Par Ziemeļkurzemes reformu ceļu

Pēc koncorcija "Blezūrs" — konsultāciju birojs un

Talsu rajona Dundagas pagasta padomes

vairāku gadu rosinājuma

Kopīgā pētījuma "Ziemeļkurzemes izpētes projekts" noslēguma ziņojuma projekts

Par pašvaldību sadarbības apvienības "Ziemeļkurzeme" izveidi

Jau 1997.gada pirmajā pusē Piekrastes integrētās pārvaldes un apsaimniekošanas plāna ietvaros Slīteres plānošanas darba grupa kopā ar Latvijas un starptautiskiem konsultantiem apzināja problēmas, kas traucē vai liedz attīstības iespējas Ziemeļkurzemes reģionā. Jau pirmajā darba grupas projekta uzmetumā galvenais uzsvars tika likts uz nepieciešamību izstrādāt pagastu pašvaldību, vietējo valsts pārvaldes institūciju uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju sadarbību plānus.

Vairāku pašvaldību pirmā kopīgā sanāksme sadarbības uzsākšanai notika 1997.gada 4.jūlijā, un tajā piedalījās Ances, Dundagas, Kolkas, Rojas un Tārgales pagastu pārstāvji. Sarunās noskaidroja risināmo jautājumu prioritāti katrā pagastā un pēc informācijas apkopošanas — vairāk vai mazāk aktuālās problēmas, kas visos pagastos ir kopīgas. Turpmākā darba veikšanai tika izveidotas vadības un darba grupas.

Četriem pagastiem — Ances, Dundagas, Kolkas un Tārgales — noslēdzot divpusēju līgumu ar "Līvōd Rānda datu apstrādes centru", 1997. gadā tika izstrādāts kopīgs projekta pieteikumu kopums par šādiem tematiem:

— atkritumu saimniecības integrētās sistēmas veidošanas iespējas Ziemeļkurzemes pagastos;

— enerģētikas saimniecības attīstības iespējas Ziemeļkurzemes ciemos un lauku apvidos;

— Ances, Dundagas, Kolkas un Tārgales pagastu ūdensapgādes, kanalizācijas tīklu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izpēte un uzlabošanas iespējas;

— tūrisma organizācija un attīstības iespējas Ziemeļkurzemes ciemos un lauku apvidos;

— ceļu apsaimniekošanas politika un ceļu dienesta veidošanas iespējas Ziemeļkurzemes pagastos;

— teritoriālā plānošana;

— problēmobjekti (bijušie militārie objekti un polderu sistēmas).

Vienlaikus ar divpusējo līgumu noslēgšanu četru pašvaldību — Ances pagasta, Dundagas pagasta, Kolkas pagasta un Tārgales pagasta — vadītāji parakstīja nodomu protokolu, kas apliecina pašvaldību vēlmi sadarboties savu pagastu attīstības veicināšanai. Šajā sakarā 1997.gada 18.septembrī četras pašvaldības noslēdza daudzpusēju līgumu par sadarbību kopīgu projektu izstrādei. Līgums paredz, ka sadarbības loks var tikt paplašināts. Līgumā noteiktās līdzēju saistības ir:

— neaizskart savstarpējo administratīvo robežu jautājumu, kā arī nekā citādi neuzspiest savu gribu un ļaunprātīgi neietekmēt citu līdzēju darbību;

— sadarboties informācijas uzkrāšanas un apstrādes jomā, veidot uz vienotiem principiem balstītu informācijas sistēmu;

—atbilstoši veiktajam darbam un ieguldītajiem līdzekļiem kopīgi segt izdevumus vai arī atlīdzināt vienam vai vairākiem līdzējiem radušos zaudējumus, kas saistīti ar līgumā minēto mērķu realizāciju.

Šajā pašā līgumā Dundagas pagasts apņēmās koordinēt savstarpējo sadarbību un konsultēt pārējās puses informatīvās sistēmas izveidē. Līguma parakstīšanas dienā arī tika pieņemti "Līvōd Rānda datu apstrādes centra" sagatavotie projektu pieteikumi. 1997.gada oktobrī pēc vienošanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Autoceļu direkcijas pārstāvjiem par to, ka, lai risinātu pašvaldību ceļu un ūdenssaimniecību jautājumus, ir nepieciešama kopīga uzņēmuma veidošana, tika parakstīts nodomu protokols starp Ances, Dundagas, Kolkas un Tārgales pagastu par vēlmi veidot kopīgu uzņēmumu ūdensapgādes, atkritumu saimniecības un citu kopīgu jautājumu risināšanai.

Pēc Ekonomikas ministrijas uzaicinājuma Dundagas, Kolkas un Tārgales pagastam pretendēt uz īpašu atbalstāmā reģiona statusu piešķiršanu 1997.gada rudenī tika sagatavota un iesniegta četru pagastu (arī Ances pagasta) apvienotā attīstības programma, kas ietvēra gan pašvaldību kopīgi risināmos jautājumus, gan konkrētu uzņēmumu un saimniecību attīstības plānus. Visiem četriem pagastiem, ar Ministru kabineta rīkojumu ir piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss.

1997.gada oktobrī vēlmi kopīgi darboties izteica Īves, Lubes un Valdgales pagasta pašvaldības, un tika parakstīts nodomu protokols par sadarbību starp Ances, Dundagas, Īves, Kolkas, Lubes, Tārgales un Valdgales pagastu. 1997.gada decembrī vēlmi kopīgi darboties izteica arī Puzes pagasta pašvaldība, un tika parakstīts nodomu protokols par sadarbību astoņu pagastu starpā.

1997.gada 29.decembrī Ances, Dundagas, Kolkas un Tārgales pagasta pašvaldības parakstīja kopīgas bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas līgumu. 1998.gada janvārī dibināšanas sapulcē pašvaldības apstiprināja sabiedrības statūtus, un 1998.gada 2.martā pašvaldību sadarbības bezpeļņas organizācija "Ziemeļkurzeme" kā SIA tika reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

1998.gada augustā Ziemeļkurzemes pašvaldību sadarbības apvienībai pievienojās Popes pagasts. Deviņas pašvaldības parakstīja sadarbības nodomu protokolu.

 

Par pašvaldību sadarbības apvienības "Ziemeļkurzeme" darbību un tās izvērtējumu

Pašvaldību pieredze liecina, ka tikai savu budžetu ietvaros vien praktiski ir neiespējami realizēt tās likumā noteiktās funkcijas, kas saistītas ar teritorijas attīstību (piemēram, infrastruktūras attīstība, uzņēmējdarbības veicināšana, vides kvalitātes saglabāšana, teritorijas attīstības plānu izstrādāšana). Nepieciešami papildu valsts vai dažādu fondu un palīdzības programmu (tai skaitā ārvalstu) līdzekļi investīcijām. Šīs iespējas ir jāmeklē un pamatoti izstrādātu projektu veidā jāpieprasa. Šobrīd ar viena pagasta spēkiem ir grūti izstrādāt projektu, tāpat arī arvien vairāk fondu ir orientēti uz reģionu darbības un attīstības atbalstīšanu. Tāpēc pašvaldību attīstības nodrošināšanai nepieciešama vairāku kaimiņu pašvaldību kopīga darbība. Daudzas pašvaldības pie šī slēdziena ir nonākušas un gatavas atsaukties uz to, bet vienlaikus vajadzīgi arī citi stimuli un pamudinājumi, lai sāktos kopīga darbība.

Ziemeļkurzemes pašvaldību priekšsēdētāji uzskata, ka Ziemeļkurzemes pašvaldību sadarbības rašanos nodrošināja un stimulēja:

administratīvi teritoriālā reforma;

infrastruktūras (sevišķi ceļu) uzturēšanas un attīstīšanas nepieciešamība;

Ziemeļkurzemes Nacionālā parka izveides iespēja;

nepietiekami pašvaldību finansu līdzekļi;

valsts investīciju projekti;

speciālistu trūkums pašvaldībās;

teritorijas attīstības plāna izstrādāšanas nepieciešamība;

vietējo skolu saglabāšanas centieni.

Pašvaldību darbinieki uzsver Ziemeļkurzemes pašvaldību sadarbības apvienības rašanās cēloņus:

Dundagas pagasta padomes priekšsēdētāja Gunāra Laicāna iniciatīva un līdera īpašības;

pagastu neaizsargātība attiecībās ar centrālo valdību;

nacionālā plānojuma trūkums;

nepietiekami pašvaldību finansu līdzekļi;

administratīvi teritoriālās reformas sakarā radušās bailes par apvienošanu "no augšas".

Pašvaldību sadarbības apvienība "Ziemeļkurzeme" par virsmērķi izvirzījusi izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Sadarbības apvienības darbība ir orientēta uz pašvaldību intelektuālā potenciāla paaugstināšanu un speciālistu piesaistīšanu.

Pašvaldību priekšsēdētāji kā sadarbības galvenos mērķus min:

• infrastruktūras saglabāšanu;

• kopīga attīstības plāna izstrādāšanu;

• spēcīga reģiona kā spēcīgu pagastu kopuma izveidošanu;

• valsts investīciju projektu piesaisti;

• līdzekļu ietaupīšanu pagastu funkciju racionālā pildīšanā;

• vēsturisko teritoriju aizsargāšanu.

Pašvaldību darbinieki kā sadarbības galvenos mērķus min:

• kopīgu problēmu risināšanu, kas saistītas ar:

— enerģētiku,

— ūdenssaimniecību,

— pagastu ceļiem, transportu,

— sociālo palīdzību,

— informāciju un sakariem;

• investīciju piesaisti;

• līdzekļu racionālu izmantošanu;

• reģionu attīstību;

• ietekmi uz valdību un likumdošanu;

• uzņēmējdarbības veicināšanu.

Šobrīd pašvaldības kā sadarbības apvienības mērķu sasniegšanas un realizācijas mehānismus paredz:

• iesaistīšanos kopīgos projektos un programmās;

• kopīgau darbība bezpeļņas organizācijā SIA "Ziemeļkurzeme";

• kopīgas iestādes izveidošanu;

• kopīgu pieteikumu Valsts investīciju projektiem izstrādāšanu un iesniegšanu;

• atsevišķu funkciju kopīgu administrēšanu;

• sadarbību ar vienādiem noteikumiem;

• kopīgas infrastruktūras sistēmu;

• intelektuālā potenciāla piesaistīšanu;

• līdzekļu (finansu) apvienošanu;

• informācijas apmaiņu un tās iespēju uzlabošanu.

Tomēr, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, jāņem vērā pastāvošie draudi. Pašvaldības tos ir sarindojušas šādā secībā:

• apvienībai nelabvēlīgas izmaiņas likumdošanā;

• finansu centralizācija valstī;

• jaunās pašvaldību padomes (pēc vēlēšanām) var neatbalstīt sadarbību;

• pretruna starp pilsētām un laukiem;

• ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī;

• pārvaldes centralizācija.

 

Par pašvaldību sadarbības apvienības "Ziemeļkurzeme" darbības principiem un turpmāko rosību

Pašvaldību darbība sadarbības apvienības "Ziemeļkurzeme" ietvaros balstās uz brīvprātības, uzticēšanās un ieinteresētības principiem, vienlaikus tos apliecinot ar savstarpējiem līgumiem, protokoliem. Jebkuras pašvaldības darbība Ziemeļkurzemes pašvaldību sadarbības apvienībā "Ziemeļkurzeme" neizslēdz tās sadarbību ar kādu pašvaldību ārpus apvienības vai arī ar kādu Ziemeļkurzemes pašvaldību, noslēdzot saistības tieši. Tāpat darbība Ziemeļkurzemes apvienībā neizslēdz pašvaldības iesaistīšanos kādā citā sadarbības apvienībā vai neliedz pašvaldībām apvienoties. Ziemeļkurzemes pašvaldību kopīgā darbība balstās uz likumu "Par pašvaldībām", "Administratīvi teritoriālās reformas likumu" un "Teritorijas attīstības plānošanas likumu".

Ziemeļkurzemes pašvaldību sadarbības apvienības pašvaldību tiesiskās saistības:

• starp četrām Ziemeļkurzemes pašvaldībām (Ances, Dundagas, Kolkas un Tārgales pagastu) ir noslēgts daudzpusējs līgums par sadarbību;

• visas deviņas pašvaldības savu vēlmi sadarboties ir apliecinājušas, parakstot kopīgu nodomu protokolu;

• četras pašvaldības (Ances, Dundagas, Kolkas un Tārgales pagasts) ir pašvaldību kopuzņēmuma bezpeļņas organizācijas SIA "Ziemeļkurzeme" dibinātājas;

• piecas pašvaldības (Īves, Lubes, Popes, Puzes un Valdgales pagasts) ir nolēmušas parakstīt daudzpusēju līgumu, kas apliecinās visu deviņu pašvaldību apņemšanos sadarboties;

• LR Uzņēmumu reģistrā iesniegti dokumenti par bezpeļņas organizācijas SIA "Ziemeļkurzeme" statūtu un statūtkapitāla daļu maiņu, tādējādi SIA dibinātājas ir astoņas pašvaldības — Ances, Dundagas, Kolkas, Tārgales pašvaldība — un jaunpienākušās Īves, Popes, Puzes un Valdgales pašvaldība;

• notiek visu deviņu pašvaldību kopīgas iestādes izveide. Sagatavots nolikums, kas iesniegts pašvaldību padomēm apstiprināšanai;

• starp atsevišķām pašvaldībām noslēgti līgumi par speciālistu pakalpojumu izmantošanu.

Katra dokumenta parakstīšana notiek pēc katras pašvaldības padomes lēmuma.

Par Ziemeļkurzemes pašvaldību sadarbības apvienības iniciatīvas un organizatorisko centru ir kļuvusi Dundaga, arī apvienības teritorijas ģeogrāfiskais centrs ir apmēram uz līnijas Dundaga — Ance. Pašvaldību kopīgās iestādes telpas atradīsies Dundagas pilī.

Pašvaldību izveidotā sadarbības organizācijas modeļa stiprās puses:

• visas teritorijas interešu pārstāvniecība;

• ievēroti demokrātisma un koleģialitātes principi;

• struktūrā atdalītas lēmējvienības no izpildvienībām;

• noteikta stuktūras vienību atbildība;

• iespēja variēt projektu pieteikumos un finansu piesaistē ar pašvaldību kopīgo uzņēmumu (SIA) vai iestādi atbilstoši dažādu fondu un programmu prasībām.

Vājās puses:

• smagnējs un lēns lēmumu pieņemšanas process;

• visai hierarhiska vairāku līmeņu struktūra;

• nav stabila finansu situācija — samērā mazs kopbudžets;

• neskaidras un ierobežotas kredītu garantijas iespējas;

• pašvaldību veto tiesību draudi;

• jau tā pārslogoto pašvaldību vadītāju aizņemtības palielināšanās;

• iedzīvotājiem grūti saprotama struktūra;

• draudi pašvaldībām aprobežoties ar sadarbību tikai Ziemeļkurzemes apvienības ietvaros, neņemot vērā attīstības centrus ārpus reģiona, kas ietekmē to attīstību.

 

Par novērojumiem un secinājumiem

• Pašvaldību sadarbības apvienībā "Ziemeļkurzeme" pakāpeniski vairāk nekā gada laikā ir iesaistījušās deviņas Talsu un Ventspils rajonu pašvaldības, Ances, Dundagas, Kolkas, Tārgales, Īves, Lubes, Valdgales, Puzes un Popes pagasts. "Ziemeļkurzeme" ir spilgtākais pašvaldību apvienības paraugs Latvijā, kuras pieredzi var izmantot citas pašvaldības.

• Pašvaldību sadarbības apvienības "Ziemeļkurzeme" deviņu pagastu kopīgās teritorijas platība ir lielāka par dažu Latvijas rajonu teritorijas platību. Starp apvienības pagastiem pastāv liela atšķirība teritorijas platības ziņā. Attiecība starp lielāko (Dundagas) un mazāko (Īves) pagastu ir astoņas reizes. Arī pagastu centru izvietojums nav vienmērīgs.

• Pēc fizioģeogrāfiskajiem rādītājiem Ziemeļkurzemes pagastus var sadalīt trijās grupās:

— pagasti ar jūras piekrastes teritoriju (Kolkas, Tārgales pagasts);

— pagasti ar ļoti lielu mežu īpatsvaru un nelielu lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvaru (Ances, Dundagas, Popes un Puzes pagasts);

— pagasti ar reģionā salīdzinoši augstāku lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības īpatsvaru (Īves, Lubes, Valdgales pagasts);

Šīs grupas sakrīt ar rietumu un austrumu virzienu.

• Apvienības pašvaldībām ir nepietiekama sadarbība ar reģiona teritorijā ietilpstošo dabas aizsardzības objektu — Slīteres valsts rezervātu un valsts īpaši aizsargājamo vēsturisko teritoriju — Lībiešu krastu.

• Apvienībā ietilpstošie pagasti ir visai atšķirīgi iedzīvotāju skaita ziņā. Atšķirības starp lielāko (Dundagas) un mazāko (Lubes) ir 6,4 reizes.

• Iedzīvotāju blīvums caurmērā reģionā (5,9 cilv. uz km2) ir krietni zem Latvijas vidējā rādītāja rajonu grupā (19,3 cilv. uz km2).

• Tāpat kā visā Latvijā, arī Ziemeļkurzemes pašvaldībās iedzīvotāju skaits kopumā sarūk un vērojams negatīvs dabiskais pieaugums (–3,0 cilv. uz 1000 iedzīvotājiem). Optimismu vieš fakts, ka četros pagastos (Īves, Lubes, Puzes un Valdgales) 1998. gadā bija pozitīvs dabiskais pieaugums.

• Demogrāfiskā slodze (835) reģionā ir ievērojami augstāka nekā caurmērā valstī (732). Viskritiskākā demogrāfiskā situācija reģionā ir Ances pagastā.

• Viena no lielākajām problēmām reģionā ir bezdarbs. Bezdarba līmenis īpaši palielinājās kopš 1998. gada vasaras, kad samazinājās Latvijas pārtikas produktu eksports uz Krieviju un darbību sašaurināja daudzi zivju pārstrādes uzņēmumi. Piemēram, Kolkas pagasta bezdarba līmenis no 0,7 procentiem 1998. gada 1. janvārī palielinājās līdz 25,6 procentiem 1999. gada 1. janvārī. Ļoti aktuāla problēma ir sieviešu bezdarbs.

• Līdz ar bezdarba līmeņa paaugstināšanos Ziemeļkurzemē pieejams brīvs, salīdzinoši lēts darbaspēks. Vērojama tendence, ka kvalificētākie un izglītotākie speciālisti aizplūst uz pilsētām.

• Reģionā ir pieejams ievērojams dabas resursu daudzums (meži, piekraste, ainava, grants, kūdra), taču to saimniecisku izmantošanu daļēji apgrūtina dabas aizsargājamo objektu un liegumu statuss visai lielai teritorijas daļai.

• Ziemeļkurzemes pašvaldību rangiem pēc sociāli ekonomiskiem rādītājiem nav kopsakarības ar iedzīvotāju skaitu pagastos, bet vairāk gan to nosaka jūras piekraste, tuvums Ventspilij un maģistrālie ceļi.

• Sakarā ar apvienības lielo teritoriju svarīga loma ir ceļiem. Ceļu vidējais blīvums (0,54 km/km2) ir 1,5 reizes mazāks nekā caurmērā Latvijas rajonos, turklāt to stāvoklis nav apmierinošs. Ceļu uzturēšanai pašvaldībām pietrūkst finansu līdzekļu, tāpēc būtiska ir pašvaldību kopīga, saskaņota darbība šajā jomā. Nepieciešama līdzekļu koncentrācija plānveidīgai ceļu uzlabošanai.

• Ņemot vērā lielo platību, sevišķi svarīgs pakalpojumu veids ir sabiedriskais transports. Sakarā ar zemo iedzīvotāju blīvumu daudzi maršruti ir nenoslogoti vai pat atcelti. Kaut gan sabiedriskā transporta organizēšana ir obligātā pastāvīgā rajona pašvaldības funkcija, īstenojot subsidiaritātes principu, pagastu pašvaldības kopīgi var risināt šo problēmu, organizējot un plānojot sabiedrisko transportu posmos, kur tā nepietiek.

• Pašreizējā fiksēto telefonu sakaru kvalitāte ir neapmierinoša, un tas traucē gan pašvaldību sadarbību, gan arī iespējamo apvienošanos. Reģionā pieaug mobilo sakaru loma, un vairākas pašvaldības ir jau iegādājušās mobilo tālruņu aparātus.

• Elektroapgādes jomā ir daudz trūkumu — elektrolīnijas ir nolietojušās, daudzās vietās ar nepietiekamu jaudu. Pēc "Latvenergo" privatizācijas tikai viena pašvaldība — Kolkas pagasts — ir gatava uzņemties elektroapgādes (izmantojot vēja ģeneratorus) nodrošināšanas funkciju.

• Pastāvošās siltumapgādes sistēmas pagastos ir novecojušās un mazefektīvas. Pašvaldības ir izvēlējušās dažādus siltumapgādes organizācijas veidus, tas ļauj vieglāk kopīgi meklēt optimālāko siltumapgādes risinājumu.

• Ūdens kvalitāte reģionā kopumā ir samērā zema, tomēr pastāv būtiskas atšķirības starp pagastiem. Kolkas pagastā ir ļoti neapmierinoša dzeramā ūdens kvalitāte, bet Popē ir iegūstams augstvērtīgs un garšīgs ūdens. Ūdens apgādes maģistrāles ir nolietojušās un prasa kapitālo remontu. Tas pats attiecas uz kanalizācijas un attīrīšanas iekārtu sistēmu.

• Sakarā ar lielo veco iedzīvotāju īpatsvaru reģionā, bezdarba pieauguma tendencēm, sevišķi aktuāli ir sociālās aprūpes jautājumi. Ziemeļkurzemes pašvaldības veic aprūpi mājās vai izmanto citu pašvaldību pakalpojumus.

• Vienīgā pašvaldība Ziemeļkurzemē, kuras teritorijā nav nevienas veselības aprūpes iestādes, ir Lubes pagasts, kura iedzīvotāji dodas pēc palīdzības uz Roju, Valdemārpili vai Talsiem. Pārējo pagastu iedzīvotāji pārsvarā izmanto iespējas, kas ir uz vietas, bet pēc speciālistu pakalpojumiem visbiežāk dodas uz rajona centru, retāk uz tuvāko slimnīcu kaimiņpašvaldībā.

• Lubes un Tārgales pagastos nav bērnudārza. Šo pašvaldību iedzīvotāji ved bērnus uz kaimiņu pašvaldību, kas nav Ziemeļkurzemes apvienībā, bērnudārziem (Valdemārpils, Talsi, Ventspils, Piltene).

• Lubes pagasts ir vienīgais reģionā, kur nav skolas. 90 procenti Lubes skolēnu mācās Valdemārpilī. Vienīgā vidusskola Ziemeļkurzemes apvienībā ir Dundagā. Izglītības programmas netiek saistītas ar reģiona attīstības iespējām. Skolas pagastos veic ne tikai izglītības iestādes funkcijas, bet ir nozīmīgs sociālās dzīves un kultūras centrs. Tāpēc pašvaldības ir izvirzījušas par mērķi izglītības iespēju saglabāšanu un kvalitātes paaugstināšanu pagastos.

• Katrā pagastā, izņemot Tārgali, ir tautas nams. Kultūras dzīves aktivizēšanai ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju atsaucība, kas diemžēl, vienas iedzīvotāju daļas māksātspējai krītoties, citas — aizņemtībai pieaugot, nav pietiekama.

• Reģionā raksturīga ievērojama darbaspēka kustība uz darbu ārpus pašvaldības teritorijas. Lielākie pievilkšanas punkti ir Ventspils un Rīgas jūras līča piekraste (Kolkas, Rojas pagasts).

• Kopumā reģiona iedzīvotāju kustības virziens ir vērsts uz āru no reģiona.

• Pieciem pagastiem (Ances, Dundagas, Kolkas, Tārgales un Valdgales) ir piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss, turklāt pirmie četri pagasti pretendēja uz šo statusu ar kopīgu programmu.

• Ziemeļkurzemes reģionā ir tikai 1,3 darbojošos uzņēmumu un organizāciju uz 100 iedzīvotājiem (Latvijā caurmērā — 2,2). Visvairāk to ir Kolkas pagastā, bet vismazāk Īves pagastā.

• Kaut gan pašreiz reģiona nozīmīgākās tautsaimniecības nozares ir mežizstrāde, kokapstrāde, lauksaimniecība un zivju pārstrāde, attīstības perspektīvas tiek saistītas ar tūrismu un atpūtu, netradicionālo lauksaimniecību un lauksaimniecības produkcijas pārstrādi.

• Pašvaldības uzskata, ka pašreiz veicināt uzņēmējdarbību tām traucē valsts nodokļu politika, nespēja plānot un prognozēt budžeta līdzekļus, informācijas trūkums par nodokļu avotiem un uzņēmumiem, uzņēmumu necaurspīdīgums. Uzņēmumu reģistrēšanās pašvaldībā uzlabotu situāciju. Pašvaldību kopīga darbība spētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi reģionā un veicināt biznesa attīstību.

• Ziemeļkurzemes pašvaldības vidēji veic divas trešdaļas no 34 pakalpojumiem, kas izriet no likumā "Par pašvaldībām" noteiktām obligātām pastāvīgām funkcijām un pienākumiem. Galvenie cēloņi atsevišķu pakalpojumu neveikšanai ir finansu līdzekļu trūkums un darbinieku trūkums.

• Pašvaldību vadītāji, darbinieki un arī iedzīvotāji par pašvaldību svarīgākajiem un reizē arī par problemātiskākajiem pakalpojumiem uzskata:

— izglītības nodrošināšanu;

— sociālo aprūpi un veselības aprūpi;

— komunālos pakalpojumus.

 

Par iespējamo apvienoto pašvaldību un sadarbības apvienību struktūras modeļa izveidi

• Ziemeļkurzemes deviņas pašvaldības ir paveikušas nozīmīgu darbu, kas pierāda, ka pašvaldības var sadarboties, pakāpeniski arvien lielāku pašvaldību funkciju daļu nodrošinot kopīgas darbības rezultātā.

• Ņemot vērā, ka šāda apvienība valstī tiek veidota pirmo reizi un līdz ar to visai lielo novitāti, vienam no galvenajiem apvienības attīstības principiem vajadzētu būt elastības principam. Tas apvienības attīstības procesā, demokrātiski, piekrītot visām pašvaldībām, ļautu atteikties no iepriekš pieņemtām shēmām un risinājumiem, ja tie praksē sevi neattaisno.

• Apvienības darbībai jābūt vērstai ne tikai uz pašvaldību iesaistīšanos kopīgos projektos, bet arvien lielākā mērā uz kopīgu pakalpojumu un administratīvo funkciju veikšanu.

• Ziemeļkurzemes pašvaldību apvienības teritorija nav raksturīga zemākā līmeņa pašvaldību funkciju veikšanai. Pētījuma rezultāti liecina, ka pašreizējā Ziemeļkurzemes sadarbības apvienības teritorija ne vienmēr sakrīt ar pašvaldības iedzīvotāju virzības centriem pakalpojumu saņemšanā. Lai palielinātu pašvaldības darbības efektivitāti un panāktu iedzīvotājiem ērtāku, kvalitatīvāku, daudzveidīgāku un lētāku pakalpojumu sniegšanu, pašvaldībām vajadzētu domāt par ciešāku sadarbību vai apvienošanos šajos virzienos. Ņemot vērā šādu kritēriju, ieteicamās pašvaldību ciešākas sadarbības vai apvienošanās grupas ir:

— Dundagas pagasts , Kolkas pagasts, Ances pagasts;

— Īves pagasts, Lubes pagasts, Valdemārpils pilsēta ar lauku teritoriju ;

— Valdgales pagasts, Talsu pilsēta ;

— Puzes pagasts, Ugāles pagasts ;

— Popes pagasts, Tārgales pagasts, Ventspils pilsēta .

• Veicot kopīgu teritorijas attīstības plānošanu, sadarbības procesā vajadzētu iekļaut plašāku reģionu, kā arī aktīvāk sadarboties ar rajonu pašvaldībām.

• Pašvaldību apvienības attīstībai vajadzētu noritēt paralēli divos virzienos:

– paaugstinot pašvaldību kopīgās iestādes kompetenci, paredzēt iestādes apvienošanu ar bezpeļņas organizāciju SIA "Ziemeļkurzeme". Pašvaldību kopuzņēmuma galvenās funkcijas varētu būt:

— projektu vienība;

— teritorijas attīstības plānošana;

— juridiskie pakalpojumi;

— ieteikto pašvaldību grupu ietvaros pašvaldībām uzsākt sarunas par ciešāku sadarbību atsevišķu funkciju veikšanā vai par apvienošanos.

• Vajadzētu saglabāt principu, ka ne sadarbība, ne jaunās pašvaldības izveidošanās (apvienošanās) neizslēdz cita veida pašvaldību sadarbību.

"Ziemeļkurzemes izpētes projekta" noslēguma ziņojuma projekts tika plaši iztirzāts Ancē notikušajā deviņu pagastu vadītāju, vietējo padomju deputātu, kā arī vairāku Talsu un Ventspils rajona pašvaldību visaugstāko vadītāju tikšanās reizē un izpelnījās cildinošu novērtējumu. Kā varam secināt, tā iestrādes lieti noderēs administratīvi teritoriālās reformas reālajam risinājumam ne tikai Ziemeļkurzemē vien. "LV" redakcijas rīcībā ir vairāki analoģiski teksti, kas varētu būt izmantojami arī citu Latvijas rajonu pašvaldību turpmākajai rīcībai.

Mintauts Ģeibāks, "LV" informācijas redaktors, — sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

Pašvaldību lietu pārvaldi un konsorcija "Blezūrs–konsultāciju birojs" projektu vadītāju Ingu Vilku

 

 

Ziemeļkurzemes pašvaldību kopīgās rīcības gaitā varētu izveidoties šāds vienots novads

 

Sadarbības apvienības "Ziemeļkurzeme" attīstības projekta variants