Latvijā

Vakar, 25. martā, Rīgā, viesnīcā "Radisson SAS Daugava" sākās Rīgas Menedžeru skolas organizētā starptautiskā konference "Baltijas brīvās zonas un brīvās ostas 2000". Savu dalību pasākumā bija pieteikuši vairāk nekā 150 dalībnieki, galvenokārt no Baltijas valstīm — jau izveidoto brīvo zonu un ostu vadītāji, kā arī valdību amatpersonas. Pasākuma mērķis — domu apmaiņa par brīvo zonu un ostu izveides lietderību un ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā.

Īpaša, atvieglota nodokļu režīma noteikšana ostās nolūkā veicināt aktīvāku tirdzniecību pasaulē pazīstama jau daudzus gadsimtus. Šādu teritoriju apzīmēšanai tiek lietoti dažādi termini — brīvās tirdzniecības zona, eksporta zona, brīvā zona, brīvosta un citi.

Neatkarību ieguvušajā Latvijas Republikā likumu, pēc kura tika uzsākta Rīgas brīvostas darbība, paspēja pieņemt Satversmes sapulce 1921. gada 21. maijā, vēl pirms pašas Satversmes izstrādes pabeigšanas.

Liels brīvostu veidošanas vilnis pasaulei pāri vēlās drīz pēc Otrā pasaules kara beigām. Tad brīvās teritorijas, tuvas mūsdienu izpratnei — ar likumu noteiktas norobežotas teritorijas, kurās darbojas atvieglots nodokļu režīms, — tika izveidotas Libānā, Panamā, Angolā, Sīrijā, Čīlē, Brazīlijā un citur.

Līdz ar Šenonas brīvās zonas nodibināšanu Īrijā 1958. gadā brīvostas jēdziens tika paplašināts, papildus preču transportam vērību veltot arī ražošanas un pakalpojumu sniegšanai, tātad pievienotās vērtības radīšanai teritorijā, kur spēkā ir nodokļu atvieglojumi.

Savukārt jēdziena "speciālā ekonomiskā zona" cilme meklējama šī gadsimta septiņdesmito gadu beigās, kad blakus ekonomiski strauji augošajai Honkogai, vēlēdamās arī savas teritorijas daļai — Šenžeņai — piesaistīt ārvalstu investoru uzmanību, Ķīnas Tautas Republika piešķīra šai pilsētai īpašu ekonomisko statusu.

Uzsākot pāreju uz tirgus ekonomiku, teritorijas ar īpašu nodokļu režīmu tika aktīvi veidotas arī bijušajās plānveida ekonomikas valstīs — Polijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā. Arī Krievijas Federācija lēma par šāda režīma noteikšanu Kaļiņingradā.

Pašlaik Latvijā saskaņā ar četriem īpašiem 1996. un 1997. gada sākumā pieņemtiem likumiem nodibinātas un darbojas jau četras speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas — Rīgas tirdzniecības brīvosta, Ventspils brīvosta, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, kā arī Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona. Joprojām Latvijā nav pieņemts brīvo zonu un ostu darbību regulējošs jumta likums, bet, kā konferencē atzina valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, tāda likuma izstrāde pašlaik kļuvusi pārāk problemātiska, jo vienlaikus prasītu arī četru spēkā esošo speciālo ekonomisko zonu un brīvostu likumu unifikāciju.

Rīgas un Ventspils brīvostās, kā arī Liepājas un Rēzeknes speciālajās ekonomiskajās zonās atbilstoši to darbību regulējošajiem likumiem ekonomiskās aktivitātes veicināšanas un investīciju piesaistes nolūkā iedibināts īpašs nodokļu režīms. Visās šajās četrās teritorijās sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm tiek piemērota nulles procentu likme netiešo nodokļu — pievienotās vērtības, muitas un akcīzes nodokļu — maksājumiem. Dažādi atvieglojumi tiek piemēroti arī tiešo nodokļu maksājumiem.

Jau konferences "Baltijas brīvās zonas un brīvās ostas 2000" atklāšanas vārdos — satiksmes ministra Anatolija Gorbunova Ministru prezidenta vārdā atsūtītajā vēstulē — izskanēja viedoklis par šī "ekonomikas rosības veicināšanas instrumenta" neviennozīmīgo lomu valsts tautsaimniecības attīstībā. Dažādas bija arī pasākuma referentu domas.

Tā, Latvijas ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers savā runā atzina brīvās ekonomiskās zonas par pozitīvu Latvijas ekonomikas izaugsmi veicinošu faktoru un uzsvēra Ekonomikas ministrijas paveikto un vēl darāmo to nostiprināšanā un likumdošanas bāzes sakārtošanā.

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Jūrniecības, zivsaimniecības un transporta apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Burvis dēvēja Latvijas speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas par valsts tranzītbiznesa un jūrniecības nozares nākotnes balstiem, kā arī par vienīgo iespēju attīstīties uzņēmējdarbībai, jo pārējā Latvijas teritorijā ar Eiropas Savienības direktīvām saskaņotās pārāk smagās nodokļu sistēmas dēļ tas neesot iespējams. Turklāt Eiropas Komisijas ieteikumi ierobežot brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbību un nepieļaut jaunu šādu veidojumu dibināšanu Latvijā, pēc Imanta Burvja domām, traktējami kā klajš mēģinājums lobēt Latvijas ostu konkurentus — Eiropas brīvostas.

Kritiskāku skatupunktu brīvostu un speciālo ekonomisko zonu efektivitātei piedāvāja valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Viņasprāt, par šo teritoriju lietderību Latvijā vēl pāragri spriest, jo pagaidām trūkst pierādījumu apgalvojumam, ka, atsakoties no nodokļu ieņēmumiem šajās teritorijās, valsts ilgākā laika periodā ir ieguvēja vai zaudētāja — vai proporcionāli budžetā neieskaitītajiem līdzekļiem pieaug darba vietu skaits un ieguldīto investīciju apjoms.

Savu viedokli A. Poča pamatoja ar salīdzinoši niecīgo šajās teritorijās līdz šim piesaistīto investīciju apjomu. Tā, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas attīstībā līdz šim ieguldīti tikai 150 tūkstoši latu, mazliet vairāk investīciju piesaistījusi Liepājas speciālā ekonomiskā zona un Rīgas brīvosta — attiecīgi 11 un 8 miljonus latu. Ievērības cienīgas investīcijas — 60 miljoni latu — notikušas tikai Ventspils brīvostā.

Arī nodarbinātības līmeni brīvo zonu izveide ietekmējusi tikai nedaudz, Liepājā jaunas darbavietas ieguvuši 133, Rēzeknē — 33, bet Rīgā 118 iedzīvotāji.

Toties, kā atzina A. Poča, līdz ar īpašā nodokļu režīma ieviešanu pieaudzis eksporta un kravu apgrozījuma apjoms.

Sākot Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanas harmonizāciju, pēc A. Počas domām, problēmas varētu radīt Liepājas un Rēzeknes speciālajās ekonomiskajās zonās piešķiramo nodokļu atlaižu sasaiste ar eksportu. To Eiropas institūcijas varētu vērtēt kā godīgas konkurences principu izkropļojumu un valsts atbalstu atsevišķiem uzņēmumiem.

Atbildot uz A.Počas izvirzītajiem jautājumiem, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs aicināja vienlaikus ar valsts budžeta zaudējumu uzskaitījumu vērtēt ieguvumus. Tā, pēc viņa rīcībā esošiem aprēķiniem, Ventspils brīvostas darbības rezultātā valsts budžets pievienotās vērtības nodokļa maksājumu veidā nav saņēmis aptuveni 30 miljonus latu, taču vienlaikus ostas attīstībā no ārvalstu ieguldītāju līdzekļiem ieguldīti vismaz 105 miljoni dolāru.

Savukārt Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs un Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš analizēja, viņaprāt, svarīgāko problēmu, kas pašlaik traucē attīstīties Rīgas ostai — Baltijā lielākajai, turklāt arī ar lielāko attīstības potenciālu. Tie ir divi dažādi nodokļu režīmi Rīgas ostas teritorijā — vienā trešdaļā no tās darbojas brīvostas likums, turpretī pārējā teritorijā kravu pārvadājumiem tiek piemērotas parastās nodokļu likmes. Lai risinātu šo pretrunu un veicinātu investīciju piesaisti Rīgas ostai kopumā, Rīgas ostas valde jau uzdevusi Rīgas ostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam sagatavot likumprojektu, kuru varētu piedāvāt Ministru kabinetam izskatīšanai un iesniegšanai Saeimā un kurš noteiktu brīvostas režīmu visā Rīgas ostas teritorijā.

Šodien starptautiskās konferences "Baltijas brīvās zonas un brīvās ostas 2000" dalībnieki izbraucienos uz Liepāju, Ventspili, Rēzekni, kā arī Rīgā iepazīstas ar brīvo ekonomisko zonu un ostu darbību Latvijā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore