“Joprojām pastāv liela plaisa starp varu un sabiedrību” — Valdis Zatlers

Vakar, 16.jūnijā, Saeimas ārkārtas sēdes laikā: Saeimas tribīnē – Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimas prezidijā – Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis Foto: VPK

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze [Solvita Āboltiņa]!

Cienījamās deputātes, godātie deputāti!

Šī ir mana pēdējā reize, kad es uzrunāju tieši jūs kā Latvijas Valsts prezidents. Daudzus no jums es jau iepazinu 9.Saeimā. Lielu daļu kā deputātus – pēdējo septiņu mēnešu laikā. Vispirms es gribu pateikties visiem par līdz šim padarīto un veiksmīgi padarīto.

Mani četri gadi ir bijuši vēsturiskā brīdī, kad Latvija pārdzīvoja daudz grūtību – finanšu, ekonomiskā krīze, grūtības, kas ienāca katra cilvēka ģimenē, grūtības, kuras nācās pārvarēt gan Latvijas valdībai, gan Latvijas Saeimai.

Bet ar lielu gandarījumu varu teikt, ka pēdējā laikā ir arī pozitīvi signāli. Ja mēs paskatīsimies uz signāliem, kas nāk no starptautiskās vides un nav ne mūsu ietekmēti, ne arī atkarīgi no mums pašiem, redzam, ka uzticība Latvijas valsts rīcībspējai starptautiskajā arēnā ir atjaunota. Par to liecina gan Starptautiskā Valūtas fonda pozitīvais novērtējums, gan arī tādu kompāniju kā “Fitch” un “Moody’s” mūsu valsts ekonomikas un investīciju vides vērtējums.

Vēlreiz teikšu: ārējā uzticība Latvijas valsts rīcībspējai ir atjaunota, un tas ir mūsu visu kopīgs panākums. Bet, ja mēs paskatāmies uz iekšējo uzticību Latvijas valsts rīcībspējai, stāvoklis ir daudz bēdīgāks. Joprojām pastāv liela plaisa starp varu un sabiedrību. Joprojām cilvēki uzdod jautājumus, vai lēmumi, kas tiek pieņemti šeit, Saeimā un valdībā, viennozīmīgi ir viņu interesēs un vienīgi viņu labā. Pagaidām pastāv šaubas par to. Mums, politiķiem, šīs šaubas ir jākliedē.

Ja mēs paskatīsimies uz šo gaisotni – tā nav radusies ne pēdējās dienās, ne mēnešos, varbūt ne pēdējā gada laikā. Trūkumi Latvijas politiskajā sistēmā un arī vidē bija acīmredzami jau sen. Bet tieši šodien mēs novērtējam sekas, kuras ir acīmredzamas. Arī mans lēmums 28.maijā galvenokārt bija pamatots tajā, ka Saeima nespēja, varbūt arī nevēlējās veikt pozitīvas pārmaiņas politiskajā sistēmā un politiskajā vidē.

Godātie deputāti, šis lēmums nebija vērsts ne pret vienu no jums konkrēti, jo daudzi no jums ar pilnu atbildības sajūtu ir strādājuši Latvijas valsts labā. Un daudzus no jums es dziļi cienu.

Bet dzīve neapstājas. Mēs turpinām iesākto darbu. Un droši vien 23.jūlijā, kad notiks referendums, tauta izlems jūsu likteni. Ne es, bet tauta izlems jūsu likteni. Ar lielu varbūtību tauta aicinās rīkot jaunas Saeimas vēlēšanas. Es vēlreiz gribu aicināt visus jūs saprast – tās ir vēlēšanas “par”, nevis vēlēšanas “pret”. Vēlēšanas par jaunu Saeimu, kura būtu ar lielāku uzticības pakāpi sabiedrības vidū.

Bet šis ir arī rīcības un reizē dinamikas laiks. Ja mēs salīdzinātu priekšvēlēšanu kampaņas, kas mums parasti ir bijušas, parasti ir pusgads ar neko nedarīšanu, lai tikai nesakaitinātu vai neaizvainotu savu vēlētāju. Šobrīd, kad vēlētājs ir gājis cauri krīzei, kad vēlētājs ir atguvis ticību, ka Latvijas valstī kaut kas var mainīties, tikai rīcības cilvēki iegūs tautas simpātijas.

