Energoapgādes regulēšanas padome

Siltumenerģijas tarifu aprēķinu metodika

APSTIPRINĀTA
ar Energoapgādes regulēšanas padomes
1998. gada 27. marta rīkojumu Nr. 22

1. Metodikā lietotie termini

Siltumenerģijas piegādātājs (turpmāk tekstā — “Piegādātājs”) — juridiska vai fiziska persona, kura nodarbojas ar uzņēmējdarbību siltumenerģijas ražošanā un piegādē un kura piegādā siltumenerģiju lietotājam saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu.

Siltumenerģijas lietotājs (turpmāk tekstā — “Lietotājs”) — juridiska vai fiziska persona, kura saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu saņem un lieto siltumenerģiju no Piegādātāja siltumtīkliem.

Siltumenerģijas apakšlietotājs (turpmāk tekstā — “Apakšlietotājs”) — juridiska vai fiziska persona, kura saņem siltumenerģiju no Lietotāja siltumtīkliem un norēķinās ar Lietotāju par patērēto siltumenerģiju.

Namīpašnieks — šīs metodikas ietvaros namu pārvalde, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, uzņēmums (resors) un privātpersona, kam pieder siltumapgādes sistēmai pieslēgta ēka vai būve un kas kā Lietotājs (Apakšlietotājs) noslēdzis ar Piegādātāju līgumu par siltumpiegādi.

Piederības robeža — siltumtīklu un siltumapgādes sistēmu piederības un atbildības dalījuma vieta starp Piegādātāju un Lietotāju un starp Lietotāju un Apakšlietotāju.

Uzstādītā jauda — siltumenerģijas Lietotāja siltumapgādes sistēmas projektētā maksimālā jauda. Ar Piegādātāju saskaņotā uzstādītā jauda tiek fiksēta siltumenerģijas piegādes un lietošanas līgumā kā atļautā maksimālā slodze.

Atļautā maksimālā slodze — lielākā ēkas vai būves siltuma slodze, ko Lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar līgumu.

Norēķina uzskaites mēraparāts — mēraparāts vai mēraparātu sistēma patērētās siltumenerģijas daudzuma, siltuma slodzes un siltumnesēja parametru komercnorēķinu uzskaitei un kontrolei.

Kontroles mēraparāts — mēraparāts vai mēraparātu sistēma patērētās siltumenerģijas daudzuma, siltuma slodzes un siltumnesēja parametru kontrolei un uzskaitei.

Norēķina periods — laika posms, par kuru uzskaita patērēto siltumenerģiju un veic atbilstošos maksājumus.

Maksa par uzstādīto jaudu — pastāvīga maksa, kuru divpakāpju tarifa izmantošanas gadījumā Lietotājs maksā katru mēnesi visa gada garumā.

Maksājuma dokuments — rēķins, kuru Piegādātājs izsniedz Lietotājam un uz kura pamata Lietotājs maksā Piegādātājam.

Galīgais norēķins — norēķina perioda beigās veiktais maksas aprēķins par patērēto siltumeneģiju.

Starpnorēķins — daļēja samaksa par norēķina periodā plānoto siltumenerģijas patēriņu.

Siltumapgādes sistēma — siltumenerģijas pārvades inženiertīkli, ēku un būvju iekšējie cauruļvadi, apkures, ventilācijas un karstā ūdens apgādes sistēmas un konstrukcijas.

Siltumtīkli — ūdens, tvaika un kondensāta cauruļvadi, to balstu konstrukcijas, kanāli, tuneļi, kameras, sūkņu stacijas un centrālie siltumpunkti, izņemot ēku un būvju iekšējo siltumapgādes sistēmu cauruļvadus un konstrukcijas.

Siltumenerģijas avots — termoelektrocentrāle, termocentrāle, katlu māja un citas ietaises siltumenerģijas ražošanai.

Siltumnesējs — ūdens, ūdens tvaiks vai cita viela, ko izmanto siltumenerģijas transportēšanai un piegādei.

Nepieciešamais ieguldījums — kontrolējamās, no siltumenerģijas piegādātāja un investora atkarīgās izmaksas, kas nosaka ieguldījuma lielumu pamatlīdzekļu veidošanai, iegādei un agrāk nerealizētai atjaunošanai ieskaitot, pieprasītā ieguldījuma investīciju atmaksāšanu.

Kontrolējamās izmaksas — no siltumenerģijas piegādātāja atkarīgās izmaksas, kurās iekļautas darbaspēka un materiālu apmaksa, kā arī kapitālieguldījumu izmaksas, kas tiek fiksētas tarifā reizi trijos gados, kā nemainīgi noteiktie ieņēmumi visam tarifa pārskata ciklam.

Nekontrolējamās izmaksas — no siltumenerģijas piegādātāja neatkarīgās izmaksas, kuras sastāv no izmaksu daļas par kurināmo un pirkto enerģiju, kā arī no izmaksu daļas par nodokļiem un neparedzētiem izdevumiem un kas pakļautas pamatcenu pārskatīšanas periodiskumam un pamatlīdzekļu atkārtotai izvērtēšanai neatkarīgi no siltumenerģijas piegādātāja darbības.

Pilnās izmaksas — kontrolējamo un nekontrolējamo izdevumu segšanai paredzētie ieņēmumi, kas nodrošina siltumenerģijas ražotāju, piegādātāju un realizētāju funkcionēšanu kā ekonomiski dzīvotspējīgu vienību.

Nesaistītie pakalpojumi — siltumenerģijas ražošana, siltumenerģijas piegāde, siltumenerģijas realizācija, atsevišķi ņemot, tiek uzskatīti kā ekonomiski un tehniski noslēgta funkcija.

Skaidras naudas veidošanas attiecība — lielums, kas rāda, cik lieli drīkst būt ieguldījumi pamatlīdzekļu atjaunošanai, lai tarifa pieaugums nepārsniegtu pieļaujamo līmeni un finansēšana tiktu balstīta ne tikai no pašu, bet arī no ieguldītāju kapitāla.

Robežizmaksas — izmaksas, kas rodas, paplašinot ražošanas apjomu, pieslēdzot jaunus patērētājus.

 

2. Vispārīgie nosacījumi

2.1. Šī metodika izstrādāta saskaņā ar LR likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”.

Metodika tiek pakāpeniski tuvināta enerģētikas pārstrukturēšanas starptautiskiem standartiem un tās pilnveidošana paredzēta tālākajos tās izstrādes etapos.

2.2. Metodika nosaka siltumenerģijas tarifu aprēķinu, kā arī to diferencēšanas kārtību, kas pamatota ar šādiem ekonomiskiem principiem:

2.3. Metodika paredz tarifa aprēķinu Tarifu pārskata ciklam. Tarifu pārskata cikla ilgums tiek noteikts trīs gadi. Tarifu pārskata cikla laikā iepriekšējā gada faktiskās izmaksas pēc katra gada tiek izvērtētas. Ja objektīvu faktoru ietekmē Piegādātāja izdevumi ir mainījušies vairāk par 5% pret sākotnējā aprēķinā paredzētajiem (lata devalvācija, izmaiņas nodokļu un darba samaksas politikā, inflācija, krasas kurināmā cenu izmaiņas,tehnisko pasākumu ekonomiskās efektivitātes izmaiņu rezultātā, kā arī neprognozēta citu valstu vai Latvijas valsts varas institūciju rīcība u.c.) siltumenerģijas tarifi nākamajam gadam tiek pārskatīti.

2.4. Līdz laikam, kamēr stabilizējas Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskie rādītāji, Tarifu pārskata cikls ir viens gads, ja izpildās punkta 2.3. nosacījumi.

2.5. Tarifu aprēķinu metodikas pamatā ir visu Piegādātāja izdevumu iedalījums kontrolējamās un nekontrolējamās izmaksās:

2.6. Nākošajam trīs gadu periodam tarifi tiek aprēķināti iepriekšējā trīs gadu perioda cikla pēdējā gada sākumā.

2.7. Kurināmo siltumenerģijas ražošanai jāiepērk konkursa kārtībā pēc minimālo izmaksu principa, ievērojot piedāvajāmās produkcijas kvalitāti un atbilstību standartiem, kā arī savlaicīgas piegādes garantijas.

2.8. Darbi (remonti, celtniecības darbu veikšana, pakalpojumi u.c.) izpildei citām organizācijām jāizdod konkursa kārtībā (LR likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”).

2.9. Metodika nosaka kārtību, kādā jāveic tarifu aprēķins tā tehnoloģiskā secībā: atsevišķi ražošanai, piegādei un (vai ieskaitot) realizācijai.

Siltumenerģijas tarifus nosaka Ls/MWh — latos uz megavatstundu un informatīvi pieļaujams izmantot Ls/Gcal — latos uz gigakaloriju.

2.10. Siltuma zudumus ūdens siltuma tīklos jānosaka saskaņā ar Energoapgādes regulēšanas padomes 1997.gada 7.maija rīkojumu Nr.26 apstiprinātiem metodiskiem norādījumiem.

2.11. Siltumenerģijas piegāde un lietošana notiek uz savstarpēja Piegādātāja un Lietotāja, Lietotāja — Apakšlietotāja, Piegādātāja — Namīpašnieka, Lietotāja — Namīpašnieka noslēgta līguma pamata atbilstoši “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem” (Ministru kabineta 28.02.1995.g. noteikumi nr.41).

Siltumenerģijas tarifs ir siltumenerģijas piegādes — lietošanas līguma neatņemama sastāvdaļa.

2.12. Siltumenerģijas tarifus par piegādāto siltumenerģijas daudzumu un uzstādīto jaudu aprēķina Piegādātājs — Lietotājam, Lietotājs — Apakšlietotājam, Piegādātājs — Namīpašniekam, Namīpašnieks — Īrniekam saskaņā ar šo metodiku.

2.13. Siltumenerģijas tarifs stājas spēkā pēc apstiprināšanas Energoapgādes regulēšanas padomē vai pašvaldībā. Tarifa pārskata cikls ir trīs gadi, t.i., periods , kad kontrolējamo izmaksu segšanai paredzēto “ieņēmumu griestu” līmenis paliek nemainīgs.

 

3. Siltumenerģijas patēriņa bilance

3.1. Siltumenerģijas patēriņa bilanci, līdz ar to siltumenerģijas ražošanas apjomu nosaka:

kur:

Qraž — katlu mājā saražotā siltumenerģija jeb no siltuma avota kolektoriem nododamās siltumenerģijas daudzums, MWh;

Q — prognozētais uz piederības robežas kopējais Lietotājiem nododamais siltumenerģijas daudzums, MWh;

Qzud — prognozētie līdz piederības robežai kopējie siltumenerģijas zudumi, MWh (3.1. tabula).

3.2. Prognozējamā siltumenerģijas patēriņa bilance tiek sastādīta, vadoties no pilsētas vai pagasta siltumapgādes sistēmas attīstības koncepcijas. Izņēmuma gadījumā pirmajam Tarifa pārskata ciklam tā varētu tikt sastādīta kā eksperta vērtējums.

3.3. Iedzīvotājiem piegādātās siltumenerģijas prognozi izstrādā šādi:

4. Siltumenerģijas izmaksu aprēķins

4.1. Siltumenerģijas pilnās izmaksas jeb nepieciešamie ieņēmumi vispārīgā formā [I, Ls] sastāv no:

4.1.1. nekontrolējamām izmaksām (tieši saistītas ar piegādāto siltumenerģijas daudzumu) [Inek, Ls];

4.1.2. kontrolējamām izmaksām (relatīvi pastāvīgas un maz atkarīgas no piegādātās siltumenerģijas daudzuma) [Ik, Ls].

4.2. Siltumenerģijas izmaksas tiek noteiktas atsevišķi katram nesaistītam pakalpojumam:

4.2.1. siltumenerģijas ražošanai I' = I'nek + I'k , Ls; (4-2)

4.2.2. siltumenerģijas piegādei I'' = I''nek+ I''k , Ls; (4-3)

4.2.3. siltumenerģijas realizācijai I''' = I'''nek + I'''k , Ls. (4-4)

4.3. Ja siltumenerģijas ražošanas, piegādes un realizācijas funkcijas veic vairāki siltumenerģijas nesaistīto pakalpojumu (siltumenerģijas ražošanas, piegādes un realizācijas pakalpojumu) sniedzēji, tad izmaksas (attiecīgi arī tarifs) tiek noteiktas katra nesaistīto pakalpojumu sniedzēja piederības robežu ietvaros.

4.4. Katram nesaistītam pakalpojumam aprēķina fonda avotus un to lietojumus:

4.5. Nemainīgi noteiktos aktīvus aprēķina (Kbrutoakt):

Kbrutoakt(n) = Kbrutiakt(n–1) + Kieg(n–1) (4-5)

kur n - Tarifu pārskata cikla gads

4.6. Uzkrāto nolietojumu aprēķina:

Knoliet(n) = Knoliet(n–1) + Inoliet(n) (4-6)

kur I(n) - pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums n gadā

4.7. Nemainīgi noteiktos neto aktīvus [Knetoakt] aprēķina:

Knetoakt(n) = Knetoakt(n–1) - Inoliet(n–1) +Kieg(n–1), Ls (4-7)

4.8. Nepieciešamais ieguldījums tiek ietverts katra nesaistītā pakalpojuma kontrolējamās izmaksās:

Kieg(n)

Nepieciešamo ieguldījumu vērtību ņem no pilsētas siltumapgādes sistēmas attīstības plāna nākošajiem desmit gadiem. Siltumenerģijas tarifa aprēķina piemērā parādīti dati, kuri nepieciešami no šī plāna. Ja siltumapgādes sistēmas attīstības plāna nav, tad pirmajam Tarifa pārskata ciklam prognozē nepieciešamās investīcijas, kuras apstiprina ar eksperta slēdzienu (4.1. tabula).

4.9. Robežizmaksas

Siltumapgādes sistēmu attīstības projekti, kas paredz siltumenerģijas ražošanas, piegādes un realizācijas apjoma palielināšanu, pieslēdzot jaunus patērētājus, izvērtējami veicot robežizmaksu un bruto peļņas uz pārdoto siltumenerģijas vienību aprēķinus:

4.9.1. Aprēķina robežizmaksas:

Ipēc- Ipirms

Irobež = ————————, Ls/MWh, (4-9)

Qpēc - Qpirms

kur:

Ipēc - kopējās izmaksas pēc projekta realizācijas, Ls;

Ipirms - kopējās izmaksas pirms projekta realizācijas, Ls;

Qpirms - siltumenerģijas apjoms pirms projekta realizācijas, MWh;

Qpēc - siltumenerģijas apjoms pēc projekta realizācijas, MWh.

Qpēc = Qpirms + Qjaun , MWh,

Qjaun - plānotais siltumenerģijas apjoma pieaugums projekta realizācijas rezultātā, MWh;

4.9.2. Aprēķina nepieciešamo minimālo kopējo ienākumu jeb bruto peļņu pirms nolietojuma atskaitījumiem uz plānotā siltumenerģijas apjoma pieauguma vienību [Energy Pricing Methodology// Bechtel Consulting, USAID Contract No. DHR-0030-C-00-5016-00, March 1997.]:

 

r

Kieg proj × ————— – Ijaunnol

1 - (1+r)-n Ijaunnol

Pbruto jaun = ——————————————— + ————, Ls/MWh, (4-8)

Qjaun ( (1 - l) Qjaun

 

kur:

Kieg proj - projekta realizācijai nepieciešamie ieguldījumi, Ls;

r - diskonta likme;

n - plānotais projekta atmaksāšanās laiks, gadi;

Ijannol - plānotā ieguldījuma ikgadējais nolietojums, Ls;

l - uzņēmuma ienākuma nodokļa likme.

4.9.3. Projekta realizācija ir lietderīga, ja

Irobež ≤ Tkop un Pbrjaun ≤ Pbrmax ,

kur:

Tkop - kopējās izmaksas uz siltumenerģijas vienību pēc projekta realizācijas, Ls/MWh;

Pbrmax - bruto peļņa pirms nolietojuma atskaitījumiem uz siltumenerģijas apjoma vienību pie maksimālā siltumenerģijas tarifa, Ls/MWh.

Siltumenerģijas robežizmaksu un bruto peļņas aprēķini jāveic katram jaunam projektam atsevišķi katram nesaistītam pakalpojumam katru gadu.

Radīti vairāki datormodeļi, ar kuru palīdzību ir iespējams noteikt komerciāli izmantojamas enerģijas robežizmaksas, balstoties uz siltumapgādes sistēmas attīstību un modelēšanu. Šie datormodeļi nepārtraukti pilnveidojas. [Energopakalpojumu uzņēmumu izmaksu sadalījums. Rokasgrāmata// Energoapgādes regulēšanas pilnvaroto nacionālā asociācija. 1992. gada janvāris]

 

5. Siltumenerģijas ražošanas izmaksu aprēķins

5.1. Nosaka siltumenerģijas ražošanas pilnās izmaksas [ I’ , Ls], kas sastāv no:

5.1.1. nekontrolējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar piegādāto siltumenerģijas daudzumu, un kuras sastāv no mainīgajām un fiksētajām izmaksām

I’nek = I’nekm + I’nekf , Ls; (5-1)

5.1.2. kontrolējamām izmaksām, kas ir relatīvi nemainīgas un netieši atkarīgas no piegādātās siltumenerģijas daudzuma

Ik , Ls.

Siltumenerģijas ražošanas pilnās izmaksas nosaka tās summējot:

I’ = I’nek + I’k, Ls (5-2)

5.2. Siltumenerģijas ražošanas nekontrolējamās mainīgās izmaksās ietverami šādi izdevumi:

5.2.1. kurināmā izmaksas

Ikurin = S Gkur × ckur , Ls (5-3)

kur Gkur - kurināmā daudzums, t vai 1000 m3

ckur - kurināmā cena, Ls/t vai Ls/1000m3

5.2.2. pirktās siltumenerģijas izmaksas pakalpojuma sniedzēja piederības robežu ietvaros

Iiep = S Qiep × ciep , Ls (5-4)

kur Qiep - iepirktās siltumenerģijas daudzums, MWh;

ciep - iepirktās enerģijas cena, Ls/MWh

5.2.3. elektroenerģijas izmaksas ražošanas vajadzībām

I’el.en = SQel.en × cel.en , Ls (5-5)

kur Qel.en - iepirktās elektroenerģijas daudzums, MWh;

cel.en - iepirktās enerģijas cena, Ls/MWh

Siltumenerģijas ražošanas nekontrolējamās fiksētās izmaksās ietverami šādi izdevumi:

5.2.4. nodokļi -

5.2.4.1.īpašuma nodoklis N’īpaš, Ls, kuru aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības un nodokļu likumdošanas normām,

5.2.4.2. zemes nodoklis N’zem, Ls, kuru aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības un nodokļu likumdošanas normām,

5.2.4.3. dabas resursu nodoklis N’dabasres, Ls, kuru aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības un nodokļu likumdošanas normām,

5.2.4.4. ienākuma nodoklis N’ien, Ls , kuru aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības un nodokļu likumdošanas normām;

5.2. 5. neparastie izdevumi - izdevumi, kuri ir neparasti un nav paredzami tie var būt saistīti ar vētrām un plūdiem un citām ārkārtas situācijām I’nep , Ls, kurus prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem.

Siltumenerģijas ražošanas nekontrolējamās izmaksas aprēķina summējot

I’nek = Ikur + Iiep + I’el.en + N’īpaš + N’zemes + N’dabasres + N’ien + I’nep, Ls (5-6)

(5.1. tabula)

5.3. Siltumenerģijas ražošanas kontrolējamās izmaksās ietverami šādi izdevumi:

5.3.1. darba samaksa, ieskaitot sociālo nodokli Ialga, Ls, kuru prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem;

5.3.2. pamatlīdzekļu nolietojums - vecā un jaunā ieguldījuma nolietojuma summa

I’noliet = I’noliet.v. + I’noliet.j. , Ls (5-7)

kur

I’noliet.v. - aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības normām (vecā ieguldījuma nolietojuma summa);

I’noliet.j. - aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības normām (jaunā ieguldījuma nolietojuma summa);

5.3.3. materiālu izmaksas I’mat, Ls, kurus prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem;

5.3.4. pamatlīdzekļu remonta izmaksas I’rem, Ls , kurus prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem;

5.3.5. pārējie pastāvīgie izdevumi I’par , Ls, kurus prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem.

5.4. Kontrolējamās izmaksas Tarifa pārskata cikla aprēķinos ietver to patreizējās izlīdzinātās vērtībās. Lai veiktu nākotnes izdevumu naudas vērtības reducēšanu uz patreizējo izlīdzināto vērtību jāveic divi aprēķini:

5.4.1. Pirmais aprēķins.

Katra gada izdevumu nākotnes vērtības I’1, I’2, I’3 jāpārvērš to patreizējā tekošā naudas vērtībā, ko aprēķina kā perioda naudas plūsmas summu IS pēc sekojošās formulas:

I’S = [I’1/(1 + r)1 + I’2/(1 + r)2 + I’3/(1 + r)3] (5-8)

kur

I’S - patreizējā 3-ju Tarifa cikla gadu summārā naudas vērtība;

I’1, I’2, I’3 - kontrolējamo izdevumu nākotnes vērtības attiecīgi pirmā, otrā un trešā gada beigās;

r - diskonta likme (tarifa prognozēm pietiekošu un nepieciešamu līmeni dod r=0,1 jeb 10% gadā)

5.4.2. Otrais aprēķins.

Kontrolējamie izdevumi tiek noteikti tarifa cikla pirmā tekošā gada sākumā visam trīs gadu Tarifa ciklam, tādēļ jāaprēķina visa cikla izdevumu plūsmas patreizējā kontrolējamo izdevumu standarta vērtība jeb izlīdzinātā viena gada izmaksa. To aprēķina pēc sekojošās formulas:

I’izl = I’S [r(1+r)3/ ((1+r)3 - 1)], (5-8a)

kur

I’izl - izlīdzinātā izmaksa vai izdevumu plūsma patreizējā standarta vērtība gadā.

5.4.3. Izlīdzināto izmaksu aprēķinus pēc formulām (5-8) un (5-8a) pielieto katra nesaistītā pakalpojuma (ražošana, pārvade, realizācija) kontrolējamo izmaksu reducēšanai.

Šīs izlīdzinātās izmaksas katram, atsevišķi ņemtam, kontrolējamam pakalpojumam ir konstantas un Tarifa perioda ietvaros katru gadu vienādas.

Izlīdzinātās kontrolējamās izmaksas pielieto plānojot Tarifa perioda ieņēmumu prasību kopsavilkumu, kur tās tiek summētas ar attiecīgiem nekontrolējamo izdevumu posteņiem. Gada beigās plānotie paredzējumi tiks salīdzināti ar faktiskajām vērtībām. Iegūtās novirzes tiks pielāgotas nākamā gada izmaksām, līdz ar to atspoguļojot nepieciešamos bankas aizdevumus.

5.5. Nepieciešamā neto peļņa, kuru nosaka

R × cpeļņa × K’ieg(n) - I’noliet(n) + K’kred.pam(n) + P’rez(n)

P’neto = ——————————————————————————— (5-9)

(1 - hn)

kur

R - skaidras naudas veidošanas attiecība;

P’neto - neto peļņas nepieciešamība siltumenerģijas ražošanai, Ls;

cpeļņa - peļņas korekcijas koeficients, kurš vispārējā gadījumā ir vienāds ar 1,0. Specifiskos gadījumos to izmanto peļņas korekcijai pēc veiktās tarifu analīzes,samazinot uzņēmuma sākotnēji plānoto ieguldījumu lielumu un nosakot cpeļņas mazāku par 1,0 (cpeļņas < 1,0 );

P’rez(n) – peļņas rezerve, kuru nosaka uzņēmuma vadītāji un kuru

akceptē ERP vai pašvaldības;

K’kred.pam(n) – ilgtermiņa kredītu pamatdaļas atmaksa;

hn – dividenžu līmenis n gadā.

5.5.1. Skaidras naudas veidošanas attiecība [R],ir proporcija, kādā uzņēmums sadala līdzekļus nepieciešamajiem ieguldījumiem starp pašu līdzekļiem un kredītiem n-jā gadā.

5.5.2. Ilgtermiņa kredītu atmaksa [K’kred.atm, Ls] saskaņā ar kredīta atmaksas grafiku

K’kred.atm(n) = K’kred.pam.(n) + K’kred.proc.(n), Ls (5-10)

kur

K’kred.proc.(n) – kredītu procentu maksājumi n-gadā

5.5.2.1. Bankas aizdevumu procentu atmaksa (K’kred.proc.(n))

K’kred.proc.(n)) =K’% * K’kred(n) (5-11)

bet ne lielāki, kā valsts bankas noteiktie % kredīta ņemšanas gadā.

5.5.2.2. Bankas aizdevumu pamatdaļas atmaksa

K’kredpam.(n) =f (K’kred) , kur (5-12)

f - kredītu atmaksas funkcija, saskaņā ar kredītu atmaksas grafiku.

5.5.2.3. Ilgtermiņa kredīti

K’kred.(n) = (1-R)* cpeļņa* K’ieg(n) + K’kred.neatm. , kur (5-13)

K’kred.neatm. –iepriekšējos gados ņemto kopējo kredītu neatmaksātā summa;

(5.2. tabula)

5.6. Siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma darbībai nepieciešamais ienākums nosakāms šadi:

1

P’bruto = P’neto* ———— + N’īpaš + N’zemes + K’kred.proc, Ls ( 5-14)

(1- n )

kur

n - ienākuma nodokļa likme;

N’īpaš - īpašuma nodoklis, Ls;

N’zemes - zemes nodoklis, Ls; (5.3. tabula)

5.7.Siltumenerģijas ražošanas kontrolējamās izmaksas aprēķina summējot

I’k = I’alga + I’noliet + I’rem + I’mat + I’par + P’neto (5-15)

(5.4. tabula)

5.8.Siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo ieņēmumu apjomu nosaka, summējot nekontrolējamās un kontrolējamās izmaksas:

I’ = I’nek + I’k, Ls (5-16)

5.9. Nekontrolējamās un kontrolējamās izmaksās ietverto izdevumu sastāvs un to sadalījums starp nekontrolējamām un kontrolējamām izmaksām tehniski ekonomiski pamatotos gadījumos var arī būt citāds.

5.10. Punktos 5.2., 5.3. un 5.5. atspoguļotie izdevumi veido siltumenerģijas ražošanas nepieciešamās vai pilnās izmaksas, kuras, dalot ar siltumenerģijas ražošanas apjomu, ražošanas tarifu uz vienu megavatstundu:

I’

T’ = ————————, Ls/MWh (5-17)

(Qraž + Qiep)

kur

I’ - pilno izmaksu summa, Ls;

Qraž + Qiep - no kolektoriem nododamās un iepirktās siltumenerģijas daudzums, MWh;

T’ - siltumenerģijas ražošanas tarifs par vienu megavatstundu, Ls/MWh.

(5.5.tabula)

5.11. Kontrolējamās izmaksas ar inflācijas ietekmi. Aprēķinus veic tām kontrolējamo izmaksu grupām, kuras ir pakļautas inflācijas ietekmei.

Inflāciju ņem vērā ar inflācijas koeficientu un rēķina attiecībā pret bāzes gadu

pirmajā gadā i1 = 1 + Di(n+1) (5-18)

otrajā gadā i2 = (1 + Di(n+1)) × (1 + Di(n+2)) (5-19)

trešajā gadā i3 = (1 + Di(n+1)) × (1 + Di(n+2)) × (1 + Di(n+3)) (5-20)

kur i - inflācijas procenta likme attiecīgajā gadā, izteikta daļās.

Inflācijas koeficienta aprēķina modelis parādīts 5.6. tabulā.

5.12. Aprēķina plānoto efektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietekmi uz izmaksām. Efektivitātes paaugstināšanas efekti var attiekties uz lielāko daļu kontrolējamo izmaksu un dažiem nekontrolējamo izmaksu posteņiem, kas saistīti ar iepirkto kurināmo un elektroenerģiju.

Efektivitātes paaugstināšanos ņem vērā ar efektivitātes indeksu

en = 1 - Den (5-21)

kur en - efektivitātes ikgadējā paaugstināšanās, izteikta daļās

Efektivitātes indeksu rēķina attiecībā pret bāzes gadu

pirmajā gadā e(n+1) = 1 - De(n+1) (5-21)

otrajā gadā e(n+2) = (1 - De(n+1)) × (1 - De(n+2)) (5-22)

trešajā gadā e(n+3) = (1 - De(n+1)) × (1 - De(n+2)) × (1 - De(n+3)) (5-23)

Efektivitātes indeksa aprēķina modelis parādīts 5.7.tabulā.

5.13. Aprēķina plānoto inflācijas un efektivitātes ietekmi uz izmaksām

ien = in × en = (1 + Din)(1 - Den) (5-24)

Inflācijas un efektivitātes indeksu arī aprēķina attiecībā pret bāzes gadu

pirmajā gadā ie(n+1) = (1 + Di(n+1)) ×(1 - De(n+1)) (5-24)

otrajā gadā ie(n+2) = (1 + Di(n+1))×(1 - De(n+1))×(1 + Di(n+2))

×(1 - De(n+2)) (5-25)

trešajā gadā ie(n+3) = (1 + Di(n+1))×(1 - De(n+1))×(1 + Di(n+2))

×(1 - De(n+2))×(1 + Di(n+3))×(1 - De(n+3)) (5-26)

Inflācijas un efektivitātes indeksācijas modelis parādīts 5.8. tabulā. Izmaksu koriģēšana ar inflācijas un efektivitātes indeksiem parādīta 5.9. un 5.10.tabulās.

