Saeimas 2011.gada 16.jūnija sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Sākam Saeimas 16.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemta vesela virkne iesniegumu ar lūgumu papildināt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ingunas Helmanes iecelšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz arī papildināt Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Rozes Paegles apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tās sadaļā „Prezidija ziņojumi” Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts kontroles likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz Saeimas Prezidiju izdarīt izmaiņas un iekļaut Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā komisijas sēdē izskatīto likumprojektu „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Nodokļu atbalsta pasākuma likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dolgopolova, Agešina, Artūra Rubika, Rodionova un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Augstā Saeima! Šodien ir iesniegti divi likumprojekti, kur paredzēts grozīt divus likumus.

Jāsaka, ka, iekams parādījās šis priekšlikums, pirms tam bija diezgan gara vēsture.

90.gadu sākumā denacionalizācijas procesā parādījās īpašnieku kopa, kas bija zemes īpašnieki, un daļa no viņiem saņēma mantojumā vai īpašumā zemes gabalus, uz kuriem bija uzbūvētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. 1995.gadā, uzsākot privatizācijas procesu, mājokļu privatizācijas procesu, sāka veidoties jauna īpašnieku kopa, un tie ir privatizēto dzīvokļu īpašnieki.

Taču šodien esošā likumdošana aizsargā tikai vienu no īpašnieku daļām, proti, zemes īpašniekus, jo likums paredz, ka zemes nomas piespiedu līgumos, ja netiek panākta vienošanās, ir noteikta zemes nomas maksa – 6 procenti no kadastrālās vērtības – plus zemes nomnieks maksā vēl arī zemes nodokli, kura likme ir pusotra procenta apmērā.

Godīgi sakot, gan šinī likumprojektā, gan nākamajā loģika un jēga ir izlīdzināt attiecības starp divām īpašnieku kopām, jo citādāk iznāk tā, ka ekonomiskās krīzes un maksātspējas samazināšanas laikā vieni ir nostādīti diezgan smagā situācijā. Šis palīdz panākt zemes nomas noslēgšanu, tikai pusēm vienojoties, un strīdus šinī gadījumā risina nevis likums, bet tiesa, kas balstās uz likuma normām un prasībām.

Es aicinu atbalstīt šos piedāvātos grozījumus šinī likumā un arī nākamo likumprojektu, jo tas aizstāv daudzu tūkstošu cilvēku intereses, kuri ir nonākuši diezgan grūtā ekonomiskā situācijā.

Paldies.

À propos, budžetu tas neietekmē ne pozitīvi, ne negatīvi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai... (No zāles dep. E.Smiltēns: „Ir! Ir iebildumi!”) Ir iebildumi? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „„Vienotība” – liekuļi! Divkoši!”) Deputātiem ir iebildumi, tātad ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dolgopolova, Agešina, Rubika, Radionova un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 6, atturas – 28. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dolgopolova, Agešina, Klementjeva, Zujeva, Pimenova un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dolgopolova, Agešina, Klementjeva, Zujeva, Pimenova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 5, atturas – 31. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Laizānes, Parādnieka, Gaida Bērziņa un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu „Tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas finansēšanas un aģitācijas pirms tām likums”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Dzintars Rasnačs pieteicies runāt „par”.

Dz.Rasnačs (VL – TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi, vēlreiz!

1994.gadā stājās spēkā 5.Saeimas pieņemtais likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Šis likums darbojas jau 17.gadu, un šā likuma darbības laikā, protams, tajā ir veikti vairāki uzlabojumi, precizējumi, taču nav veikts pats galvenais darbs, par ko vairākkārt ir arī publiski minējis mūsu Valsts prezidents Valdis Zatlers, tas ir, nav reglamentēta kārtība, kādā tiek finansēta šī procedūra, sākot jau ar notariāli apstiprināto parakstu vākšanu, turpinot ar vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu un noslēdzot ar trešo posmu – referendumu. Līdz ar to, nepastāvot šai reglamentācijai, pastāv visai reāla iespēja, ka kāds negausis no austrumu kaimiņvalsts... Kā zināms, viņi ir izpletušies gan Viduseiropā, gan arī Baltijas valstīs kā īpašnieki dažādos plašsaziņas līdzekļos, viņi laužas iekšā arī tranzītuzņēmumos, un viņiem ir ģeopolitiska interese Latvijā nostiprināties arvien vairāk, un, protams, nav izslēgts, ka šī ģeopolitiskā interese tiek realizēta arī caur tautas nobalsošanu. Līdz ar to, protams, šī reglamentācija... šī reglamentācija ir kā obligāts pavadošs likums; tāpat kā vēlēšanu likumam ir obligāts pavadošs likums par aģitācijas kārtību, tā arī šeit, runājot par tautas nobalsošanu, vajadzētu šo kārtību ieviest. Līdz ar to nacionālās apvienības vārdā es aicinu šo likumprojektu atbalstīt, un tad arī kolēģiem no „Saskaņas Centra”, kuri šausmīgi norūpējušies par finansēšanas kārtību, būs iespēja iesniegt savus priekšlikumus un nākotnē apmaksāt vismaz to, ko dara viņu „bruņinieki” Osipovs un Lindermans.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti lūdz balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Rasnača, Laizānes, Parādnieka, Gaida Bērziņa un Dombravas iesniegto likumprojektu „Tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas finansēšanas un aģitācijas pirms tām likums” nodotu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 24, atturas – 49. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Dombravas, Laizānes, Parādnieka un Rasnača iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Nacionālā apvienība šobrīd jau papildinātā veidā... atkārtoti liek priekšā jūsu balsojumam likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Var jau būt, ka iepriekšējā reizē varēja domāt, ka mēs šādā veidā cenšamies kaut kā reglamentēt un atvieglot referendumu, ko bija ierosinājusi nacionālā apvienība. Šobrīd nacionālā apvienība vairs neplāno tuvākajā laikā rosināt referendumus. Mēs domājam, ka ir ļoti svarīgi sakārtot sistēmu.

Un sistēmai vajadzētu virzīties uz Šveices modeli, proti, ka nozīmīgākos jautājumus tauta izskata referendumā, un faktiski tā ir pilnīgi normāla sistēma. Taču, lai šie referendumi nenotiktu pārlieku bieži, kas varētu radīt ļoti lielas izmaksas... un arī šobrīd mēs redzam, ka vairākas iniciatīvas ir dažādās stadijās, tāpēc mūsu ierosinājums ir reglamentēt to, ka šīs tautas nobalsošanas notiek divas reizes kalendārā gada laikā, turklāt, ja tas ir iespējams, apvienojot tās ar kādām no vēlēšanām tajā gadā, kad tās notiek. Līdz ar to būtu iespējams daudz precīzāk plānot finansējumu šo referendumu norisei, un arī, teiksim, šiem referendumiem būtu lielākas iespējas, ka tomēr sabiedrība iet un vēlas izteikties par visiem šiem jautājumiem.

Otra lieta, ko mēs esam ierosinājuši, ir tomēr plašāk izmantot mūsdienu elektroniskās iespējas, jo nevajadzētu būt tā, ka referendumu iniciēšana lielā mērā ir apgrūtināta un ka arī parakstīšanās ir apgrūtināta gluži ar tehniskiem ierobežojumiem – gan finansiāliem, gan tehniskiem. Līdz ar to mēs rosinām: ja tomēr ir 100 balsstiesīgu pilsoņu iesniegts likumprojekts Centrālajai vēlēšanu komisijai, tad tālākā parakstu vākšana ir iespējama ne tikai notariāli, bet arī elektroniskā formā, tātad sekojot līdzi mūsdienu aktivitātēm.

Godājamie deputāti! Protams, ka referenduma rosināšana lielā mērā ir opozīcijas funkcija, jo pozīcijai ir iespējams savas idejas īstenot citādā veidā, virzot un panākot apstiprinājumu Saeimā un arī valdībā. Taču šobrīd, es domāju, mēs neviens nezinām, kurš no mums nākotnē nākamās Saeimas sastāvā būs pozīcijā un kurš – opozīcijā. Tāpēc aicinu domāt no šā viedokļa.

Un es domāju, ka Latvijas valstī lielāka sabiedrības aktivitāte un lielāka sabiedrības līdzdalība nāks tikai un vienīgi par labu. Tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt mūsu ierosinātos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cilinska, Dombravas, Laizānes, Parādnieka un Rasnača iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 49, atturas – 22. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu ”Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu ”Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl veselu virkni lūgumu izdarīt izmaiņas tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļautu deputātu sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 30, atturas – 5. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā iekļautu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 33, atturas – 4. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā deputātu sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā iekļautu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 32, atturas – 3. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā deputātu izstrādāto likumprojektu ”Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā iekļautu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 25, atturas – 2. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā deputātu izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā iekļautu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 27, atturas – 4. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad turpināsim izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par likumprojektu nodošanu komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Viņķeles, Zaķa, Loskutova un Lejiņa izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Labdien! Es, ja man tiks atļauts, runāšu par 13. un 14.likumprojektu, kas savstarpēji ir saistīti, proti, par grozījumiem Krimināllikumā un par grozījumiem Kriminālprocesa likumā.

Šie grozījumi ir saistīti ar vienas tiesiskas problēmas atrisināšanu, par kuru tika runāts jau ļoti sen un kura būtiski mazinātu iespēju izmantot prettiesiski iegūtus līdzekļus, proti, ar legālās prezumpcijas principa ieviešanu krimināltiesības un attiecīgi kriminālprocesuālajās tiesībās.

Priekšlikuma būtība attiecībā uz grozījumiem Krimināllikumā ir noteikt kriminālatbildību par tādu finanšu līdzekļu vai citas mantas, kuras izcelsmes vai piederības likumību persona bez dibināta iemesla nespēj vai atsakās pamatot, izmantošanu, uzkrāšanu vai glabāšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā.

Tāpat ir piedāvāts izslēgt no Krimināllikuma 219.panta trešo daļu un papildināt likumu ar jaunu pantu, kura nosaukums „Finanšu līdzekļu un citas mantas izcelsmes avotu neuzrādīšana”.

Es atkārtošos. Šādi grozījumi ir būtiski, lai mazinātu iespēju izmantot tā saukto pelēko naudu vai melno naudu – tātad naudu, kas iegūta pilnīgi pretēji likumam vai iegūta varbūt arī likumīgā veidā, bet nemaksājot par to nodokļus.

Un attiecīgi arī nepieciešams izdarīt grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai nostiprinātu legālās prezumpcijas principu, lai nostiprinātu personas pienākumu pierādīt savu finanšu līdzekļu un citas mantas izcelsmes likumīgo raksturu.

Es ierosinu šos abus likumprojektus nodot Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputāti piekrīt, ka deputātu sagatavotais likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Viņķeles, Zaķa, Loskutova un Lejiņa sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt... Nav neviens. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Viņķeles, Zaķa, Loskutova un Lejiņa sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šobrīd Saeimas kārtības rullis paredz nesamērīgi daudz aizklātu balsojumu par valsts amatpersonām, ko mēs, deputāti, esam nereti izmantojuši, lai slēptu savus balsojumus un – galvenais – arī to motīvus. Līdzšinējā bēdīgā pieredze, ka deputātu vārdi atšķīrās no darbiem (kā tas ir bijis, piemēram, balsojot par Māra Vīganta, par Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā, gan arī balsojot par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti), ir ne vien mazinājusi sabiedrības uzticību mums, Saeimai, un politiķiem, bet arī radījusi grūtības nozīmīgiem amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Cienījami profesionāļi atsakās no amata, jo viņi nevēlas iziet šo necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā.

Un tādēļ šie izstrādātie grozījumi paredz, ka Saeimai būs atklāti jāievēlē visas amatpersonas, tostarp tiesībsargs, valsts kontrolieris, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs. Mēs, „Vienotības” deputāti, rosinām saglabāt aizklātu balsojumu tikai Satversmē paredzētajai Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanas procedūrai, kā arī ievēlot Saeimas Prezidija locekļus.

Kolēģi! Šis ir jautājums par uzticību Saeimai, un es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Andris Šķēle ir pieteicies runāt „pret”.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu motivēt, kāpēc es balsošu „pret”, un jaunajam kolēģim, gados jaunajam kolēģim Smiltēna kungam vēl vienu niansi norādīt, kas ir svarīga un ko jūs aizmirstat, šo likumprojektu Saeimai priekšā ceļot.

Šeit nav runa tik daudz par deputātiem; aizklāti balsojumi attiecībā uz tiesnešiem, prokuroriem un citām tiesībsargājošo institūciju amatpersonām ir vispirmām kārtām domāti ne jau deputātu pēc, bet tādēļ, lai tās personas, taisot lēmumus, nekad nenonāktu kārdinājumā zināt, kas „par” tām balsoja un kas balsoja „pret”. Tā galvenā lieta ir ne jau aizsargāt deputātu. Deputāts var paskaidrot savu viedokli, nākot šeit, tribīnē, – kā jūs savu pozīciju, tā es savējo. Mums ir katram sava skaidra, precīza pozīcija. Runa ir par tām personām, kuras ieceļ amatā un kurām radīsies agri vai vēlu, iespējams, situācijas, kad būs jālemj par personām, kuras ir „par” tām balsojušas vai balsojumā atturējušās, vai balsojušas „pret”. Tā doma ir pasargāt tās, lai tām nekad nebūtu šāda interešu konflikta. Tāda ir būtība. Un daudz dīvaināk man šķiet... Kāpēc nevarētu balsot par Saeimas Prezidiju atklāti? Tur nu gan nav nekāda interešu konflikta un tur nebūtu ko slēpties, jo te mēs esam visi 100 kolēģi un mēs uzticamies Saeimas Prezidijam, to ievēlot. Kādēļ tad tur ir jābalso slepeni? Taisni par Saeimas Prezidiju varētu balsot atklāti! Bet, par tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem domājot, nākotnē ir svarīgi par viņiem balsot aizklāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Smiltēna, Viņķeles, Zaķa, Loskutova un Lejiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Bērziņa, Laizānes, Parādnieka un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Ilma Čepāne pieteikusies runāt „pret”.

Čepānes kundze, jums vārds, lai runātu „pret” grozījumiem Saeimas kārtības rullī. (No zāles: „Kurš viņas vietā nospieda pogu?”)

Čepānes kundze, jūs atsakāties no vārda?

Runāt „par” pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL – TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Laikrakstos, internetā un radio mēs nepārtraukti saņemam pārmetumus par to, ka balsojumos esam atturējušies. Vēlētāji nekādi nevar saprast, par ko deputāts saņem algu, ja viņš spiež pogu „atturas”. Protams, deputātam pašam ir skaidri saprotams, ka balsojums „atturas” ir tā sauktais pasīvais „pret” balsojums. Skaidrs. Taču vēlētājiem tas nav izskaidrojams un nav saprotams. Tikko kolēģis no „Par Labu Latviju” Andris Šķēle minēja šādus vārdus: „Mums katram ir sava skaidra, precīza pozīcija.” Tie ir deputāta vārdi: „Mums katram ir sava skaidra, precīza pozīcija.”

Tad jautājums: vai šī skaidrā pozīcija parādās dzeltenajā pogā ar nosaukumu „atturas”? Ja kāds deputāts neorientējas konkrētajā jautājumā, tad viņš var nepiedalīties balsojumā, līdz ar to vēlētājiem apliecinot, ka viņš neorientējas šajā jautājumā vai arī nav pietiekami informēts, bet, ja deputāts, slēpdamies aiz vīģes lapas (Demonstrē pārējiem vīģes lapu. Zālē smiekli, starpsaucieni, aplausi.)... Šī vīģes lapa ir balsojums „atturas”.

Kolēģi! Es jums minēšu vienu statistiku no frakcijas „Par Labu Latviju” balsojumiem pavasara sesijā. Pavasara sesijas statistika ir šāda: 8 deputāti, 21 balsojums. Kopā 168 balsojumi, no tiem 23 – „par”, 39 – „pret”, 62 – „atturas”, 39 – „nebalso”. Tātad tikai 62 balsojumos ir pateikta skaidra attieksme „par” vai „pret”!

Es negribu nekādā ziņā aizskart kolēģus no konkrētās frakcijas, bet es vienkārši paņēmu šos skaitļus piemēra pēc. Es aicinu jūs savos balsojumos turpmāk ievērot šo principu: „Mums katram ir sava skaidra, precīza pozīcija!”

Paldies. Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es nebūtu runājusi, ja te ar tādām vīģes lapām nestāvētu priekšā, jo, manuprāt, patiešām šī vīģes lapa ir jānoņem pašam Rasnača kungam (Zālē smiekli, aplausi.)... no acīm.

Es saprotu, ka patlaban ir priekšvēlēšanu laiks un ka populisms sit augstu vilni, tāpēc es vakar, ņemot vērā šo priekšlikumu, izpētīju, kas notiek mūsu kaimiņvalstīs. Proti, es paskatījos Lietuvas... iepazinos ar Lietuvas Republikas Seima statūtu 119.panta pirmo daļu „Jautājumu likšana uz balsošanu”. Proti, arī tur ir visi šie „par”, „pret” un „atturas”. Tālāk es paskatījos Igaunijas Rīgikogu procesuālās kārtības un iekšējo noteikumu akta 86.paragrāfa otro daļu. Līdzīga situācija!

Treškārt, es sazinājos ar ārvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām – gan pati, gan ar savas palīdzes starpniecību; proti, es noskaidroju, ka Polijā, Somijā, Vācijā un Čehijā ir tāda pati balsošana kā pie mums. Turklāt es noskaidroju, sazinoties ar Kalnietes kundzi Eiropas Parlamentā, ka arī Eiropas Parlamentā ir tieši tāda pati procedūra – „par”, „pret” un „atturas”. Līdzīga procedūra ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Protams, ir arī institūcijas, kur šāda iespēja nav pieļaujama. Proti, es desmit gadus nostrādāju Satversmes tiesā. Satversmes tiesā tiesnesis var balsot tikai „par” vai tikai „pret”; proti, gadījumā, ja tiesnesis balso pret kāda nolēmuma pieņemšanu, tātad sprieduma pieņemšanu, un nepiekrīt vairākumam, tad tiesnesim ir jāraksta savas atsevišķās domas.

Es saprotu, ka sabiedrībā ir ļoti populārs viedoklis, ko tikko minēja Rasnača kungs, taču nevajadzētu maldināt sabiedrību, jo faktiski tas „pret”... tas „atturas”, Rasnača kungs, ir pilnīgi tas pats, kas „pret”. Pilnīgi tas pats! Iespējams, ka deputāts vienkārši... tas gan nav varbūt pieļaujams, bet var būt tā, ka ir viņam tāda situācija, ka viņš nav iepazinies ar konkrēto jautājumu un nevar skaidri un gaiši pateikt „par”. Tas ir tas pats „pret”!

Jūs aizmirsāt vēl vienu lietu, kas šeit notiek. Tātad ir „par”, „pret”, „atturas”, „nebalso”; citreiz varbūt speciāli nebalso, citreiz varbūt deputātam ir arī kāds iemesls, ka viņš nevar būt klāt. Bet šeit ir vēl viena situācija: mazāk dūšīgie deputāti izņem ārā karti un ir balti un pūkaini konkrētā jautājuma risināšanā. Tādā gadījumā runāsim patiesu valodu un nestāstīsim... nemaldināsim cilvēkus! Es faktiski... šodien noteikti no iedzīvotāju vairākuma puses izpelnīšos mīnusus, jo cilvēki patiešām uzskata: kas tad tie deputāti? Rasnača kungs te, jurists būdams, populistiski runāja, ka nav spējīgi noorientēties – „par” vai „pret”... kas viņš īsti ir. Tagad būs tūlīt likums „Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz kriminālatbildību par politisko ziedojumu nelikumīgu ziedošanu. Šeit bija situācija, ka bija ļoti skaidra bilde, kuri bija „par”. Viens bija „pret”, visu cieņu Līdakas kungam! Visi pārējie atturējās. Tas bija pilnīgi tas pats... pilnīgi tas pats, kas „pret”.

Pie tam es runāju ar Kusiņa kungu. Viņš teica, ka Norvēģijā esot īpaša kārtība un ka patiešām var būt, ka ir tāda situācija, ka šos „atturas” neskaita. Par to mēs varam diskutēt.

Bet es šodien aicinu balsošanu uzticēt tiem nākamajiem jaunajiem „kumeļiem”, kas tiks Saeimā, un arī tiem vecajiem, kas tiks. Lai tad viņi paši izspriež, kā viņi šeit strādās!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Rasnača, Bērziņa, Laizānes, Parādnieka un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 65, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi, pēc piecām minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Pulcēsimies uz Juridiskās komisijas sēdi Juridiskās komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Aleksandrs Jakimovs, Jānis Klaužs, Māris Kučinskis, Klāvs Olšteins, Jānis Reirs un Uģis Rotbergs... Ir uz vietas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs ieņemt vietas. Varbūt var lūgt vēlreiz zvanu, lai atgādinātu deputātiem, ka sēde sākas?

Tā, paldies!

