Labklājības ministrijas rīkojums Nr.78

Rīgā 1999.gada 24.martā

Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem

Izdots saskaņā ar likuma "Par sociālo palīdzību" 9.panta otro daļu un 31.pantu un
Ministru kabineta 1997.gada 5.augusta noteikumu Nr.286 "Labklājības ministrijas nolikums"5.2.apakšpunktu

1. Apstiprināt "Instrukciju par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem" (pielikums).

2. Noteikt, ka "Instrukcija par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem" stājas spēkā ar 1999.gada 1.aprīli.

3. Ar 1999.gada 1.aprīli atzīt par spēku zaudējušiem šādus Labklājības ministrijas rīkojumus:

3.1. 1997.gada 19.marta rīkojumu Nr.115 "Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem politiski represētām personām";

3.2. 1997.gada 23.jūlija rīkojumu Nr.262 "Grozījums instrukcijā "Par sociālās un otrā posma medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu".

Labklājības ministrs V.Makarovs

Pielikums

Instrukcija par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem

1. Instrukcijā lietotie termini:

1.1. sociālās rehabilitācijas pakalpojums — pasākumu kopums, ko personai sociālās rehabilitācijas institūcijā nodrošina speciālistu komanda, lai stabilizētu, atjaunotu vai uzlabotu personas sociālās funkcionēšanas spējas;

1.2. sociālās rehabilitācijas institūcija — rehabilitācijas institūcija vai nodaļa institūcijā, kura sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

1.3. no vardarbības cietis bērns — bērns, kurš cietis no ģimenes locekļu vai citu personu fiziskas, seksuālas vai emocionālas vardarbības vai vecāku nolaidības, kā rezultātā guvis fizisku un/vai psiholoģisku traumu.

2. Šī instrukcija nosaka personu loku, kurām ir tiesības nepieciešamības gadījumā par valsts budžeta līdzekļiem saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijā, minēto pakalpojumu saņemšanas nosacījumus, saņemšanas un uzskaites kārtību.

3. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem nepieciešamības gadījumā ir tiesības saņemt:

3.1. politiski represētām un pensijas vecuma personām, kuru vienīgais ienākums ir valsts pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;

3.2. bērniem invalīdiem un invalīdiem, kuru vienīgais ienākums ir valsts pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;

3.3. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem;

3.4. Ministru kabineta 1998.gada 9.jūnija noteikumu Nr.219 "Kārtība, kādā personas par valsts budžeta līdzekļiem saņem tehniskos palīglīdzekļus" 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktām personām ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību un pārvietošanās grūtībām, kurām nepieciešama protezēšana un/vai ortozēšana (protēžu/ortožu pielāgošana);

3.5. no vardarbības cietušiem bērniem.

4. Ja saskaņā ar šīs instrukcijas 6.4.1.apakšpunktu no vardarbības cietušam bērnam ir atzīta par nepieciešamu ģimenes locekļa vai personas, kas bērnu aprūpē, klātbūtne sociālās rehabilitācijas procesā, tad šīs personas uzturēšanās sociālās rehabilitācijas institūcijā finansējama no valsts budžeta līdzekļiem.

5. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem var saņemt:

5.1. šīs instrukcijas 3.1.apakšpunktā minētās personas — 21 dienu sociālās rehabilitācijas kursu ne biežāk kā reizi divos gados;

5.2. šīs instrukcijas 3.2.apakšpunktā minētās personas — 21 dienu sociālās rehabilitācijas kursu (bērniem invalīdiem 30 dienas) ne biežāk kā reizi divos gados;

5.3. šīs instrukcijas 3.3. apakšpunktā minētās personas — 21 dienu sociālās rehabilitācijas kursu ne biežāk kā vienu reizi gadā;

5.4. šīs instrukcijas 3.4.apakšpunktā minētās personas — pēc nepieciešamības, bet ne ilgāk kā 21 dienu sociālās rehabilitācijas kursu;

5.5. šīs instrukcijas 3.5.apakšpunktā minētās personas — pēc nepieciešamības, bet ne ilgāk kā 30 dienas sociālās rehabilitācijas kursu.

6. Lēmumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību sociālās rehabilitācijas institūcijā, pamatojoties uz personas sociālās situācijas izvērtējumu (dzīves apstākļi, integrācija sabiedrībā, ekonomiskais stāvoklis utt.), pieņem pašvaldības Sociālās palīdzības dienests pēc personas dzīves vietas, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

6.1. pašas personas, bērna vecāka, aizbildņa vai bāriņtiesas iesniegums;

6.2. šīs instrukcijas 3.1. — 3.3.apakšpunktā minētajos gadījumos — ārstējošā ārsta izsniegtā izziņa (veidlapa 027-u "Izraksts no ambulatorā/stacionārā slimnieka medicīniskās kartes" — (turpmāk tekstā — veidlapa 027/u)) par sociāli rehabilitējamās personas veselības stāvokli, hroniskiem slimniekiem, norādot uzturošās medikamentozās terapijas normas;

6.3. šīs instrukcijas 3.4.apakšpunktā minētajā gadījumā — speciālista (ārstējošā ārsta, protēzista-ortopēda, traumatologa-ortopēda, rehabilitologa, fizioterapeita vai ergoterapeita) saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 9.jūnija noteikumu Nr.219 "Kārtība, kādā personas par valsts budžeta līdzekļiem saņem tehniskos palīglīdzekļus" 7.2.apakšpunktu izsniegtais atzinums par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību un 7.3.apakšpunktu izsniegtā izziņa (veidlapa 027-u), norādot funkcionālo traucējumu pakāpi, indikācijas konkrēta tehniskā palīglīdzekļa un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamībai;

6.4. šīs instrukcijas 3.5.apakšpunktā minētajā gadījumā:

6.4.1. psihologa vai profesionāla sociālā darbinieka rakstisks slēdziens par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma un ģimenes locekļa vai personas, kas bērnu aprūpē, klātbūtnes nepieciešamību sociālās rehabilitācijas procesā, kas izsniegts pēc no vardarbības cietušā bērna vecāku, aizbildņa vai bāriņtiesas/pagasttiesas pieprasījuma;

6.4.2. ja bērnam ar vardarbības pazīmēm sniegta medicīniskā palīdzība ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādē — ārstējošā ārsta izziņa (veidlapa 027/u) par bērna veselības stāvokli un saņemto medicīnisko palīdzību, kas izsniegta pēc no vardarbības cietušā bērna vecāku, aizbildņa vai bāriņtiesas/pagasttiesas pieprasījuma.

7. Pagasta/pilsētas pašvaldības Sociālās palīdzības dienests šīs instrukcijas 6.punktā minētos dokumentus iesniedz rajona pašvaldības Sociālās palīdzības dienestā (vai rajonā par sociālās palīdzības darbu atbildīgai personai).

8. Persona netiek nosūtīta uz sociālās rehabilitācijas institūciju šādos gadījumos:

8.1. personai ir nestabils veselības stāvoklis (akūta saslimšana, hronisks slimību paasinājums, nekompensēti pārvietošanās traucējumi), kas prasa stacionāru vai intensīvu ambulatoru ārstēšanu;

8.2. atbilstoši ar Labklājības ministrijas 1998.gada 24.decembra rīkojumu Nr. 325 apstiprinātās "Instrukcijas par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu" 1.pielikumam personai ir nepieciešama medicīniskā rehabilitācija.

9. Sociālās rehabilitācijas institūcija:

9.1. nodrošina personai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ar sociālā darbinieka, psihologa, pedagoga iesaistīšanu;

9.2. nepieciešamības gadījumā personas veselības stāvokļa stabilizēšanai vai uzlabošanai sniedz minimālus veselības aprūpes pakalpojumus (ar internista, rehabilitologa, ergoterapeita un fizioterapeita iesaistīšanu) un pielieto minimālas medicīniskās tehnoloģijas:

9.2.1. ārsta apskate un novērošana;

9.2.2. ārstējošā ārsta izsniegtajā izziņā (veidlapa 027/u) noteiktās uzturošās medikamentozās terapijas kursa kontrole;

9.2.3. fizioterapijas tehnoloģijas:

9.2.3.1. personas funkcionālā stāvokļa novērtēšana;

9.2.3.2. fizioterapeita konsultatīvais un izglītojošais darbs;

9.2.3.3. fiziskie vingrinājumi;

9.2.4. fizikālās terapijas tehnoloģijas:

9.2.4.1. baseina un balneoloģiskā terapija;

9.2.4.2. fizikālās medicīnas tehnoloģijas.

10. Sociālās palīdzības fonds (turpmāk tekstā - Fonds):

10.1. slēdz valsts pasūtījuma līgumus ar sociālās rehabilitācijas institūcijām un nosaka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saturu, veidu un kvalitātes prasības;

10.2. veido datu bāzi par personām, kurām nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojums, un par personām, kuras minēto pakalpojumu izmantojušas;

10.3. veido datu bāzi par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošinājuma iespējām sociālās rehabilitācijas institūcijās un par minēto institūciju reāli sniegtajiem pakalpojumiem;

10.4. apkopo rajonu un republikas pilsētu Sociālās palīdzības dienestu informāciju par nepieciešamajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem un reizi ceturksnī informē minētos dienestus par iespējām personām saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

10.5. pēc rajonu un republikas pilsētu Sociālās palīdzības dienestu pieprasījuma steidzamības kārtā nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu šīs instrukcijas 3.5.apakšpunktā minētām personām;

10.6. var slēgt līgumu ar citu institūciju par šīs instrukcijas 10.2. — 10.5. apakšpunktā minēto uzdevumu veikšanu, par to attiecīgi informējot rajonu un republikas pilsētu Sociālās palīdzības dienestus.

11. Rajona un republikas pilsētas Sociālās palīdzības dienests:

11.1. informē savas pašvaldības iedzīvotājus par iespējām saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, par šo pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

11.2. veic to personu uzskaiti, kurām nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojums, un, rindai pienākot, informē personu par iespēju saņemt konkrētu pakalpojumu, kā arī par nepieciešamajiem dokumentiem un nosūta personu uz attiecīgo sociālās rehabilitācijas institūciju;

11.3. nepieciešamības gadījumā steidzamības kārtā ar Fonda starpniecību nosūta uz sociālās rehabilitācijas institūciju šīs instrukcijas 3.5. apakšpunktā minētās personas;

11.4. katru ceturksni iesniedz Fondam informāciju par nepieciešamajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

12. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus finansē no valsts budžeta programmas "Sociālā palīdzība" apakšprogrammas "Sociālā un profesionālā rehabilitācija" līdzekļiem.

13. Sociālās rehabilitācijas institūcijās sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu, finansēšanas, atskaites un minēto pakalpojumu kvalitātes kontroles kārtību nosaka Fonda līgums ar sociālās rehabilitācijas institūciju.

Departamenta direktore L.Grafa