Ministru kabineta noteikumi Nr.457

Rīgā 2011.gada 21.jūnijā (prot. Nr.39 8.§)

Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 2.panta 7.¹ daļu,
6.¹ panta otro daļu, 22.panta sesto daļu un pārejas noteikumu 62.punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabasgāzes aprites kārtību;

1.2. kārtību, kādā likuma "Par akcīzes nodokli" (turpmāk – likums) 6.¹ panta otrajā daļā minēto dabasgāzi neapliek ar akcīzes nodokli (turpmāk – nodoklis);

1.3. kārtību, kādā likuma pārejas noteikumu 62.punktā minēto dabasgāzi neapliek ar nodokli no 2011.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.decembrim;

1.4. kārtību, kādā aprēķina nodokli par dabasgāzi.

2. Noteikumi attiecas uz:

2.1. personām, kuras ieved vai saņem dabasgāzi izlietošanai galapatēriņam pašu vajadzībām (turpmāk – galalietotājs);

2.2. personām, kuras piegādā dabasgāzi galalietotājiem (turpmāk – piegādātājs);

2.3. dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoru.

3. Ar nodokli neapliek dabasgāzi, kuru:

3.1. izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo. Par dabasgāzi, kuru izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, uzskatāma tā dabasgāze, kuru izmanto par izejvielu produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā, to pievienojot (iestrādājot) citām precēm vai produktiem, un dabasgāzes zudumi. Dabasgāzes zudumi ir dabasgāzes apgādes sistēmai pievadītās un galalietotājiem piegādātās dabasgāzes apjomu starpība attiecīgā laikposmā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

3.2. izmanto divējādi;

3.3. izmanto mineraloģiskiem procesiem. Par mineraloģiskiem procesiem uzskatāmi procesi, kas atbilst apstiprinātiem NACE klasificētajiem procesiem, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra Regulas (EK) Nr.1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr.3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (turpmāk – regula Nr.1893/2006), I pielikuma C sadaļas "Apstrādes rūpniecība" 23.nodaļā "Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana";

3.4. persona, kas veic saimniecisko darbību, izmanto savā īpašumā vai valdījumā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību (siltumnīcu) siltumapgādei atbilstoši regulas Nr.1893/2006 I pielikuma A sadaļas "Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība" 1.nodaļas 01.13.klasē minētajam procesam un rūpniecisko mājputnu novietņu (kūts) un inkubatoru siltumapgādei atbilstoši regulas Nr.1893/2006 I pielikuma A sadaļas "Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība" 1.nodaļas 01.47.klasē minētajam procesam;

3.5. izmanto rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes telpās. Par rūpniecisko ražošanu uzskatāmi tādi ražošanas procesi, kas atbilst regulas Nr.1893/2006 I pielikuma C sadaļas "Apstrādes rūpniecība" 10.–22. un 24.–33.apakšiedaļā klasificētajiem procesiem, un izejvielas pirmapstrādes procesi atbilst regulas Nr.1893/2006 I pielikuma A sadaļas "Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība" 1.nodaļas 01.63.klasē minētajiem procesiem.

4. Galalietotāji atsevišķi uzskaita vai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā aprēķina un piegādātāja noteiktajā termiņā paziņo piegādātājam dabasgāzes apjomu, kuru izmanto:

4.1. par kurināmo;

4.2. par degvielu;

4.3. citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo);

4.4. divējādi;

4.5. mineraloģiskiem procesiem;

4.6. personas, kas veic saimniecisko darbību, īpašumā vai valdījumā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību (siltumnīcu) un rūpniecisko mājputnu novietņu (kūts) un inkubatoru siltumapgādei;

4.7. rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes telpās.

5. Dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operators atsevišķi uzskaita dabasgāzes apjomu, kuru izmanto:

5.1. dabasgāzes apgādes sistēmas tehnoloģiskajām vajadzībām (tajā skaitā šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētos dabasgāzes zudumus);

5.2. par kurināmo (izņemot šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētos gadījumus);

5.3. par degvielu.

6. Lai noteiktu dabasgāzes apjomu, kuru galalietotājs izmanto šo noteikumu 3.punktā minētajiem mērķiem un klasificētajiem procesiem, galalietotājs nodrošina šiem mērķiem izmantotās dabasgāzes atsevišķu uzskaiti, uzstādot atsevišķus dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātus, kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem, pirms iekārtām, kuras nodrošina dabasgāzes izmantošanu šiem mērķiem un procesiem, izņemot šo noteikumu 7. un 8.punktā minētos gadījumus.

7. Ja galalietotājs izmanto dabasgāzi šo noteikumu 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktā minētajiem mērķiem un lieto siltuma skaitītājus, kas ir uzstādīti pirms siltumapgādes iekārtām, šiem mērķiem izmantoto dabasgāzes apjomu galalietotājs aprēķina, izmantojot šādu formulu:

G_silt – norēķinu periodā galalietotāja izmantotais dabasgāzes apjoms siltuma ražošanai (1000 nm³);

Q_silt – norēķinu periodā galalietotāja saražotais siltumenerģijas daudzums (MWh), kuru galalietotājs nosaka, izmantojot siltuma skaitītājus saražotā siltuma uzskaitei;

q_zss – norēķinu periodā piegādātās dabasgāzes zemākā sadegšanas siltuma vidējā vērtība (MWh/1000 nm³), kuru galalietotājs aprēķina, pamatojoties uz piegādātāja paziņoto dabasgāzes faktisko mēneša vidējo zemāko siltumspēju (kcal/nm³).