Tātad turpināsim Saeimas 16.jūnija sēdi.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Cilinska, Dombravas, Parādnieka un Gaida Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kārtējo reizi tiek piedāvāts grozīt Imigrācijas likumu. Un kārtējo reizi tiek runāts par to, vai ir iespējams ārzemniekiem iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.

Es vēlos atgādināt, ka jebkurš ārzemnieks neatkarīgi no tā, no kuras valsts viņš nāk, ir tiesīgs šeit to iegādāties. Jautājums ir tikai par to, ka, ja viņš ir iegādājies šo nekustamo īpašumu, kādā veidā viņš ir tiesīgs apmeklēt Latviju.

Un jāsaka, ka pirms vairāk nekā gada, kad bija lielas diskusijas konkrēti par šo normu, ka investori saņem uzturēšanās atļauju Latvijā, ja viņi investē konkrētu naudas summu, proti, 100 tūkstošus latu nekustamajā īpašumā Rīgā un 50 tūkstošus latu – citos Latvijas attālākos reģionos, daudzi teica, ka nekādu investīciju Latvijā jau nebūs, ka tas ir pilnīgi bezjēdzīgi. Un jau pagājušā gada septembrī, pēc tam, kad jūlijā... Ir jāsaprot tas, ka jūlijs un augusts ir tādi atvaļinājumu mēneši, bet jau septembrī teica: „Redziet, nav nekāda efekta!” Tagad, apmēram pirms nedēļas, es skatījos Latvijas ziņu pārraidi „Panorāma”, kurā informēja par pēdējiem datiem attiecībā uz investīcijām, kuras ir saistītas ar konkrēto likuma grozījumu, tātad saistībā ar uzturēšanās atļaujām investoriem, kuri investē šos līdzekļus Latvijas ekonomikā.

Cik tad lielas vai mazas ir šīs investīcijas? Tas, ko teica „Panorāma”: kopš 1.jūlija ir pagājis... apritējis nepilns gads, un Latvijas ekonomikā ir investēti jau 55 miljoni latu. Tas ir principā vairāk nekā 110 miljonu dolāru. Bez jebkādas reklāmas, bez jebkādas aģitācijas notiek reālas investīcijas!

Tas, ko mēs esam piedzīvojuši un redzam, ir fakts, ka šīs investīcijas ļoti daudziem cilvēkiem, kas ir kļuvuši par banku upuriem, ņemot kredītus, pērkot nekustamos īpašumus, ir ļāvušas izdzīvot, viņi spēj kaut kādā veidā tikt vaļā no šiem īpašumiem, atdot bankai kredītu un noteikti arī nepalikt uz ielas par bomžiem, jo vēl kaut kur dzīvot viņiem bija iespēja palikusi.

Otra lieta. Tas, ko šis konkrētais likuma grozījums ir devis, ir iespēja arī attīstīties būvniecības sektoram. Jā, varbūt Jūrmala ļoti bieži tiek minēta, ka tur, redziet, cilvēki dzīvo labāk nekā citur, lai gan jāsaka, ka nav svarīgi, kur notiek būvniecība, – Jūrmalā, Rīgā, Ludzā vai Rēzeknē... Jebkura būvniecība, kas notiek Latvijā, rada darba vietas Latvijā. Būvniekiem nav jābrauc projām. Jā, Jūrmalā notiek tagad būvniecība daudzos objektos. Jā, notiek būvniecība daudzos objektos arī Rīgā. Mēs arī zinām, ka būvniecība ir tā, kas rada pievienoto vērtību ar darba vietām, ar nomaksātiem nodokļiem. Tagad, kad ir investēti vairāk nekā 55 miljoni latu Latvijas ekonomikā, mēs teiksim – mums to nevajag!

Godājamie kolēģi! To vēl varēja apstrīdēt pirms gada, bet šodien, tad, kad mēs redzam, ka reāli ienāk investīcijas, ka cilvēkiem tā vietā, lai brauktu projām uz Lielbritāniju vai kaut kur citur, ir iespēja palikt Latvijā, tad, man šķiet, būtu vairāk nekā bezatbildīgi kaut kādā veidā grozīt šo likuma normu.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas fakts, ka 55 miljonu latu apmērā reģistrētās investīcijas ir ienākušas pirmajā gadā, nozīmē to, ka nākamo gadu laikā investīcijas ienāks vēl vairāk.

Mēs tagad dzirdam, kādā veidā... Runājot par demogrāfiju, arī eksperti demogrāfi saka, ka pēc pieciem gadiem mums nāksies ievest cilvēkus Latvijā, jo daudzi būs aizbraukuši.

Godājamie kolēģi! Nu tad izdarīsim izvēli – vai nu mēs ļausim brīvi cilvēkiem braukt projām, vai tomēr daļai dosim iespēju palikt šeit uz vietas un strādāt tātad gan būvniecības sektorā, gan arī, iespējams, pārdot kādu īpašumu, kurš ir apķīlāts bankā un kuru banka vēlas atņemt!

Es uzskatu, ka šī norma sevi ir attaisnojusi. Labāk tā vietā, lai cīnītos ar imigrantiem, kas iebrauc no Āfrikas valstīm, no Lībijas un citurienes, kā tas ir Itālijā un Spānijā, kuras nezina, ko ar to darīt, – labāk ļausim turīgiem cilvēkiem tiešām investēt Latvijas ekonomikā! Un jaunā norma, ko mēs esam nesen vēl grozījuši... Mēs esam paplašinājuši iespēju investēt – ne tikai nekustamajā īpašumā investēt, bet arī jebkuros uzņēmumos investēt kapitālā, un tā nauda viennozīmīgi paliks Latvijas ekonomikā.

Godājamie kolēģi! 55 miljoni – dzīvās investīcijas, kas jau fiziski ir ienākušas. Es domāju, ka daudzi simti miljonu varēs ienākt nākamo gadu laikā, un es uzskatu, ka šodien ir jāsaglabā tā norma, kas ir. Līdz ar to es aicinu balsot „pret” priekšlikumu, ko ir iesnieguši nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāti. (No zāles: „Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Raivis Dzintars ir pieteicies runāt „par”. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie latvieši un latviešu tautas draugi! Nacionālās apvienības deputātu priekšlikums tiesām paredz atcelt Imigrācijas likuma normu, kas nosaka, ka uzturēšanās atļaujas mēs piešķiram par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Es negribu atkārtot neskaitāmas reizes no šīs tribīnes jau paustos argumentus, jo par šo normu mēs esam jau debatējuši vairākkārt un arī balsojuši vairākkārt. Es domāju, ka visiem klātesošajiem ir zināms, ka šī norma pēc būtības izsaka to, vai mēs vēlamies paši veicināt to, lai šajā zemē vairāk mitinātos sveši cilvēki, bieži vien apšaubāmi, sveši cilvēki, vai mēs vēlamies veicināt to, lai Latvijas zemi, Latvijas īpašumus izpirktu svešinieki – pārsvarā ārzemnieki, pārsvarā cilvēki no Krievijas.

Iepriekšējā reizē, kad bija balsojums par līdzīgu priekšlikumu, pietrūka tika dažas balsis. Pozitīvam iznākumam pietrūka tikai dažas balsis – dažas balsis, kuras atdodot, mēs saviem pilsoņiem varētu lepni teikt: „Jā, ir tādi, kas ir gatavi pārdod savu pilsonību, ir tādi, kas ir gatavi pārdod arī savu morāli vai pārdot savas daudzās paaudzēs no senčiem mantotās mājas. Ir tādi! Taču viņi ir mazākumā – mazākumā gan Latvijas valstī, gan šajā Latvijas parlamentā.” Tikai dažas balsis, un tautas dižgars Ernests Brastiņš nebūs veltīgi mūs mudinājis trīs lietas turēt augstāk par visām citām – turēt Dievu, turēt savu ģimeni un turēt savu zemi. Tikai dažas balsis, un mēs, jau praktiski atlaistās Saeimas deputāti, tomēr būsim atsaukušies Andreja Eglīša reiz pravietiski teiktajiem vārdiem: „Turiet savu zemi ciet! / Zeme taisās projām iet, / Prom ar šūpuļiem un mājām, / Prom ar svešu ļaužu kājām.”

Vai šīs dažas balsis var mainīt Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Saeimu? Droši vien tik viegli nemainīs. Bet, iespējams, kaut ko tas mainīs pašos balsotājos. Varbūt ne vienmēr savas vainas dēļ, bet mēs esam zaudējuši Saeimas labo vārdu, mēs esam zaudējuši cilvēku mīlestību, ar ko tie bija gatavi aizstāvēt šo ēku barikāžu laikā, taču mēs esam saglabājuši pēdējo brīvību sevī – brīvību sev, saviem bērniem, saviem vecākiem pateikt vārdus: „Es savu zemi nepārdodu!”

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dzintara, Cilinska, Dombravas, Parādnieka un Gaida Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 31, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Laizānes, Dzintara, Kursītes–Pakules, Druvietes, Hiršas, Parādnieka un Bendrātes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Inese Laizāne ir pieteikusies runāt „par”.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atkal un joprojām par grozījumiem Darba likumā sakarā ar valodas diskrimināciju.

Es esmu par to, ka katram no mums ir jāzina vairākas valodas, jo katra valoda ir vērtība. Un nevis tāpēc – tikai tāpēc! –, lai apkalpotu ārzemju tūristus un veikalā prastu pārdot produktus, bet gan tāpēc, lai Šekspīru lasītu angliski, lai Puškinu, Čehovu, Ļermontovu, Bulgakovu, Pjatigorski lasītu krievu valodā. Bet es esmu pret to, ka Latvijas jaunietim ir jādodas darba meklējumos uz ārvalstīm. Un viens no iemesliem ir tāds, ka šeit viņam tiek nepamatoti prasītas svešvalodu zināšanas. Var jau argumentēt, ka ļaunais darba devējs vienmēr atradīs iemeslu, kāpēc to vai citu cilvēku nepieņemt darbā, bet, kolēģi, manuprāt, mēs nepieņemam likumus priekš ļaunajiem – mēs likumus pieņemam priekš savējiem, priekš mūsējiem, priekš mūsu tautas!

Kuri ir tie likumi, kurus šajā laikā, 10.Saeimas laikā, mēs esam pieņēmuši, lai teiktu sabiedrībai: „Brauciet mājās! Atgriezieties un nebrauciet prom!”? Droši vien tādu nebūs daudz. Un šis ir viens no tiem, kur mēs varam pieņemt grozījumus, lai uzrunātu sabiedrību.

Sociālo un darba lietu komisijā mēs konceptuāli atzinām, ka tā ir problēma, ja notiek šī diskriminācija. Vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka šo priekšlikumu iesnieguši gan nacionālās apvienības deputāti, gan „Vienotības” deputāti, un arī Latvijas Darba devēju konfederācija ir piekritusi tam, ka sludinājumos tiek aizliegts šis nepamatotais valodas prasījums.

Ir pirmsvēlēšanu laiks, bet nekārsim sev ordeņus, nespodrināsim spalvas! Vienosimies vienu likumprojektu nodot kompetentai komisijai, kompetentiem mūsu kolēģiem izskatīšanai, juridiskai izsijāšanai un tad pieņemsim vienu likumprojektu, kas patiešām būs ar pozitīvu vēstījumu mūsu sabiedrībai!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem nav iebildumu... Deputātiem tomēr ir iebildumi.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Laizānes, Dzintara, Kursītes-Pakules, Druvietes, Hiršas, Parādnieka un Bendrātes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 28, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Šim likumprojektam ir ļoti sena vēsture. Pirmkārt, pirmo reizi, proti, 2008.gada 8.maijā, līdzīgu likumprojektu, kas paredz kriminālatbildību, lai novērstu deputātu atkarību no nelikumīga finansējuma avotiem, iesniedza „Jaunais laiks”, taču 2008.gada 30.jūnijā Saeimas sēdē tas tika noraidīts.

Otrkārt, 2009.gada 15.jūnijā Ministru kabinets Saeimai iesniedza līdzīgu likumprojektu. Saeimas pirmajā sēdē tas tika nodots komisijai. 2009.gada 1.jūlijā tas tika skatīts Saeimas Juridiskajā komisijā. Komisija to atbalstīja, taču līdz Saeimas sēdei tas nenonāca, jo mums nezināmu iemeslu dēļ tālaika Juridiskās komisijas priekšsēdētāja izskatīšanai Saeimas sēdē šo projektu nevirzīja.

Treškārt, „Vienotības” frakcija, precizējot projektā paredzētās sankcijas, iesniedza šo projektu atkārtoti. Saeimas šā gada 31.marta sēdē šis projekts netika atbalstīts un netika nodots komisijai.

Un ceturtkārt. Šodien Saeimai ir jālemj par Valsts prezidenta iniciatīvu. Es ceru, ka jūs visi esat iepazinušies ar Valsts prezidenta teikto šā likumprojekta anotācijā. Un es gribu atgādināt šeit dažas lietas.

Pirmkārt. Valsts prezidents pilnīgi pamatoti norāda, ka spēkā esošajās tiesību normās par partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem īpaši netiek izdalīta atbildība par partiju vai to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpšanu, izlietojot finanšu līdzekļus lielos apmēros. Es uzsveru – lielos apmēros. Kā mēs zinām, šeit pastāv administratīvā atbildība, bet, manuprāt, administratīvā atbildība nav pietiekami efektīva šajā jomā.

Otrkārt. Es varu piekrist Valsts prezidentam, ka pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs un partiju finansēšanas kultūra Latvijas politiskajā vidē un regulējuma nepilnības šobrīd pieļauj iespēju veikt būtiskus partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumus un nesaņemt par to adekvātus sodus.

Un treškārt. Partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumi var pārsniegt vairākus tūkstošus latu, bet personas atbildība ir ierobežota vien ar 500 latiem. Šāda neadekvāta sodu sistēma rada vien simboliskas atbildības iespaidu.

Es jau vairākkārt esmu runājusi no šīs tribīnes un aicinājusi jūs atbalstīt šo likumprojektu un arī šodien to daru. Proti, aicinu nodot šo likumprojektu Saeimas Juridiskajai komisijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu mēs nododam Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Lolita Čigāne ir pieteikusies runāt „par”.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz apmaksātas politiskās reklāmas aizliegumu 30 dienas pirms vēlēšanām. Politiskā reklāma, apmaksāta politiskā reklāma, ir aizliegta tādās valstīs kā Vācija, Zviedrija, Lielbritānija, Francija, Čehija un daudzās citās valstīs, kas rūpējas par savas demokrātijas veselību, ja tā varētu teikt.

Piemēram, Vācijā ir ļoti normāli, ka vienas lielas politiskās partijas vadītājs pavada 10 stundas ielās, runājoties ar vēlētājiem un dalot savas partijas bukletus. Vācijā politisko partiju vadītājiem nav iespējas izveidot spilgtu, ietekmīgu, emocionāli cilvēkus manipulējošu politisku reklāmu. Viņiem ir jāiet ielās, jārunā ar cilvēkiem, jādala bukleti.

Šādus ierosinājumus par apmaksātas politiskās reklāmas ierobežošanu un pat aizliegšanu 30 dienas pirms vēlēšanām „Vienotību” veidojošās partijas Saeimā ir iesniegušas vairākkārt, tajā skaitā divas reizes 2010.gadā.

Kolēģi! Pirms nedēļas mēs diskutējām par to, ka mums vajadzētu ierobežot politisko reklāmu, iespējams, uz vienu stundu televīzijās un uz divām stundām – radio. Tieši tāpēc, lai mazinātu lielas naudas ietekmi uz Saeimu, uz valdību, uz Saeimas un valdības darbu. Toreiz šī iniciatīva atbalstu neguva, bet es šoreiz ceru, ka tomēr, kolēģi, jūs balsosiet „par” to, lai šo ierosinājumu nodotu komisijām, jo ir neapšaubāmi un skaidri redzams, ka naudas ietekme uz politisko procesu mums ir jāmazina, un viens ļoti efektīvs veids, kā to darīt, ir samazināt politiskās reklāmas apjomu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Ainārs Šlesers ir pieteicies runāt „pret”. Lūdzu!

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Šajā priekšvēlēšanu laikā ir jāizmanto iespēja runāt no šīs Saeimas tribīnes, lai... Jā, jo te nav jāmaksā. Ir iespēja uzrunāt ne tikai deputātus, bet arī radioklausītājus. Iespējams, parādīs arī Latvijas televīzija vai kāds cits ziņu kanāls. Trīsdesmit dienas pirms vēlēšanām aizliegsim politisko reklāmu. Ja mēs sakām „a”, tad mēs sakām arī „b”. Ja mēs gribam aizliegt iespēju ietekmēt vēlētājus ar politisko reklāmu, tad runāsim par visu spektru, kādā veidā tie vēlētāji tiek ietekmēti! Un viens no lielākajiem ietekmes faktoriem ir saistīts ar administratīvo resursu. Tad jautājums ir tāds – ko darīs valdība 30 dienas pirms vēlēšanām? Tātad opozīcijā strādājošajiem būs tiesības tikties ar vēlētājiem uz ielām, braukt kaut kur, kādos klubos aicināt iedzīvotājus, turpretī, piemēram, varas pārstāvji varēs brīvi stāstīt, kā valdība strādā, kā pieņem lēmumus, virzīt uz priekšu likumprojektus, balsot par tiem, debatēt un tā tālāk. Tad rodas jautājums: par kādu reklāmas ierobežošanu mēs runājam – par tiem rullīšiem, par kuriem ir jāmaksā milzīga nauda, vai par to, ka premjers brīvi var iet un debatēt par lietām tiešraidē, jo premjeram tādas iespējas ir?

Tas pats ir arī ministriem. Šoreiz es šo jautājumu gribu skatīties, norobežojoties no tā, kura partija ir pozīcijā vai opozīcijā. Es gribu godīgi skatīties uz lietām. Un, ja 30 dienu laikā pirms vēlēšanām mēs diemžēl noņemam iespēju opozīcijas partijām kaut kā par sevi atgādināt kaut vai ar to pašu dārgo reklāmu, kas ir ārkārtīgi dārga, tad – runāsim atklāti! – aizliegsim arī administratīvā resursa izmantošanu. Tad varbūt uz 30 dienām vajag apstādināt Saeimas un valdības darbu, lai cilvēki izbrauc ārpus valsts, kā teica jaunievēlētais prezidents, varbūt uz Antarktīdu vai kaut kur citur, lai te vispār neviens neietekmētu procesu, un tad atbrauksim pēc vēlēšanām, lai uzzinātu, ko tad īsti vēlētājs ir izvēlējies.

Tā ka, godājamie kolēģi, ja mēs runājam par to, kādā veidā ir jāietekmē vai nav jāietekmē vēlētājs, tad šīs 30 dienas nekādā gadījumā nebūtu jāattiecina tikai un vienīgi uz tīro reklāmu. Tās būtu jāattiecina uz jebkādu publicitāti neatkarīgi no tā, vai politiķis ir pozīcijā vai opozīcijā. Ja tiem, kuri ir pie varas, ir tāda vēlme – izmantot varas resursu un opozīciju pastumt malā, lai tai nebūtu iespējas vispār kaut kādā veidā par sevi atgādināt –, tad arī sauksim šīs lietas īstajos vārdos!

Un, ja mēs runājam šajā gadījumā arī par Valsts prezidentu, kurš nāk klajā ar iniciatīvu... Noteikti nodoms ir ļoti labs, bet ir jāapzinās viena lieta: šodien, šajā priekšvēlēšanu laikā, kad ir atlikuši burtiski vairs tikai pāris mēneši, kaut kādā veidā mainīt spēles noteikumus pilnībā – nu, tas arī ir sava veida populisms, kas vieniem ir izdevīgs, bet otriem – nav.

Un tieši tāpēc es šodien apzinos, ka vairākums balsos „par”, jo šodien Saeima ir gatava balsot par jebko, ja pie Saeimas durvīm stāvēs kāds vēlētājs un teiks: „Šis priekšlikums ir ļoti svarīgs!” Nāciet, godājamie radioklausītāji, pie Saeimas, tad jebkurš jūsu priekšlikums Saeimā tagad, līdz vēlēšanām, tiks atbalstīts, ticiet man! Jo tā sajūta un optimisms, kas valda šeit... Principā ikviens priekšlikums šodien ir labs, ja kāds vēlētājs nāk klajā ar šādu iniciatīvu, bet ir jāapzinās, ka realitāte būs pēc vēlēšanām. Vai tas viss, kas ir sasolīts, tiks pildīts?

Un tieši tāpēc šodien es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet, ja mēs gribam tiešām runāt par vienādiem spēles noteikumiem, tad vajag runāt par to, ka uz nākamajām, jau kārtējām, vēlēšanām mēs tiešām varētu runāt gan par reklāmas ierobežošanu, gan par administratīvā resursa izmantošanas ierobežošanu.

Tā kā es apzinos, ka vairākums nobalsos „par”, tad es šodien, neskatoties uz to, ka palikšu mazākumā ar savu milzīgo ietekmi, tomēr esmu gatavs vienkārši pateikt savu viedokli, to, ko es domāju, un nobalsot „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Tātad lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” tiktu nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 3, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Loskutovs. Lūdzu!

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” jums un man tiek piedāvāts Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu paketē, aicinot precizēt un papildināt tās prasības, kas tiek izvirzītas kandidātiem uz KNAB priekšnieka amatu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tika veidots, lai veiktu maksimāli plašu pretdarbību korupcijai, sākot ar korupcijas apkarošanu, sākot ar operatīvo darbību, izmeklēšanas darbību, politisko partiju kontroli, interešu konflikta novēršanas likuma ievērošanas kontroli un sabiedrības izglītošanu. Tas uzliek īpašus pienākumus tam cilvēkam, kas gatavs uzņemties šo nastu un šo izaicinājumu – vadīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Līdz ar to viennozīmīgi var piekrist Valsts prezidenta piedāvātajam – precizēt vienu no pamatprasībām kandidātam, nosakot, ka šādiem cilvēkiem jābūt ar labu reputāciju.

Nākamais priekšlikums, par kuru savulaik piedāvāja Saeimai diskutēt „Jaunā laika” frakcija, – precizēt prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju tam cilvēkam, kas pretendē uz KNAB vadītāja amatu.

Pašlaik likuma prasības ir noteiktas pārāk vispārīgas, sakot, ka jābūt augstākajai izglītībai un amatam atbilstošai darba pieredzei. Kas ir amatam atbilstoša darba pieredze? Tas ir pārāk staipīgs jēdziens un ļauj pietiekami lielu interpretācijas brīvību. Līdz ar to Valsts prezidents ierosina izteikt 4.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā: persona ieguvusi augstāko juridisko izglītību, uzkrājusi ne mazāk kā desmit gadu kopējo darba pieredzi juridiskajā specialitātē, no kuras vismaz divu gadu darba pieredzi – operatīvajā un izmeklēšanas darbā.

Vēl viena prasība, kas ir absolūti loģiska, – ka par pretendentu var būt persona, pret kuru nav uzsākta kriminālvajāšana. Šāda prasība izriet no KNAB priekšnieka lomas tiesiskuma nodrošināšanā, amatam nepieciešamās sabiedrības uzticēšanās un amata reputācijas. Jāievēro, ka KNAB likuma 5.panta astotajā daļā jau ir noteikts, ka biroja priekšnieks tiek atstādināts no amata pienākumu izpildes, ja pret viņu uzsākta kriminālvajāšana. Skaidrs, ka nedrīkst ļaut kandidēt cilvēkam, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana.

Un vēl viena ļoti svarīga prasība, kas saistīta ar nepieciešamību nodrošināt maksimālu politisku neitralitāti no KNAB priekšnieka puses, – ka pretendēt uz šo amatu nevar persona, kas iesaistījusies politiskā organizācijā, partijā vai politisko organizāciju vai partiju apvienībā. To savukārt pastiprina likumā noteiktā prasība, ka no KNAB priekšnieka amata atbrīvojama persona, kas iesaistījusies politiskajā partijā vai politisko organizāciju vai partiju apvienībā.

Līdz ar to, lai nebūtu pamata sabiedriskajā telpā diskutēt par politisko angažētību un lai nerastos situācijas, ka persona, var teikt, velti piesakās, mums pilnīgi skaidri jāieraksta likumā, ka kandidāts nevar būt persona, kas iesaistījusies politiskajā organizācijā (partijā) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts kontroles likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Brigmaņa, Andra Bērziņa, ievēlēta no Zemgales, Reinikas, Strazdiņa, Seržanta un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis. Lūdzu!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šis likums faktiski skatāms kopsakarībā ar nākamajiem, kas ir grozījumi Latvijas Republikas Satversmē un grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Un tātad šā likumprojekta būtība ir tāda, ka gan tautas nobalsošanā, gan arī vēlēšanās tas notiktu atklāti.

Nu, vispirms es gribu sākt ar procedūru, kādā veidā mēs šos likumus izskatām. Es domāju, ka nav pareizi likumus, kuri pēc savas būtības nav steidzami, iegrūst Saeimas sēdes sākumā tādā veidā, ka deputātiem vispār nav iespējams ar tiem iepazīties. Protams, Kārtības rullis to paredz, bet īsti korekta šāda rīcība nav.

Bet tagad par būtību. Protams, ir pilnīgi skaidrs, ka tāda situācija, kad tautas nobalsošana vai vēlēšanas notiek atklāti... tā nav nevienā pasaules valstī... nekur tā nav, un, protams, šāda ideja ir pilnībā absurda. Es nezinu, ko ar to ir vēlējusies panākt... pierādīt Zemnieku savienība, ZZS frakcija... Varbūt šeit ir bijis mērķis vienkārši novest ideju par atklātām vēlēšanām Saeimā, kur tā ideja ir visnotaļ normāla... novest šo ideju līdz absurdam, tādā veidā iesniedzot šādus projektus? Nu, var jau būt! Bet diez vai likumprojekta iesniegšana ir mērķis, kā parādīt kādas idejas absurdumu, iesniedzot kaut ko vēl absurdāku...

Godīgi sakot, tas, kas šeit ir varbūt veicies ZZS frakcijai, kas ir izdevies, tas acīmredzot ir viņu ieguldījums kampaņā par Saeimas atlaišanu, jo, protams, Saeima, kurā visnotaļ nopietni apskata šāda tipa likumprojektus, pilnīgi loģiski, ir atsaucama un atlaižama. Par to nu lielas šaubas nevarētu būt! Un tātad noteikti tas ir arī zināms ieguldījums no ZZS frakcijas puses.

Bet tagad nobeigumā varbūt iedomāsimies, kas notiktu tad, ja gadījumā šādi likumi tiktu pieņemti un Valsts prezidents tos neatmestu atpakaļ, ko, protams, darīs jebkāds Valsts prezidents, kurš šādus likumus saņemtu. Un es domāju, ka arī Andris Bērziņa kungs tos noteikti atmestu atpakaļ, jo nekas cits neatliktu. Bet tādā gadījumā es varu iedomāties, kādi vēlēšanu rezultāti, atklāti balsojot, varētu būt, pieņemsim, Ventspilī, kur Lemberga kunga cilvēki visnotaļ parūpētos, lai šie atklāto vēlēšanu rezultāti būtu ļoti skaisti. Vai varbūt, teiksim, Zilupē „Saskaņas Centra” valdīšanas gadījumā. Un ne jau velti „Saskaņas Centrs” vismaz balsojumā par tā iekļaušanu darba kārtībā visnotaļ to atbalstīja.

Bet es tiešām aicinu, kolēģi, beigt muļķoties, noraidīt šos likumprojektus un atlikušajā Saeimas darba laikā strādāt nopietni un iedzīvotāju interesēs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es runāšu droši vien vienā reizē par visiem šiem četriem likumprojektiem. Tie ir sagatavoti katrs atsevišķi, kā jūs redzat, un tie ir jums izdalīti. Vakar raidījumā „Kas notiek Latvijā?” pie Dombura es runāju par to pašu atklātības principu, kas mūsu valstī ir nepieciešams. Un, ja reiz mēs uz to ejam, tad nevar būt kaut kādu pusatklātību vai nepateiktu atklātību.

Tātad mēs runājam par to... Mēs dodam iespēju jums, deputātiem, izsvērt šo jautājumu, cik tālu mēs esam gatavi šajā lietā iet: vai mēs apstājamies pie viena no šiem likumprojektiem vai pie otra vai arī paliekam tikai pie mūsu kolēģu, „Vienotības” frakcijas, principa, ka ir tikai atsevišķa grupa, kurus mēs vēlam tātad atklāti, bet, lūk, Saeimas Prezidiju – ne, to mēs tomēr aizklāti vēlēsim. Spīkeru – jā, arī to mēs aizklāti ievēlēsim, prezidentu – arī to mēs aizklāti ievēlēsim. Un mēs aizklāti ievēlēsim pat Balsu skaitīšanas komisijas locekļus. Nu, tā ir tāda ļoti slepena mūsu Saeimas iekšējā darīšana, kur nevienam degunu iekšā nevajadzētu bāzt. Tā ka es domāju, kolēģi, ka šeit tas solījums, ko vakar es šajā raidījumā teicu, ir izpildīts. Jā, tāda prakse ir jauna. Vai tāda kaut kur ir, grūti pateikt. Droši vien nav. Bet nu acīmredzot mums ir vērts šīs lietas apsvērt. Ja mēs neesam gatavi iet šo pilno soli uz priekšu, tad nu... Tātad tā ir, kolēģi, jūsu izvēle. Mēs piedāvājam šo izvēli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Brigmaņa, Andra Bērziņa (ievēlēta no Zemgales), Reinikas, Strazdiņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 42, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Brigmaņa, Andra Bērziņa, Daces Reinikas, Strazdiņa un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Lolita Čigāne ir pieteikusies runāt „pret”.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamās kolēģes! Cienījamie kolēģi! Aizklātais balsojums parlamenta vēlēšanās ir starptautiski atzīts. Tas tiek praktizēts visās sevi cienošās demokrātijās.

Jau kopš Senās Grieķijas laikiem aizklātie balsojumi ir paredzēti, lai pasargātu vēlētājus no spiediena un iespējamas uzpirkšanas. Senajā Grieķijā... Senās Grieķijas politikas veidotāji bija pārliecināti, ka aizklātais balsojums ir ārkārtīgi būtisks, lai izvairītos no dažādiem politisko labumu meklētājiem, kā arī no izrēķināšanās ar vēlētājiem par to, kā viņi balso. Vai tiešām mēs gribam veikt šādu soli, kas atņemtu šo būtisko aizsardzību vēlētājam, lai kāds varētu uzzināt, kā vēlētājs balsoja, un ar viņu attiecīgi izrēķināties?

Cienījamie kolēģi! Francijā, ļoti senā demokrātijā, aizklātie balsojumi ir jau kopš 1750.gada. Viens no Napoleona dinastijas pārstāvjiem 1850.gadā gribēja aizklātos balsojumus atcelt, un tas izsauca milzīgus sabiedrības protestus.

Cienījamie kolēģi, nu neatgriezīsimies alu laikmetā! Satversmes tēviem bija pilnīgi skaidrs, kāpēc ir vajadzīgi aizklātie balsojumi. Viņiem bija pilnīgi skaidrs, ka tas ir viens būtisks mūsu Satversmes stūrakmens.

Beigsim muļķoties un stiprināsim mūsu demokrātiju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Brigmaņa, Andra Bērziņa (ievēlēta no Zemgales), Reinikas, Strazdiņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 44, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Brigmaņa, Andra Bērziņa (ievēlēta no Zemgales), Daces Reinikas, Strazdiņa, Seržanta un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāte Ilma Čepāne ir pieteikusies runāt „pret”.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es varu pilnīgi piekrist Cilinska kungam, ka šī Saeima bija atlaižama. Tas liecina vienkārši... Par to liecina tas, kas šeit notiek. Un kas šeit notiek? Notiek tas, ka šie atlaistie tagad ar visiem spēkiem grib tikt, protams, nākamajā Saeimā, grib tikt te atpakaļ. Bet es runāšu par juridisko... par šo situāciju, kurā Zaļo un Zemnieku savienība šos priekšlikumus... acīmredzot pārvērš par farsu mūsu Satversmi, mūsu vēlēšanu likumu un visas šīs lietas noved līdz absurdam. Kāpēc?

Šeit mums jāskatās uz divām lietām. Pirmkārt – uz amatpersonu ievēlēšanu. Ja skatāmies uz amatpersonu ievēlēšanu, tad redzam, ka amatpersonu ievēlēšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un citās demokrātiskās un tiesiskās valstīs nav vienotu standartu. Par to es vairākkārt esmu jums stāstījusi, un jūs varat arī izlasīt par to dažādās publikācijās.

Otra lieta ir pavisam cita. Ja mēs runājam par vēlēšanu sistēmas kārtību... Šeit Čigānes kundze, kolēģe mana, jau runāja par senajiem laikiem, bet es gribu pateikt to, ka gan Satversmes tiesas spriedumos, kas ir vairāk pazīstami, gan arī varbūt mazāk pazīstamajā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā par 9.Saeimas vēlēšanām, proti, 2006.gada 3.novembrī, šī situācija, manuprāt, ir raksturota ļoti pamatoti; proti, ka demokrātisku valstu vēlēšanu sistēmu pamatprincipi ir kopīgi. Vēlēšanām jābūt! Tām ir jāatbilst vairākām pazīmēm. Pirmkārt, tām ir jābūt vispārīgām, otrkārt, vienlīdzīgām un brīvām un, treškārt, aizklātām.

Vispārīgām, vienlīdzīgām, brīvām un aizklātām vēlēšanām demokrātiskā valstī... valsts iekārtā ir divējāds raksturs: tātad, no juridiskā viedokļa, pirmkārt, tas ir objektīvs, konstitucionāls institūts, tā ir objektīva tiesību norma; un, otrkārt, to satura kodols ir indivīda tiesības vēlēt un tikt ievēlētam, kas ir cilvēktiesības. Tātad tā ir subjektīvo tiesību norma.

Latvijas vēlēšanu principi konstitucionālā līmenī ir nostiprināti šajā Satversmes pantā, kuru jūs tagad gribat sagraut, bet atbilstoši kuram Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

Minētie vēlēšanu principi, Brigmaņa kungs, ir nostiprināti arī Latvijai saistošajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Lūdzu, paskatieties taču Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kaut vai 25.panta B punktu, kur ir noteikts, ka katram pilsonim, neraugoties ne uz kādām 2.pantā minētajām atšķirībām un bez nepamatotiem ierobežojumiem ir jābūt tiesībām un iespējai balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot un nodrošinot vēlētāju brīvas gribas izpausmi.

Tātad valsts pienākums ir ik pēc saprātīga laika posma rīkot brīvas un aizklātas likumdevēja vēlēšanas, un tas ir ietverts arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 3.pantā.

Bez tam, lūdzu, esiet tik laipni un paskatieties arī Eiropas Padomes Venēcijas komisijas „Labas prakses vēlēšanu jautājumos kodeksa” vadlīnijas. Tas ir absurds, ko jūs piedāvājat! Tas ir patiešām absurds!

Es aicinu Saeimu balsot „pret” šādu piedāvājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija). (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Pasaki, kā ir!”)

Godājamie kolēģi! Mēs esam atvēruši Satversmi. Mēs pašreiz pie šiem vairākiem jautājumiem strādājam. Nekas neliedz komisijā šīs lietas, kas varbūt ir nepareizas vai, jūsuprāt, labojamas, grozīt.

Es saprotu, ka ir problemātiski tās grozīt. Tur ir vajadzīgs varbūt zināms balsu skaits, bet mēs nevaram noliegt šo vēlmi, ka sabiedrība vēlas šos atklātos balsojumus gan par Valsts prezidentu, par ko ir bijuši visu laiku gan šie iepriekšējie, gan arī tagad strīdi... kā viņš ir iebalsots un kā nav... Ir jautājums, kas skar Saeimas Prezidiju, ir jautājums, kas skar Satversmes tiesas tiesnešus... Un šis mūsu priekšlikums to piedāvā.

Nu, ja jūs to negribat, tad pasakiet skaidri un gaiši! (No zāles dep. R.Kārkliņas un Dz.Ābiķa starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Brigmaņa, Andra Bērziņa, Reinikas, Strazdiņa, Seržanta un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 43, atturas – 2. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Brigmaņa, Andra Bērziņa (ievēlēta no Zemgales), Reinikas, Līdakas, Strazdiņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Dāmas un kungi! Pilnmēness kombinācijā ar priekšvēlēšanām ir ārkārtīgi bīstams pasākums. Redziet, kas mums te notiek! Tādi fenomenāli priekšlikumi, ka maz neliekas...

Bet, kolēģi, Kārtības rullis ir jau vaļā! Brigmaņa kungs, es aicinu šo priekšlikumu uz otro lasījumu iesniegt Kārtības rullī un vēlreiz nevērt vaļā Kārtības rulli. Tāpēc es aicinu to noraidīt. (Izsaucieni no zāles. Dep. J.Urbanovičs: „Formālists!”)

Sēdes vadītāja. „Par” pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani patiešām sajūsmināja Čigānes kundzes runa. Tas bija tiešām tā kā ar āmuru naglai pa galvu, pa mūsu galvām.

Patiešām, tā tas ir, ka ir vispārpieņemta balsošanas kārtība. Es domāju, ka patiešām, kā Čigānes kundze saka, Satversmes tēvi ir zinājuši, ko dara. Un mēs tagad, šodien, tiešām pilnmēness ietekmē, manuprāt, diezgan daudz apšaubām Satversmes tēvu un arī mūsu iepriekšējo Saeimu, neatlaisto Saeimu, deputātu saprātu.

Es varu pateikt, kāpēc es parakstīju tieši šo konkrēto likuma grozījumu. (No zāles dep. I.Čaklais: „Pilnmēness!”) Tāpēc, ka man... Nē, tur par iemeslu nebija pilnmēness, tur bija ļoti vienkārša lieta. Es, būdams Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs, ar milzīgām pūlēm... un patiesībā, jā, man jāsaka, ka man ļoti grūti bija nodrošināt, lai balsošanas process, kas līdz šim bija aizklāts, paredzēts aizklāts, – lai tas patiešām būtu aizklāts. Ja mēs šeit, Saeimā, nespējam balsot aizklāti, tad, protams, ir jāmaina kārtība. Jābalso atklāti, tad balsu skaitītājiem būs daudz vienkāršāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Brigmaņa, Andra Bērziņa (ievēlēta no Zemgales), Reinikas, Līdakas un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 32, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Brigmaņa, Dzelzskalna, Andra Bērziņa (ievēlēta no Zemgales), Līdakas un citu deputātu sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Jā, lūdzu! Deputāte Barča runās acīmredzot „par”.

A.Barča (ZZS frakcija).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Uz jūsu replikām vispirmām kārtām varu atbildēt – populisma šeit nav nekāda. Ja mēs palūkojamies likumā „Par valsts pensijām”, tad redzam, ka 26.pantā skaidri un gaiši šodien stāv rakstīts, ka mēs pensijas indeksējam vienu reizi gadā. Savulaik divas reizes gadā mēs indeksējām: aprīlī – mazās pensijas un visas pārējās – oktobrī. Šī norma jau ir iepriekšējā parlamentā labota.

Savukārt likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 15.punkts saka, ka pensijas pašreiz netiek pārskatītas, tas ir, indeksētas. Bet, kolēģi, es domāju, ka visiem zālē sēdošajiem, kuri tiekas ar saviem vēlētājiem, ar vienkāršajiem cilvēkiem Latvijā... Mūs arī vēstulēs, telefoniski un visādā citādā veidā uzrunā cilvēki, kuri saņem mazas pensijas, tādēļ esiet tik laipni... un lūkojiet mūsu sagatavoto grozījumu likumā „Par valsts pensijām”! Šeit ir runa tikai par tām personām, kuras saņem pensiju, kas ir līdz 165 latiem mēnesī.

Savukārt es vēlos, kolēģi, atgādināt, ka statistika rēķina, vai iztikas minimums... vai tā ir tīri pareiza formula, kas ir no deviņdesmito gadu sākuma, vai tā formula ir jāpārstrādā, par ko runā Ekonomikas ministrija. Iztikas minimums uz šodienu 165 latus jau sen pārsniedz. Kādēļ 165 lati mūsu likumprojektā? Tādēļ, ka likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka pensijas, kuru apmērs ir līdz 165 latiem mēnesī, netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tātad mēs jau vairākus gadus kopīgiem spēkiem esam parādījuši, ka tomēr pensija, kas ir līdz 165 latiem, ir neliela, tā ir maza pensija.

Nākamais solis, kas sagaida mūsu pensionārus un pārējos iedzīvotājus Latvijā, ir ne tikvien pašreizējo pārtikas cenu celšanās, bet arī nākamā gada apkures un visu pārējo komunālo maksājumu palielināšanās.

Un tagad par ekonomisko pusi – par finansēm.

Ja mēs šodien tā uzmanīgi paskatāmies Labklājības ministrijas budžetu, precīzāk sakot, valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, atsevišķo budžetu sadalot gan pensiju budžetā, gan bezdarba budžetā, gan arī maternitātes un slimības... un tā tālāk, tad visas šīs budžeta pozīcijas... Es skaidri un gaiši varu jums apgalvot, ka šā gada oktobrī ir iespēja nodrošināt mazo pensiju indeksāciju arīdzan. Var būt, ka mans aprēķins nav sevišķi precīzs, bet te varētu būt runa par 10 miljoniem šogad. Un, kolēģi, šodien varu apgalvot, ka tas ir izdarāms, neprasot nekādu papildu finansējumu no budžeta. To var izdarīt atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izdarot pārbīdi vai mainot pa transfertiem speciālo sociālās apdrošināšanas budžetu.

