Finanšu ministrija: Par apstrādes rūpniecības izaugsmi aprīlī

2011.gadā aprīlī rūpniecības izlaide (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājusies jau trešo mēnesi pēc kārtas un aprīlī sasniedza 3,4%, kas ir otrs augstākais viena mēneša pieauguma temps pēdējā gada laikā. Izlaides pieaugumu aprīlī pamatā veidoja apstrādes rūpniecības izaugsme par 4,4% (labākais rādītājs pēdējo 9 mēnešu laikā), kā arī pozitīvs pieauguma temps tika fiksēts ieguves rūpniecības nozarē (+ 5,9% mēneša laikā).

Apstrādes rūpniecības straujo pozitīvo izaugsmi aprīlī, salīdzinot ar martu, nodrošināja augsts izlaides pieauguma temps lielākajās Latvijas rūpniecības apakšnozarēs: metālu (+1,7%), gatavo metālizstrādājumu (+7,6%) un pārtikas produktu (+0,7%) ražošanā, taču atšķirībā no marta rūpniecības izaugsmi negatīvi ietekmēja izlaides samazinājums koksnes rūpniecība par 4,8%. No citām apakšnozarēm aprīlī sevišķi strauji augusi izlaide automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (+17%), iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē (+14%), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (+13%).

Gada laikā rūpniecības produkcijas izlaides pieauguma temps (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās) ir palielinājies līdz 13,7%, savukārt apstrādes rūpniecībā izlaides pieauguma temps palielinājies līdz 17%, kas ir par aptuveni 4 procentpunktiem augstāks nekā vidēji pēdējos trīs mēnešos. Elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē izlaides pieaugums saglabājies līdzīgs kā martā (8,7%), bet ieguves rūpniecībā gada griezumā saglabājās negatīva izaugsme (-16,5%). Apstrādes rūpniecībā lielāks pieauguma temps bija vērojams uz eksportu balstītajās koksnes, metālu un gatavo metālizstrādājumu apakšnozarēs, kur izlaides pieauguma temps gada laikā bija attiecīgi 12–20%. Sevišķi strauji gada laikā palielinājusies gatavo metālizstrādājumu ražošana (+40%), ko nodrošinājis strauji augošais pieprasījums ārējos tirgos.

Prognozējot rūpniecības turpmāko attīstību, jāatzīmē, ka Eiropas Komisijas veidotais rūpniecības konfidences indikators pēdējā gada laikā bija būtiski uzlabojies no negatīva nākotnes redzējuma līdz gandrīz neitrālam. Tomēr lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju atzīst, ka jaunie pasūtījumi ir nepietiekami un galvenie uzņēmējdarbību traucējošie faktori rūpniecībā ir nepietiekamais pieprasījums un finanšu trūkums. Analizējot svarīgāko Latvijas rūpniecības apakšnozaru attīstības iespējas, jāatzīmē, ka koksnes un metālu ražošanas nozarēs uzņēmēji kā būtiskus turpmākās attīstības kavēkļus uzsver jaudu trūkumu un konkurētspējas samazināšanos gan ES, gan citos tirgos. Savukārt pārtikas ražošanā, kuru ierobežo vājais iekšējais pieprasījums, izaugsmes iespējas ir tikai ārējā tirgū, taču šobrīd uzņēmēju aptauja uzrāda izteikti nepietiekamu jauno eksporta pasūtījumu apjomu, kā arī konkurētspējas pasliktināšanos galvenajos Latvijas tirdzniecības partnervalstu tirgos.

Pēdējā gada ražošanas cenu pieaugums apstrādes rūpniecībā uzņēmējiem pagaidām ļauj gūt lielāku peļņu bez izlaides apjoma palielināšanas, taču tas samazina ražotāju konkurētspēju. Līdz ar to uzmanība jāpievērš produktivitātes celšanai un jaudas palielināšanai, lai sekmīgi izmantotu pieprasījuma kāpumu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Ja tas izdosies, apstrādes rūpniecības izaugsmes temps, lai arī nebūs tik straujš kā 2010.gadā, tomēr gadā kopumā varētu pārsniegt 7–8%.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa