Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 21.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.06.2011., Nr. 98 (4496) https://vestnesis.lv/ta/id/232216

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

2011.gada Saulgriežos, Līgo vakarā un Jāņu dienā

Vēl šajā numurā

28.06.2011., Nr. 98 (4496)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 21.jūnijā

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku karavīru rehabilitāciju pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām 2011.gadā

21.jūnijā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku karavīru rehabilitāciju pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām 2011.gadā”.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.865 karavīram apmaksā medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus triju mēnešu laikā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas.

Sociālās rehabilitācijas ar ārstniecības elementiem pakalpojumu izdevumi 2011.gada 2.pusgadā ir 30 510,00 lati.

MK 2010.gada 6.decembra rīkojumā Nr.701 “Par Nacionālo bruņoto spēku karavīru rehabilitāciju pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām 2011.gadā” norādītā summa tika paredzēta rehabilitācijas izdevumiem tikai 2011.gada 1.pusgadā, nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku karavīriem sociālo rehabilitāciju ar ārstniecības elementiem Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA).

Ņemot vērā normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz finansējuma pārdali starp valsts iestādēm transfertu veidā, tika sagatavots šis MK rīkojuma projekts, lai Labklājības ministrijas padotībā esošā SIVA varētu nodrošināt karavīru pēcmisijas rehabilitāciju arī 2011.gada 2.pusgadā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

EM: Par Eiropas Savienības fondu finansējumu siltumsistēmu rekonstrukcijai

Ministru kabinets 21.jūnijā apstiprināja jaunas apakšaktivitātes “Pasākumi uzņēmumu siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” izveidi, šim mērķim pārdalot Kohēzijas fonda finansējumu 13 miljonu latu apmērā no aktivitātes “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība” finansējuma atlikuma.

Atbalsts būs paredzēts atjaunojamo energoresursu izmantošanai komercsabiedrībām, kas ražo siltumenerģiju, lai patērētu to savām paša vai lokālās siltumapgādes vajadzībām. Finansējums tiks piešķirts siltumenerģijas ražošanas iekārtām ar uzstādīto jaudu, kas ir lielāka par 3 MW. Projektu īstenošanas rezultātā, modernizējot vai mainot ražošanu un produktus, tiks paaugstināta autonomo ražotāju konkurētspēja un industriālā kapacitāte.

Projektu iesniegumu pieņemšana plānota šā gada 3.ceturksnī.

 

EM: Par jaunu atbalsta programmu uzņēmējiem komercdarbības uzsākšanai un attīstībai

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un Ministru kabinets 21.jūnijā apstiprināja jaunas atbalsta programmas – izaugsmes kapitāla instrumenta – ieviešanu, lai turpinātu nodrošināt mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem pieeju finansējumam komercdarbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī veicinātu Latvijas komersantu konkurētspēju un izaugsmi. Jaunais finanšu instruments ļaus saņemt riska kapitālu situācijās, kad komersanta paša nodrošinājums nav pietiekams kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā.

Jaunais finanšu instruments būs Izaugsmes kapitāla fonds, kura ietvaros investīcijas varēs saņemt mikro, mazie un vidējie komersanti, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvija. Izaugsmes kapitāla fonds pilnveidos riska kapitāla nozari Latvijā.

Investīcijas komersanti varēs saņemt, lai nodrošinātu finansējumu, kas paredzēts produkta vai biznesa idejas sākotnējās koncepcijas izpētei, novērtēšanai un attīstīšanai, produktu izstrādei un sākotnējam mārketingam, tiem komersantiem, kuri vēl nav pārdevuši savas preces vai pakalpojumus un vēl negūst peļņu, izaugsmei un darbības paplašināšanai, paaugstinot ražošanas jaudas, attīstot noieta tirgus un produktiem piesaistot papildus apgrozāmo kapitālu.

Izaugsmes kapitāla instrumenta ieviešana tiks finansēta no apakšaktivitātes “Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos” ietvaros pieejamā finansējuma.

Paredzēts, ka izaugsmes kapitāla fonda apjoms būs līdz 5 miljoniem eiro (aptuveni 3,5 miljoni latu) un finansēti pārsvarā tiks agrīnās stadijas projekti līdz 200 000 eiro, veicot investīcijas uzņēmuma pamatkapitālā.

Eiropas Investīciju fonds kā jaunā finanšu instrumenta ieviesējs izvēlēsies finanšu starpnieku atklātā atlasē, kas savukārt dibinās fondu kā jaunu komercsabiedrību. Fonda kapitāls tiks izmantots tikai izaugsmes kapitāla instrumenta ieviešanai.

Kā liecina Eiropas Investīciju fonda veiktās tirgus izpētes dati, tirgū ir nepieciešamība pēc šāda papildu instrumenta, papildinot jau esošos riska kapitāla instrumentus.

Detalizētāk ar noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.novembra noteikumos Nr.983 “Noteikumi par atbalsta piešķiršanu tehnoloģiju pārneses un riska kapitāla jomā”” var iepazīties Ministru kabineta interneta mājaslapā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību

Lai atbilstoši likumam “Par akcīzes nodokli” no šā gada jūlija varētu sākt piemērot akcīzes nodokli dabasgāzei, ko izmanto kā kurināmo, Ministru kabinets 21.jūnijā pieņēma noteikumus par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

Likums “Par akcīzes nodokli” nosaka, ka ar 1.jūliju jāatsāk piemērot akcīzes nodokli dabasgāzei, ko izmanto kā kurināmo un kā degvielu. Saskaņā ar 14.aprīlī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā akcīzes nodoklis dabasgāzei tika samazināts no 15,6 latiem uz 12 latiem par 1000 m3, lai mazinātu akcīzes nodokļa slogu dabasgāzei, kuru kā kurināmo izmanto siltumuzņēmumi un mājsaimniecības (ēdiena pagatavošanai vai dzīvojamās mājas siltumapgādē), un atsevišķas nozares, kas nav iekļautas atbrīvojumu uzskaitījumā.

Tāpat tika atcelts akcīzes nodokļa atbrīvojums dabasgāzei, kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai, savukārt dabasgāzi, kuru izmanto siltumnīcās un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas telpās, tiek paredzēts aplikt ar akcīzes nodokli no 2014.gada 1.janvāra.

MK noteikumi attieksies uz personām, kas veic darbības ar dabasgāzi, t.i., dabasgāzi ieved un piegādā citiem galalietotājiem vai izmanto paši kā galalietotāji.

Komersantiem, kas likumā noteiktajiem mērķiem izmanto dabasgāzi, kuru neapliek ar akcīzes nodokli, un kas vēlēsies saņemt nodokļa atbrīvojumu, būs jāveic dabasgāzes atsevišķa uzskaite un tās apjoms nodokļa taksācijas periodā jāpaziņo dabasgāzes piegādātājam. Tādēļ šiem komersantiem ir jāuzstāda papildu gāzes skaitītāji pirms ražošanas iekārtām un siltumenerģijas ražošanas iekārtām. Dabasgāzes skaitītāju uzstādīšana lielākajā daļā uzņēmumu jau ir veikta 2010.gadā. Mājsaimniecības un citus galalietotājus, kas izmanto dabasgāzi ēdiena pagatavošanai vai kā kurināmo, noteikumu projekts neietekmēs, jo šiem lietotājiem jau ir uzstādīti dabasgāzes skaitītāji.

Noteikumi aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumus Nr.577 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību”.

 

FM: Par gada pārskatu sagatavošanas noteikumiem komercsabiedrībām

Ministru kabinets 21.jūnijā akceptēja divus noteikumus komercsabiedrību gada pārskatu sagatavošanas jomā – noteikumus par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību un Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumus. Šie abi noteikumi neattiecas uz komercsabiedrībām, kuras saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu sagatavo gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Abi noteikumi stāsies spēkā jau 1.jūlijā. Vienlaikus spēku zaudēs Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem.

Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību nosaka naudas plūsmas pārskata un konsolidētā naudas plūsmas pārskata saturu un sagatavošanas kārtību, kā arī pašu kapitāla izmaiņu pārskata un konsolidētā pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību.

Savukārt Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi atbilstoši Gada pārskatu likuma deleģējumam nosaka kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļo notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus; kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus.

Tāpat noteikumi regulē pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un ar tiem saistīto izmaksu atspoguļošanas kārtību; uzkrājumu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas kritērijus un metodes, kā arī kārtību, kādā sabiedrība, kura ir būvlīguma darbuzņēmējs vai cita ilgtermiņa līguma darbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvlīgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par modernas tehnikas izmantošanu ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos

21.jūnijā Ministru kabinets (MK) izdevis noteikumus “Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām”.

Noteikumi paredz izteikt šobrīd spēkā esošos MK noteikumus jaunā redakcijā, iekļaujot tajos arī jaunas, progresīvas un modernas iekārtas ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem, kādas taktiski veiksmīgi izmanto ugunsdzēsības un glābšanas dienesti ES dalībvalstīs un pasaulē un kas sevi arī attaisnojušas funkcionāli.

Pašreiz spēkā esošie 2004.gada 13.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.280 “Noteikumi par ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu un tā normām” neatbilst jaunizveidotajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrai pēc veiktās reorganizācijas, kā arī tai neatbilst ar pašreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem noteiktās prasības ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālais un tehniskais aprīkojums un to normas.

 

IeM: Par minimālo atalgojumu augsti kvalificētiem ārvalstniekiem

21.jūnijā Ministru kabinets (MK) apstiprinājis grozījumus MK 21.06.2010. noteikumos Nr.550 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanas kārtību”.

Grozījumi paredz, ka augsti kvalificētiem ārzemniekiem, kas vēlas strādāt Latvijā un saņemt Eiropas Savienības (ES) Zilo karti, minimālajai darba samaksai būs jābūt vismaz pusotras reizes lielākai par valstī noteikto vidējo mēneša bruto darba samaksu iepriekšējā gadā.

Saskaņā ar aktuālāko Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju vidējā mēneša bruto darba samaksa iepriekšējā gadā Latvijā ir bijusi 445 lati, tādēļ ES Zilās kartes turētājiem atalgojums pēc pašreizējiem aprēķiniem nedrīkstēs būt zemāks par 667,50 latiem mēnesī.

ES Zilā karte, līdzīgi kā ASV izmantotā Zaļā karte, dod tiesības augsti kvalificētiem un profesionāliem trešo valstu pilsoņiem iebraukt un strādāt kādā no ES dalībvalstīm, garantējot šiem darbiniekiem sociālajā un ekonomiskajā jomā līdzvērtīgas tiesības kā šīs valsts pilsoņiem. Tās galvenais mērķis ir piesaistīt augsti kvalificētu un profesionālu darbaspēku no trešajām valstīm tajās nozarēs, kur trūkst speciālistu.

 

IeM: Par ārzemnieka piespiedu izraidīšanas kārtību, izceļošanas dokumenta paraugu un tā izsniegšanas kārtību

21.jūnijā Ministru kabinets (MK) izdevis noteikumus “Ārzemnieka piespiedu izraidīšanas kārtība, izceļošanas dokumenta paraugi un tā izsniegšanas kārtība”.

MK noteikumi nosaka ārzemnieka piespiedu izraidīšanas kārtību, izceļošanas dokumenta paraugu un tā izsniegšanas kārtību.

Kartība aptver nepieciešamos pasākumus, lai realizētu piespiedu izraidīšanu, ja lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vai Valsts robežsardze (VRS).

Noteikumi nosaka pasākumus, kas veicami, ja ārzemniekam izraidīšana noteikta ar tiesas spriedumu kā papildsods, pamatojoties uz Krimināllikuma 43.pantu, kā arī ja brīvības atņemšanas iestādē ir ievietots ārzemnieks, kas ir trešās valsts pilsonis. Šajā gadījumā ir noteikta atsevišķa procedūra, kādā notiek VRS, PMLP un brīvības atņemšanas iestādes sadarbība attiecībā uz ārzemnieka pārņemšanu no brīvības atņemšanas iestādes un savlaicīgu piespiedu izraidīšanas procedūras organizēšanu ar mērķi nekavējoties pēc ārzemnieka atbrīvošanas realizēt izraidīšanu.

Saskaņā ar šiem noteikumiem ārzemniekam tiek piešķirts vienreizējs pabalsts, lai nodrošinātu viņa ēdināšanu izraidīšanas realizācijas laikā un viņa nokļūšanu līdz dzīvesvietai mītnes zemē. Gadījumā, ja izraidāmais ārzemnieks ir mazāk aizsargāta persona (bērni, invalīdi, veci cilvēki, grūtnieces u.tml.), izraidīšanas procedūru var realizēt, konvojējot ārzemnieku līdz ārzemnieka dzīvesvietai vai specializētai iestādei galamērķa valstī.

MK noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Saeimā 2011.gada 26.maijā pieņemto likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, un paredz ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/115/EK (2008.gada 16.decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, prasības.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!