Par aizdevumu iespējām pavasara sējai

Jānis Lapše, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, — "Latvijas Vēstnesim"

Trešdien, 24. martā, Zemkopības ministrijā ministrs Pēteris Salkazanovs un citi vadošie darbinieki, kā arī sabiedrisko organizāciju vadītāji tikās ar komercbanku pārstāvjiem, lai apspriestu iespējas izsniegt zemniekiem kredītus apgrozāmo līdzekļu iegādei pavasara sējai.

Tā kā preses pārstāvjiem nebija ļauts piedalīties šajā ražošanas sanāksmē, informāciju pēc apspriedes sniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše:

— Sanāksmē piedalījās tikai triju komercbanku pārstāvji: Latvijas Hipotēku un zemes bankas, "Unibankas" un "Pareksa bankas" speciālisti. Ar lauku uzņēmēju kreditēšanu galvenokārt nodarbojas Latvijas Hipotēku un zemes banka un "Unibanka". "Pareksa banka" salīdzinājumā ar divām minētajām komercbankām lauksaimniekus kreditē nelielākā apjomā, tomēr pēdējā laikā zemnieku kreditēšanas iespējas arī šajā bankā esot pieaugušas. Jāteic, ka neviena no minētajām bankām zemniekiem kredītus speciāli neatsaka. Sadarbība aizdevumu saņemšanai pavasara sējas darbiem notiek, kaut gan lauksaimniecības kredīts nav no labvēlīgākajiem, jo ļoti bieži aizdevuma nomaksa bankai ir stipri svārstīga un nedroša, radot pat zaudējumus. Tieši tādēļ komercbankas pieprasa atbalstu arī no valsts, konkrēti — no Zemkopības ministrijas.

Jau otro gadu aktīvi strādā valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds", kas izsniedz zemniekiem kredītu garantijas. 1998. gadā fonds izsniedza garantijas par 1 000 900 latiem. Pašlaik Lauku attīstības fonda rīcībā ir 1 000 100 latu, un šo naudu var izmantot par labu tiem lauksaimniekiem, kuri būs vienojušies ar konkrētu banku un iesniegs tai biznesa plānu. Ja banka, izvērtējusi plānu un visus reālos apstākļus, piekritīs piešķirt kredītu, fonds varēs izsniegt garantijas rakstu.

Mums bija ideja rīkot konkursu, lai noteiktu komercbanku, kura kreditēs pavasara sējas darbus zemnieku saimniecībās. Ierosinājums patiesībā bija no Latvijas Zemnieku federācijas. Tomēr šāds priekšlikums neguva akceptu, jo zemniekiem jau vairākus gadus ir regulāri kontakti ar kādu no konkrētām komercbankām. Konkursa rīkošana varētu izjaukt bankām reālo sadarbību ar pastāvīgiem kredīta ņēmējiem un savstarpējās sadarbības attiecības. Tādā gadījumā zemniekiem būtu jāuzsāk sadarbība ar citu, viņiem absolūti svešu banku, kuras darbinieki, nepazīstot aizdevuma pieprasītāju, kredītu visdrīzāk neizsniegtu. Tādēļ nolēmām, ka prātīgāk ir saglabāt jau izveidojušos sadarbības praksi, un tā ir pašu lauksaimnieku izvēle, jo ministrijas ierēdņi nevienam ar pirkstu uz konkrētu banku nenorāda.

Kredīti pavasara sējai paredzēti tikai apgrozāmajiem līdzekļiem uz neilgu termiņu. Aizdevumus, protams, varēs komercbankās saņemt stabili saimnieki, par kuriem ir drošība arī bankām.

1999. gada subsīdiju nolikumā ir noteikts, ka, saņemot aizdevumu apgrozāmo līdzekļu iegādei, Zemkopības ministrija no subsīdijām sedz pusi kredīta procentu likmes, bet ne vairāk par deviņiem procentiem. Šie kredīti paredzēti sēklas, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei. Kredītus var sākt pieprasīt jau no 25. marta. Tas nozīmē, ka zemniekiem jābūt aktīviem un jāatrod banka, kurā var saņemt lētāku kredītu. Bankas kredīts ir "divdabis"— ar to, veiksmīgi saimniekojot un realizējot produkciju, zemnieks var nostāties veikli uz kājām, taču pretējā gadījumā tikpat ātri var bankrotēt. Ne mazums zemnieku Latvijā savu saimniecisko darbību izbeiguši tieši laikus neatmaksātu kredītu dēļ.

Latvijas Hipotēku un zemes bankas viceprezidents Juris Lujāns uzsvēra, ka strādās tikai ar bankai labi zināmiem un drošiem klientiem, jo tādu patlaban ir divi trīs procenti jeb apmēram 5 000. Šajā bankā kredītu likmes ir 14—18 procentu robežās, bet kredītportfelis palielināts par pusotru miljonu latu. Kredītu izsniegšanā, sanāksmē piebilda J.Lujāns, paļauties var uz lielu un spēcīgu saimniecību īpašniekiem, kaut gan banku kredīti ārkārtīgi nepieciešami tieši vidēji lielām zemnieku saimniecībām.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore

.