Par atbalstu fakultatīvām Eiropas mēroga līgumtiesībām

Eiropas Parlaments 8.jūnija plenārsēdē 736 deputātu balsojumā ar pārliecinošu balsu vairākumu (521 par, 145 pret, 8 atturas) atbalstīja fakultatīvus ES mēroga noteikumus uzņēmumiem un patērētājiem, kuri slēdz līgumus vienotajā tirgū. Parlamenta balsojums notika pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Vivienas Redingas nesenā politiskā paziņojuma, kurā teikts, ka viņa rudenī apsver iespēju ierosināt šādas fakultatīvas Eiropas līgumtiesības. Viņas mērķis ir radīt lielāku saskaņotību Eiropas līgumtiesībās, vienlaikus atvieglojot pārrobežu darījumus, īpaši Eiropas mazajiem uzņēmumiem un 500 miljoniem patērētāju.

“Esmu gandarīta par Eiropas Parlamenta šodienas balsojumu atbalstīt fakultatīvas Eiropas līgumtiesības,” sacīja priekšsēdētāja vietniece, ES tiesiskuma komisāre V.Redinga. “Es rūpīgi izskatu visas iespējas, lai atvieglotu pārrobežu darījumus, un es ticu, ka Eiropas Parlamenta izvēlētais risinājums varētu būt ļoti laba izvēle. Tas Eiropas 500 miljoniem patērētāju radītu lielākas iespējas iepirkties ārzemēs, samazinot darījumu izmaksas mazajiem uzņēmumiem – mūsu ekonomikas pamatam. Es cieši sadarbošos ar Eiropas Parlamentu un visām dalībvalstīm, lai saprastu, kā šodienas balsojumu pārvērst par pievilcīgu juridisko realitāti.”

Darījumu izmaksas (piemēram, līguma noteikumu un tirdzniecības politikas pielāgošana vai noteikumu tulkošana) un tiesiskā nenoteiktība, kas saistīta ar ārvalstu līgumtiesībām, jo īpaši apgrūtina mazo un vidējo uzņēmumu izvēršanos vienotajā tirgū, bet tie ir 99% no ES uzņēmumiem. Patērētāji un uzņēmumi varētu izvēlēties lietot fakultatīvas Eiropas līgumtiesības savās līgumattiecībās kā alternatīvu pastāvošajām valsts līgumtiesībām, pērkot vai pārdodot preces ārzemēs. Pateicoties tam, mazs tiešsaistes uzņēmums, kurš vēlas nodarboties ar tirdzniecību Eiropā, varētu ietaupīt 9000 eiro juridiskajās un tulkošanas izmaksās katrā tirgu vai arī vairāk nekā 230 000 eiro, ja šis uzņēmums vēlētos darboties visas ES mērogā.

Politiskais atbalsts fakultatīvām Eiropas līgumtiesībām 8.jūnijā pieņemts pēc Juridisko jautājumu komitejas aprīļa balsojuma par Diānas Volisas pašiniciatīvas ziņojumu.

 

Pamatinformācija

Līgumi ir nepieciešami, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību un tirgotos ar patērētājiem. Ar līgumu tiek formalizēta vienošanās starp pusēm, un tas var attiekties uz plašu jautājumu loku, tostarp preču un tādu saistīto pakalpojumu pārdošanu kā remonts un apkope.

Darbojoties Eiropas vienotajā tirgū, uzņēmumi izmanto dažādus līgumus, kuriem piemēro atšķirīgās valstu līgumtiesības. Dažādie 27 valstu normatīvo aktu kopumi var radīt papildu darījumu izmaksas, paaugstinātu juridisko nenoteiktību un patērētāju uzticības trūkumu. Tam var būt preventīva ietekme gan uz patērētājiem, gan uz uzņēmējiem attiecībā uz iepirkšanos un tirdzniecību ārpus ES robežām. Mazos un vidējos uzņēmumus īpaši ietekmē augstākas darījumu izmaksas.

Saskaņā ar stratēģiju “Eiropas 2020” Komisija strādā pie trūkumu novēršanas vienotajā tirgū, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanu. Tas ietver darbu pie saskaņotiem risinājumiem par patērētāju līgumiem un ES parauga līgumu klauzulām, kā arī virzību uz Eiropas līgumtiesībām.

Komisija 2010.gada jūlijā Zaļajā grāmatā izvirzīja vairākus risinājumus saskaņotākai pieejai līgumtiesībām. Pēc tam Komisija rīkoja sabiedrisku apspriešanu, kura noritēja līdz 2011.gada 31.janvārim un kuras rezultātā tika saņemtas 320 atsauksmes.

Eiropas Parlamenta Juridisko jautājumu komiteja 2011.gada 12.aprīlī apstiprināja pēc D.Volisas iniciatīvas sagatavoto ziņojumu, kurā tiek atbalstītas fakultatīvas Eiropas līgumtiesības un kurš bija plenārsēdes balsojuma pamatā. Parlamentārieši tagad atbalstījuši komitejas viedokli, ka fakultatīvu instrumentu varētu papildināt ar atsauces instrumentu kopumu, lai nodrošinātu Eiropas līgumtiesību aktu saskaņotību un kvalitāti.

Komisijas izveidotā ekspertu grupa 2011.gada 3.maijā iesniedza priekšizpētes dokumentu par turpmāku iniciatīvu attiecībā uz Eiropas līgumtiesībām. Komisija pašlaik izvērtē šo dokumentu, lai noteiktu, vai un kā tas var kalpot par sākumpunktu turpmākai politiskai iniciatīvai attiecībā uz Eiropas līgumtiesībām.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa