Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2011. gada 7. jūnija noteikumi Nr. 439 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2011., Nr. 97 (4495) https://vestnesis.lv/ta/id/232077

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.442

Kārtība, kādā personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, tiek nodrošinātas sociālās un citas garantijas

Vēl šajā numurā

22.06.2011., Nr. 97 (4495)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 439

Pieņemts: 07.06.2011.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.439

Rīgā 2011.gada 7.jūnijā (prot. Nr.35 2.§)

Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma
12.panta trešo daļu un 17.panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek īstenota kuģu karoga valsts uzraudzība attiecībā uz Latvijas kuģu pārbaudēm un to termiņiem, izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to darbības apturēšanu vai sertifikātu anulēšanu, ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu, kuģu klases pārbaudēm;

1.2. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) Kuģošanas drošības inspekcijas kuģu kontroles inspektoru (turpmāk – inspekcija) funkcijas un tiesības, īstenojot kuģu karoga valsts uzraudzību.

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. atzītā organizācija – klasifikācijas sabiedrība, kura atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regulu (EK) Nr.391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un ar kuru Jūras administrācija noslēgusi pilnvarojuma līgumu;

2.2. starptautiskie tiesību akti – Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie starptautiskie tiesību akti, kā arī šo tiesību aktu saistošie kodeksi to jaunākajā redakcijā;

2.3. konvencionālā apliecība – kuģa sertifikāts (apliecība), kas izsniegts saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;

2.4. klasifikācijas apliecība – atzītās organizācijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka kuģis pēc tā uzbūves un mehāniskajām īpašībām ir piemērots konkrētajam mērķim vai pakalpojumam saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem un procedūrām, kas ir publiski pieejamas.

3. Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzību īsteno inspekcija, veicot šādas darbības:

3.1. Latvijas kuģu pārbaudes, lai novērtētu to konstrukcijas, tehniskā stāvokļa, aprīkojuma, apkalpes, ekspluatācijas un apkopes atbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām;

3.2. Latvijas kuģu sertifikāciju;

3.3. Latvijas kuģa būves un modernizācijas projektu, dokumentācijas par kuģa noturību, rīcības plānu piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kuģa rokasgrāmatu un citas starptautiskajos tiesību aktos noteiktās kuģa dokumentācijas izvērtēšanu un apstiprināšanu;

3.4. Latvijas kuģa būves un modernizācijas darbu vispārējo uzraudzību;

3.5. Starptautiskā drošības vadības kodeksa (turpmāk – ISM kodekss) prasību izpildes uzraudzību uz Latvijas kuģiem un kuģošanas sabiedrībās, kuru īpašumā ir Latvijas kuģi vai kuras pārvalda Latvijas kuģus.

4. Latvijas kuģiem, kas veic starptautiskus reisus un kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas vai atzītās organizācijas izsniegto tilpības apliecību ir 500 un lielāka, Jūras administrācija šo noteikumu 3.punktā minēto funkciju veikšanai saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 18.panta pirmo daļu un normatīvajiem aktiem par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību pilnvaro atzīto organizāciju. Atzītā organizācija veic šādu Latvijas kuģu pārbaudes un izsniedz starptautiskajos tiesību aktos noteiktās konvencionālās apliecības un atbilstošu klasifikācijas apliecību. Inspekcija veic minēto Latvijas kuģu papildu pārbaudes saskaņā ar šo noteikumu 9., 10., 11., 12., 13. un 29.punktu.

5. Latvijas kuģiem, kas neveic starptautiskus reisus vai kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas vai atzītās organizācijas izsniegto tilpības apliecību ir mazāka par 500, karoga valsts uzraudzību pēc kuģa īpašnieka izvēles, ņemot vērā šo noteikumu 4.nodaļā minētās prasības, veic inspekcija vai atzītā organizācija. Ja kuģa īpašnieks izvēlas atzītās organizācijas pakalpojumus, inspekcija veic Latvijas kuģa papildu pārbaudes saskaņā ar šo noteikumu 9. un 12.punktu. Ja Latvijas kuģa īpašnieks izvēlas inspekcijas uzraudzību, tā veic šo kuģu uzraudzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību un ievērojot šo noteikumu 22. un 30.punktā minētās prasības.

6. Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzību attiecībā uz Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksā un citos ar kuģu un ostu aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi veic Jūras administrācijas Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija.

7. Šo noteikumu 3. un 6.punktā minētās darbības ir maksas pakalpojumi. Lai saskaņotu Latvijas kuģa pārbaudes laiku un vietu, kuģa īpašnieka, operatora vai berbouta fraktētāja pienākums ir iesniegt inspekcijai attiecīgu iesniegumu par šo noteikumu 9., 11., 13., 19., 22., 23., 24., 27., 29. un 30.punktā noteiktajām pārbaudēm.

8. Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzība tiek īstenota saskaņā ar starptautiskajiem standartiem atbilstošu kvalitātes vadības sistēmu, kuru ir ieviesusi un uztur Jūras administrācija un kuru ir sertificējusi un uzrauga neatkarīga akreditēta sertifikācijas institūcija.

2. Latvijas kuģu pārbaudes un sertifikāti

9. Latvijas kuģiem, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir atzīto organizāciju uzraudzībā, inspekcija veic ikgadējas karoga valsts pārbaudes, lai pārliecinātos par Latvijas kuģu atbilstību atzīto organizāciju izsniegtajām konvencionālajām apliecībām, kā arī lai pārbaudītu Latvijas kuģu apkalpes, ekspluatācijas un apkopes atbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām un kontrolētu atzītajām organizācijām deleģēto funkciju izpildes kvalitāti.

10. Ja nav iespējams nodrošināt inspekcijas nokļūšanu uz Latvijas kuģa, pēc kuģa īpašnieka lūguma pārbaudi var atlikt uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar nosacījumu, ka Latvijas kuģa pārbaudi veic pirmajā ostā, kur ir iespējama nokļūšana uz kuģa.

11. Ja Latvijas kuģis ir ticis aizturēts ostas valsts kontroles ietvaros vai karoga valsts pārbaudes laikā Latvijas kuģim ir konstatēti būtiski trūkumi, kas ietekmē tā drošību, cilvēku drošību vai var radīt vides piesārņojumu, vai Latvijas kuģa apkalpe vai Latvijas kuģa īpašnieks nav ziņojis par avāriju vai bojājumu saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar turpmākajiem grozījumiem (turpmāk – SOLAS konvencija) I nodaļas 11.noteikuma "c" punktu un tāpēc varēja rasties avārijas situācija vai vides piesārņojums vai varēja iet bojā cilvēki, kā arī ja Latvijas kuģa apkalpe pārkāpusi nacionālo normatīvo aktu par kuģošanas drošību vai starptautisko tiesību aktu prasības, inspekcija nosaka pastiprinātu apskašu režīmu un papildu prasības (pielikums) Latvijas kuģim un kuģošanas sabiedrībai, kas to pārvalda. Pastiprinātais apskašu režīms ir spēkā divus gadus. Ja pēc diviem gadiem Latvijas kuģa un kuģošanas sabiedrības darbība atbilst starptautisko tiesību aktu un nacionālo normatīvo aktu prasībām, pastiprināto apskašu režīmu atceļ.

12. Ja ir aizdomas par Latvijas kuģa neatbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām, inspekcijai ir tiesības veikt tā ārpuskārtas pārbaudes (operatīvās pārbaudes).

13. Ja Latvijas kuģa pārbaudes laikā inspekcija konstatē tā neatbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām vai ja Latvijas kuģim jūras negadījuma dēļ radusies neatbilstība starptautisko tiesību aktu prasībām, vai ja Latvijas kuģis bijis aizturēts ārvalsts ostā ostas valsts kontroles ietvaros, inspekcija pieprasa trūkumu novēršanu un atkārtotu Latvijas kuģa pārbaudi, kā arī informē par to Latvijas kuģa kapteini, īpašnieku vai operatoru, vai berbouta fraktētāju un atzīto organizāciju.

14. Inspekcija pieņem lēmumu par tās vai atzītās organizācijas izsniegto konvencionālo apliecību anulēšanu, paziņo par to Latvijas kuģa kapteinim un īpašniekam vai operatoram, vai berbouta fraktētājam un atzītajai organizācijai, kā arī ierosina Jūras administrācijas Latvijas Kuģu reģistra (turpmāk – Latvijas Kuģu reģistrs) reģistratoram izslēgt Latvijas kuģi no Latvijas Kuģu reģistra šādos gadījumos:

14.1. Latvijas kuģim konstatēta tāda neatbilstība starptautisko tiesību aktu prasībām, kas var izraisīt kuģa bojāeju un cilvēku dzīvības apdraudējumu;

14.2. Latvijas kuģis 24 mēnešu laikā divreiz bijis aizturēts ostas valsts kontroles ietvaros.

15. Inspekcija var atbrīvot Latvijas kuģi no atsevišķu šajos noteikumos noteikto prasību izpildes atbilstoši Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem par kuģošanas drošību, izsniedzot tam atbrīvojuma apliecību. Atbrīvojuma apliecību izsniedz inspekcija vai atzītā organizācija saskaņā ar inspekcijas pilnvarojumu.

3. Latvijas kuģu noturība

16. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētie kuģi, kas būvēti līdz 2010.gada 1.jūlijam, atbilst Kodeksa par kuģu noturību (Code on Intact Stability) (pieņemts ar Starptautiskās Jūras organizācijas rezolūciju A.749(18)) prasībām.

17. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētie kuģi, kas būvēti pēc 2010.gada 1.jūlija, atbilst Kodeksa par kuģu noturību (International Code on Intact Stability) (apstiprināts ar Starptautiskās Jūras organizācijas rezolūciju MSC.267(85)) obligātās A daļas prasībām.

4. Latvijas kuģu būves un modernizācijas vai pārbūves darbu uzraudzība

18. Latvijas kuģi tiek būvēti atbilstoši atzītās organizācijas prasībām saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu.

19. Latvijas kuģi būvē atzītās organizācijas uzraudzībā. Tādu Latvijas kuģu būves uzraudzību, kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas izsniegto tilpības apliecību ir mazāka par 500, pēc īpašnieka izvēles atbilstoši šo noteikumu 18.punktam veic atzītā organizācija vai inspekcija.

20. Latvijas kuģa modernizāciju vai pārbūvi veic saskaņā ar šo noteikumu 18.punktā norādītajām prasībām.

21. Tādu Latvijas kuģu modernizācijas vai pārbūves uzraudzību, kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas izsniegto tilpības apliecību ir 500 vai lielāka, veic atzītā organizācija.

22. Tādu Latvijas kuģu modernizācijas vai pārbūves uzraudzību, kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas izsniegto tilpības apliecību ir mazāka par 500, pēc Latvijas kuģa īpašnieka izvēles veic atzītā organizācija vai inspekcija.

5. ISM kodeksa prasību izpildes uzraudzība

23. Drošības vadības sistēmas auditus uz Latvijas kuģiem, kas neveic starptautiskus reisus, un kuģošanas sabiedrībās, kas tos pārvalda, veic un attiecīgos sertifikātus izsniedz inspekcija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra Regulu (EK) Nr.336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr.3051/95 atcelšanu.

24. Drošības vadības sistēmas auditus uz Latvijas kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, un kuģošanas sabiedrībās, kas tos pārvalda, pēc Latvijas kuģa īpašnieka izvēles veic un attiecīgās konvencionālās apliecības izsniedz inspekcija vai atzītā organizācija saskaņā ar ISM kodeksa prasībām.

25. Inspekcija piedalās kuģošanas sabiedrību un Latvijas kuģu drošības vadības sistēmas auditos, ko veic atzītā organizācija.

26. Šo noteikumu 11.punktā minētajos gadījumos inspekcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par ISM kodeksa prasību izpildes uzraudzības pārņemšanu no atzītās organizācijas.

6. Karoga valsts uzraudzība, reģistrējot kuģi Latvijas Kuģu reģistrā

6.1. Kuģu pārbaudes

27. Pirms kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā visas kuģim izsniegtās konvencionālās apliecības un apskates aktus. Inspekcija apkopo starptautiskajās datubāzēs pieejamo informāciju par kuģi un tā pārbaužu rezultātiem un pieprasa īpašniekam uzrādīt kuģi inspekcijai. Inspekcija sagatavo atzinumu par kuģa reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā.

28. Ja kuģis atrodas atzītās organizācijas uzraudzībā, tā pēc kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā, bet pirms kuģa ekspluatācijas uzsākšanas ar Latvijas karogu veic starptautiskajos tiesību aktos paredzētās kuģa pārbaudes vismaz ikgadējās apskates apjomā un izsniedz attiecīgos kuģa sertifikātus. Ja inspekcijai ir radušās pamatotas aizdomas par kuģa neatbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām, tā pieprasa atzītajai organizācijai veikt kuģa pārbaudes atbilstoši SOLAS konvencijas I nodaļas 10.noteikuma "a" punkta "ii" un "v" apakšpunkta prasībām (ar kuģa ievietošanu dokā).

29. Pēc kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā, bet pirms kuģa ekspluatācijas uzsākšanas ar Latvijas karogu inspekcija veic kuģa karoga valsts pārbaudi, lai pārliecinātos par kuģa atbilstību atzīto organizāciju izsniegtajām konvencionālajām apliecībām, kā arī lai pārbaudītu kuģa apkalpes, ekspluatācijas un apkopes atbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām. Ar attiecīgajām pārbaudēm tiek kontrolēta arī atzītajām organizācijām deleģēto funkciju izpildes kvalitāte.

30. Ja saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu kuģa īpašnieks izvēlas inspekcijas uzraudzību, pēc kuģa reģistrācijas, bet pirms kuģa ekspluatācijas uzsākšanas ar Latvijas karogu inspekcija veic kuģa pārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību.

6.2. Informācijas apmaiņa

31. Kuģi pārreģistrējot no citas Eiropas Savienības valsts kuģu reģistra Latvijas Kuģu reģistrā, inspekcija, ja nepieciešams, pieprasa no šīs valsts kompetentās institūcijas informāciju par pārreģistrējamo kuģi, tai skaitā konvencionālo apliecību kopijas, noturības informāciju, karoga valsts pārbaužu rezultātus un ostas valsts kontroles rezultātus.

32. Šo noteikumu 31.punktā minētajā gadījumā inspekcija, ja nepieciešams, papildus pieprasa arī citu ar kuģa drošību saistīto informāciju, tajā skaitā ziņas par nenovērstajiem trūkumiem.

7. Informācijas glabāšana un apmaiņa

33. Karoga valsts uzraudzības īstenošanas ietvaros Jūras administrācija apkopo un uztur informāciju par:

33.1. reģistrētajiem Latvijas kuģiem (tai skaitā kuģa vārds, IMO numurs, kuģa tips, kuģa tehniskie raksturojumi);

33.2. Latvijas kuģiem, kas izslēgti no Latvijas Kuģu reģistra pēdējo 12 mēnešu laikā;

33.3. veiktajām Latvijas kuģu pārbaudēm un auditiem, to rezultātiem un konstatētajiem trūkumiem un neatbilstībām;

33.4. pilnvarotajām atzītajām organizācijām un piekļuvi šo atzīto organizāciju datubāzēm, kurās glabājas informācija par atzīto organizāciju veiktajām Latvijas kuģu pārbaudēm un auditiem;

33.5. ostas valsts kontroles inspekcijām, kas veiktas Latvijas kuģiem, tai skaitā konstatētie aizrādījumi un informācija par Latvijas kuģu aizturēšanu;

33.6. Latvijas kuģu noturību (glabā dokumentu "Noturības informācija" kopijas);

33.7. avārijām un negadījumiem, kuros iesaistīti Latvijas kuģi.

34. Pēc inspekcijas lūguma atzītās organizācijas sniedz nepieciešamo informāciju par Latvijas kuģiem, kuri ir izslēgti no Latvijas Kuģu reģistra, par laikposmu, kad attiecīgie Latvijas kuģi bija reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā.

35. Ja cita karoga valsts pieprasa informāciju par kuģi, kas iepriekš ir bijis reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā, inspekcija nekavējoties nosūta minētajai valstij ar kuģa drošību saistīto informāciju, tajā skaitā ziņas par nenovērstajiem trūkumiem.

