Par 1 lata monētas ar alus kausa attēlu laišanu apgrozībā

Nāc nākdama Līgo diena!

Monētas priekšpuse (averss): Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2011. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.	Monētas aizmugure (reverss): Centrā alus kauss, zem tā – uzraksts 1 LATS.
Monētas josta: Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem. Nominālvērtība: 1 lats; Svars – 4,80 g, diametrs – 21,75 mm; Materiāls: vara un niķeļa sakausējums; Kalta 2011.g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande); Mākslinieki: Juris Dimiters (grafiskais dizains) un Andris Vārpa (plastiskais veidojums).

15.jūnijā Latvijas Banka laida apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu ar alus kausa attēlu reversā. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Juris Dimiters, un ģipša modeli – tēlnieks Andris Vārpa.

Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai nu jau ir desmit gadu, to iesāka monēta ar stārķi, un jau kopš 2004.gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā – viena uz Jāņiem un otra uz Ziemassvētkiem. Alus kauss ir viens no līgošanas svētku simboliem, jo arī pats alus šai zemē darīts un dzerts izsenis.

Jauno 1 lata monētas reversā attēlots alus kauss. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2011. Citu atšķirību – monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu un citām 1 lata apgrozības monētām nav.

Monētas kopējā tirāža ir viens miljons, un tā tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām netiks papildināta.

Apgrozībā ir monētas arī ar stārķa, skudras, baravikas, Sprīdīša, Pētergaiļa, kliņģera, Jāņu vainaga, priedes čiekura, pūcessaktas, sniegavīra, ūdensrozes, skursteņslauķa, Nameja gredzena, Ziemassvētku eglītes, krupja un pakava (divu veidu) attēlu. Šādas monētas paredzēts izlaist arī turpmāk, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro.

***

Jāņu nakts ugunskurs izgaismo gada īsāko nakti un liek ieklausīties latviešu tautasdziesmā:

“Dzerait, brāļi, kausiem alu,

Lai aug mums rudzi, mieži...”

Paaudžu paaudzēs uzturot līgošanas tradīciju, nekad netiek aizmirsts viens no šo svētku simboliem – alus kauss. Tā senākais līdzinieks Eiropā ir izrakumos Vācijas teritorijā atrastā alus krūka, kas darināta ap 800.g.pr.Kr. Mūsdienās alus kausus veido dažāda lieluma un no visdažādākajiem materiāliem gan praktiskiem nolūkiem, gan kā suvenīrus un īstus mākslas darbus. Piemēram, Cēsu 800 gadu jubilejā pilsēta, kurā pirmajā Baltijas reģionā 1590.gadā atklāja alus ražotni, saņēma AS “Cēsu alus” dāvātus trīs mākslinieka Aivara Kerliņa no akmens darinātus alus kausus. Lielākā daļa alus kausu tomēr iepazīst savu vārda devēju.

“Alus muca pagrabiņā,

Kanna galda galiņā.

Kausu vienam, kausu otram,

Kausu visiem ciemiņiem.”

Alus pēc ūdens un tējas ir trešais izplatītākais dzēriens pasaulē. Jau Ēģiptes piramīdas celtnieku dienas devā bija trīs trauki ar alu. Arī latviešu zemniekam, kalpojot muižā, dienā pienācās stops alus (1,2 litri). Mūsdienās latvieši alus dzeršanā tomēr mazliet atpaliekot no lietuviešiem un igauņiem.

Lai gan alus vēsture ir gandrīz tikpat sena cik cilvēka prasme audzēt miežus un glabājas rakstītās un zīmētās liecībās jau tūkstošiem gadu, tā receptes vienmēr mainījušās un attīstījušās, klasiskos komponentus (iesalu, ūdeni, raugu un apiņus) bagātinot ar dažādām piedevām (medu, muskata vīnogām, safrānu, rozmarīnu, mirtēm, viršiem, vērmelēm, pelašķiem u.c.).

Eiropā izsmalcinātākie aldari un čaklākie recepšu glabātāji bijuši mūki, kurus nevārīta ūdens vietā lietotais alus pasargājis no slimībām un stiprinājis. Hronikās starp pirmajiem mūkiem, kas darīja alu, minēti benediktīnieši Sanktgallenes klosterī Šveicē, kur alus darītava iekārtota 820.gadā. Ķīmiķis Luijs Pastērs Francijas–Prūsijas kara laikā meklēja iespēju uzlabot fermentācijas procesu, lai radītu alu, kas pārāks par vācu alu. Šie atriebības alku raisītie pētījumi palīdzēja uzlabot alus kvalitāti, izvēloties piemērotāku raugu.

Alu uzskatīja par tonizējošu, dezinficējošu un spēkus atjaunojošu dzērienu, tāpēc 18.gs. un 19.gs. sākumā slimnīcās zāles deva dzert kopā ar alu. Pat ASV t.s. sausā likuma laikā (1919–1933) tika atļauts tirgot gaišo alu ar nelielu alkohola saturu (2,75%). Alus palīdzot pret bezmiegu, savukārt sapnī skatīts dzerts vai darīts alus esot lietus vēstnesis.

Mārtiņš Grāvītis,
Latvijas Bankas preses sekretārs