Vakar, 26.martā, "Latvijas Vēstneša" redakcijā uz sarunu par dzīvi bija nākuši:
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Vera Singajevska
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Strazdiņš
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Guntis Eniņš
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Džemma Skulme
Šīs tikšanās noskaņu noteica gan tikko aizvadītās Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas sāpīgā klātbūtne, gan pavasarīgais Lieldienu tuvums. Dakteris Strazdiņš teicās nākam gluži kā no veco laiku politinformācijas, jo visu darba dienu saviem ārzemju kolēģiem stāstījis un skaidrojis, ko latviešu tautai un Latvijai nozīmē 1949. gada 25. marts, un mudinājis ikvienu aiziet un savām acīm apskatīt lielo Tautas vainagu pie Brīvības pieminekļa, kas vīts par tūkstošiem cilvēku ziedojumiem un izveidots ar lielu cilvēcisku un māksliniecisku talantu. Viņam pievienojās arī gleznotāja Džemma Skulme: "Cik tas ir apbrīnojami, ka dzimst tādas idejas un atrodas cilvēki, kas šīs idejas uztver un spēj realizēt. Kā toreiz Baltijas ceļā, kad visi sadevāmies rokās. Kas tā bija par milzīgu enerģiju!" Un visi bija vienisprātis, ka tieši šādi vienprātības brīži, likteņu kopības izjūta stiprina tautas pašapziņu, kas ir tik ļoti vajadzīga. Dabas pētnieks Guntis Eniņš aicināja uz savu izstādi, kas aprīļa sākumā tiks atklāta Rīgas Latviešu biedrībā. Bet atmiņu stāstiem par Lieldienu svinēšanu skatuves māksliniece Vera Singajevska pielika krāšņu punktu ar Jāņa Jaunsudrabiņa tēlojumu par šiem pavasara svētkiem lauku sētā. Gan ar "Baltās grāmatas" domas gaišumu, gan savu apbrīnojamo stāstnieces talantu aktrise sagādāja īstus svētkus visiem.
Plašāk par tikšanos — nākamās nedēļas ceturtdienas numurā.
Aina Rozeniece,
"LV" nozares redaktore
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"