• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 21.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.2011., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/232390

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 28.jūnijā

Vēl šajā numurā

30.06.2011., Nr. 100

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 21.jūnijā

ZM: Par jaunu Lauksaimniecības datu centra nolikumu

21.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” nolikums”. Šobrīd spēkā esošajā Lauksaimniecības datu centra (LDC) nolikumā veiktas izmaiņas atbilstoši jaunajam Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumam, un nolikums izstrādāts jaunā redakcijā.

Saskaņā ar jauno Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu LDC nolikumā iekļauta norma, ka LDC veiks šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrēšanu. Tāpat nolikumā atbilstoši Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumam precizēti termini.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību LDC nolikumā precizēts, ka LDC uztur bioloģiskās lauksaimniecības statistikas informācijas sistēmu.

Savukārt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām, higiēnas un nekaitīguma prasībām svaigpiena apritei LDC nolikumā precizēts, ka LDC uztur vienotu svaigpiena kvalitātes datubāzi.

Tāpat izmaiņas LDC nolikumā paredz, ka LDC vairs neizvērtēs un nereģistrēs tos komersantus, kas nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju.

Jaunais LDC nolikums stāsies spēkā 1.jūlijā.

 

ZM: Par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatas kārtošanas noteikumiem

21.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatas kārtošanas noteikumi”.

Noteikumi paredz atbilstības kritērijus ciltsgrāmatā ierakstāmajiem dzīvniekiem, ciltsgrāmatas iedalījumu un kārtību, kādā šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas ieraksta dzīvnieku ciltsgrāmatā un glabā informāciju par ciltsgrāmatā ierakstītajiem dzīvniekiem.

Šobrīd vienas dzīvnieku šķirnes ciltsgrāmatu var kārtot divas un vairāk organizācijas, līdz ar to jaunie noteikumi paredz, ka tām ciltsgrāmatas kārtošanas procesā jāsadarbojas, lai nodrošinātu sekmīgu ciltsgrāmatas kārtošanas darbu. Noteikumos paredzēts, ka organizācijai jāizstrādā dzīvnieka individuālās uzskaites kartīte jeb ciltskartīte, kurā norāda svarīgākos datus par dzīvnieku. Pamatojoties uz ciltskartītē norādītajiem datiem, organizācija var ierakstīt dzīvnieku ciltsgrāmatā.

Jaunie noteikumi paredz, ka ciltsgrāmatā ieraksta tikai tādu vaislinieku, kas saņēmis vaislinieka sertifikātu, jo ciltsgrāmatā ir lietderīgi ierakstīt tikai tādus vaisliniekus, no kuriem iegūst pēcnācējus. Savukārt attiecībā uz sieviešu kārtas dzīvniekiem noteikumi paredz, ka ciltsgrāmatā ieraksta tikai tādu dzīvnieku, kam ir pēcnācēji un noteikta produktivitāte, tādējādi nodrošinot, ka ciltsgrāmatā uzņem tikai kvalitatīvākos sieviešu kārtas dzīvniekus.

Ņemot vērā, ka valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC) un organizāciju datubāzes regulāri tiek uzlabotas un papildinātas, ganāmpulku īpašniekiem par vairāku sugu dzīvniekiem vairs nav nepieciešams organizācijā iesniegt dokumentus papīra formā. Turpmāk ganāmpulka īpašniekam par gaļas šķirnes liellopiem, cūkām un zirgiem iesniegums dzīvnieku uzņemšanai ciltsgrāmatā organizācijā jāiesniedz tikai vienu reizi un turpmāk organizācija pieejamās datubāzēs seko līdzi, lai regulāri tiktu uzņemti ciltsgrāmatā visi atbilstošie ganāmpulka dzīvnieki. Par pārējo sugu dzīvniekiem (par piena šķirnes liellopiem, aitām un kazām) īpašnieks organizācijā iesniedz iesniegumu par katru reizi, kad dzīvnieki jāuzņem ciltsgrāmatā.

Tāpat noteikumi paredz, ka organizācija, kas izbeidz savu darbību vai zaudē šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu, datus par ciltsgrāmatā ierakstītajiem dzīvniekiem nodod LDC arhīvā. Tādējādi tiks nodrošināts, ka dati par ciltsgrāmatā ierakstītajiem dzīvniekiem tiek saglabāti un ir pieejami organizācijai, kas turpina kārtot ciltsgrāmatu.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 1.jūlijā, un tie aizstās šobrīd spēkā esošos MK 2001.gada 3.aprīļa noteikumus Nr.158 “Valsts ciltsgrāmatas kārtošanas noteikumi”.

 

ZM: Par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību

21.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”, kas paredz suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrācijas kārtību.

Jaunā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība ierobežos klaiņojošo dzīvnieku skaitu, trakumsērgas izplatību, kā arī dzīvnieka īpašniekam atvieglos sava dzīvnieka meklēšanu un atrašanu, ja tas pazudis. Tāpat jaunā kārtība paredz palīdzēt nodrošināt valsts un pašvaldības policijai sabiedrisko kārtību un drošību.

Noteikumi paredz, ka visiem suņiem, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu, ir jābūt apzīmētiem un reģistrētiem, bet kaķus un mājas (istabas) seskus to īpašnieki varēs apzīmēt un reģistrēt pēc izvēles. Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrs nodrošinās valstī esošo mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu vienotā datubāzē, kas tiks veidota kā sastāvdaļa valsts informācijas sistēmai “Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēma”. Datubāzi uzturēs valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC), kas jau šobrīd uztur kopējo LDC informācijas sistēmu.

Datubāzē tiks iekļauti tie mājas (istabas) dzīvnieki, kuri apzīmēti ar mikroshēmu, un tajā būs pieejama informācija par dzīvnieku īpašniekiem un apzīmēto dzīvnieku, kā arī informācija par notikumiem ar dzīvniekiem (sterilizācija, vakcinācija, dzīvnieka nāve utt.).

Mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu veiks praktizējošs veterinārārsts. Dzīvniekus datubāzē tiešsaistē varēs reģistrēt praktizējošs veterinārārsts, vietējā pašvaldība vai LDC speciālisti, pārliecinoties par īpašumtiesībām uz dzīvnieku. Par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju būs jāmaksā saskaņā ar LDC sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi.

Ņemot vērā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas sistēmas ieviešanas tehniskās iespējas, no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 1.janvārim mājas (istabas) dzīvniekus varēs reģistrēt tikai LDC speciālisti.

Noteikumi paredz, ka suņu īpašniekiem līdz 2016.gada 1.jūlijam suni, kas sešu mēnešu vecumu būs sasniedzis līdz 2016.gada 1.jūlijam, ir jāapzīmē un jāreģistrē vienotajā mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē. Tāpat noteikumi paredz, ka līdz 2012.gada 1.jūlijam visiem suņiem, kas piedalās izstādēs vai uz laiku tiek izvesti ārpus valsts, ir jābūt apzīmētiem ar mikroshēmu un reģistrētiem datubāzē.

Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība paredz, ka ar 2016.gada 1.jūliju stājas spēkā norma, kas nosaka, ka datubāzē tiek ievadīta informācija par mājas (istabas) dzīvnieka vakcināciju pret trakumsērgu.

 

ZM: Par mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarba jomas regulēšanas kārtību

21.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrēšanas, šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatas kārtošanas un ciltsrakstu izsniegšanas kārtība”.

Noteikumi sagatavoti, pamatojoties uz 2011.gada 20.janvārī pieņemto likumu “Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums”, kurš stāsies spēkā 1.jūlijā. Jaunais likums paredz sagatavot normatīvos aktus, kas regulēs šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarba jomu.

Šobrīd katra organizācija izdod dažādu veidu ciltsrakstus un ciltsgrāmatā veic atšķirīgus ierakstus, un tas rada šaubas par ierakstītās informācijas ticamību un domstarpības organizāciju savstarpējā sadarbībā.

Personām, kas vēlas iegādāties mājas (istabas) dzīvnieku, nav informācijas par to, vai organizācijas ir legāli darbojošās un to izsniegtajos dzīvnieka ciltsrakstos ir sniegti ticami dati.

Jaunie MK noteikumi paredz, ka katrai šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijai, kura kārto mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatu un izsniedz ciltsrakstus mājas (istabas) dzīvniekiem, būs jāreģistrējas valsts aģentūrā “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC). Tāpat noteikumi paredz kārtību, kādā šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas, kuras nodarbojas ar mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarbu, kārto mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatu un izsniedz ciltsrakstus mājas (istabas) dzīvniekiem, līdz ar to tiks nodrošināta katrai mājas (istabas) dzīvnieku sugai vienota ierakstīšana ciltsgrāmatā un vienota veida un satura ciltsrakstu izsniegšana.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 1.jūlijā.

 

ZM: Par cūku pārraudzības kārtības vienkāršošanu

21.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Cūku pārraudzības kārtība”, kas nosaka kārtību, kādā tiks reģistrēti cūku pārraudzības dati, pārrauga un ganāmpulka īpašnieka tiesības un pienākumi, kā arī šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas funkcijas cūku pārraudzības procesā.

Cūku pārraudzības kārtība izstrādāta, jo 1.jūlijā stāsies spēkā Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums un zaudēs spēku šobrīd spēkā esošie MK 2002.gada 2.jūlija noteikumi Nr.287 “Cūku pārraudzības kārtība”.

Patlaban lielākās šķirnes cūku audzēšanas saimniecības izmanto dažādas pārraudzības programmas, piemēram, “Seleks-C” u.c. Savukārt daļa mazo saimniecību datu apkopošanai izmanto citas pārraudzības programmas vai arī papīra formātu, tkālab pārraudzības datus nav iespējams savstarpēji saistīt. Vienotas pārraudzības datubāzes trūkums apgrūtina pārraudzības datu apkopošanu un izmantošanu tālākajam ciltsdarbam.

Līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā datus šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijai būs jānosūta elektroniski. Tādējādi tiks ieviesta vienota pārraudzības on-line programma, kurā katrs pārraugs ievadīs pārraudzības datus, pretī saņemot datu apkopojumu un izdrukas. Līdz šim informāciju par kopējiem cūku pārraudzības rezultātiem iepriekšējā pārraudzības gadā Lauksaimniecības datu centrs (LDC) saņēma reizi gadā. Taču turpmāk pieeja informācijai būs iespējama katru dienu. Tāpat arī vienota pārraudzības datorprogramma atvieglos pārraudzības datu apmaiņu starp organizācijām un pārraudzības ganāmpulku īpašniekiem.

Paredzēts, ka cūku pārraugiem pārraudzības datus datubāzē elektroniski būs jāreģistrē no 2012.gada 1.janvāra. Datubāzi uzturēs un pārraudzības datu apstrādi nodrošinās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija.

Noteikumi attiecas uz šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijām, šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecībām, cūku ganāmpulku īpašniekiem, kuri veic pārraudzību, kā arī fiziskām personām, kuras veic cūku pārraudzību. Cūku pārraudzību saskaņā ar Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu var veikt fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu pārraudzības darba veikšanai vai apliecību šā darba veikšanai vienā ganāmpulkā.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par salmonelozes profilakses un apkarošanas pasākumiem vistu novietnēs

21.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā veic salmonelozes profilakses un apkarošanas pasākumus, vakcinējot vistas pret salmonelozi”, tādējādi nosakot kārtību, kādā veic salmonelozes profilakses un apkarošanas pasākumus, vakcinējot vistas pret salmonelozi, un kādā vistu ganāmpulku īpašnieks vai turētājs piesaka plānotās vakcīnas, tās saņem, uzglabā, izlieto, sedz vakcinācijas laikā radušās izmaksas un iesniedz pārskatu par vakcināciju. Normatīvais akts nosaka arī praktizējošā veterinārārsta un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kompetenci.

Salmoneloze ir otra biežāk ziņotā zoonoze (infekcijas slimība, ar kuru slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki) Eiropas Savienībā. Lielākais šīs infekcijas slimības avots ir olas, kā arī cūkgaļa un putnu gaļa. Katru gadu tiek ziņots par apmēram 180 tūkstošiem cilvēku saslimšanas gadījumu Eiropas Savienības dalībvalstīs (38,2 saslimšanas gadījumi uz 100 000 cilvēku).

Vistu vakcinācija ir nepieciešama, lai samazinātu salmonelozes ierosinātāju izplatību vistu ganāmpulkos un to izcelsmes produktos, nesamazinot produkcijas ražošanas apjomu, un panāktu, ka realizējamā produkcija ir droša un cilvēka veselībai nekaitīga un ražotājam nerodas zaudējumi ražošanas samazināšanas dēļ vai zaudējumi, ja vistas ir jāizkauj, lai mazinātu infekcijas slimības izplatību. Vistu vakcinēšana arī palīdzēs tirgus dalībniekiem saglabāt iespējas veikt saimniecisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos.

Vakcīnu iepirkumu plānos un veiks PVD, pamatojoties uz vistu ganāmpulka īpašnieka vai turētāja pieteikumā norādīto vakcinējamo vistu kopējo skaitu un ņemot vērā epizootoloģisko situāciju vistu novietnēs. Tāpat arī par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli noteiktās kompetentās iestādes pienākumus veiks PVD.

Noteikumi attiecas uz vistu ganāmpulka īpašniekiem vai turētājiem, kas ražo un realizē svaigas olas vai inkubējamās olas ES iekšējam tirgum.

Lai saņemtu vakcīnu vistām pret salmonelozi šogad un 2012.gadā, vistu ganāmpulka īpašniekam līdz 2011.gada 25.jūlijam jāpiesakās PVD attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā, iesniedzot elektroniski vai papīra formā iesniegumu vakcīnas pret salmonelozi saņemšanai.

Savukārt, lai saņemtu vakcīnu vistām pret salmonelozi 2013.gadā un turpmāk, vistu ganāmpulka īpašniekam vai turētājam līdz kārtējā gada 1.aprīlim jāpiesakās PVD attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā, iesniedzot elektroniski vai papīra formā iesniegumu vakcīnas pret salmonelozi saņemšanai nākamajā gadā.

Ja nākamajā gadā plānojamais vakcinējamo vistu skaits mainīsies, vistu ganāmpulka īpašniekam līdz kārtēja gada 1.decembrim elektroniski vai papīra formā atkārtoti jāiesniedz iesniegums PVD attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā, norādot informāciju par precizēto vakcinējamo vistu skaitu.

Tāpat arī vistu ganāmpulka īpašniekam vienu reizi ceturksnī līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 25.datumam jāiesniedz dienesta attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā pārskats par veikto vakcināciju pret salmonelozi elektroniski vai papīra formā.

Ganāmpulkā vakcināciju veiks praktizējošs veterinārārsts.

Noteikumi neattieksies uz vistu ganāmpulkiem, kuri paredzēti olu iegūšanai nelielā apjomā un kuros salmonelozi apkaro saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!