Ja mēs paskatīsimies uz vienu konkrētu piemēru – es biju gatavojies nedēļas sākumā iesniegt jums likuma grozījumus par ofšoru firmu patiesajiem īpašniekiem. Tajā pašā laikā portāls “manabalss.lv” pēc savas iniciatīvas uzsāka autorizētu parakstu vākšanu par šādu likuma iniciatīvu. Šorīt dažu dienu laikā jau ir savākti 8,5 tūkstoši autorizētu parakstu. Tātad tautas līdzdalība, pilsoņu līdzdalība politiskajos procesos ir acīmredzama. Tāpēc es aicinu jūs ieklausīties un atlikušajā laikā aktīvi rīkoties.

Vēlreiz atkārtošu, ka, manuprāt, būtu jāizdara likuma grozījumi Krimināllikumā par kriminālatbildību, ja tiek pieķerti pārkāpumos partiju nelegālie finansētāji. Būtu noteikti jāizdara grozījumi likumā, kas paredz politisko reklāmu ierobežošanu 30 dienas pirms vēlēšanām, tas samazinātu nepieciešamību pēc naudas politiskajām partijām un pirmajā vietā izvirzītu nevis politiskos klipus, bet politisko diskusiju. Manuprāt, noteikti ir jālemj par KNAB vadītāja atbilstību amatam šeit, Saeimā, nekavējoši sūtot skaidrus signālus cilvēkiem – mēs esam rīcībspējīgi! – un vienlaikus izdarot grozījumus KNAB likumā par to, kādām profesionālām kvalitātēm, kādiem profesionāliem kritērijiem ir jābūt šā augstā amata kandidātam. Vēl, protams, ir grūts, bet atbildīgs jautājums – atklāt masu mediju patiesos īpašniekus līdz vārdam un uzvārdam. Lai mēs zinātu, kādu avīzi mēs lasām, kuru cilvēku televīziju mēs skatāmies un cik lielā mērā īpašnieku stāja jeb nostāja ietekmē pašu mediju.

Protams, var darīt vēl daudz ko, bet var izdarīt tik, cik var paspēt. Bet vēlreiz atkārtošu – šis ir rīcības laiks, šis ir dinamisks laiks, kad cilvēki nestāvēs malā. Ja mēs domājam par periodu pēc 23.jūlijā, mums, pirmkārt, ir jādomā, kādi politiķi mēs esam, kāds ir mūsu ētikas kodekss, kuru mēs skaidri pasakām saviem vēlētājiem un kuram arī sekojam. Vispirms, protams, politika jānodala no biznesa, jo šis latviskais salikums “politibizness” nav kompliments nevienam. Un es gribētu vērst uzmanību, ka vienmēr, kad politika un bizness tiek sajaukti un pazūd šī robeža, kur ir politiskā atbildība un kur vienkārši ir bizness, mūsu tautai ir problēmas. Gribu vērst uzmanību arī uz to, ka ne jau pašā augšā ir šī ļaunuma sakne. Politbizness, tieši tā kā es to saucu, kā tāda liela piramīda ir līdz pašiem mazākajiem novadiem. Un būtiski raidīt signālus, ka tā turpmāk nebūs, jo Saeimas deputātos ieklausās novada deputāti.

Otrkārt, ir jāsaprot, ka katrs lēmums, ko jūs pieņemat, ir lēmums katra Latvijas pilsoņa, iedzīvotāja interesēs. Ir jāuzzina šīs intereses. Ir jāmāk tās aizstāvēt un arī realizēt. Tikai tad pazudīs šķirtne starp varu un sabiedrību.

Manuprāt, jābūt arī patiesiem. Visvienkāršākais ir vēlētāju uzrunāt noteicošās kategorijās – mēs jūs aizstāvēsim, mēs jums neļausim darīt pāri. Ar to ir par maz – ir jāskaidro situācija, kāda tā ir, kāda ir izvēles iespēja pašam vēlētājam un kura ir jūsu priekšroka no šīm izvēlēm. Tas ir grūts darbs, un šis jautājums nav aktuāls tikai Latvijā, tas šobrīd ir aktuāls jebkurā Eiropas demokrātiskā valstī, arī vecajās demokrātijās.

Ja mēs apskatīsimies uz uzdevumiem, kas būtu jāveic nākamajai Saeimai, es to gribu saukt par pārmaiņu Saeimu, kas pabeigs iesāktos un nepabeigtos darbus, kas šobrīd ir sabiedrības aktualitātes, ir jābūt patiesiem. Ja mēs runājam par sociālo sistēmu, par pensijām un pabalstiem, mums ir atklāti jārunā par cilvēkiem – jāpastāsta, cik naudas Latvijas valstī ir un kāds, jūsuprāt, ir labākais veids, kā to izlietot viņu interesēs, viņu labā, viņu aizstāvībai.

