Par Japānas drāmu, sāpi un apņēmību

Nupat no Orienta zemēm Korejas Republikas un Honkongas atgriezies Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Latvijas uzņēmēju delegācija. Intensīvā oficiālā un darba vizīte no 8. līdz 13.jūnijam apliecināja gan mūsu puses, gan otras puses patiesu ekonomisko un politisko ieinteresētību. Mums saistošs ir Austrumu tirgus un investīcijas, Austrumiem saistošs ir mūsu Rietumu ģeogrāfiskais stāvoklis un tranzīts (skat. “Latvijas Vēstnesis” Nr.88, 7.06.2011.; Nr.92 14.06.2001.; Nr.93 15.06.2011.).

Šajās dienās “Latvijas Vēstneša” galvenais redaktors saņēmis arī Japānas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Takaši Osanai vēstuli. Godātais vēstnieka kungs izsaka dziļu pateicību Latvijas cilvēkiem par sirsnīgo līdzjūtību un atbalstu ārkārtējā dabas katastrofā un sabiedrības drāmā, kas pirms trijiem mēnešiem vēlās pār Japānu, un vienlaikus pauž savas tautas apņēmību atjaunoties un spēcināties. Par to liecina arī Japānas – mūsu daudzpusīgās sadarbības partneres – konkrētie darbības soļi (skat – zemāk).

Rīgā, 2011.gada 10.jūnijā

Godātais kungs,

Ir pagājuši 3 mēneši kopš lielās zemestrīces un cunami, kas 11.martā skāra Japānu. Mēs saņēmām izjustu līdzjūtību un sirsnīgu atbalstu no Latvijas iedzīvotājiem. Es vēlētos vēlreiz paust dziļu pateicību.

Katastrofas ietekme Japānā nenoliedzami ir radījusi lielu satricinājumu visās jomās, tomēr Japāna pieliek lielas pūles, lai stabili atgrieztos uz atjaunošanas ceļa.

Kopš katastrofas izcelšanās premjerministrs Kans ir piedalījies divos samitos.

Pirmkārt, maija beigās Francijā notika Lielā astotnieka valstu samits. Tā sākumā premjerministrs Kans pauda pārliecību par pārliecinošu Japānas atgūšanos.

Kā nākamā norisinājās Japānas, Ķīnas un Dienvidkorejas valstu vadītāju sanāksme Tokijā, kuras laikā tika apspriesti tādi jautājumi kā trīs valstu turpmākā reģionālā sadarbība dažādās jomās saistībā ar neseno zemestrīci, kā arī pasaules mēroga izaicinājumi.

Šoreiz vēlos iepazīstināt ar minēto samitu rezultātu kopsavilkumu.

Takaši Osanai (Takashi Osanai), 

Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā

Premjerministra Naoto Kana piezīmes G8 samitā Dovilā

1. Ievads

Japānu 11.martā piemeklēja nepieredzēti spēcīga zemestrīce un cunami. Es vēlos sirsnīgi pateikties par palīdzību un atbalstu, ko pēc šiem notikumiem esam saņēmuši no visas pasaules.

Pateicoties spēku mobilizācijai, situācija “Fukušima-1” atomelektrostacijā pamazām normalizējas. Japāna aizvien ir atvērta darījumiem un tūrismam. Radioaktīvo vielu daudzums samazinās un, izņemot teritoriju ap Fukušimas atomelektrostaciju, šo vielu koncentrācija nav tik liela, lai apdraudētu veselību, droši ir arī Tokijā. Ekonomiskā aktivitāte strauji atgriežas. Darbību atsākušas lidostas un ostas. Plānots, ka rūpniecība pilnībā atgūsies līdz vasarai.

Uzskatu, ka šī ir nozīmīga iespēja panākt Japānas “atdzimšanu”, un es darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai atjaunotu valsti pēc katastrofas.

2. Atomelektrostacija: situācijas stabilizācija Fukušimā

Vēlos paust savu nožēlu, ka nesenā kodolavārija izraisījusi bažas starptautiskajai sabiedrībai.

Japāna maksimāli atklāti sniegs starptautiskajai sabiedrībai visu nepieciešamo informāciju. Esmu izveidojis Katastrofas izmeklēšanas un pārbaudes komiteju, kas savā darbībā vadīsies pēc trīs principiem – “neatkarība”, “atvērtība” un “vispusība”.

Veikti pasākumi, lai liegtu izplatīt pārtikas produktus ar paaugstinātu radioaktivitātes līmeni, kas pārsniedz pieļaujamās normas, drošība garantēta arī rūpnieciskiem izstrādājumiem.

Vēlos aicināt pieņemt lēmumus par sadarbību ar Japānu, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem.

3. Četri izaicinājumi, veidojot enerģētikas nākotni

Reaģējot uz zemestrīci un kodolkatastrofu, Japāna pārskatīs savu Enerģētikas pamatplānu. Lai izveidotu enerģētikas nākotnes attīstības ceļu, mēs saskarsimies ar četriem izaicinājumiem.

(1) Kodolenerģija: uzlabota drošība

Nesenajā kodolnelaimē pirmo reizi piedzīvojām trīs turpmāk uzskaitītos faktorus: (a) dabas katastrofas un kodolavārijas notika vienlaikus; (b) avārijas vairākos kodolreaktoros norisinājās vienlaikus; (c) avāriju norise turpināsies vēl ilgu laiku.

Mēs pieņemsim izaicinājumu sasniegt pasaulē augstāko kodoldrošības līmeni. Mēs laikus sniegsim pasaulei informāciju, kas saistīta ar neseno kodolavāriju, kā arī veiksim visaptverošu izmeklēšanu, lai noskaidrotu katastrofas cēloņus.

Nākamā gada otrajā pusē mēs vēlamies, balstoties uz Katastrofas izmeklēšanas un pārbaudes komitejas secinājumiem, sadarbībā ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru organizēt starptautisku konferenci par kodoldrošību Japānā.

(2) Fosilā degviela: samazināta vides piesārņojuma slodze

Mēs veicināsim efektīvu fosilās degvielas izmantošanu, cenšoties tādā veidā sasniegt oglekļa dioksīda izmešu maksimālu samazinājumu.

(3) Atjaunojamie energoresursi: daudzkārt palielināts praktiskais pielietojums

Mācība, ko varam gūt no zemestrīču sērijas un cunami: nebaidīties no dabas, bet dzīvot harmonijā ar to un pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantot dabas dāvanas. Mēs apņemamies daudzkārt palielināt atjaunojamās enerģijas praktisko lietojumu, lai tā kļūtu par vienu no nozīmīgākajiem enerģijas avotiem.

Mēs strādāsim pie drosmīgām tehniskām inovācijām, lai līdz 2020.gadam palielinātu atjaunojamās enerģijas daļu kopējā elektroenerģijas patēriņā vismaz līdz 20 procentiem.

(4) Energotaupība: neizsīkstoši iespēju meklējumi

Zemestrīce sniedza mums iespēju pārvērtēt mūsu sabiedrības nostāju, samierinoties ar bezgalīgu enerģijas patēriņa pieaugumu.

Japāna iedrošinās veidot jaunu darba un dzīves stilu, paaugstinot savas ekonomikas un sabiedrības energoefektivitāti. Integrējot dabas enerģiju un koģenerācijas tehnoloģijas ar viedtīkla (smart grid) tehnoloģijām, mēs centīsimies panākt pāreju uz augsta līmeņa energoefektīvu dalīto sistēmu.

4. Noslēgums

Pieņemot četrus minētos izaicinājumus, Japāna veidos jaunu sabiedrības modeli 21.gadsimtam. Tas būs pats labākais veids, kā paust Japānas pateicību starptautiskajai sabiedrībai pēc sastapšanās ar iepriekš nepieredzētu pārbaudījumu.

Pārskats par 4. Japānas–Ķīnas–Dienvidkorejas samitu Tokijā

Japānas–Ķīnas–Dienvidkorejas 4. trīspusējā tikšanās tika rīkota Tokijā 22.maijā, un to apmeklēja Japānas premjerministrs Naoto Kans, kurš bija arī samita priekšsēdētājs, Ķīnas Tautas Republikas premjerministrs Vens Džibao un Korejas Republikas prezidents Lī Mjunbaks.

1. Progress trīspusējā sadarbībā un nākotnes virzība

(1) Kodoldrošība

Premjerministrs Kans apliecināja, ka Japāna ir iecerējusi sekmēt trīspusējo sadarbību kodoldrošības jomā, veicinot informācijas un cita veida apmaiņu un vienlaikus arī daloties zināšanās un pieredzē, ko sniedzis nelaimes gadījums. Trīs valstu līderi nolēma sekmēt trīspusējo sadarbību kodoldrošības jomā.