 

6. Siltumenerģijas piegādes izmaksu aprēķins

6.1. Siltumenerģijas piegādes pilnās izmaksas [I’’, Ls] sastāv no nekontrolējamām un kontrolējamām izmaksām:

I’’ = I’’nek + I’’k, Ls (6-1)

6.2. Siltumenerģijas piegādes nekontrolējamās izmaksās [I’’nek, Ls] ietveramas mainīgās un fiksētās izmaksas. Siltuma enerģijas piegādes nekontrolējamās mainīgās izmaksās ietverami šādi izdevumi:

6.2.1. par siltumenerģijas zudumiem [I’’zud, Ls]

Siltumenerģijas zudumu izmaksas izveidojas sakarā ar to, ka Piegādātājam, lai nodrošinātu Lietotājam nepieciešamo siltumenerģijas piegādi, ir jāiepērk no Ražotāja lielāks (par transportēšanas zudumu tiesu) siltumenerģijas daudzums, bet norēķins ar Lietotāju notiek pēc tam nodotās siltumenerģijas daudzuma uz piederības robežas.

Siltuma zudumu izmaksas iegūst, reizinot siltumenerģijas transportēšanas zudumu daudzumu pārvades tīklos ar siltumenerģijas ražošanas tarifu:

I’’zud = Qzud × T’, Ls 6-2)

6.2.2. par elektroenerģiju, kuru patērē siltumenerģijas piegādei [I’’el.pieg.,Ls] un to aprēķina līdzīgi elektroenerģijas izmaksām ražošanas vajadzībām

I’’el.en = S Qel.en × cel.en , Ls (6-3)

Siltumenerģijas piegādes nekontrolējamās fiksētās izmaksās ietverami šādi izdevumi:

6.2.3. nodokļi -

6.2.3.1.īpašuma nodoklis N’’īpaš, Ls, kuru aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības un nodokļu likumdošanas normām,

6.2.3.2. zemes nodoklis N’’zem, Ls, kuru aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības un nodokļu likumdošanas normām,

6.2.3.3. ienākuma nodoklis N’’ien, Ls , kuru aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības un nodokļu likumdošanas normām;

6.2.4. neparastie izdevumi [I’’nep, Ls] - izdevumi, kuri ir neparasti un nav paredzami tie var būt saistīti ar vētrām un plūdiem un citām ārkārtas situācijām I’’nep , Ls, kurus prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem.

Nekontrolējamās siltumenerģijas piegādes izmaksas aprēķina summējot

I’’nek = I’’zud + I’’el.pieg. + N’’īpaš + N’’zemes + N’’ien + I’’nep, Ls (6-4)

(6.1. tabula)

6.3. Siltumenerģijas piegādes kontrolējamās izmaksās [I’’p,Ls] ietverami šādi izdevumi:

6.3.1. darba samaksa, ieskaitot sociālo nodokli I’’alga, Ls, kuru prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem;

6.3.2. pamatlīdzekļu nolietojums - vecā un jaunā ieguldījuma nolietojuma summa

I’’noliet = I’’noliet.v. + I’’noliet.j., Ls (6-5)

kur

I’’noliet.v. - aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības normām (vecā ieguldījuma nolietojuma summa);

I’’noliet.j. - aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības normām (jaunā ieguldījuma nolietojuma summa);

6.3.3. pamatlīdzekļu remonta izdevumi I’’rem, Ls, kurus prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem;

6.3.4. materiālu izmaksas I’’mat, Ls, kurus prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem;

6.3.5. pārējie pastāvīgie izdevumi I’’par , Ls, kurus prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem.

6.4. Nepieciešamā neto peļņa, kuru nosaka

R × cpeļņa × K’’ieg(n) - I’’noliet(n) + K’’kred.pam(n) + P’’rez(n)

P’’neto = ———————————————————————————— (6-6)

(1 - hn)

kur

R - skaidras naudas veidošanas attiecība;

P’’neto - neto peļņas nepieciešamība siltumenerģijas piegādei, Ls;

cpeļņa - peļņas korekcijas koeficients, kurš vispārējā gadījumā ir vienāds ar 1,0. Specifiskos gadījumos to izmanto peļņas korekcijai pēc veiktās tarifu analīzes,samazinot uzņēmuma sākotnēji plānoto ieguldījumu lielumu un nosakot cpeļņas mazāku par 1,0 (cpeļņas< 1,0 );

P’’rez(n) - peļņas rezerve, kuru nosaka uzņēmuma vadītāji un kuru akceptē ERP vai pašvaldības.

K’’kred.pam(n) - ilgtermiņa kredītu pamatdaļas atmaksa;

hn - dividenžu līmenis n gadā.

6.4.1. Skaidras naudas veidošanas attiecība [R],ir proporcija, kādā uzņēmums sadala līdzekļus nepieciešamajiem ieguldījumiem starp pašu līdzekļiem un kredītiem n-jā gadā.

6.4.2. Ilgtermiņa kredītu atmaksa [K’kred.atm, Ls] saskaņā ar kredīta atmaksas grafiku

K’’kred.atm.(n) = K’’kred.pam.(n) + K’’kred.proc.(n), Ls (6-7)

kur

K’’kred.proc.(n) - kredītu procentu maksājumi n-gadā

6.4.2.1.Bankas aizdevumu procentu atmaksa (K’’kred.proc.(n))

K’’kred.proc.(n) =K’’% * K’’kred(n) (6-8)

bet ne lielāki, kā valsts bankas noteiktie % kredīta ņemšanas gadā.

6.4.2.2.Bankas aizdevumu pamatdaļas atmaksa

K’’kredpam.(n) =f (K’’kred) , (6-9)

kur

f - kredītu atmaksas funkcija, saskaņā ar kredītu atmaksas grafiku.

6.4.2.3.Ilgtermiņa kredīti

K’’kred.(n) = (1-R) * cpeļņa * K’’ieg(n) + K’’kred.neatm. (6-10)

K”kred.neatm. -iepriekšējos gados ņemto kopējo kredītu neatmaksātā summa;

(6.2. tabula)

6.5.Siltumenerģijas piegādes uzņēmuma darbībai nepieciešamais ienākums nosakāms šadi:

1

P’’bruto = P’’neto* ———— + N’’īpaš + N’’zemes + K”kred.proc, Ls ( 6-11 )

(1- n )

kur

n - ienākuma nodokļa likme;

N’’īpaš - īpašuma nodoklis, Ls;

N’’zemes- zemes nodoklis, Ls; (6.3. tabula)

6.6. Kontrolējamās piegādes izmaksas aprēķina summējot

I’’k = I’’alga + I’’noliet + I’’rem + I’’mat+ I’’par + P’’neto (6-12)

(6.4. tabula)

6.7. Inflācijas un efektivitātes korekcija jāveic līdzīgi, kā tas parādīts 5. nodaļā siltumenerģijas ražošanas izmaksu aprēķinos.

6.8. Nekontrolējamās un kontrolējamās izmaksas kopā veido siltumenerģijas piegādes nepieciešamās vai pilnās izmaksas [I’’,Ls], kuras dalot ar lietotājiem nododamās siltumenerģijas apjomu, nosaka piegādes tarifu:

T’’ = I’’ / Q , Ls/MWh, (6-13)

kur

I’’ - pilno izmaksu summa, Ls;

Q - lietotājiem nododamās siltumenerģijas daudzums, MWh;

T’’ - siltumenerģijas piegādes tarifs, Ls/MWh (6.5. tabula).

 

7. Siltumenerģijas realizācijas izmaksas aprēķins

Siltumenerģijas realizācijas pilnās izmaksas [I’’’, Ls] sastāv no nekontrolējamām un kontrolējamām.

I’’’ = I’’’nek + I’’’k, Ls (7-1)

7.2. Siltumenerģijas realizācijas nekontrolējamās izmaksās [I’’’nek, Ls] ietveramas fiksētās izmaksas:

7.2.1.inkasācijas pakalpojumi

7.2.2. nodokļi -

7.2.2.1.īpašuma nodoklis N’’’īpaš , Ls, kuru aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības un nodokļu likumdošanas normām,

7.2.2.2. zemes nodoklis N’’’zem, Ls, kuru aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības un nodokļu likumdošanas normām,

7.2.2.3. ienākuma nodoklis N’’’ien, Ls, kuru aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības un nodokļu likumdošanas normām;

7.2.3. neparastie izdevumi [I’’’nep, Ls] - izdevumi, kuri ir neparasti un nav paredzami, tie var būt saistīti ar vētrām un plūdiem un citām ārkārtas situācijām

I’’’nep, Ls,

kurus prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem.

Nekontrolējamās realizācijas izmaksas aprēķina summējot

I’’’nek = N’’’īpaš + N’’’zemes + N’’’ien + I’’’nep, Ls. (7-2)

(7.1. tabula)

7.3. Siltumenerģijas realizācijas kontrolējamās izmaksas [ I’’’k, Ls] un tajās ietilpst:

7.3.1. darba samaksa, ieskaitot sociālo nodokli I’’’alga , Ls, kuru prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem;

7.3.2. pamatlīdzekļu nolietojums - vecā un jaunā ieguldījuma nolietojuma summa

I’’’noliet = I’’’noliet.v. + I’’’noliet.j., Ls (7-3)

kur

I’’’noliet.v. - aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības normām (vecā ieguldījuma nolietojuma summa);

I’’’noliet.j. - aprēķina saskaņā ar spēkā esošajām grāmatvedības normām (jaunā ieguldījuma nolietojuma summa);

7.3.3. pamatlīdzekļu remonta izdevumi I’’’rem, Ls, kurus prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem;

7.3.4. materiālu izmaksas I’’’mat, Ls, kurus prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem;

7.3.5. pārējie pastāvīgie izdevumi I’’’pār, Ls, kurus prognozē uzņēmums, pamatojoties uz bāzes gada rādītājiem.

7.4. Nepieciešamā neto peļņa, kuru nosaka

R × cpeļņa × K’’’ieg(n) - I’’’noliet(n) + K’’’kred.pam(n) + P’’’rez(n)

P’’’neto = —————————————————————————————— (7-4)

(1 - hn)

kur

R - skaidras naudas veidošanas attiecība;

P’’’neto - neto peļņas nepieciešamība siltumenerģijas realizācijai, Ls;

cpeļņa - peļņas korekcijas koeficients, kurš vispārējā gadījumā ir vienāds ar 1,0. Specifiskos gadījumos to izmanto peļņas korekcijai pēc veiktās tarifu analīzes,samazinot uzņēmuma sākotnēji plānoto ieguldījumu lielumu un nosakot cpeļņas mazāku par 1,0 (cpeļņas < 1,0 );

P’’’rez(n) - peļņas rezerve, kuru nosaka uzņēmuma vadītāji un kuru akceptē ERP vai pašvaldības;

K’’’kred.pam(n) - ilgtermiņa kredītu pamatdaļas atmaksa

hn - dividenžu līmenis n gadā.

7.4.1. Skaidras naudas veidošanas attiecība [R],ir proporcija, kādā uzņēmums sadala līdzekļus nepieciešamajiem ieguldījumiem starp pašu līdzekļiem un kredītiem n-tajā gadā.

7.4.2. Ilgtermiņa kredītu atmaksa [K’”kred.atm, Ls] saskaņā ar kredīta atmaksas grafiku

K’’’kred.atm.(n)= K’’’kred.pam.(n) + K’’’kred.proc.(n), Ls (7-5)

kur

K’’’kred.proc.(n) - kredītu procentu maksājumi n-gadā

7.4.2.1.Bankas aizdevumu procentu atmaksa (K’’’kred.proc.(n))

K’’’kred.proc.(n) =K’’’% * K’’’kred(n) (7-6)

bet ne lielāki, kā valsts bankas noteiktie % kredīta ņemšanas gadā.

7.4.2.2.Bankas aizdevumu pamatdaļas atmaksa

K’’’kred.pam.(n) =f (K’’’kred), (7-7)

kur

f - kredītu atmaksas funkcija, saskaņā ar kredītu atmaksas grafiku.

7.4.2.3.Ilgtermiņa kredīti

K’’’kred.(n) = (1-R) * cpeļņa * K’’’ieg(n) + K’’’kred.neatm., (7-8)

kur

K”’ kred.neatm. -iepriekšējos gados ņemto kopējo kredītu neatmaksātā summa;

(7.2. tabula)

7.5.Siltumenerģijas realizācijas uzņēmuma darbībai nepieciešamais ienākums nosakāms šadi:

1

P’’’bruto = P’’’neto* ———— + N’’’īpaš + N’’’zemes + K’’’kred.proc,Ls ( 7-9)

(1- n )

kur

n - ienākuma nodokļa likme;

N’’’īpaš - īpašuma nodoklis, Ls;

N’’’zemes- zemes nodoklis, Ls;

(7.3. tabula)

Siltumenerģijas realizācijas kontrolējamās izmaksas aprēķina summējot

I’’’k = I’’’alga + I’’’noiet + I’’’rem + I’’’mat + I’’’par + P’’’neto (7-10)

(7.4. tabula)

7.6. Siltumenerģijas realizācijas kontrolējamās izmaksas veidojas visos starpposmos starp Piegādātāju - Lietotāju, Lietotāju - Apakšlietotāju, kur pastāv līgumattiecības par siltumenerģijas piegādi un tās var būt iekļautas siltumenerģijas ražošanas, pārvades - piegādes izmaksās. Iespējami gadījumi, kad atsevišķas realizācijas izmaksas būs vienlīdzīgas nullei.

7.7. Inflācijas un efektivitātes korekcija jāveic līdzīgi, kā tas parādīts 5. nodaļā siltumenerģijas ražošanas izmaksu aprēķinos.

7.8. Nekontrolējamo un kontrolējamo izmaksu summa veido siltumenerģijas realizācijas pilnās izmaksas [I’’’, Ls], kuras izmanto siltumenerģijas realizācijas tarifa noteikšanai:

T’’’ = I’’’/ Q , Ls/MWh, (7-11)

kur

I’’’ - realizācijas pilno izmaksu summa, Ls;

Q - Lietotājiem nododamās siltumenerģijas daudzums, MWh;

T’’’ - siltumenerģijas realizācijas vidējais tarifs, Ls/MWh (7.5. tabula).

 

8. Siltumenerģijas tarifa aprēķins

Siltumenerģijas kopējo tarifu nosaka šādi:

T = T’ + T’’ + T’’’ , Ls/MWh.

Siltumenerģijas ražošanas, piegādes un realizācijas pilnās kopējās izmaksas nosaka:

I = I’ + I’’- I’’zud.+ I’’’ , Ls (8.1. tabula)

 

9. Siltumenerģijas tarifa galīgais aprēķins lietotājam divpakāpju tarifa gadījumā

9.1. Katrā tehnoloģiskās ķēdes posmā atsevišķi nosaka siltumenerģijas izmaksu nekontrolējamo un kontrolējamo daļu kā minēts iepriekšējās nodaļās.

9.2. Tarifa nekontrolējamā daļa ir tieši atkarīga no nododamā siltumenerģijas daudzuma.

Tarifa nekontrolējamās daļas lielumu iegūst katrā attiecīgā siltumapgādes tehnoloģiskās ķēdes posmā, dalot izdevumu nekontrolējamo daļu ar prognozēto uz piederības robežas nododamās siltumenerģijas daudzumu:

Tarifa nekontrolējamo daļu vispārīgā formā izsaka:

Tnek = Inek / Q, Ls/MWh, (9-1)

kur

Tnek - tarifa nekontrolējamā daļa, Ls/MWh;

Q - prognozētais uz piederības robežas kopējais nododamais siltumenerģijas daudzums, MWh.

9.3. Siltumenerģijas ražošanas tarifa nekontrolējamo daļu T’nek nosaka:

T’nek = I’nek / Qraž, Ls/MWh (9-2)

9.4. Siltumenerģijas piegādes tarifa nekontrolējamo daļu T’’nek nosaka:

T’’nek = I’’nek / Q, Ls/MWh (9-3)

9.5. Siltumenerģijas realizācijas tarifa nekontrolējamo daļu T’’’nek nosaka:

T’’’nek = I’’’nek / Q, Ls/MWh (9-4)

Siltumenerģijas ražošanas un piegādes kopīgo tarifa nekontrolējamo daļu Tnek nosaka:

Tnek = T’nek + T’’nek , Ls/MWh (9-5)

9.6. Maksas lielumu par nodoto siltumenerģijas nekontrolējamās daļas daudzumu uz piederības robežas vispārīgā formā nosaka:

Nnek = Tnek × q, Ls/mēnesī, (9-6)

kur

q - uz piederības robežas nodotās siltumenerģijas daudzums norēķina periodā (piemēram, mēnesī ), MWh/ mēnesī.

9.7. Gadījumos, kad Lietotājs veic maksājumus arī pēc apkures sezonas beigām (divpakāpju tarifa īstenošanas gadījumā), tad tarifu šim periodam visprecīzāk aprēķināt pēc uzstādītās jaudas, jo tarifa kontrolējamā daļa galvenokārt ir atkarīga no siltumenerģijas Lietotāju siltumapgādes sistēmas uzstādītās jaudas.

Uzstādītās jaudas tarifu nosaka:

S Ik

b = ————, Ls/MW gadā, (9-7)

SF

kur Ik - izmaksu kontrolējamā daļa, Ls.

b - uzstādītās jaudas nodrošināšanas tarifs Lietotāja uzstādītās jaudas (atļautās maksimālās siltuma slodzes) vienības nodrošināšanai, Ls/MW gadā.

SF - siltumenerģijas Lietotāju summārā uzstādītā jauda (atļautā maksimālā siltuma slodze), MW.

Uzstādītās jaudas tarifs ir galvenokārt atkarīgs no siltumenerģijas Lietotāja siltumapgādes sistēmas projekta maksimālās jaudas (atļautās maksimālās siltuma slodzes). To nosaka Ls/MW gadā un tā ir nemainīga visā tarifa darbības periodā.

9.8. Maksas lielumu par uzstādīto jaudu siltumenerģijas katram Lietotājam mēnesī vispārīgā formā nosaka:

Nk = (b × F) : M, Ls/mēnesī, kur (9-8)

F - siltumenerģijas Lietotāja uzstādītā jauda (atļautā maksimālā siltuma slodze), MW;

M - mēnešu skaits tarifa aprēķina periodā.

9.9. Maksas lielumu par uzstādīto jaudu N’k siltumenerģijas ražotājs mēnesī nosaka:

N’k = (b’ × F) /M, Ls/mēnesī, kur (9-9)

b’ - uzstādītās jaudas nodrošināšanas tarifs ražotājam, Ls/MW.

9.10. Maksas lielumu par uzstādīto jaudu siltumenerģijas Piegādātājs Lietotājam mēnesī nosaka:

N’’k = (b’ + b’’) × F /M, Ls/mēnesī, kur (9-10)

b’’ - uzstādītās jaudas nodrošināšanas tarifs Piegādātājam, Ls/MW.

  

10.Prognozējamā perioda peļņas apjoma un papildu ārējās finansēšanas līdzekļu vajadzības analīze

10.1. Peļņas apjoma analīze.

Pēc tautsaimniecības stabilizācijas ir atbalstāma normatīvās peļņas ieviešana. Pašreiz tā tiek ieteikta energouzņēmumu noteiktās peļņas analīzei.

Siltumenerģijas realizācijas darbībai nepieciešamais ienākums ir nosakāms šādi:

(Cp +Ca) * P

Pbruto = ———————— + N, Ls (10-1)

1 - n

kur N - nodoklis (Nīpaš + Nzemes)

P - neto peļņas likme, % (nosaka ERP);

Cp - gada vidējā pamatlīdzekļu vērtība, Ls

Ca - apgrozībā esošā kapitāla summa (1/15 daļa no aprites), Ls

Analīzei var izmantot šādu neto peļņas likmes aprēķinu:

P = k% + r% ~ 12 %, kur

k % -valsts iekšējā aizņēmuma aptuvena diskonta likme ~10 %

r % - riska % pašu ieguldījumiem ~2%

P neto = (C p + C a) x P (10-2)

10.2. Papildus ārējās finansēšanas līdzekļu nepieciešamības aprēķinus veic, ņemot par pamatu pieņēmumus:

* Mainīgie izdevumi, apgrozāmie aktīvi un īstermiņa saistības, ja pārdošanas apjomus palielina par noteiktu procentu, vidēji palielinās par tik pat daudz procentiem. Tas nozīmē, ka apgrozāmie aktīvi un pasīvi plānotajā periodā paliks iepriekšējā procentu līmenī pret ieņēmumiem.

* Pamatlīdzekļu vērtības palielināšanas procenti tiek aprēķināti pēc uzdotā apgrozījuma palielināšanas procentiem un ņemot vērā esošo pamatlīdzekļu materiālo un morālo nolietojumu.

* Ilgtermiņa saistības un pamatkapitāls (akciju kapitāls) prognozē tiek ņemts nemainīgi. Nesadalīto peļņu prognozē, ņemot vērā peļņas sadales normu.

Visu iepriekšminēto aprēķinot, tiek noskaidrots, cik daudz kapitāla pietrūkst, lai nepieciešamos aktīvus nosegtu ar pasīviem. Tā arī būs papildus ārējās finansēšanas summa. To var aprēķināt arī pēc formulas:

Papildus Pneto fakt

finansēšanas = Akt.fakt x Temp. – Pas.fakt x Temp. – ( ———— x Iprogn) x (1-h)

līdz.vajadzība I fakt

(10-3)

kur Akt fakt - pārskata bilances aktīvi

Pas fakt - pārskata bilances pasīvi

Temp - ieņēmuma pieauguma temps

Formula liecina, ka vajadzība pēc ārējās finansēšanas būs lielāka, jo lielāki būs esošie aktīvi, ieņēmuma pieauguma tempi un peļņas sadales dividenžu norma, jo lielāki esošie pasīvi un realizētās produkcijas rentabilitāte.

  

11. Siltumenerģijas tarifu pieauguma salīdzinājums ar valsts makroekonomiskajiem un iedzīvotāju dzīves līmeņa rādītājiem

Pārejas periodā tiek ievērotas sakarības, ka tarifu relatīvais pieaugums nav lielāks par tautsaimniecības makroekonomisko un iedzīvotāju dzīves līmeņa rādītāju relatīvo pieaugumu ( skat. pielikumu).

 

Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāja v.i. J.Luns

3.1. tabula . Siltumenerģijas bilances prognoze

Poz. Rādītāji Mērv. Apzīmējums Formulu apraksts Bāzes gads n n+1 n+2 n+3

1.1 Patērētājiem nodotais siltumenerģijas daudzums MWh Q Q=(Qraž +Qiep) – Qzud Qn Qn+1 Qn+2 Qn+3

1.2 Pārvades zudumi MWh Qzud Qzud n Qzud n+1 Qzud n+2 Qzud n+3

1.3 Iepirktā siltumenerģija no citiem uzņēmumiem MWh Qiep Qiep n Qiep n+1 Qiep n+2 Qiep n+3

1.4 Saražotā siltumenerģija savās katlumājās MWh Qraž Qraž n Qraž n+1 Qraž n+2 Qraž n+3

4.1. tabula. Fonda avoti

Apzīmēj. Formulu apraksts Bāzes gads n n+1 n+2 n+3

Kbruto akt Kbruto akt.(n)=Kbruto akt.v.(n) + Kbruto akt.j.(n) Kbruto akt(n) Kbruto akt(n+1) Kbruto akt(n+2) Kbruto akt(n+3)

Kbruto akt.v. Kbruto akt.v.(n) Kbruto akt.v.(n) Kbruto akt.v.(n+1) Kbruto akt.v.(n+2) Kbruto akt.v.(n+3)

Kbruto akt.j. Kbruto akt.j. = Kbruto akt.j.(n–1) + Kieg(n) Kbruto akt.j.(n) Kbruto akt.j.(n+1) Kbruto akt.j.(n+2) Kbruto akt.j.(n+3)

Knoliet. Knoliet(n) =Knoliet.v.(n) + Knoliet.j.(n) Knoliet.(n) Knoliet.(n+1) Knoliet.(n+2) Knoliet.(n+3)

Knoliet.v. Knoliet.v.(n) =Knoliet.v.(n–1) + Inoliet.v.(n) Knoliet.v.(n) Knoliet.v.(n+1) Knoliet.v.(n+2) Knoliet.v.(n+3)

Knoliet.j. Knoliet.j.(n) =Knoliet.j.(n–1) + Inoliet.j.(n) Knoliet.j.(n) Knoliet.j.(n+1) Knoliet.j.(n+2) Knoliet.j.(n+3)

Kneto akt Kneto akt.(n)=Kneto akt.v.(n) + Kneto akt.j.(n) Kneto akt(n) Kneto akt(n+1) Kneto akt(n+2) Kneto akt(n+3)

Kneto akt.v. Kneto akt.v.(n) = Kneto akt.v.(n–1) - Inoliet.v.(n–1) Kneto akt.v.(n) Kneto akt.v.(n+1) Kneto akt.v.(n+2) Kneto akt.v.(n+3)

Kneto akt.j. Kneto akt.j.(n) = Kneto akt.j.(n–1) - Inoliet.j.(n–1) +Kieg(n–1) Kneto akt.j.(n) Kneto akt.j.(n+1) Kneto akt.j.(n+2) Kneto akt.j.(n+3)

Kieg Kieg = K’ieg + K’’ieg + K’’’ieg Kieg(n) Kieg(n+1) Kieg(n+2) Kieg(n+3)

5.1. tabula. Nekontrolējamās izmaksas

Mainīgā komponente

2.16 Kurināmā izmaksas bez PVN Ikurin. Ikurin.= SGkur × ckur Ikurin.(n) Ikurin.(n+1) Ikurin.(n+2) Ikurin.(n+3)

2.17 Pirktās enerģijas izmaksas bez PVN Iiep Iiep = SQiep × ciep Iiep(n) Iiep(n+1) Iiep(n+2) Iiep(n+3)

2.18 Elektroenerģijas ražošanai izmaksas bez PVN I’el.en I’el.en = SQel.en × cel.en I’el.en(n) I’el.en(n+1) I’el.en(n+2) I’el.en(n+3)

Fiksētā komponente

2.19 Neparedzētie izdevumi I’nep I’nep(n) I’nep(n+1) I’nep(n+2) I’nep(n+3)

2.20 Īpašuma nodoklis N’īp. N’īp.(n) N’īp.(n+1) N’īp.(n+1) N’īp.(n+3)

2.21 Zemes nodoklis N’zem. N’zem.(n) N’zem.(n+1) N’zem.(n+2) N’zem.(n+3)

2.22 Dabas resursu nodoklis N’dabas res. N’dabas res.(n) N’dabas res.(n+1) N’dabas res.(n+2) N’dabas res.(n+3)

2.23 Ienākuma nodoklis N’ien. N’ien.(n) N’ien.(n+1) N’ien.(n+2) N’ien.(n+3)

2.24 Nekontrolējamās izmaksas kopā I’nek I’nek(n) I’nek(n+1) I’nek(n+2) I’nek(n+3)

5.2. tabula. Uzņēmuma kredītu atmaksa

2.3 Investīciju atmaksāšanas % K’% K’% n K’% (n+1) K’% (n+1) K’% (n+1)

2.4 Ilgtermiņa kredīti Ls K’kred. K’kred n K’kred (n+1) K’kred (n+2) K’kred (n+3)

2.5 Kredītu atmaksa Ls K’kred.atm. K’kred.atm. = K’kred.proc. + K’kred.pam K’kred.atm.n K’kred.atm.(n+1) K’kred.atm.(n+2) K’kred.atm.(n+3)

2.6 Bankas aizdevumu % Ls K’kred.proc. K’kred.proc = K’% * K’kred K’kred.proc n K’kred.proc (n+1) K’kred.proc (n+2) K’kred.proc (n+3)

2.7 Pamatmaksājums Ls K’kred. pam. K’kred.pam. n K’kred.pam.(n+1) K’kred.pam.(n+2) K’kred.pam.(n+3)

5.3. tabula. Uzņēmuma ieguldījumu nepieciešamības pārbaude

2.8 Skaidrās naudas veidošanas attiecība % R R’n R’(n+1) R’(n+2) R’(n+3)

2.9 Peļņas korekcijas koeficients cpeļņa cpeļņa(n) cpeļņa(n+1) cpeļņa(n+2) cpeļņa(n+3)

2.10 Neto peļņas nepieciešamība ražošanai Ls P’neto P’neto = (R × cpeļņa × K’ieg(n) - I’noliet(n) + P’neto n P’neto (n+1) P’neto (n+2) P’neto (n+3)

+ K’kred.apm(n) + P’rez(n))/ (1 - hn)

t.sk. rezerves kap.un sociālajām vajadzībām Ls P’rez. P’rez.n P’rez. (n+1) P’rez.(n+2) P’rez.(n+3)

2.11 Ienākuma nodokļa likme Ls n n n n n

2.12 Ienākuma nodoklis Ls N’ien. N’ien. = P’neto * n / (1-n) N’ien. n N’ien.(n+1) N’ien.(n+2) N’ien.(n+3)

2.13 Īpašuma nodoklis Ls N’īp. N’īp.n N’īp.(n+1) N’īp.(n+2) N’īp.(n+3)

2.14 Zemes nodoklis Ls N’zem. N’zem.n N’zem.(n+1) N’zem.(n+2) N’zem.(n+3)

2.15 Ražošanai nepieciešamais ienākums Ls P’bruto P’bruto = P’neto /(1-n)+N’īpaš.+N’zem+Kkredproc P’kopā n P’kopā (n+1) P’kopā(n+2) P’kopā (n+3)

5.4. tabula. Kontrolējamās izmaksas

2.25 Darba samaksa ar soc.nod. I’alga I’alga(n) I’alga(n+1) I’alga(n+2) I’alga(n+3)

2.26 Pamatlīdzekļu nolietojums I’noliet. I’noliet.(n) I’noliet.(n+1) I’noliet.(n+2) I’noliet.(n+3)

esošais ieguldījums I’noliet.v. I’noliet.v.(n) I’noliet.v.(n+1) I’noliet.v.(n+2) I’noliet.v.(n+3)

jaunais ieguldījums I’noliet.j. I’noliet.j.(n) I’noliet.j.(n+1) I’noliet.j.(n+2) I’noliet.j.(n+3)

2.27 Izdevumi pamatlīdzekļu remontam bez PVN I’rem. I’rem.(n) I’rem.(n+1) I’rem.(n+2) I’rem.(n+3)

PVN attiecināts uz izdevumiem

2.28 Materiāli bez PVN I’mat.. I’mat..(n) I’mat..(n+1) I’mat..(n+2) I’mat..(n+3)

PVN attiecināts uz izdevumiem

2.29 Pārējie pastāvīgie izdevumi bez PVN I’pār. I’pār.(n) I’pār.(n+1) I’pār.(n+2) I’pār.(n+3)

PVN attiecināts uz izdevumiem

2.30 Neto ienākums P’neto P’neto(n) P’neto(n+1) P’neto(n+2) P’neto(n+3)

2.31 Kontrolējamās izmaksas kopā I’k I’k(n) I’k(n+1) I’k(n+2) I’k(n+3)

5.5. tabula. Siltumenerģijas ražošanas tarifs

2.32 Nepieciešamie naudas ieņēmumi ražošanai I’ I’= I’nek + I’k I’(n) I’(n+1) I’(n+2) I’(n+3)

2.33 Ražošanas tarifs nekontrolējamo izmaksu segšanai T’nek T’nek = I’nek /(Q raž + Qiep) T’nek(n) T’nek(n+1) T’nek(n+2) T’nek(n+3)

2.34 Ražošanas tarifs kontrolējamo izmaksu segšanai T’k T’k = I’k /(Q raž + Qiep) T’k(n) T’k(n+1) T’k(n+2) T’k(n+3)

2.35 Ražošanas izmaksu tarifs T’ T’ = I’ /(Q raž + Qiep) T’(n) T’(n+1) T’(n+2) T’(n+3)

5.6. tabula. Izmaksu koeficientu tabula ar inflācijas korekciju

Apzī- bāzes n+1 n+2 n+3

mējums gads n

Kurināmā izmaksas bez PVN ikurin 1 1+Di(n+1) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))

Pirktās enerģijas izmaksas bez PVN iiep 1 1+Di(n+1) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))

Elektroenerģija ražošanai izmaksas bez PVN iel.en. 1 1+Di(n+1) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))

Izdevumi pamatlīdzekļu remontam bez PVN irem. 1 1+Di(n+1) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))

Materiāli bez PVN imat. 1 1+Di(n+1) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))

Pārējie pastāvīgie izdevumi bez PVN ipār. 1 1+Di(n+1) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))

Darba samaksa ar soc.nod. ialga 1 1+Di(n+1) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))

Inflācija Di Di1 Di2 Di3

5.7. tabula. Izmaksu koeficientu tabula ar efektivitātes korekciju

Apzī- bāzes n+1 n+2 n+3

mējums gads n

Kurināmā izmaksas bez PVN ekurin 1 1-De(n+1) (1-De(n+1))*(1-De(n+2)) (1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

Pirktās enerģijas izmaksas bez PVN eiep 1 1-De(n+1) (1-De(n+1))*(1-De(n+2)) (1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

Elektroenerģija ražošanai izmaksas bez PVN eel.en. 1 1-De(n+1) (1-De(n+1))*(1-De(n+2)) (1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

Izdevumi pamatlīdzekļu remontam bez PVN erem. 1 1-De(n+1) (1-De(n+1))*(1-De(n+2)) (1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

Materiāli bez PVN emat. 1 1-De(n+1) (1-De(n+1))*(1-De(n+2)) (1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

Pārējie pastāvīgie izdevumi bez PVN epār. 1 1-De(n+1) (1-De(n+1))*(1-De(n+2)) (1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

Darba samaksa ar soc.nod. ealga 1 1-De(n+1) (1-De(n+1))*(1-De(n+2)) (1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

Efektivitāte. De De1 De2 De3

5.8. tabula. Izmaksu koeficientu tabula ar diviem koriģēšanas faktoriem

Apzī- bāzes n+1 n+2 n+3

mējums gads n

Kurināmā izmaksas bez PVN iekurin 1 (1+Di(n+1))*(1-De(n+1)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))*

*(1-De(n+1))*(1-De(n+2)) *(1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

Pirktās enerģijas izmaksas bez PVN ieiep 1 (1+Di(n+1))*(1-De(n+1)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))* (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))*

*(1-De(n+1))*(1-De(n+2)) *(1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

  Elektroenerģija ražošanai izmaksas bez PVN ieel.en. 1 (1+Di(n+1))*(1-De(n+1)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))* (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))*

*(1-De(n+1))*(1-De(n+2)) *(1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

  Izdevumi pamatlīdzekļu remontam bez PVN ierem. 1 (1+Di(n+1))*(1-De(n+1)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))* (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))*

*(1-De(n+1))*(1-De(n+2)) *(1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

 

Materiāli bez PVN iemat. 1 (1+Di(n+1))*(1-De(n+1)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))* (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))*

*(1-De(n+1))*(1-De(n+2)) *(1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

 

Pārējie pastāvīgie izdevumi bez PVN iepār. 1 (1+Di(n+1))*(1-De(n+1)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))* (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))*

*(1-De(n+1))*(1-De(n+2)) *(1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

 

Darba samaksa ar soc.nod. iealga 1 (1+Di(n+1))*(1-De(n+1)) (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))* (1+Di(n+1))*(1+Di(n+2))*(1+Di(n+3))*

*(1-De(n+1))*(1-De(n+2)) *(1-De(n+1))*(1-De(n+2))*(1-De(n+3))

Inflācija Di1 Di2 Di3

Efektivitāte. De1 De2 De3

5.9. tabula. Kontrolējamās izmaksas ar inflācijas un energoefektivitātes korekciju

Darba samaksa ar soc.nod. I’alga I’alga(n)*iealga(n) I’alga(n)*iealga(n+1) I’alga(n)*iealga(n+2) I’alga(n)*iealga(n+3)

Izdevumi pamatlīdzekļu remontam bez PVN I’rem. I’rem.(n)*ierem(n) I’rem.(n)*ierem(n+1) I’rem.(n)*ierem(n+2) I’rem.(n)*ierem(n+2)

Materiāli bez PVN I’mat. I’mat(n)*iemat(n) I’mat(n)*iemat(n+1) I’mat(n)*iemat(n+2) I’mat(n)*iemat(n+3)

Pārējie pastāvīgie izdevumi bez PVN I’pār. I’pār(n)*iepār(n) I’pār(n)*iepār(n+1) I’pār(n)*iepār(n+2) I’pār(n)*iepār(n+3)

Kontrolējamās izmaksas kopā I’k I’k(n) I’k(n+1) I’k(n+2) I’k(n+3)

 

5.10. tabula. Nekontrolējamās izmaksas ar inflācijas un energoefektivitātes korekciju

Kurināmā iepirkšanai I’kur I’kur(n)*iekur(n) I’kur(n)*iekur(n+1) I’kur(n)*iekur(n+2) I’kur(n)*iekur(n+3)

Elektroenerģijas iepirkšanai I’el.en I’el.en(n)*ieel.en(n) I’el.en(n)*ieel.en(n+1) I’el.en(n)*ieel.en(n+2) I’el.en(n)*ieel.en(n+2)

Siltumenerģijas iepirkšanai I’iep I’iep(n)*ieiep(n) I’iep(n)*ieiep(n+1) I’iep(n)ieiep(n+2) I’iep(n)*ieiep(n+3)

Nekontrolējamās izmaksas kopā I’nek I’nek(n) I’nek(n+1) I’nek(n+2) I’nek(n+3)

6.1. tabula. Nekontrolējamās izmaksas

Mainīgā komponente

Siltumenerģijas zudumu izmaksas Ls I’’zud I’’zud=Qzud * T’ I’’zud(n) I’’zud(n+1) I’’zud(n+2) I’’zud(n+3)

Elektroenerģijas izmaksas bez PVN Ls I’’el.en. I’’el.en.(n) I’’el.en.(n+1) I’’el.en.(n+2) I’’el.en.(n+2)

  Fiksētā komponente

Neparedzētie izdevumi Ls I’’nep I’’nep(n) I’’nep(n+1) I’’nep(n+2) I’’nep(n+3)

Īpašuma nodoklis Ls N’’īp N’’īp.(n) N’’īp.(n+1) N’’īp.(n+1) N’’īp.(n+2)

Zemes nodoklis Ls N’’zem. N’’zem.(n) N’’zem.(n+1) N’’zem.(n+2) N’’zem.(n+3)

Ienākuma nodoklis Ls N’’ien. N’’ien.(n) N’’ien.(n+1) N’’ien.(n+2) N’’ien.(n+3)

Nekontrolējamās izmaksas kopā Ls I’’m I’’nek(n) I’’nek(n+1) I’’nek(n+2) I’’nek(n+3)

6.2. tabula. Uzņēmuma kredītu atmaksa

2.3 Investīciju atmaksāšanas % K’’% K’’% n K’’% (n+1) K’’% (n+1) K’’% (n+1)

2.4 Ilgtermiņa kredīti Ls K’’kred. K’’kred n K’’kred (n+1) K’’kred (n+2) K’’kred (n+3)

2.5 Kredītu atmaksa Ls K’’kred.atm. K’’kred. atm = K’’kred.proc +K’’kred. pam K’’kred.atm.n K’’kred.atm(n+1) K’’kred.atm.(n+2) K’’kred.atm.(n+3)

2.6 Bankas aizdevumu % Ls K’’kred.proc K’’kred.proc = K’’% * K’’kred K’’kred.proc n K’’kred.proc (n+1) K’’kred.proc (n+2) K’’kred.proc (n+3)

2.7 Pamatmaksājums Ls K’’kred pam. K’’kred.pam. n K’’kred.pam.(n+1) K’’kred.pam.(n+2) K’’kred.pam.(n+3)

6.3. tabula. Uzņēmuma ieguldījumu nepieciešamības pārbaude

2.8 Skaidrās naudas veidošanas attiecība % R R’’n R’’(n+1) R’’(n+2) R’’(n+3)

2.9 Peļņas korekcijas koeficients cpeļņa cpeļņa(n) cpeļņa(n+1) cpeļņa(n+2) cpeļņa(n+3)

2.10 Neto peļņas nepieciešamība Ls P’’neto P’’neto = (R × cpeļņa ×K’’ieg(n) - I’’noliet(n) + P’’neto n P’’neto(n+1) P’’neto(n+2) P’’neto(n+3)

piegādei +K’’kred.apam(n) + P’’rez(n))/ (1 - (n)

t.sk. rezerves kap.un

sociālajām vajadzībām Ls P’’rez. P’’rez.n P’’rez.(n+1) P’’rez.(n+2) P’’rez.(n+3)

2.11 Ienākuma nodokļa likme Ls n n n n n

2.12 Ienākuma nodoklis Ls N’’ien. N’’ien. = P’’neto * n / (1-n) N’’ien.n N’’ien.(n+1) N’’ien.(n+2) N’’ien.(n+3)

2.13 Īpašuma nodoklis Ls N’’īp. N’’īp.n N’’īp.(n+1) N’’īp.(n+2) N’’īp.(n+3)

2.14 Zemes nodoklis Ls N’’zem. N’’zem.n N’’zem.(n+1) N’’zem.(n+2) N’’zem.(n+3)

2.15 Piegādei nepieciešamais

ienākums Ls P’’kopā P’’bruto= P’’neto /(1-n) + N’’īpaš.+N’’zem+K’’kredproc P’’kopā n P’’kopā(n+1) P’’kopā(n+2) P’’kopā(n+3)

6.4. tabula. Kontrolējamās izmaksas

Darba samaksa ar soc.nod. Ls I’’alga I’’alga(n) I’’alga(n+1) I’’alga(n+2) I’’alga(n+3)

Pamatlīdzekļu nolietojums Ls I’’noliet I’’noliet.(n) I’’noliet.(n+1) I’’noliet.(n+2) I’’noliet.(n+3)

esošais ieguldījums Ls I’’noliet.v. I’’noliet.v.(n) I’’noliet.v.(n+1) I’’noliet.v.(n+2) I’’noliet.v.(n+3)

jaunais ieguldījums Ls I’’noliet.j. I’’noliet.j.(n) I’’noliet.j.(n+1) I’’noliet.j.(n+2) I’’noliet.j.(n+3)

Izdevumi pamatlīdzekļu remontam bez PVN Ls I’’rem I’’rem.(n) I’’rem.(n+1) I’’rem.(n+2) I’’rem.(n+3)

Materiāli bez PVN Ls I’’mat. I’’mat.(n) I’’mat.(n+1) I’’mat.(n+2) I’’mat.(n+3)

Pārējie pastāvīgie izdevumi bez PVN Ls I’’pār. I’’pār.(n) I’’pār.(n+1) I’’pār.(n+2) I’’pār.(n+3)

Neto ienākums Ls P’’neto P’’neto(n) P’’neto(n+1) P’’neto(n+2) P’’neto(n+3)

Kontrolējamās izmaksas kopā Ls I’’k I’’k(n) I’’k(n+1) I’’k(n+2) I’’k(n+3)

6.5. tabula. Piegādes izmaksu tarifs

Nepieciešamie naudas ieņēmumi piegādei Ls I’’ I’’= I’’nek + I’’k I’’(n) I’’(n+1) I’’(n+2) I’’(n+3)

Piegādes tarifs nekontrolējamo izmaksu segšanai Ls/Mwh T’’nek T’’nek = I’’nek / Q T’’nek(n) T’’nek(n+1) T’’nek(n+2) T’’nek(n+3)

Piegādes tarifs kontrolējamo izmaksu segšanai Ls/Mwh T’’k T’’k = I’’k / Q T’’k(n) T’’k(n+1) T’’k(n+2) T’’k(n+3)

Piegādes izmaksu tarifs Ls T’’ T’’ = I’’ / Q T’’(n) T’’(n+1) T’’(n+2) T’’(n+3)

7.1. tabula. Nekontrolējamās izmaksas

Fiksētā komponente

Neparedzētie izdevumi Ls I’’’nep I’’’nep(n) I’’’nep(n+1) I’’’nep(n+2) I’’’nep(n+3)

Īpašuma nodoklis Ls N’’’īp. N’’’īp.(n) N’’’īp.(n+1) N’’’īp.(n+2) N’’’īp.(n+3)

Zemes nodoklis Ls N’’’zem. N’’’zem.(n) N’’’zem.(n+1) N’’’zem.(n+2) N’’’zem.(n+3)

Ienākuma nodoklis Ls N’’’ien. N’’’ien.(n) N’’’ien.(n+1) N’’’ien(n+2) N’’’ien.(n+3)

Nekontrolējamās izmaksas kopā Ls I’’’nek I’’’nek(n) I’’’neknek(n+1) I’’’nek(n+2) I’’’nek(n+3)

7.2. tabula. Uzņēmuma kredītu atmaksa

2.3 Investīciju atmaksāšanas % K’’’% K’’’% n K’’’% (n+1) K’’’% (n+1) K’’’% (n+1)

2.4 Ilgtermiņa kredīti Ls K’’’kred. K’’’kred n K’’’kred (n+1) K’’’kred (n+2) K’’’kred (n+3)

2.5 Kredītu atmaksa Ls K’’’kred.atm. K’’’kred.atm. = K’’’kredproc+ K’’’kredpam K’’’kred.atm.n K’’’kred.atm(n+1) K’’’kred.atm(n+2) K’’’kred.atm(n+3)

2.6 Bankas aizdevumu % Ls K’’’kred.proc K’’’kred.proc = K’’’% * K’’’kred K’’’kred.proc n K’’’kred.proc (n+1) K’’’kred.proc(n+2) K’’’kred.proc(n+3)

2.7 Pamatmaksājums Ls K’’’kred.pam. K’’’kred.pam.n K’’’kred.pam.(n+1) K’’’kred.pam.(n+2) K’’’kred.pam.(n+3)

7.3. tabula. Uzņēmuma ieguldījumu nepieciešamības pārbaude

2.8 Skaidrās naudas veidošanas attiecība % R R’’’n R’’’(n+1) R’’’(n+2) R’’’(n+3)

2.9 Peļņas korekcijas koeficients cpeļņa cpeļņa(n) cpeļņa(n+1) cpeļņa(n+2) cpeļņa(n+3)

2.10 Neto peļņas nepieciešamība realizācijai Ls P’’’neto P’’’neto = R × cpeļņa × K’’’ieg(n) – P’’’neto n P’’’neto (n+1) P’’’neto (n+2) P’’’neto (n+3)

– I’’’noliet(n) + K’’’kred.pam(n) +

+ P’’’rez(n)/ (1 - (n)

t.sk. rezerves kap.un sociālajām vajadzībām Ls P’’’rez. P’’’rez.n P’’’rez.(n+1) P’’’rez.(n+2) P’’’rez.(n+3)

2.11 Ienākuma nodokļa likme Ls n n n n n

2.12 Ienākuma nodoklis Ls N’’’ien. N’’’ien. = P’’’neto *n / (1-n) N’’’ien.n N’’’ien.(n+1) N’’’ien.(n+2) N’’’ien.(n+3)

2.13 Īpašuma nodoklis Ls N’’’īp. N’’’īp N’’’īp.(n+1) N’’’īp.(n+2) N’’’īp.(n+3)

2.14 Zemes nodoklis Ls N’’’zem. N’’’zem.n N’’’zem.(n+1) N’’’zem.(n+2) N’’’zem.(n+3)

2.15 Realizācijai nepieciešamais ienākums Ls P’’’kopā P’’’bruto= P’’’neto /(1-n)+N’’’īpaš.+ P’’’kopā n P’’’kopā(n+1) P’’’kopā(n+2) P’’’kopā(n+3)

N’’’zem+Kkred.proc

7.4. tabula. Realizācijas kontrolējamās izmaksas

Darba samaksa ar soc.nod. Ls I’’’alga I’’’alga(n) I’’’alga(n+1) I’’’alga(n+2) I’’’alga(n+3)

Pamatlīdzekļu nolietojums Ls I’’’noliet. I’’’noliet.(n) I’’’noliet.(n+1) I’’’noliet.(n+2) I’’’noliet.(n+3)

Izdevumi pamatlīdzekļu remontam bez PVN Ls I’’’rem. I’’’rem.(n) I’’’rem.(n+1) I’’’rem.(n+2) I’’’rem.(n+3)

Materiāli bez PVN Ls I’’’mat. I’’’mat.(n) I’’’mat.(n+1) I’’’mat.(n+2) I’’’mat.(n+3)

Pārējie pastāvīgie izdevumi bez PVN Ls I’’’pār. I’’’pār.(n) I’’’pār.(n+1) I’’’pār.(n+2) I’’’pār.(n+3)

Inkasācijas pakalpojumi Ls I’’’inkas. I’’’inkas.(n) I’’’inkas.(n+1) I’’’inkas.(n+2) I’’’inkas.(n+3)

Neto ienākums Ls P’’’neto P’’’neto(n) P’’’neto(n+1) P’’’neto(n+2) P’’’neto(n+3)

Kontrolējamās izmaksas kopā Ls I’’’k I’’’k(n) I’’’k(n+1) I’’’k(n+2) I’’’k(n+3)

7.5. tabula. Siltumenerģijas realizācijas tarifs

Nepieciešamie naudas ieņēmumi realizācijai Ls I’’’ I’’’= I’’’nek + I’’’k I’’’(n) I’’’(n+1) I’’’(n+2) I’’’(n+3)

Realizācijas tarifs nekontrolējamo izmaksu segšanai Ls/Mwh T’’’m T’’’nek = I’’’nek / Q T’’’nek(n) T’’’nek(n+1) T’’’nek(n+2) T’’’nek(nek+3)

Realizācijas tarifs kontrolējamo izmaksu segšanai Ls/Mwh T’’’p T’’’k = I’’’k / Q T’’’k(n) T’’’k(n+1) T’’’k(n+2) T’’’k(n+3)

Realizācijas izmaksu tarifs Ls T’’’ T’’’ = I’’’ / Q T’’’(n) T’’’(n+1) T’’’(n+2) T’’’n+3)

8.1. tabula. Pilnais siltumenerģijas tarifs

Nepieciešamie naudas ieņēmumi (bez zud.) kopā Ls I I = I’ + I’’ + I’’’ I(n) I(n+1) I(n+2) I(n+3)

Pārdošanas tarifs Ls T T = T’ + T’’+ T’’’ T(n) T(n+1) T(n+2) T(n+3)