Par krīzes situāciju Dienvidslāvijā

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas paziņojums

Par NATO gaisa triecieniem pret Dienvidslāviju

24.martā NATO vērsa gaisa triecienus pret Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas militārajiem objektiem.

Latvija jau vairākkārt ir sniegusi nostāju attiecībā uz krīzes situāciju Kosovā. Latvija vienmēr tika atbalstījusi politisku un diplomātisku noregulējumu.

Diemžēl starptautiskās kontaktgrupas organizētās serbu un Kosovas albāņu sarunas nevainagojās panākumiem. Atbildība par Rambuijē un Parīzes sarunu neveiksmi pilnā mērā jāuzņemas Dievidslāvijas valdībai. Latvija reizē ar starptautisko sabiedrību nevar vienaldzīgi noraudzīties, kā Dienvidslāvija turpina izvērst ofensīvu, kā arī represīvu un vardarbīgu politiku pret Kosovas etniskajiem albāņiem. Dienvidslāvijas drošības spēku represijas vairāk nekā 250 000 Kosovas albāņus ir atstājušas bez pajumtes. Dienvidslāvijas vadības līdzšinējā politika situāciju Kosovā draud novest līdz humanitārajai katastrofai.

Situācija Kosovā pasliktinājās pēc Dienvidslāvijas atteikšanās akceptēt krīzes noregulējuma plānu. Šo plānu Rambuijē un Parīzes sarunās piedāvāja Starptautiskā kontaktgrupa, kuras sastāvā ietilpst ASV, Francija, Lielbritānija, Krievija, Itālija un Vācija. Dienvidslāvijas nevēlēšanās risināt konfliktu konstruktīvā veidā ir tiešs izaicinājums ne vien reģiona, bet arī visas Eiropas drošībai. Tādēļ Latvija atbalstīja tādu starptautiskās sabiedrības rīcību, kas nodrošinātu pēc iespējas ātru, efektīvu un ilgstošu krīzes risinājumu.

Latvija izprot NATO rīcību, veicot gaisa triecienus pret militāriem objektiem Dienvidslāvijā.

Reālais konflikta risinājums ir Dienvidslāvijas atteikšanās no vardarbības un represiju politikas, piekrītot noregulējuma plānam un parakstot kompromisa vienošanos. Latvija joprojām cer, ka Dienvidslāvijas vadītāji, apzinoties savu atbildību, parakstīs Rambuijē izstrādāto noregulējuma plānu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas paziņojums

Šā gada 24.martā Amerikas Savienotās Valstis saskaņā ar NATO lēmumu realizēja gaisa uzlidojumus, vērstus pret Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas militārajiem objektiem. Šāds lēmums tika pieņemts pēc neveiksmīgām sarunām, kuru mērķis bija rast situācijas miermīlīgu risinājumu. Iepriekš starptautiskās institūcijas, ieskaitot EDSO, NATO un sadarbības grupu, kurā ietilpst Savienotās Valstis, Krievija, Lielbritānija, Francija, Vācija un Itālija, bija iztirzājušas visus iespējamos veidus, kā gūt politisku risinājumu Kosovas krīzei.

Šajā situācijā Igaunijas Ārlietu ministrija izsaka nožēlu par faktu, ka sarunas par miermīlīgu situācijas atrisinājumu bijušas nesekmīgas.

Dienvidslāvijas valdība ar prezidentu Slobodanu Miloševiču priekšgalā ir pilnībā atbildīga par sarunu neizdošanos un miermīlīga risinājuma noraidījumu.

NATO militārās darbības tiek uzskatītas par nenovēršamām, lai apstādinātu vardarbību pret Kosovas civiliedzīvotājiem un izvairītos no konflikta militārās eskalācijas. Kosovas krīze kļūst par cilvēces katastrofu, un tās turpinājums var destabilizēt situāciju visā reģionā, tādējādi apdraudot Eiropas drošību kopumā.

Igaunija ir atbalstījusi visus starptautiskos pūliņus miermīlīgi atrisināt situāciju Kosovā. Igaunija cer, ka NATO veiktā darbība pārliecinās Dienvidslāvijas politisko vadību par politiska risinājuma nenovēršamību un ka prezidents Slobodans Miloševičs atgriezīsies pie jau izstrādātajiem starptautiskā miera plāna principiem, kuri spētu radīt apstākļus miermīlīgas vienošanās noslēgšanai starp serbiem un albāņiem.

Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas paziņojums

Lietuva izsaka nožēlu, ka starptautiskās sabiedrības mēģinājumi atrisināt Kosovas konfliktu diplomātiskā ceļā nav izdevušies pēc tam, kad Dienvidslāvijas Federatīvā Republika noraidīja sadarbības grupas izstrādāto pagaidu politisko vienošanos un turpināja militārās darbības Kosovā.

Lietuva izprot NATO lēmumu par gaisa operāciju uzsākšanu Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā kā iespēju aizkavēt militārā konflikta un cilvēces katastrofas turpmāku izplatīšanos Balkānu reģionā.

Slovēnijas Republikas Ārlietu ministrijas paziņojums

Slovēnijas Republikas Ārlietu ministrija izsaka nožēlu, ka notikumi Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā ir sasnieguši punktu, kad visi diplomātiskie mēģinājumi ir izsmelti un NATO bruņotā iejaukšanās Dienvidslāvijā kļuvusi neizbēgama. Starptautiskās sabiedrības visaptverošie un ilgstošie pūliņi sasniegt krīzes diplomātisku risinājumu un novērst cilvēces katastrofas turpmāku izplatīšanos, kā arī nepārprotamie brīdinājumi Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai, nav devuši rezultātus, jo Belgradas varas iestādes nevēlējās akceptēt Rambuijē miera līgumu un Kosovas pašnoteikšanos , kā arī respektēt starptautiskās sabiedrības prasības, kuru pamatā ir ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr.1160., 1199. un 1203.

Militārās aktivitātes, kas vērstas pret civiliedzīvotājiem, netika pārtrauktas, neraugoties uz Apvienoto Nāciju Drošības padomes prasībām. Gluži pretēji, uzbrukumi ir kļuvuši daudz spēcīgāki, tādējādi izraisot cilvēces katastrofu ar milzīgām sekām un ietekmi uz starptautisko mieru un drošību.

Slovēnijas Republika ir centusies atrisināt Kosovas krīzi miermīlīgā ceļā ar Kosovas pilnīgu autonomijas īstenošanu un starptautiski noteikto robežu atzīšanu. Slovēnija ir aktīvi iesaistījusies šī mērķa īstenošanā.

Ārlietu ministrija uzskata, ka serbu, melnkalniešu un albāņu traģēdija Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā ir Belgradas kļūdainās politikas rezultāts.

Slovēnijas Republikas Ārlietu ministrija sagaida, ka militārā spēka pielietošana būs saistīta tikai ar militārajiem mērķiem un cilvēces katastrofas turpmākas izplatības novēršanas mēģinājumiem, kā arī, lai sasniegtu Kosovas krīzes politisku risinājumu. Tā pamatā būtu Kosovas iedzīvotāju interešu un tiesību ievērošana un atzīšana.

Ārlietu ministrija vienlaikus izsaka cerību, ka Kosovas miera izlīgums tiks sasniegts vistuvākajā laikā. Slovēnijas Republika, tāpat kā līdz šim , aktīvi atbalstīs starptautiskās sabiedrības centienus sasniegt skaidru un ilgstošu krīzes politisko atrisinājumu.

ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana paziņojums

Ņujorkā, ANO galvenajā mītnē, 1999.gada 24.martā:

Es runāju visai starptautiskajai sabiedrībai smagā brīdī. Visu pagājušo gadu es daudz reižu esmu lūdzis Dienvidslāvijas varas iestādes un Kosovas albāņus meklēt kompromisu un atrisināt konfliktu mierīgā ceļā bez kara.

Es ļoti nožēloju, ka, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības pūlēm, Dienvidslāvijas varas iestādes nepiekāpīgi noraidīja konflikta politisku atrisinājumu, kas būtu apturējis asinsizliešanu Kosovā un nodrošinājis iedzīvotājiem taisnīgu mieru.

Ir patiešām traģiski, ka diplomātija cietusi neveiksmi, bet ir reizes, kad spēka pielietošana ir attaisnojama, lai nodrošinātu mieru. Apvienoto Nāciju Hartas septītā nodaļa piešķir nozīmīgu lomu reģionālajām organizācijām starptautiskā miera un drošības saglabāšanā. Bet es kā ģenerālsekretārs esmu daudzreiz uzsvēris — ne tikai attiecībā uz Kosovu —, ka saskaņā ar ANO Hartu galvenā atbildība par starptautiskā miera un drošības saglabāšanu jāuzņemas Drošības padomei, un tas ir nepārprotami un skaidri pateikts Ziemeļatlantijas līgumā. Tāpēc Drošības padomei ir jāiesaistās jebkura lēmuma pieņemšanā par spēka lietošanu.

NATO ģenerālsekretāra Havjera Solanas paziņojums

Briselē, NATO galvenajā mītnē, 1999.gada 23.martā:

Tikko uzdevu augstākajam sabiedroto pavēlniekam Eiropā ģenerālim Klārkam sākt gaisa spēku operācijas Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā.

Es pieņēmu šo lēmumu pēc pēdējo dienu plašajām konsultācijām ar visiem sabiedrotajiem un pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka vēstnieka Holbruka pēdējās diplomātiskās pūles Belgradā nav vainagojušās panākumiem.

Visas pūles panākt Kosovas krīzes atrisinājumu politiski, sarunu ceļā ir bijušas nesekmīgas, militārajai akcijai nav alternatīvas. Mēs uzsākām militāro darbību pēc tam, kad Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas valdība noraidīja starptautiskās sabiedrības prasības:

— akceptēt pagaidu politisko konflikta atrisinājumu, kas panākts Rambuijē;

— ievērot serbu armijai un īpašajiem policijas spēkiem 25.oktobrī noteiktos limitus;

— izbeigt pārmērīgo un neproporcionālo spēka lietošanu Kosovā.

Kā mēs bijām brīdinājuši 30.janvārī, šo prasību neievērošana novedīs pie tā, ka NATO būs spiesta veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu cilvēcisko katastrofu.

NATO pilnībā atbalsta visas atbilstošās ANO Drošības padomes rezolūcijas, EDSO pūliņus, kā arī kontaktgrupas aktivitātes.

Mēs dziļi nožēlojam, ka šīs pūles ir bijušas neauglīgas DFR valdības nesamierināmās nostājas dēļ.

Šī militārā darbība ir domāta starptautiskās sabiedrības politisko mērķu atbalstam.

Tā būs vērsta uz to, lai pārtrauktu serbu armijas un īpašo policijas spēku vardarbīgos uzbrukumus un vājinātu to spēju izraisīt tālāku cilvēcisku katastrofu.

Tādējādi mēs gribam atbalstīt starptautiskos centienus nostiprināt Dienvidslāvijas līgumu par konflikta pagaidu politisko atrisinājumu.

Kā mēs jau paziņojām, konflikta politisks atrisinājums ir iespējams, ja to garantē starptautisku militāru spēku klātbūtne.

Dienvidslāvijas valdībai ir atstāta iespēja jebkurā laikā demonstrēt, ka tā ir gatava izpildīt starptautiskās sabiedrības prasības.

Es ceru, ka tai pietieks gudrības to izdarīt.

Tajā pašā laikā mēs aicinām Kosovas albāņus neatteikties no stingrās apņēmības iet pa miera ceļu, ko tie izvēlējās Parīzē. Mēs īpaši aicinām Kosovas bruņotās vienības atturēties no provokatīvas militāras darbības.