36. Ja Latvija saskaņā ar 1982.gada starptautisko dokumentu "Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli" (turpmāk – Parīzes Saprašanās memorands) ir iekļauta "melnajā" vai divus gadus pēc kārtas "pelēkajā" sarakstā, ko publicē jaunākajā gada ziņojumā par to, kā ir īstenots Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli, Jūras administrācija sagatavo un Satiksmes ministrija ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc Parīzes Saprašanās memoranda ziņojuma publicēšanas iesniedz Eiropas Komisijai ziņojumu ar detalizētu analīzi par galvenajiem iemesliem Latvijas kuģu aizturēšanai un veiktajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai.

8. Noslēguma jautājums

37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumus Nr.882 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 126.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs U.Augulis



 

Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 7.jūnija
noteikumiem Nr.439

Papildu prasības kuģim un kuģošanas sabiedrībai pastiprinātā apskašu režīmā

Joma 

Darbība

Kuģu atbilstības kontroles kritēriji

karoga valsts vai ostas valsts kontroles pārbaude ar nedaudzām (līdz 10) piezīmēm

karoga valsts vai ostas valsts kontroles pārbaude ar vairāk nekā 10 piezīmēm

karoga valsts veiktā apskate ar kuģa aizturēšanu

ostas valsts kontroles pārbaude ar kuģa aizturēšanu

atkārtota kuģa aizturēšana ostas valsts kontroles vai karoga valsts pārbaudes ietvaros pēdējo 24 mēnešu laikā

atkārtota kuģa aizturēšana ostas valsts kontroles vai karoga valsts pārbaudes ietvaros pēdējo 12 mēnešu laikā

trešā kuģa aizturēšana ostas valsts kontroles vai karoga valsts pārbaudes ietvaros pēdējo 36 mēnešu laikā

Kuģis 

apskašu režīms

Ikgadēja karoga valsts apskate

X

 

 

 

 

 

 

Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā karoga valsts veikta ārpuskārtas apskate un lēmuma pieņemšana par nepieciešamību samazināt intervālu starp karoga valsts apskatēm līdz sešiem mēnešiem

 

X

X

 

 

 

 

Obligāta karoga valsts veikta apskate reizi sešos mēnešos. Apskates laikā konstatēto trūkumu novēršana līdz kuģa iziešanai no ostas

 

 

 

X

 

 

 

Obligāta karoga valsts veikta apskate reizi trijos mēnešos. Apskates laikā konstatēto trūkumu novēršana līdz kuģa iziešanai no ostas

 

 

 

 

X

 

 

papildu darbības

Atzītās organizācijas un inspekcijas kopīgi veikta apskate vismaz ikgadējās apskates apjomā

 

 

 

X

X

 

 

Atzītās organizācijas un inspekcijas kopīgi veikts kuģa drošības vadības sistēmas papildu audits sākotnējā audita apjomā

 

 

X*

X

X

 

 

Obligāti ikgadējie kuģa drošības vadības sistēmas auditi

 

 

 

X

X

 

 

Kuģa drošības vadības sistēmas verificēšanas pārņemšana no atzītās organizācijas

 

 

 

 

X

 

 

Kuģa izslēgšana no Latvijas Kuģu reģistra, aizliegums kuģot ar Latvijas karogu

 

 

 

 

 

X

X

Sabiedrība

Ziņojums par trūkumu novēršanu

X

X

X

X

X

 

 

Paskaidrojums par aizturēšanas iemesliem

 

 

X

X

X

 

 

Atzītās organizācijas un inspekcijas kopīgi veikts kuģa drošības vadības sistēmas papildu audits sākotnējā audita apjomā

 

 

 

X

X

 

 

Kuģa drošības vadības sistēmas verificēšanas pārņemšana no atzītās organizācijas

 

 

 

 

X

 

 

Papildu apmācības pieprasīšana sabiedrības norīkotai personai un tehniskajiem intendantiem

 

 

 

X**

X

 

 

Piezīmes.

1. * Ja piezīmju raksturs liecina par problēmām ar kuģa drošības vadības sistēmu (ISM).

2. ** Ja sabiedrības papildu auditā ir konstatēta tās vaina kuģa aizturēšanā.

Satiksmes ministrs U.Augulis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!