Par Polijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē

Šo trešdien launaglaikā Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ježijs Mareks Novakovskis vēstniecības dārziņā uz neformālu tikšanos pie grila bija ielūdzis Latvijas plašsaziņas līdzekļu vadītājus, žurnālistus, komentētājus par galveno saistošo sarunu tēmu “Polijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē”.

Šī misija Polijas valstij no Ungārijas jāuzņemas rotācijas kārtā no 1.jūlija līdz šā gada beigām, kad to nākamā gada pirmajā pusē pārņems Dānija. Dabiski, tas nav viegls uzdevums (tomēr pēc pāris gadiem – 2015.gada pirmajā pusē – tas pienāks arī Latvijai!), īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo institūciju milzīgo, smago mašinēriju. Tāpēc jau laikus poļu puse ir domājusi par to, salikusi savu darbību, prioritāšu akcentus, sakārtojusi pasākumu plānus. Un tie ir:

Eiropas integrācija kā attīstības avots

Polijas prezidentūra stiprinās ekonomikas izaugsmi, izmantojot iekšējā tirgus (tajā skaitā elektronikas tirgus) attīstību, kā arī izmantojot ES budžetu konkurētspējīgas Eiropas izveidei. Prezidentūras mērķu īstenošana būs atkarīga no nākotnes daudzgadu finanšu shēmas pēc 2013.gada. Kohēzijas politikai – ekonomikas stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanas pamatinstruments – arī turpmāk jāpaliek galvenajai ES politikai. Šajā kontekstā būtiskā nozīme būs Kopējās lauksaimniecības politikas reformai, kura nodrošinās Eiropas lauksaimniecības modernizēšanu un konkurētspējas palielināšanu. Prezidentūras prioritāte ir iekšējā tirgus padziļināšanas sekmēšana tā, lai pilnīgi varētu izmantot tā izaugsmes potenciālu. Izaicinājumi, kuru priekšā ir Eiropa, prasa ne tikai līdzšinējo darbību turpināšanu, bet arī jaunu risinājumu meklēšanu. Eiropai ir resursi un unikāla pieredze, kas var kļūt par ekonomikas izaugsmes un sabiedrības labklājības avotu, tādējādi kļūstot par Eiropas līdzsvarotas attīstības avotu. Eiropas galvenais resurss un galvenais izaicinājums ir intelektuālais kapitāls un tā izmantošana.

Drošā Eiropa – pārtika, enerģija, aizsardzība

Izaugsmei ir nepieciešama stabilizācija un Eiropas pilsoņu drošība, bet ES ekonomikas izaugsme nebūs iespējama bez publisko finanšu stabilizācijas un drošības nodrošināšanas, enerģētiskās drošības, kā arī bez pasākumiem, kas vērsti uz drošības un aizsardzības politikas stiprināšanu un robežu stabilizēšanu. Polijas prezidentūra darīs visu iespējamo, lai ES atgūtu finanšu tirgus uzticību. ES ekonomikas vadības stiprināšana, kā arī ārējā enerģētikas politika būs Polijas prezidentūras prioritāte ekonomikas un finanšu jomā. Būtiskākā nozīme Eiropas pilsoņiem ir pārtikas drošībai. Ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita prognozēto pieaugumu, Eiropai jāsekmē savu ražotspēju līdzsvarota attīstība. Viens no instrumentiem, kas nodrošina pārtikas drošību, būs reformēta Kopējā lauksaimniecības politika (KLP). KLP būtiskais elements būs tiešo maksājumu un lauku attīstības atbalsta jautājumi, kā arī jautājumi, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku. Stiprinot Eiropas identitāti drošības un aizsardzības jomā, mēs neaizmirsīsim par labu ES un NATO transatlantisko sadarbību.

Eiropa, kas izmanto atvērtību

ES sabiedrības labklājība ir atkarīga ne tikai no iekšējās situācijas, bet arī no sakariem ar trešajām valstīm un no situācijas ārpus ES. Polijas prezidentūra sniegs atbalstu ES ārlietu un drošības politikai, kas kalpo ES pozīcijas stiprināšanai starptautiskajā arēnā. Prezidentūras būtiskākais mērķis ir padziļinātu brīvās tirdzniecības zonu izveide ar Austrumu partnerības valstīm. Ņemot vērā pēdējos notikumus Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā, kā arī citās Dienvidu kaimiņvalstīs, Polijas prezidentūra pieliks visus spēkus, lai sekmētu sadarbību, kas balstās uz partnerības atbalstīšanu, koncentrējas uz demokrātiskām pārmaiņām, moderno valsts struktūru izveidi uz konstitucionāliem pamatiem, tiesu sistēmas un drošības stiprināšanu, kā arī korupcijas apkarošanu. Šajā kontekstā Polija plāno popularizēt Eiropas Demokrātijas fonda ideju. Tajā pašā laikā svarīgs būs atbalsts ekonomikas izaugsmei un attīstībai, jaunu darbavietu izveide, kā arī tirdzniecības sakaru padziļināšana un cilvēku kustības atvieglošana attiecīgajām grupām.

Paplašināšanās ir ES stratēģiskais politikas projekts. Tā ir ne tikai ES interesēs, bet arī kandidātvalstu interesēs. Polijas prezidentūra centīsies nodrošināt progresu paplašināšanās stratēģijas īstenošanā. Tās mērķis ir noslēgt pievienošanās sarunas un parakstīt pievienošanās līgumu ar Horvātiju. Prezidentūra plāno izmantot visus apstākļus, kas varētu sekmēt pievienošanās sarunu turpināšanu ar Turciju. Moderna, ekonomiski stipra un sociāli attīstīta Turcija būtu ES stiprinošs faktors. Prezidentūra pieliks visus spēkus, lai panāktu ievērojamu progresu pievienošanās sarunās ar Īslandi. Tiks atbalstīti arī Rietumbalkānu centieni integrēties Eiropā.

Mēs ceram, ka Polijas prezidentūras laikā izdosies likt jaunus pamatus ES sadarbībai ar Krieviju. Padome sekmēs jaunā nolīguma ar Krieviju parakstīšanu, kas noteiktu formālus un juridiskus rāmjus partnerībai ar KF, kā arī attīstīs ES–Krievijas Partnerību modernizācijai.

Kopējās tirdzniecības politikas jomā būtiskākais prezidentūras jautājums būs Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros notiekošās Dohas daudzpusējo sarunu kārtas pabeigšana.

Polijas vēstniecības Latvijā
informācija