(2) Ilgtspējīga attīstība, veicinot atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti

Premjerministrs Kans pauda, ka trīs valstīm būtu jāveicina uz nākotni orientēta trīspusējā sadarbība ilgtspējīgai attīstībai, ieviešot atjaunojamo enerģiju un uzlabojot energoefektivitāti. Viņš atzīmēja tādas struktūras izveides nozīmību, kuras ietvaros pienācīgi tiktu izvērtēta sadarbība tādos pasākumos kā mazizmešu tehnoloģijas un produkti.

(3) Katastrofu vadība

Premjerministrs Kans aicināja veidot ciešāku trīspusējo sadarbību katastrofu vadības jomā. Viņš īpaši atzīmēja (a) avārijas mācību rīkošanu un reaģēšanas spēju uzlabošanu, (b) ātras un sekmīgas komunikācijas nodrošināšanu katastrofu gadījumos, (c) glābšanas komandu un palīdzības kravu saņemšanas un izsūtīšanas koordinācijas uzlabošanu un (d) katastrofu vadības tehnoloģiju attīstību un informācijas apmaiņas veicināšanu.

(4) Ekonomiskā izaugsme

Trīs valstu līderi vienojās arī turpmāk pielikt pūles, lai vistuvākajā laikā sasniegtu būtisku saprašanos sarunās par Trīspusējo investīciju līgumu un nolēma paātrināt kopīgo izpēti par Trīspusējo investīciju līgumu ar mērķi noslēgt to šā gada laikā. Premjerministrs Kans paziņoja, ka Japāna iecerējusi veicināt trīspusējo sadarbību, izvirzot par mērķi trīs valstu cilvēku apmaiņas apjomu līdz 2015.gadam palielināt līdz 26 miljoniem cilvēku.

(5) Vides ilgtspējīga attīstība

Premjerministrs Kans pauda, ka Japāna arī turpmāk sekmēs sadarbību ar mērķi risināt vides jautājumus. Viņš arī izteica cerību, ka trīs valstis cieši sadarbosies, lai nepārtraukti sekotu Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 10 pušu konferences (COP 10) rezultātiem , kas notika Japānā pagājušā gadā.

2. Reģionālie un globālie jautājumi

(1) Situācija Ziemeļaustrumāzijā

Trīs valstu līderi vienojās turpināt saskaņoti darboties, lai mudinātu Ziemeļkoreju veikt konkrētas darbības problemātisko jautājumu atrisināšanai saskaņā ar 2005.gada Sešu pušu sarunu vienoto paziņojumu. Premjerministrs Kans pauda Japānas bažas saistībā ar Ziemeļkorejas darbībām urāna bagātināšanā, kas liecina par ANO Drošības padomes attiecīgo rezolūciju un vienotā paziņojuma klaju pārkāpumu. Viņš uzsvēra stingru paziņojumu paušanas nozīmību starptautiskajās organizācijās, tādās kā Drošības padome, ar mērķi īstenot Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem ar Sešu pušu sarunu palīdzību.

(2) Reģionālā sadarbība Austrumāzijā

Premjerministrs Kans paziņoja par Japānas nodomu stiprināt atklātu un daudzlīmeņu reģionālo sadarbību esošo reģionālo struktūru ietvaros un Japānas vēlmi veicināt trīs valstu sadarbību. Atsaucoties uz Austrumāzijas samitu (EAS), viņš apliecināja, ka Japāna vēlas arī turpmāk attīstīt esošās iniciatīvas un stiprināt sadarbību politikas un drošības jomās, ņemot vērā tā augošo ietekmi pēc ASV un Krievijas iesaistīšanās.

(3) Atbruņošanās un kodolieroču neizplatīšana

Premjerministrs Kans uzvēra trīs Āzijas vadošo valstu pienākumu veicināt visaptverošu kodolatbruņošanos, atomieroču neizplatīšanu, kodoldrošību un aizsardzību. Trīs valstu līderi apstiprināja nodomu sadarboties, lai veicinātu Kodoldrošības samita sekmīgu norisi Dienvidkorejā 2012.gadā.

Japānas vēstniecības Latvijā
informācija