Otrkārt. Ir vēl viens jautājums. Ja mēs šodien šo likumprojektu nododam komisijai, tad ir iespējas otrajā lasījumā, pilnīgi skaidri zinot, ka mums notiks ārkārtas sēdes, pielikt klāt tās nepieciešamās normas, kādas ir pašreiz Saeimā jau nodotajam likumprojektam, kuru mēs trīsreiz esam jau diskutējuši kopā ar plašu sabiedrību – ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, ar pensionāru un invalīdu organizācijām... to, kas ir jau valdības izstrādātajos grozījumos likumā „Par valsts pensijām”. Arīdzan šo normu, par kuru vakardien runāja Agešina kungs, tātad par tiem vecākiem, kuri ir izaudzinājuši bērnu invalīdu līdz 8 gadu vecumam.

Kolēģi! Es domāju, ka šī nav nekāda populistiska uzvedība no mūsu, ZZS, puses, jo šīs lietas mēs varam izdarīt, ja ir pietiekama politiskā griba, kā to šorīt teica mūsu Valsts prezidents. Tad esiet tik laipni un atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts... Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Barčas, Brigmaņa, Dzelzskalna, Andra Bērziņa (ievēlēta no Zemgales) un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – nav, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Ādamsona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9.jūnijā, kas deputātam arī ticis piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa un darba kārtības jautājums – lēmuma projekts par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu.

Lūdzu! Sākam debates!

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Normālā situācijā noteikti tas būtu normāls lēmums, bet situācija ir... Viss liecina par to, ka situācija tiešām nav normāla – ne tikai lēmums, kas ir vispārzināms, bet arī tas, kas notiek šodien šeit. Ir tāda sajūta, ka pēkšņi ir nākusi kāda īpaša apgaismība vai izpratne un tāda dinamika, tāda likumdošanas produktivitāte, kāda vēl nav bijusi. Vienīgais izskaidrojums tam ir Saeimas vēlēšanu intoksikācijas delīrijs – citādi to nekādi nevar nosaukt. (No zāles: „Bet jums pašiem arī!”)

Protams, normāli gribētos strādāt sistemātiski – strādāt pie likumprojektiem, kuru ir gana daudz un ar kuriem vajadzētu tikt galā šā mēneša laikā, jo ir mazliet vairāk nekā mēnesis. Bet tas, kas notiek šobrīd... Nu, jāsaka, ir visai apšaubāmi, vai šāda darbība ir nepieciešama.

No otras puses, tiešām labprāt vēlētos strādāt tā kā iepriekšējās ceturtdienās, nevis rēķinoties... nezinot, ar ko rēķināties, – vai tas būs piektdien, 1.jūlijā, vai nākamajā piektdienā, 8.jūlijā, vai tamlīdzīgos datumos. Tā ka šeit ir tāda dilemma: par ko tad tagad iestāties – vai par ārprātīgu darbu, sistemātisku, vai par ārprātīgu darbu, nesistemātisku. Izvēle ir gana grūta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist Parādnieka kunga argumentācijai, tomēr pirms vēlēšanām tai ir sava loģika. Mēs visi to saprotam. Ja mēs paskatīsimies, ko mēs paspējām šodien iebalsot, – nu, piedodiet, tas nav nekāds sistemātisks darbs. Kad tika izsludinātas vēlēšanas, pēkšņi vairākām frakcijām radās tāda nepārvarama vēlme grozīt Satversmi. Mēs tagad sāksim Satversmi krustām šķērsām grozīt?! Labāk nevajag! Jo mēs visi labi atceramies, ka pirms vēlēšanām vienmēr tiek pieņemti kaut kādi populistiski lēmumi, par kuriem pēc tam nākamajai Saeimai un daudziem no mums būs arī jāmaksā kaut kā un būs jātiek skaidrībā. Būsim godīgi! Nu netaisīsim priekšvēlēšanu kampaņas par budžeta naudu! Ar ko šodien nodarbojas diemžēl virkne frakciju? „Saskaņas Centrs” šobrīd neizvirzīja nevienu populistisku priekšlikumu, un mēs esam nolēmuši rīkoties tā arī tālāk. Mēs taisīsim savu kampaņu par to naudu, ko mēs savāksim no mūsu atbalstītājiem, nevis izmantosim budžeta naudu, kā to šobrīd cenšas darīt „Visu Latvijai!” un diemžēl arī citas lielas frakcijas.

Tātad, Parādnieka kungs, lūdzu, vāciet naudu! Jums augs reitings, jums būs atbalstītāji. Neizmantojiet visu nodokļu naudu tam, lai taisītu savu bezmaksas reklāmu! Nav bezmaksas reklāmas. Par jūsu reklāmu maksā visi nodokļu maksātāji neatkarīgi no tā, vai viņi piekrīt jūsu politiskajām nostājām vai ne. Mēs daudz šeit runājam par tiesiskumu, par godīgumu. Būsim godīgi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija turpinās strādāt arī vasaras laikā, un, ja atkārtoti atnāks lieta, lai izdotu Parādnieka kungu administratīvai sodīšanai, tad, protams, es sasaukšu komisiju un mēs turpināsim strādāt.

Es atceros, ka tad, kad strādāju Sociālo un darba lietu komisijā pirms 10.Saeimas vēlēšanām, mēs nolēmām: ja būs jautājumi, kurus nepieciešams izskatīt, komisija tiks sasaukta. Un tā mēs rīkosimies arī šovasar.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šeit, šajā zālē, tiešām laikam būs kāda debess spīdekļa ietekme, jo... Gluži nesen Frakciju padomē visi frakciju vadītāji, ļoti saskaņoti apspriedušies ar savām frakcijām, atbalstīja šo lēmuma projektu, bet šodien mēs dzirdam pilnīgi neparastas un dīvainas argumentācijas. Vislabāk man patīk „Saskaņas Centra” argumentācija un mana labā drauga Borisa Cileviča teiktais. Atceros, gluži nesen Cileviča kungs atbalstīja to, ka šai Saeimai nevajadzētu iesniegt grozījumus Satversmē, jo Saeima jau tikpat kā atlaista un tas nebūtu ētiski. Nu patiesi – tos saprātīgos Satversmes grozījumus, ko iesniedza „Vienotība” vai ZZS attiecībā uz imunitāti... administratīvo imunitāti un procesuālām darbībām... tos nebūtu ētiski atbalstīt. Bet šos... Lai man piedod ZZS frakcija, es nevaru nosaukt šos par saprātīgiem grozījumiem Satversmē! Tie apkaunotu mūsu valsti visā Eiropas Savienībā. Proti, runājot par atklātām Saeimas vēlēšanām, tos „Saskaņas Centrs” lielā vienprātībā atbalstīja. Gribētu saprast, godātie kolēģi kreisajā flangā, jūsu motivāciju. To, kas dara valstij labu, – to atlaižamai Saeimai nav ētiski darīt, bet to, kas valsti apkauno, – to gan, lūdzu!

Tāpēc es domāju – vēl jo vairāk, klausoties šīsdienas diskusijas –, ka šis Frakciju padomes lēmums ir ļoti saprātīgs un izsvērts. Ja mums būs nepieciešamība, mēs sasauksim Saeimas ārkārtas sēdes un strādāsim pēc vajadzības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Frakciju padome nolēma ieteikt Saeimai balsot par šo lēmuma projektu. Taču kopš tās dienas, kad Frakciju padome pieņēma šādu lēmumu, ir pagājis zināms laiks (No zāles: „Cik ilgi?”), un komisijām ir nodoti daudzi likumprojekti.

Un jautājums ir tāds: kas šos projektus izskatīs, kas plānos darba kārtību, ārkārtas sēdes? Es saprotu, ka Juridiskajai komisijai ir visvairāk darba, tāpēc Čepānes kundze ir tik sašutusi, turklāt ārkārtas sēžu sasaukšana daudz dārgāk izmaksā valstij nekā sēžu sasaukšana pēc skaidri zināma kārtējo sēžu grafika.

Mēs varam sanākt uz desmit ārkārtas sēdēm, un mēs varam sanākt uz desmit kārtējām sēdēm, un tad mēs patērēsim ievērojami mazāk valsts līdzekļu, ja mēs skaidri zināsim, kurās dienās mums šīs kārtējās sēdes ir.

Tāpēc mans priekšlikums ir nepieņemt šo lēmumu, bet sasaukt no jauna Frakciju padomi un pieņemt tādu lēmumu, kas atbilst pašreizējai situācijai, kad Saeimas lemtspēja pēc 23.datuma vispār tiks atcelta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Man tikai neliela replika.

Neviens jums neliedz, arī Rasnača kungam... Es viņu varu uzaicināt uz Juridiskās komisijas sēdi, ja viņam pašam savas komisijas sēžu nav (Zālē smiekli.)... Nākamajā nedēļā pulksten 10.00 mums ir ieplānota ārkārtīgi sarežģīta un ļoti darbietilpīga komisijas sēde, pēc tam – pēc pusotras stundas – mums ir ieplānota arī Satversmes grozījumu darba grupas sēde, un mēs vēl plānojam strādāt arī nākamajā trešdienā. Tā ka, es domāju, pēc Līgo svētkiem un Jāņiem arī mēs strādāsim.

Taču tas pirmsvēlēšanu delīrijs, kā jūs te paši sakāt, manuprāt, šeit būtu bremzējams, un mēs varam sasaukt ārkārtas sēdes tad, kad tas ir nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 3, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Ilutas Kovaļovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja zemkopības ministra Jāņa Dūklava lūgumu apstiprināt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Ilutu Kovaļovu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Ilutu Kovaļovu, izvērtējusi iesniegtos dokumentus un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Ilutas Kovaļovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilutas Kovaļovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. (No zāles: „Atklāti balsojam!” Dep. A.Bērziņš (PLL): „Dubultā morāle!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Jāņa Stūrmaņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi Jāni Stūrmani rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Jāni Stūrmani, iepazinusies ar dokumentiem un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Jāņa Stūrmaņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Stūrmaņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu balsojums ir aizklāts. (No zāles: „Kāpēc? Mainām to kārtību!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Riharda Hlevicka atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu: „Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 63.panta piektajā daļā noteikto maksimālā vecuma sasniegšanas robežu, atbrīvot Rihardu Hlevicki no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata ar šā gada 1.jūliju.”