8. Ja galalietotājs izmanto dabasgāzi šo noteikumu 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktā minētajiem mērķiem un lieto šo noteikumu 6.punktā minētos dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātus, bet dabasgāzes apjomu, kas izmantots galalietotāja citām vajadzībām (tajā skaitā biroju un citu palīgtelpu siltumapgādes vajadzībām) un kas nav nozīmīgs (viens procents no kopējā izlietotā dabasgāzes apjoma), nevar uzskaitīt, jo apsildes sistēmā tiek izmantots tvaiks un tehnisku iemeslu dēļ (bez tehnoloģijas pārkārtošanas) nav iespējams uzstādīt siltuma skaitītājus pirms apsildāmajām telpām, šiem mērķiem izmantoto dabasgāzes apjomu galalietotājs aprēķina, izmantojot šādu formulu:

G_silt.apr – norēķinu periodā galalietotāja izmantotais (aprēķinātais) dabasgāzes apjoms siltuma ražošanai (1000 nm³);

Q_silt.apr – energoauditora aprēķināts noteiktam laikposmam piemērojams norēķinu periodā galalietotāja telpu apkurei patērētais siltumenerģijas daudzums (MWh), kuru galalietotājam noteicis energoauditors, pamatojies uz aprēķinu, kas veikts saskaņā ar Latvijas standartu LVS EN ISO 13790:2009 "Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana" (ISO 13790:2008);

q_zss – norēķinu periodā piegādātās dabasgāzes zemākā sadegšanas siltuma vidējā vērtība (MWh/1000 nm³), kuru galalietotājs aprēķina, pamatojoties uz piegādātāja paziņoto dabasgāzes faktisko mēneša vidējo zemāko siltumspēju (kcal/nm³).

9. Dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem, atsevišķi uzstāda dabasgāzes uzskaitei, kuru izmanto vai paredzēts izmantot kā degvielu.

10. Ja galalietotājs izmanto dabasgāzi šo noteikumu 3.punktā minētajiem mērķiem, dabasgāzes apjomu, kas izmantots galalietotāja citām vajadzībām (tajā skaitā biroju, noliktavu un citu palīgtelpu siltumapgādes vajadzībām) un kas nav nozīmīgs (viens procents no kopējā izlietotā dabasgāzes apjoma, bet ne vairāk kā 1000 kubikmetru nodokļa taksācijas periodā), ar nodokli neapliek.

11. Ja galalietotājs izmanto dabasgāzi šo noteikumu 3.punktā minētajiem mērķiem, tas nodrošina izmantotās dabasgāzes atsevišķu uzskaiti sadalījumā pa minētajiem mērķiem un nodokļa taksācijas periodā piegādātāja noteiktajā termiņā paziņo piegādātājam izmantotās dabasgāzes apjomu sadalījumā pa konkrētajiem mērķiem, norādot attiecīgos regulā Nr.1893/2006 noteiktos NACE klasificētos procesus, kā arī paziņo piegādātājam to izmantotās dabasgāzes apjomu, kuru atbilstoši šo noteikumu 10.punktam ar nodokli neapliek.

12. Galalietotājam piegādātās dabasgāzes kopējo apjomu nosaka piegādātāja noteiktajā kārtībā. Ja galalietotājs piegādātāja noteiktajā kārtībā un termiņā neiesniedz piegādātājam informāciju par faktiski saņemto dabasgāzi, nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar piegādātāja veiktajiem aprēķiniem par galalietotājam piegādāto dabasgāzes apjomu periodā, par kuru informācija nav saņemta.

13. Piegādātājs nodokli aprēķina reizi mēnesī, pamatojoties uz dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoru un galalietotāju sniegto informāciju par kopējo saņemto dabasgāzes apjomu, kā arī dabasgāzes apjomu sadalījumā pa šo noteikumu 3.punktā minētajiem izmantošanas mērķiem.

14. Ja galalietotājs neizmanto dabasgāzi šo noteikumu 3.punktā minētajiem mērķiem vai arī piegādātāja noteiktajā termiņā nav iesniedzis šo noteikumu 11.punktā norādīto informāciju par dabasgāzes apjomu, kas izmantots šo noteikumu 3.punktā minētajiem mērķiem, piegādātājs nodokli aprēķina visam dabasgāzes apjomam, ko saņēmis galalietotājs laikposmā, par kuru informācija nav saņemta.

15. Ja galalietotājs nav nodrošinājis atsevišķu uzskaiti dabasgāzei sadalījumā pa šo noteikumu 3.punktā minētajiem mērķiem, kā arī ja šādu uzskaiti galalietotājs ir nodrošinājis, bet šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav paziņojis piegādātājam par izmantotās dabasgāzes apjomu sadalījumā pa konkrētajiem mērķiem, piegādātājs nodokli aprēķina visam dabasgāzes apjomam, ko saņēmis galalietotājs.

16. Piegādātājs galalietotājam izrakstītajā rēķinā par taksācijas periodā piegādāto dabasgāzi informācijai atsevišķi norāda nodokļa apmēru atkarībā no dabasgāzes izmantošanas mērķa.

17. Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē neatbilstību starp galalietotāja paziņoto un faktisko dabasgāzes izlietojumu atbilstoši šo noteikumu 3.punkta nosacījumiem, par aprēķinātās nodokļa starpības samaksu ir atbildīgs galalietotājs.

18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumus Nr.577 "Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 103.nr.).

19. Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars