Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 21.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.06.2011., Nr. 99 (4497) https://vestnesis.lv/ta/id/232327

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sveicot Latvijas izcilākos 12.klašu absolventus

Vēl šajā numurā

29.06.2011., Nr. 99 (4497)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 21.jūnijā

LM: Par jauno Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikumu

Ņemot vērā, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks Labklājības ministrijas (LM) un atsevišķu tās padotības iestāžu informācijas tehnoloģijas atbalsta funkcijas centralizēšanu, valdība 21.jūnijā apstiprināja jauno VSAA nolikumu.

No 1 jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sāks Informācijas tehnoloģiju atbalsta nodrošināšanu LM un atsevišķām tās padotības iestādēm – Valsts darba inspekcijai, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai un Nodarbinātības valsts aģentūrai. Minētās funkcijas pārņemšana mazinās institūciju administratīvo slogu.

Tā kā kopš 2011.gada 1.janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra administrē gandrīz visas izdienas pensijas, līdz ar to arī nolikumā ir iekļauta minētā VSAA funkcija.

 

LM: Par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu un finansēšanu

Lai bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautajiem cilvēkiem nodrošinātu lielākas iespējas iegūt darba tirgum nepieciešamās zināšanas un praktisko pieredzi, turpmāk Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotie pasākumi būs mērķētāki un tajos varēs iesaistīties plašāks minēto cilvēku loks.

Atbilstoši izmaiņām turpmāk pirms iesaistīšanās NVA īstenotajos pasākumos karjeras konsultācijas bezdarbnieki varēs apmeklēt fakultatīvi. Tas nozīmē, ka karjeras konsultācijas sniegs tiem bezdarbniekiem, kuriem tās būs nepieciešamas, lai efektīvāk piedalītos NVA īstenotajos pasākumos.

Ņemot vērā darba devēju organizāciju ieteikumus, turpmāk bezdarbniekiem un darba meklētājiem būs iespēja iesaistīties par vienu vai diviem mēnešiem garākās apmācību programmās. Proti, NVA apmaksās bezdarbnieku dalību profesionālās izglītības programmās, kuru mācību stundu skaits ir 960, 1120 vai 1280 (960 mācību stundu apmācība ilgst sešus mēnešus, 1120 – septiņus, 1280 – astoņus). Tādējādi būs nodrošināta iespēja uzlabot apmācību efektivitāti, piemēram, ķīmijas nozarē.

Ikviens bezdarbnieks, kurš būs apguvis profesionālās izglītības programmu uzņēmējdarbības vadības jomā, varēs pieteikties pasākumam “Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai”.

Tā kā Labklājības ministrija jau iepriekš ir informējusi, ka darba praktizēšana pašvaldībās jeb t.s. 100 latu programma tiks īstenota līdz 2011.gada beigām, veikti grozījumi attiecībā uz darba praktizēšanas vietu izveidi pašvaldībās, to pastāvēšanas laiku un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šīs darba praktizēšanas vietas darbojas.

Lai nodrošinātu elastīgāku finansējuma izlietojumu, ir noteikts, ka visas izveidotās praktizēšanas vietas beigs savu darbību 2011.gada 30.novembrī.

Tām darba praktizēšanas vietām, kuras būs izveidotas no 2011.gada 1.jūlija, netiks piešķirtas dotācijas darba praktizēšanas vietās nepieciešamajam inventāram un palīgmateriālu (ēku, pagalmu un citu teritoriju apkopšanai un labiekārtošanai) iegādes un nomas izdevumu segšanai. Tāpat no 100 uz 80 latiem tiks samazināts bezdarbniekam paredzētais stipendijas apmērs par dalību minētajā pasākumā.

Vienlaikus no līdzšinējiem 10% uz 30% ir palielināts cilvēka apmācību kupona līdzmaksājums par piedalīšanos mūžizglītības programmā. Tas nepieciešams, lai pieejamā finansējuma ietvaros apmācībās varētu iesaistīt lielāku bezdarba riskam pakļauto cilvēku skaitu, kā arī veicinātu pārdomātāku apmācības programmas izvēli un lielāku motivāciju apmācību laikā.

Tiem bezdarba riskam pakļautajiem cilvēkiem, kuri ir saņēmuši apmācību kuponu, bet to vēl nav paspējuši izmantot, apmācības kupona līdzmaksājums saglabāsies līdzšinējā jeb 10% apmērā. Izmaiņas līdzfinansējuma apmērā neattiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, cilvēkiem ar diviem vai vairāk bērniem vai trūcīgiem cilvēkiem – minētās iedzīvotāju grupas arī turpmāk būs atbrīvotas no līdzmaksājuma veikšanas.

To paredz 21.jūnijā valdībā pieņemtie grozījumi MK noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, kā arī grozījumi atbilstošo Eiropas Sociālā fonda aktivitāšu īstenošanas noteikumos.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par bīstamo kravu ar īpašu riska potenciālu aprites aizsardzības pasākumu plānošanu, īstenošanu un kontroli

Noteikta bīstamo kravu ar īpašu riska potenciālu aprites aizsardzības pasākumu plānošanas, īstenošanas un kontroles kārtība, kas nosaka prasības visiem šo kravu apritē iesaistītajiem dalībniekiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsver: “Latvijā īpaši bīstamo kravu aprites dalībniekiem jānosaka detalizēti pienākumi šo kravu apritē, lai kontrole tiktu veikta atbilstoši apdraudējumam un postījumiem, kādus šīs kravas var radīt cilvēkiem un videi. Tādējādi noteikumi turpmāk reglamentēs kārtību un uzlabos bīstamo kravu ar īpašu riska potenciālu apriti un attiecīgi samazinās sabiedrības apdraudējumu no tām.”

Visiem minēto kravu apritē iesaistītajiem dalībniekiem līdz šā gada beigām būs jāsagatavo bīstamo kravu ar īpašu riska potenciālu aizsardzību reglamentējošie dokumenti. Tie iekļaus minēto kravu reģistru, dalībnieku pienākumu sadali, šo kravu pārvadāšanas maršrutu, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas vietu aprakstu un plānu, informāciju par transportlīdzekli, vadītāju, par pārvadājumu atbildīgajām personām u.c., ja šādi dokumenti nav bijuši izstrādāti iepriekš saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem. Reglamentējošos dokumentus kontrolēs Valsts policija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Latvijas jūras administrācija, ostas pārvaldes, Civilās aviācijas aģentūra, kā arī Drošības policija un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs atbilstoši savai kompetencei.

Konstatējot būtiskus starptautisko nolīgumu vai reglamentējošo dokumentu prasību pārkāpumus, uzraudzības institūcijām būs tiesības pārtraukt attiecīgo bīstamo kravu apriti līdz pārkāpumu pilnīgai novēršanai.

Kārtībai jāstājas spēkā 1.jūlijā.

To paredz SM izstrādātais noteikumu projekts “Bīstamo kravu ar īpašu riska potenciālu aprites aizsardzības pasākumu plānošanas, īstenošanas un kontroles kārtība”, ko 21.jūnijā apstiprināja valdība.

Bīstamas kravas ar īpašu riska potenciālu ir kravas, ko potenciāli iespējams ļaunprātīgi izmantot terora aktā, radot cilvēku upurus, masveida postījumus vai citas smagas sekas.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par subjektiem, kam ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus

21.jūnijā Ministru kabinets (MK) izskatīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par subjektiem, kam ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus.

Tieslietu ministrija šo ziņojumu sagatavoja, lai izvērtētu, vai atbilstoši Satversmes pašreizējai redakcijai var piešķirt tiesības izdot ārējos normatīvos aktus tā sauktajām autonomajām jeb neatkarīgajām iestādēm un ministriem.

TM speciālisti secinājuši, ka autonomajām iestādēm šādas tiesības Satversmē pašlaik nav, turklāt arī autonomo iestāžu “autonomais” statuss nav nostiprināts. Tomēr Satversmes tiesa savā spriedumā ir analizējusi autonomo iestāžu statusu un secinājusi, ka tas atbilst Satversmei. Ja ir atzīta autonomo iestāžu statusa leģitimitāte, pamatoti ir piešķirt arī tiesības izdot ārējos normatīvos aktus tām iestādēm, kurām ir uzdotas kontroles un regulatīvās funkcijas (Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija).

Tāpat TM speciālisti secināja, ka Satversmē nevar ieinterpretēt ministru tiesības izdot ministra noteikumus. Šādu tiesību piešķiršanai ir jāizdara grozījumi Satversmē.

Viedokli par šo jautājumu ir sniegusi arī Konstitucionālo tiesību komisija. Komisija norādījusi: lai ministra noteikumus ieviestu kā jaunu ārējo normatīva tiesību akta veidu, nepieciešami grozījumi Satversmē.

Turklāt to ieviešanai ir riski, kas saistīti ar juridiskās kvalitātes jautājumiem, saskaņotas valdības politikas realizēšanu, kā arī ar nepieļaujamu lobismu. Tiesību sistēma kļūs kompleksāka, tas radīs jaunu resursu nepieciešamību. Tādēļ komisija ieteikusi, ka labākais risinājums ir uzlabot esošās Ministru kabineta procedūras.

MK 21.jūnijā nolēma aktualizēt šo jautājumu nākamajā Saeimā un valdībā. Līdz 5.jūlijam Tieslietu ministrijai jāsagatavo jauni priekšlikumi, lai uzlabotu MK darbu esošā regulējuma ietvaros.

 

TM: Par grozījumiem Kriminālprocesa likumā

21.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL). Grozījumi izstrādāti ar mērķi ieviest Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā Eiropas Savienības (ES) četrus pamatlēmumus starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības jomā.

Minētie pamatlēmumi un izstrādātie grozījumi KPL attiecas uz citā ES dalībvalstī personai piemērotā brīvības atņemšanas soda nodošanu izpildei Latvijā, kā arī Latvijā piemērotā brīvības atņemšanas soda nodošanu izpildei citai ES dalībvalstij. Tāpat tie attiecas uz notiesātajām personām piemēroto probācijas pasākumu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu nodošanu izpildei Latvijai un Latvijā piemēroto brīvības atņemšanai alternatīvo sodu un probācijas pasākumu nodošanu izpildei citai ES dalībvalstij. Izstrādātie grozījumi paredz arī novērst un atrisināt jurisdikcijas konfliktus kriminālprocesā starp vairākām ES dalībvalstīm.

Ar pamatlēmumu ieviešanu tiek pilnveidots un padarīts pārskatāmāks arī KPL starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības regulējums notiesāto personu nodošanai citai valstij, kā arī citā valstī piemērotā soda izpildei Latvijā.

Grozījumu spēkā stāšanās datums ir 2012.gada 1.janvāris.

Grozījumi vēl jāpieņem Saeimai.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

VARAM: Par ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanas nodevu

21.jūnijā Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanu”.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka valsts nodevas apmērs par ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanu ir 55 lati. Tā noteikta, izvērtējot vides aizsardzības institūcijas darbinieku darba apjomu, kā arī citu resursu izmaksas par līdzīgu darbību veikšanu, kam noteikta valsts nodeva.

Valsts nodeva par atļaujas izsniegšanu būs jāsamaksā pirms tās saņemšanas.

 

VARAM: Par finansējuma piešķiršanu sniega radīto zaudējumu kompensēšanai

21.jūnijā Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto MK rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz pašvaldībām piešķirt 799 195 latus, lai kompensētu sniega radītos zaudējumus to īpašumā vai valdījumā esošajos infrastruktūras objektos.

Saskaņā ar 21.jūnija Ministru kabineta sēdē nolemto tika atbalstīti 33 pašvaldību iesniegtie pieprasījumi sniega radīto zaudējumu segšanai.

Šo pašvaldību kopējie zaudējumi sastāda 1 123 692 latus, tajā skaitā 1 074 533 latus par būvniecības darbiem, 28 343 latus par koku sazāģēšanu un izvešanu, kā arī 20 816 latus par elektrības ģeneratoru nomu un to darbināšanu.

Atbilstoši MK noteikumiem par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pašvaldībām jānodrošina līdzfinansējums 30% apmērā no kopējiem izdevumiem – 324 497 latus.

Finanšu līdzekļi pašvaldībām tiks pārskaitīti, tiklīdz tās būs iesniegušas visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina, ka pašvaldība ir nodrošinājusi ne mazāk kā 30% no kopējiem atbalstītajiem izdevumiem, kas saistīti ar sniega radīto postījumu novēršanu un zaudējumu kompensēšanu.

Kopumā pieprasījumi par zaudējumu kompensēšanu tika saņemti no 51 pašvaldības, tajā skaitā 24 pašvaldības, kurās tika izsludināta ārkārtas situācija. Pamatojoties uz pašvaldību iesniegtajiem pieprasījumiem, sniega radītie zaudējumi kopumā sastādīja 3 545 173 latus.

 

VARAM: Par Malienas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008.–2013.gadam

21.jūnijā Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto MK rīkojuma projektu “Par grozījumiem Malienas reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2008.–2013.gadam”.

Rīkojuma projekta mērķis ir nodrošināt Malienas atkritumu apsaimniekošanas reģionā radīto atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām.

Malienas reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2008.–2013.gadam ir veikti grozījumi, kas saistīti ar sadzīves atkritumu poligona “Kaudzītes” pievadceļa rekonstrukciju, laukumu izveidošanu šķiroto atkritumu vākšanai no iedzīvotājiem un kompostēšanas laukumu izveidošanu Malienas atkritumu apsaimniekošanas reģionā.

Plānā ir iekļauti pasākumi attīrīšanas iekārtu ierīkošanai un sadzīves atkritumu mehāniskās priekšapstrādes kompleksa izveidošanai poligonā “Kaudzītes”, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!