Ja mēs runājam par augstāko izglītību, mums ir skaidri jāskaidro, kādus mērķus mēs gribam sasniegt. Vai mēs gribam, lai Latvijas Universitāte vismaz ir pirmajā tūkstošniekā, kādu izglītību mēs gribam dot saviem bērniem, par to ir atklāti jārunā, atklāti jādiskutē. Un atkal jādiskutē un jālemj mūsu bērnu interesēs, mūsu jauniešu interesēs, atbilstoši viņu vēlmēm.

Ja mēs runāsim par veselības aprūpi, jautājums ir tieši tas pats – atklātība. Kur paliek vairāk nekā miljons latu dienā, ko mēs tērējam veselības aprūpei? Kā katrs no šiem latiem nonāk līdz cilvēkam, kam ir veselības problēmas un nepieciešama palīdzība?

Ja mēs runājam par priekšvēlēšanu gaisotni un nākamās Saeimas uzdevumiem, pirmkārt, tomēr katrai partijai ļoti skaidri būtu jādomā un jāpozicionē jautājumi, kas skar Latvijas valsts politiskās sistēmas nākotni. Ar skaidru attieksme pret tiem Satversmes grozījumiem, kurus es iesniedzu jums un kuri ir pamatoti ar Konstitucionālo tiesību komisijas ekspertu rūpīgi izsvērtu analīzi un argumentāciju.

Jāpadomā par to, ko mēs darām ar savu vēlēšanu sistēmu, lai tā kļūtu vēl godīgāka, vēl proporcionālākā, kā to prasa Satversme, mūsu vēlētāji. Jādomā par vēlētāju reģistriem, jādomā par vienādiem vēlēšanu apgabaliem, par tādu sistēmu, kas dod gandarījumu vēlētājam un arī deputātam, kas tiek ievēlēts.

Es domāju, uzdevumu ir ļoti daudz, bet būtiskākais, lai mēs saprastu – mēs šobrīd pieliekam punktu gan ēnu ekonomikai, gan ēnu politikai. Mēs gribam, lai mūsu politikā ienāk jauni cilvēki ar skaidru sirdsapziņu, ar skaidriem mērķiem, ar intelektu, ar spējām strādāt un pats galvenais – ar ambīcijām pārvaldīt mūsu valsti labāk, nekā esam to spējuši līdz šim brīdim.

Mūsu lielākā vērtība ir brīva, neatkarīga Latvijas valsts. Tā ir lielākā vērtība, un mēs to aizstāvam. Mēs vienmēr esam teikuši, ka Latvijas valsts suverenitāte un tās aizstāvība ir mūsu vissvarīgākais uzdevums. Es vēlos tikai piemetināt – ja mēs gribam, lai Latvijas valsts attīstās, ja mēs gribam, lai ceļas Latvija tautas labklājība, ar to vien nepietiek. Mums ir nepieciešams, lai katrs cilvēks pats par sevi kļūtu, justos brīvs, būtu patstāvīgs gan attieksmē pret valsti, gan arī būtu brīvs un patstāvīgs savās domās, savos lēmumos un savā rīcībā. Tikai tad, ja tas tā notiks un katrs no mums, sākot no jums, politiķi, Saeimas deputāti līdz visvienkāršākā un ikdienišķā darba darītājiem, jutīsies brīvs savos lēmumos un rīcībā. Mēs visi kopā elposim brīvības gaisotni vienā ritmā.

Šajās dienās, sevišķi pie Brīvības pieminekļa, es sajutu, ka pārmaiņas sabiedrībā notiek. Esmu bijis astoņos atmiņu pasākumos represiju sakarā, taču šī bija pirmā reize, kad cilvēki paši nāca klāt un ne tikai man. Nāca klāt arī Saeimas priekšsēdētājai, nāca klāt arī Ministru prezidentam, dāvināja ziedus un lūdza rīkoties. Visu četru gadu laikā tā bija pirmā reize, kad es jutu cilvēku atvērtību, brīvības sajūtu, vēlēšanos līdzdarboties un būt atbildīgiem par savu valsti. Šī gaisotne, ko mēs visi jūtam, ko es jūtu, redzu un dzirdu, liek man domāt un būt pārliecinātam, ka tautas kustība par labu Latviju, tautas kustība par labklājīgu Latviju, tautas kustība par gudru Latviju ir sākusies. Un pēc prezidenta termiņa beigām šai tautas kustībai es piedošu arī politisku virzību.

Es tiešām esmu pārliecināts, ka mums visiem kopā izdosies tie mērķi, par kuriem es centos jūs šodien uzrunāt.

Lai Dievs svētī Latviju! Lai Dievs svētī mūs mūsu darbos!

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna 16.jūnija Saeimas ārkārtas sēdē