Par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Saeima 16.jūnijā trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot administratīvo atbildību par būvju un telpu grupu nereģistrēšanu kadastra sistēmā, kā arī nosakot stingrākas sankcijas par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.

Par noteikto dokumentu neiesniegšanu būves vai telpu grupas reģistrēšanai vai kadastra datu aktualizēšanai fiziskām personām sods paredzēts no 50 līdz 150 latiem, bet juridiskām personām – no 100 līdz 1000 latiem. Soda ieviešana palīdzēs izskaust gadījumus, kad jaunbūvju īpašnieki, izvairoties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas, gadiem ilgi nereģistrē uzbūvētās mājas, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Likuma grozījumi paredz noteikt arī bargākus sodus par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.

Saskaņā ar likumu par preces pavadošo dokumentu nenodrošināšanu valsts valodā varēs sodīt arī juridiskas personas. Par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā, juridiskām personām varēs uzlikt naudas sodu no 100 līdz 1000 latiem. Ja pārkāpums izdarīts atkāroti gada laikā, soda apmērs būs no 500 līdz 2000 latiem.

Šāda sodu politika vērsta uz to, lai uzņēmēji neizmantotu situāciju, ka maksāt sodu ir izdevīgāk nekā nodrošināt kvalitatīvu preces pavaddokumentu tulkošanu. Līdz šim sods bija paredzēts vienīgi atbildīgajām personām, un soda apmērs bija noteikts no 25 līdz 100 latiem, savukārt par atkārtotu pārkāpumu – no 100 līdz 250 latiem. Jaunajā likuma redakcijā soda apmērs atbildīgajām personām saglabāts līdzšinējā apmērā.

Būtiski palielinātas soda sankcijas arī par radio, televīzijas raidījumu un filmu nenodrošināšanu ar tulkojumu valsts valodā. Juridiskām personām sods paredzēts no 100 līdz 2500 latiem, bet par atkārtotu pārkāpumu – no 500 līdz 5000 latiem. Iepriek­šējā likuma redakcija paredzēja atbildību vienīgi atbildīgajām personām.

Tāpat palielināts maksimālais sods par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Naudas sods noteikts amplitūdā no 25 līdz 200 latiem, bet iepriekš maksimālā robeža bija 50 lati. Savukārt par atkārtotu pārkāpumu paredzēts naudas sods no 200 līdz 500 latiem līdzšinējo 100 līdz 200 latu vietā.

Likumā mainītas arī soda sankcijas par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kā arī veiktas vairākas citas izmaiņas.

Saeimas preses dienests