Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās
1.pants. 2010.gada 20.decembrī Maskavā parakstītaisLatvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās (turpmāk — Līgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Iekšlietu ministrija.
3.pants. Līgums stājas spēkā tā 15.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.
Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 16.jūnijā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2011.gada 29.jūnijā
LATVIJAS REPUBLIKAS Valdības un Krievijas Federācijas Valdības LĪGUMS par sadarbību cīņā PRET NOZIEDZĪBU, IT ĪPAŠI TĀS ORGANIZĒTAJĀS FORMĀS
Latvijas Republikas valdība un Krievijas Federācijas valdība, turpmāk sauktas "Puses",
apzinoties, ka noziedzība, it īpaši tās organizētajās formās, rada nopietnus draudus Pušu valstu drošībai, abu valstu tautu veselībai un labklājībai, kaitē abu valstu politiskai, ekonomiskai un kultūrsociālai attīstībai,
atzīstot nepieciešamību saskaņot darbības operatīvās sadarbības jautājumos cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās, ievērojot savu valstu nacionālos normatīvos aktus,
ievērojot savu valstu konstitucionālos pamatus un tiesiskās sistēmas, un cienot neatņemamās valstu tiesības uz suverenitāti,
apstiprinot saistības, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībnieces Puses ir, kā arī ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas institūciju un tās specializēto aģentūru rezolūcijas, kas darbojas noziedzības, it īpaši tās organizētajās formās, apkarošanas jomā,
vienojas par sekojošo:
1.pants
1. Puses sadarbojas noziedzības, it īpaši tās organizēto formu, apkarošanas jomā saskaņā ar savu valstu nacionālajiem normatīvajiem aktiem un šo Līgumu gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu novēršana un atklāšana prasa abu Pušu kompetento iestāžu savstarpējo sadarbību.
2. Puses sadarbojas cīņā pret:
1) terorismu visās tā formās un izpausmēs, iekļaujot terorisma finansēšanu;
2) organizēto noziedzību;
3) narkotisko vielu, psihotropo vielu (turpmāk – narkotikas) un to prekursoru nelegālu apriti;
4) šaujamieroču, munīcijas, spridzināšanas ierīču, sprāgstošu, indīgu un radioaktīvu vielu, kodolmateriālu nelegālu apriti;
5) ķīlnieku sagrābšanu, personu nolaupīšanu un cilvēku tirdzniecību;
6) noziedzīgiem nodarījumiem pret personas dzīvību un veselību, tai skaitā arī cilvēku orgānu un audu tirdzniecību transplantācijas vajadzībām;
7) noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas, tai skaitā finanšu, nodokļu, uzņēmējdarbības jomās, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (atmazgāšanu);
8) viltotu naudas zīmju, finanšu dokumentu, bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izgatavošanu un realizāciju;
9) kontrabandu;
10)noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, tai skaitā transportlīdzekļu zādzību;
11) noziedzīgiem nodarījumiem pret iedzīvotāju veselību un sabiedrisko tikumību, dzimumneaizskaramību, seksuālo ekspluatāciju, īpaši bērnu;
12) noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelegālu migrāciju;
13) noziedzīgiem nodarījumiem pret ekoloģisko drošību un dabas vidi, ja norādītās prettiesiskās darbības skar abu Pušu valstu intereses;
14) noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu;
15) korupciju;
16) noziedzīgiem nodarījumiem informācijas tehnoloģiju jomā.
3. Šis Līgums neskar jautājumus par izdošanu un tiesisko palīdzību krimināllietās.
2.pants
1. Šajā Līgumā paredzētā sadarbība tiek īstenota Pušu valstu kompetentajām iestādēm tieši kontaktējoties un vienojoties.
Latvijas Puses kompetentās iestādes ir:
- Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija;
- Latvijas Republikas Valsts policija;
- Latvijas Republikas Drošības policija;
- Latvijas Republikas Valsts robežsardze;
- Latvijas Republikas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;
- Latvijas Republikas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests;
- Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests;
- Latvijas Republikas Veselības ministrija;
Krievijas Puses kompetentās iestādes ir:
- Krievijas Federācijas Ģenerālprokuratūra;
- Krievijas Federācijas Federālais Drošības dienests;
- Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrija;
- Krievijas Federācijas Federālais narkotiku aprites kontroles dienests;
- Federālais finanšu monitoringa dienests;
- Krievijas Federācijas Veselības aizsardzības un sociālās attīstības ministrija;
- Federālais Muitas dienests.
2. Puses nekavējoties, pa diplomātiskajiem kanāliem, informē viena otru par izmaiņām savu valstu kompetento iestāžu sarakstos.
3. Pušu valstu kompetentās iestādes savā starpā nodibina tiešus sakaru kanālus ar mērķi nodrošināt efektīvu sadarbību šī Līguma īstenošanas ietvaros.
3.pants
1. Sadarbība šī Līguma ietvaros tiek īstenota šādās formās:
1) apmaiņa ar operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūto informāciju, kā arī citu savstarpēji interesējošu informāciju, tajā skaitā saistībā ar:
a) plānotiem vai izdarītiem terora aktiem, par personām un organizācijām, kas ir tajos iesaistītas, par to izdarīšanas metodēm un tajos izmantotajām tehniskajām iekārtām un līdzekļiem;
b) teroristiskām organizācijām un grupējumiem, par to struktūrām un dalībniekiem, kas plāno, izdara vai arī ir izdarījuši terora aktus;
c) personām, kuras ir iesaistītas organizētajā noziedzībā, par noziedzīgo organizāciju un grupu struktūru, par attiecībām starp atsevišķām personām un grupām, par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas apstākļiem (it īpaši par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas laiku, vietu un izdarīšanas metodi), par veiktajiem pasākumiem, kā arī par citām nozīmīgām detaļām;
d) jebkādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir saistīti ar nelegālu narkotiku un to prekursoru apriti un kas ir izdarīti vai kurus gatavojas izdarīt otras Puses valsts teritorijā;
e) faktiem, kas ir saistīti ar narkotiku un to prekursoru nelegālu pārvietošanu vai mēģinājumiem nelegāli pārvietot no vienas Puses valsts teritorijas uz otras Puses valsts teritoriju;
f) personām, kuras tiek turētas aizdomās par līdzdalību nelegālā narkotiku un to prekursoru apritē;
g) tādu avotu atklāšanas formām un metodēm, no kuriem narkotikas un to prekursori nonāk nelegālā apritē, un šādas nelegālas aprites novēršanas pasākumiem;
h) izmantotajiem narkotiku un to prekursoru slēpšanas veidiem to transportēšanas laikā un to atklāšanas metodēm;
i) atklātiem faktiem un metodēm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (atmazgāšanu);
j) faktiem, kas ir saistīti ar nelegālu preču un transporta līdzekļu pārvietošanu pāri valsts robežai vai tās mēģinājumiem, personām, kas tiek turētas aizdomās par nelegālu preču un transporta līdzekļu pārvietošanu pāri valsts robežai, kā arī par atklātiem nelegāli pārvietojamo preču un transportlīdzekļu slēpšanas veidiem;
2) pēc Pušu kompetento iestāžu pieprasījuma operatīvo pasākumu īstenošana lietās, kas ir saistītas ar terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotiku un to prekursoru apriti;
3) darba pieredzes apmaiņa, tajā skaitā organizējot kopējas darba tikšanās, apspriedes, konferences un seminārus;
4) apmaiņa ar normatīvo aktu tekstiem jomās, kas ir saistītas ar cīņu pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotiku un to prekursoru apriti, un darbībām pret to ļaunprātīgu lietošanu, kā arī ar materiāliem par šo normatīvo aktu izpildi un metodiskām rekomendācijām;
5) palīdzība personāla sagatavošanā un to kvalifikācijas celšanā, tajā skaitā organizējot stažēšanos struktūrvienībās, kas specializējušās cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotiku un to prekursoru apriti;
6) konsultatīvas palīdzības sniegšana, kā arī palīdzība sarežģītu ekspertīžu veikšanā;
7) nepieciešamības gadījumā apmaiņa ar no nelegālas aprites izņemtiem narkotiku un to prekursoru paraugiem un izpētes rezultātiem;
8) apmaiņa ar statistikas datiem un speciālām publikācijām par narkotiku un to prekursoru aprites kontroles problēmām.
2. Puses var sadarboties citās formās, kuras atbilst šī Līguma mērķiem.
4.pants
1. Palīdzības sniegšana un informācijas nodošana šī Līguma ietvaros tiek veiktas pēc vienas Puses iniciatīvas vai pamatojoties uz vienas Puses valsts kompetentās iestādes pieprasījumu (tālāk- pieprasījums). Pieprasījums tiek iesniegts rakstiskā formā, tajā skaitā izmantojot informācijas nosūtīšanas tehniskos līdzekļus.
2. Izmantojot informācijas nosūtīšanas tehniskos līdzekļus, kā arī šaubu gadījumos attiecībā uz saņemta pieprasījuma īstumu vai saturu, pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde var pieprasīt rakstisku apstiprinājumu no pieprasījumu iesniegušās kompetentās iestādes.
3. Steidzamos gadījumos var tikt pieņemts mutisks pieprasījums, taču trīs dienu laikā tas ir jāapstiprina rakstiskā formā.
4. Pieprasījums satur:
pieprasījumu saņēmušās kompetentās iestādes nosaukumu;
pieprasījumu iesniegušās kompetentās iestādes nosaukumu;
pieprasījuma pamatojumu;
pieprasījuma būtības aprakstu;
vēlamo pieprasījuma izpildes termiņu;
citas ziņas, kas nepieciešamas pieprasījuma izpildei.
5. Pieprasījumu paraksta pieprasījumu iesniegušās kompetentās iestādes vadītājs vai tā vietnieks, vai citas viņu pilnvarotas personas un to apstiprina ar kompetentās iestādes zīmogu.
5.pants
1. Pieprasījuma izpilde var tikt atteikta pilnībā vai daļēji, ja pieprasījumu saņēmusī Puse uzskata, ka tā izpilde var radīt kaitējumu tās valsts suverenitātei, nacionālai drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm, vai ir pretrunā ar tās valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai starptautiskajām saistībām, kā arī var izraisīt Pušu valstu pilsoņu un citu Pušu valstu patstāvīgo iedzīvotāju, kuriem nav citu valstu pilsonības, tiesību un likumīgo interešu pārkāpumus.
2. Pieprasījuma izpilde var tikt atteikta, ja nodarījums, saistībā ar kuru ir veikts pieprasījums, nav noziedzīgs nodarījums saskaņā ar pieprasījumu saņēmušās Puses valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem.
3. Ja tiek pieņemts lēmums par atteikumu izpildīt pieprasījumu, pieprasījumu saņēmusī Puse par to rakstiskā formā informē pieprasījumu iesniegušo Pusi, norādot atteikuma iemeslus.
6.pants
1. Pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde veic visus nepieciešamos pasākumus ātrai un iespējami pilnīgākai pieprasījuma izpildīšanai. Pieprasījums parasti tiek izpildīts termiņā, kas nepārsniedz trīsdesmit dienas no tā saņemšanas datuma, turklāt pēc iespējas tiek ņemtas vērā pieprasījumu iesniegušās kompetentās iestādes vēlmes par pieprasījuma izpildi tās norādītajā termiņā.
2. Pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde nekavējoties informē pieprasījumu iesniegušo kompetento iestādi par apstākļiem, kas traucē pieprasījuma izpildi vai aizkavē tā izpildi uz ilgāku laiku.
3. Ja pieprasījuma izpilde neietilpst pieprasījumu saņēmušās kompetentās iestādes kompetencē, tā nodod pieprasījumu attiecīgajai kompetentai iestādei un nekavējoties par to informē pieprasījumu iesniegušo kompetento iestādi.
4. Pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt papildu informāciju, kas pēc tās domām ir nepieciešama pieprasījuma pienācīgai izpildei.
5. Pieprasījuma izpildei tiek piemēroti pieprasījumu saņēmušās Puses valsts nacionālie normatīvie akti.
6. Pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde var dot atļauju pieprasījumu iesniegušās kompetentās iestādes pilnvarotajiem pārstāvjiem atrasties savas valsts teritorijā pieprasījuma izpildes laikā, ja tas nav pretrunā ar šīs valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem.
7. Ja pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde uzskata, ka nekavējoša pieprasījuma izpilde var traucēt kriminālvajāšanu vai citu tiesisku darbību, kas tiek veikta tās valstī, tā var atlikt pieprasījuma izpildi vai saistīt tā izpildi ar nepieciešamību ievērot nosacījumus, kas noteikti kā nepieciešami pēc konsultācijām ar pieprasījumu iesniegušo kompetento iestādi. Ja pieprasījumu iesniegusī kompetentā iestāde piekrīt sniegt palīdzību saskaņā ar piedāvātajiem nosacījumiem, tai ir jāievēro šie nosacījumi.
8. Pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde pēc pieprasījuma iesniegušās kompetentās iestādes lūguma veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu konfidencialitāti par pieprasījuma saņemšanas faktu, pieprasījuma un tā pavaddokumentu saturu, kā arī par palīdzības sniegšanas faktu.
9. Ja pieprasījuma izpildes laikā konfidencialitātes saglabāšana nav iespējama, pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde par to informē pieprasījumu iesniegušo kompetento iestādi, kura lemj, vai ir jāizpilda pieprasījums ar šādiem nosacījumiem.
10. Pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde iespējami īsā laikā informē pieprasījumu iesniegušo kompetento iestādi par pieprasījuma izpildīšanas rezultātiem.
7.pants
Privāta rakstura ziņu (turpmāk – ziņas) aizsardzības nolūkos, kuras vienas Puses valsts kompetentās iestādes nosūta otrās Puses valsts kompetentajām iestādēm sadarbības ietvaros saskaņā ar šo Līgumu un ievērojot savas valsts nacionālos normatīvos aktus par personas datu aizsardzību, tiek ievēroti sekojoši noteikumi:
1) vienas Puses valsts kompetentās iestādes, kuras uz savu pieprasījumu ir saņēmušas ziņas, informē otras Puses ziņas nododošās kompetentās iestādes par to izmantošanu un iegūtajiem rezultātiem;
2) Puses šī Līguma ietvaros ziņas var sniegt tikai Pušu kompetentajām iestādēm. Vienas Puses valsts kompetentās iestādes saņemtās ziņas var nodot citām institūcijām tikai ar otras Puses valsts ziņas nododošās kompetentās iestādes iepriekšēju rakstisku atļauju;
3) ziņas nododošai Pusei ir jāpārliecinās par nododamo ziņu precizitāti, kā arī par to, ka to nodošana ir nepieciešama un ka tā atbilst paredzamajiem mērķiem. Ja ir nosūtītas kļūdainas ziņas vai ziņas, kuras nedrīkst sūtīt, vienas Puses valsts ziņas nododošā kompetentā iestāde nekavējoties informē par to otrās Puses valsts ziņas saņēmušo kompetento iestādi. Ziņas saņēmušajai kompetentajai iestādei ir jāveic nepieciešamās korekcijas kļūdainajās ziņās vai nekavējoties jāiznīcina ziņas, kuras nedrīkstēja nodot;
4) saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem ziņas nosūtoša Puse, pēc personas lūguma, par kuru tika nodotas ziņas, var informēt šo personu par ziņu nodošanas faktu un to iecerēto izmantošanu. Valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs šādas informācijas sniegšana var tikt atteikta;
5) nododot ziņas starp Pusēm, ziņas nododošā kompetentā iestāde nosaka galīgos termiņus šo ziņu iznīcināšanai saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Neraugoties uz to, nodotās ziņas tiek iznīcinātas, kad vairs nav nepieciešamības pēc tām, kā arī beidzoties šī Līguma darbības termiņam. Pušu valstu kompetentās iestādes nekavējoties informē viena otru par saņemto ziņu iznīcināšanu un par šīs iznīcināšanas iemeslu;
6) Pušu valstu kompetento iestāžu pienākums ir fiksēt ziņu nodošanu, saņemšanu un iznīcināšanu;
7) Pušu valstu kompetentām iestādēm ir jāaizsargā tām nodotās ziņas no nesankcionētas piekļūšanas tām no personām, kuras nav uz to pilnvarotas, kā arī Pusēm nav tiesības šīs ziņas izmainīt vai publicēt.
8.pants
1. Katra Puse nodrošina ziņu, kas ir saņemtas no otras Puses, konfidencialitāti, ja ziņas nododošā Puse uzskata par nevēlamu to izpaust.
2. Ziņas, kas saņemtas šī Līguma ietvaros, bez kompetentās iestādes, kura tos sniedza, rakstiskas atļaujas nevar tikt izmantotas citiem mērķiem kā tiem, kuriem tās tika pieprasītas un nodotas.
3. Lai nodotu trešajai pusei ziņas, ko saņēmusi viena no Pusēm šī Līguma ietvaros, ir nepieciešama iepriekšēja rakstiska atļauja no kompetentās iestādes, kura tos sniedza, ja vien šīs ziņas nav publiski pieejamas pieprasījumu saņēmušās Puses valstī.
9.pants
Pieprasījumi un tiem klāt pievienotie dokumenti, kas tiek nosūtīti saskaņā ar šo Līgumu, tiek sastādīti krievu vai angļu valodās, ja starp Pušu valstu kompetentajām iestādēm netiks panākta cita vienošanās.
10.pants
Pušu valstu kompetentās iestādes savu valstu nacionālo normatīvo aktu ietvaros veic nepieciešamos pasākumus, kas paredz kontrolētās piegādes metodes pielietošanu ar mērķi atklāt personas, kuras piedalās noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.
11.pants
1. Pušu valstu kompetentās iestādes, balstoties uz šo Līgumu, pēc savstarpējas vienošanās organizē konsultācijas par sadarbības koordināciju un efektivitātes paaugstināšanu.
2. Pušu valstu kompetentās iestādes var veidot kopējas darba grupas, rīkot ekspertu tikšanās un savu pilnvaru ietvaros slēgt vienošanās, lai koordinētu šī Līguma darbību un nodrošinātu tā efektīvo īstenošanu.
12.pants
Strīdi, kas var rasties starp Pusēm saistībā ar šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu, tiek risināti starp Pušu valstu ieinteresētām kompetentām iestādēm konsultāciju ceļā vai pa diplomātiskajiem kanāliem.
13.pants
Pušu valstu kompetentās iestādes patstāvīgi sedz izdevumus, kuri rodas šī Līguma īstenošanas gaitā, ja katrā konkrētā gadījumā netiek saskaņota cita kārtība.
14.pants
Šis Līgums neskar katras Puses tiesības un saistības citu starptautisko līgumu ietvaros, kuru dalībniece ir tās valsts, ja vien šajā Līgumā nav noteikti labvēlīgāki noteikumi Pušu valstu kompetento iestāžu sadarbībai.
15.pants
1. Šis Līgums stājas spēkā dienā, kad pa diplomātiskajiem kanāliem ir saņemts pēdējais rakstveida paziņojums par to, ka Puses ir veikušas valstī noteiktās nepieciešamās iekšējās procedūras, lai tas stātos spēkā.
2. Šis Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Katra Puse var izbeigt šī Līguma darbību, rakstiski par to paziņojot otrai Pusei pa diplomātiskajiem kanāliem. Šis Līgums zaudē spēku sešus mēnešus no datuma, kurā viena no Pusēm ir saņēmusi šādu paziņojumu.
3. Ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu zaudē spēku 1996.gada 26.aprīļa Vienošanās starp Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju un Krievijas Federācijas Iekšlietu ministriju par sadarbību cīņas pret organizēto noziedzību jomā.
4. Pēc Pušu rakstiskās vienošanās šajā Līgumā var tikt izdarīti grozījumi, kuri stājas spēkā saskaņā ar šī panta 1. punktu.
Parakstīts 2010.gada 20.decembrī Maskavā divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodās, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.
Latvijas Republikas valdības vārdā Linda Mūrniece iekšlietu ministre |
Krievijas Federācijas valdības vārdā Sergejs Lavrovs ārlietu ministrs |