Juridiskā komisija ir izvērtējusi Tieslietu ministrijas iesniegtos dokumentus un atbalstījusi lēmuma projektu: Rihardu Hlevicki atbrīvot no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata ar šā gada 1.jūliju sakarā ar tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Riharda Hlevicka atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Sigitas Ozolas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu iecelt Saldus rajona tiesas tiesnesi Sigitu Ozolu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Sigitu Ozolu un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Sigitas Ozolas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sigitas Ozolas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Ingunas Helmanes iecelšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu iecelt tiesneša amata kandidāti Ingunu Helmani zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Ingunu Helmani, iepazinusies ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem un iesniegtajiem dokumentiem un atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Ingunas Helmanes iecelšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingunas Helmanes iecelšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Rozes Paegles apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt tiesnesi Rozi Paegli apgabaltiesas tiesneša amatā, vienlaikus atbrīvojot viņu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Rozi Paegli, iepazinusies ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem un iesniegtajiem dokumentiem un atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu: Rozi Paegli apstiprināt par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rozes Paegles apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana” –, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis veselu virkni iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Kur ir steiga?”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 4, atturas – 3. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 2, atturas – 6. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts kontroles likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā izskatīšanai pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts kontroles likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 3, atturas – 2. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 16.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 16.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt šā gada 16.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpināsim izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Sadaļa „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Didzis Zemmers.

D.Zemmers (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.412/Lp10).

Šis likumprojekts ir izstrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un komisija ir izstrādājusi šo likumprojektu, lai nodrošinātu klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanu, paredzot, ka fiziskajām personām klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējums netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ja netiek veikti šie grozījumi, tad šobrīdējā situācija ir tāda, ka atbalsta intensitāte ir 50 procenti no projekta attiecīgajām izmaksām, bet, apliekot to ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, šī atbalsta intensitāte nebūs lielāka par 25 procentiem.

Lūgums šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

D.Zemmers. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

D.Zemmers. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums šodien likumprojektu apstiprināt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Ja deputātiem nav iebildumu, tad... Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.963B – „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus otrajam lasījumam. Tie visi ir no Saeimas Juridiskā biroja.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Tikai vārda izmaiņas.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Un arī 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” otrajā lasījumā, tātad galīgajā.

Ir kopumā saņemti četri priekšlikumi.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un 4. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Edgars Zalāns.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”, dokuments Nr.996C.

Priekšlikumus ir iesnieguši pamatā trīs deputāti – Kučinskis, Čigāne un Kārkliņa. Jāteic, ka lielāko daļu priekšlikumu, faktiski visus priekšlikumus, ir izskatījusi arī Attīstības plānošanas apakškomisija, un arī mūsu komisija ir visus priekšlikumus atbalstījusi, dažus nedaudz precizējot vai apvienojot.

1. – deputātu Kučinska, Čigānes un Kārkliņas kundzes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Zalāns. 2. – šis ir atbalstītais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Zalāns. 3. – arī šis trīs deputātu priekšlikums, kas ir nedaudz redakcionāli precizēts, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Zalāns. 4. – arī šis ir šo pašu deputātu priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā – 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Zalāns. 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Zalāns. 6. – deputātu Kučinska, Čigānes un Kārkliņas kundzes priekšlikums, kas daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā, 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Zalāns. 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Zalāns. 8.priekšlikums, atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Zalāns. 9. – deputātu Kučinska, Čigānes un Kārkliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts jau iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Zalāns. 10. – deputātu Kučinska, Čigānes un Kārkliņas kundzes priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (frakcija „Vienotība”).

Dārgie kolēģi! Es gribu īsi paskaidrot šo mūsu priekšlikumu būtību.

Pirmām kārtām, kā jau Zalāna kungs minēja, šie priekšlikumi veidojās no apakškomisijas, kas nodarbojas ar plānošanas jautājumiem, septiņu mēnešu ilga darba. Un mēs galvenokārt gribējām panākt to, lai dažādie mūsu attīstības plānošanas dokumenti būtu savstarpēji saskaņoti. Un tas jau atspoguļojās pirmajos priekšlikumos, ko mēs nupat apstiprinājām.

Kas tagad parādās šeit, 10.priekšlikumā? Arī 11. un 12.priekšlikumā ir vēl viens būtisks jauninājums, proti, mēs arī atkārtoti konstatējām ļoti daudzās un dažādās sēdēs, ka dažādie mūsu valsts attīstības plāni būtu jāsaskaņo, un tas būtu jādara nevis tā, ka katra ministrija atsevišķi kaut ko skatās un lemj, bet gan tā, ka ir arī viens pārresoru koordinācijas centrs un ka to vada Ministru prezidents. Ar vārdu sakot, būtība šeit ir tāda, ka Ministru prezidents ar savu tiešo pārvaldes institūciju aktīvi koordinē dažādos attīstības plānus, arī tos, kuri attiecas uz Eiropas fondiem.

Tā ka es aicinu to atbalstīt, jo tas ir tāds būtisks strukturāls jauninājums, ka mums vairs nebūs tādu gadījumu, ka atsevišķas ministrijas rīkojas tikai savas ministrijas plānošanas ietvaros, nedomājot par to, kā tas atsaucas visas valsts mērogā.

Tā ka es aicinu atbalstīt šos trīs nākamos... teiksim, šo 10., arī 11. un 12.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Zalāns. Jā. Komisija ir tātad šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Zalāns. Arī 11. – deputātu Kučinska, Čigānes un Kārkliņas priekšlikumu – komisija ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi nākamajā – 12.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Zalāns. Tātad 12.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Zalāns. 13. – deputātu Kučinska, Čigānes un Kārkliņas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Zalāns. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Zalāns. Un arī 15. – pēdējais – ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Zalāns. Līdz ar to visi 15 priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem Komerclikumā (dokuments Nr.365/Lp10).

Kopumā komisijā ir saņemti 17 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 4. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 8. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 9. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā – 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā – 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 12. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 13. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 14. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā – 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais – 16.priekšlikums. Tas ir no Tieslietu ministrijas – no tieslietu ministra Štokenberga. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi...

Sēdes vadītāja. Vēl ir arī 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

E.Smiltēns. Es atvainojos, jā, 17.priekšlikums – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Tā kā mums pēc trijām minūtēm ir pienācis laiks pārtraukumam, mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi no Juridiskās komisijas! Es atgādinu, ka komisijas sēde pulksten 13.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam. Arvils Ašeradens vēlas kaut ko ziņot? Vēlas tomēr.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 12.35 komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus lūdzu uz sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Pirms es nolasu reģistrācijas izdruku, man tomēr ir atgādinājums. Ja kādi deputāti ārā sniedz informāciju žurnālistiem, tad, lūdzu, nereģistrējieties šo citu vietā. Jūs ļoti labi zināt, kā to prombūtni var attaisnot.

Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Andris Bērziņš (Vidzeme), Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija), Ojārs Ēriks Kalniņš, Jānis Klaužs, Māris Kučinskis, Ojārs Ēriks... Ir. Brigmanis... Kur ir? Nav Brigmaņa. Jānis Klaužs, Māris Kučinskis, Klāvs Olšteins, Vitālijs Orlovs... Ir uz vietas. Un Jānis Reirs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir arī iespēja Sarkanajā zālē iepazīties ar Ģenerālprokuratūras ziņojumu par KNAB priekšnieka darbības vērtējumu.

Tagad pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 13.32. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpināsim Saeimas 2011.gada 16.jūnija sēdi.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajam lasījumam, nebija saņemts neviens priekšlikums, tāpēc arī Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Mēs lūdzam arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Igors Zujevs.

I.Zujevs (SC frakcija).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.260/Lp10 – „Grozījumi Darba likumā”.

Trešajam lasījumam ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Pēc būtības redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zujevs. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī tas, līdzīgi kā pirmais, ir redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zujevs. 3. – deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēlos dažos vārdos pamatot sava priekšlikuma būtību un izskaidrot to. Lieta ir tāda, ka atbilstoši esošajai likuma redakcijai darba devējam ir tiesības piemērot audzinoša rakstura piespiedu ietekmēšanas līdzekļus – disciplinārsodus, piezīmi vai rājienu – darbiniekam par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu, bet tai pašā laikā Darba likuma 90. un 94.pantā nav precīzi noteikts termiņš, kurā darbinieks var prasīt disciplinārsoda atcelšanu. Taču Latvijas Republikas Satversmes 90.pants nosaka tādu cilvēka pamattiesību, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Un līdz ar to tapis ir šis priekšlikums, kura būtība ir piešķirt darbiniekam tiesības prasīt no darba devēja vai tiesā šādas piezīmes vai rājiena atcelšanu likumā noteiktajā kārtībā gada laikā no piezīmes vai rājiena izteikšanas dienas.

Es esmu gandarīts, ka Sociālo un darba lietu komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu, iedziļinājās lietas būtībā un palīdzēja uzlabot mūsu Darba likumu. Balsojums nav nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 3.priekšlikumu.

Un 4.priekšlikums?

I.Zujevs. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir precizēts deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zujevs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts. Paldies.

I.Zujevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.253/Lp10).

Trešajam lasījumam neviens priekšlikums nav iesniegts. Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (frakcija Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (dokuments Nr.251) trešajā lasījumā.

Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu trešajam lasījumam, tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

L.Čigāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Vēlreiz labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.255/Lp10).

Uz trešo lasījumu komisija saņēma trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja, un tas tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 2.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. Un 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Sveiki!

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Tas arī viss. Atbalstiet visu likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.48/Lp10), kurā iekļauti vēl divi likumprojekti. Tātad kopumā trīs likumprojekti ir apvienoti vienā.

Pavisam ir saņemti 29 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir saistīts ar likumprojektu Nr.252/Lp10. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 2.priekšlikums ir saistīts ar likumprojektu Nr.252/Lp10. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 3.priekšlikums ir saistīts ar likumprojektu Nr.252/Lp10. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 4.priekšlikums ir saistīts ar likumprojektu Nr.159/Lp10. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 5. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 7.priekšlikums ir saistīts ar likumprojektu Nr.159/Lp10, un šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 8.priekšlikums ir saistīts ar likumprojektu Nr.252/Lp10. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 9. – deputāta Valērija Agešins priekšlikums. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 10. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 11. – priekšlikums, kurš sagatavots saistībā ar likumprojektu Nr.252/Lp10. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 12.priekšlikums ir saistīts ar likumprojektu Nr.252/Lp10. Šis priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 15. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 16.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 17.priekšlikums sagatavots saistībā ar likumprojektu Nr.159/Lp10, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 18. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 20.priekšlikums ir saistīts ar likumprojektu Nr.159/Lp10, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 21.priekšlikums ir saistīts ar likumprojektu Nr.159/Lp10, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 22. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 23.priekšlikums ir sagatavots saistībā ar likumprojektu Nr.252/Lp10, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 24.priekšlikums ir saistīts ar likumprojektu Nr.159/Lp10, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 25.priekšlikums, līdzīgi kā iepriekšējais, ir saistīts ar likumprojektu Nr.159/Lp10, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 26. – deputāta Agešina priekšlikums. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 27. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 28. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. Un pēdējais ir 29.priekšlikums – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa kunga iesniegtais likumprojekts Nr.252/Lp10. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.