Par jauniešu bezdarbnieku motivēšanu turpināt izglītoties
Saeimas Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisija 14.jūnijā aicināja atbildīgās institūcijas izvērtēt, kā risināt situāciju, ka jaunieši bez pamatizglītības iegūst bezdarbnieka statusu. Pašreizējā situācija jauniešus nemotivē pabeigt pamatizglītības iegūšanu, norāda apakškomisijas priekšsēdētāja Dace Reinika.
“Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 300 jauniešu vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuri ieguvuši bezdarbnieka statusu, un daļai nav pat pamatizglītības. Šodien vērsām kompetento ministriju uzmanību, ka ir nepieņemami, ka jauniešiem bez pamatizglītības ir iespēja iegūt bezdarbnieka statusu, jo tas nekādā veidā nesekmē pamatizglītības iegūšanu,” uzskata apakškomisijas priekšsēdētāja.
Valsts šobrīd jau piedāvā dažādas pedagoģiskās un profesionālās korekcijas programmas, kas jauniešiem ļauj iegūt pamatizglītību, ja viņi to dažādu iemeslu dēļ nav izdarījuši laikus, deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Ilze Brante. Taču sēdē izskanēja viedoklis, ka trūkst informācijas par šādām programmām un tās būtu vairāk jāpopularizē.
Valstij jādara viss iespējamais, lai jaunieši līdz 18 gadu vecumam iegūtu pamatizglītību, nedrīkst pieļaut, ka Latvijas tauta kļūst neizglītota, uzsvēra deputāts Dzintars Ābiķis.
Apakškomisija aicināja atbildīgās iestādes izvērtēt situāciju un meklēt risinājumus, kā bezdarbniekiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem turpināt izglītoties.
Saeimas preses dienests