Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 28.jūnijā

EM: Par diviem jauniem būvnormatīviem

28.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti divi jauni būvnormatīvi – trokšņu aizsardzības un akustiskās prasības būvēm un ugunsdrošības prasības būvēm.

Jaunā Latvijas būvnormatīva LBN 016-11 "Būvakustika" būtiskākā izmaiņa ir noteiktās konkrētas trokšņu aizsardzības un akustiskās prasības būvēm, kas nodrošinās iespēju projektēt būves, kurās iedzīvotāji varēs izvēlēties sev tīkamo akustisko komforta līmeni.

Jaunais būvnormatīvs atkarībā no akustiskā komforta viedokļa nosaka būvju telpu iedalījumu četrās klasēs – A, B, C un D klasē. D klases prasības tiek attiecinātas uz šobrīd esošo ēku telpām, C klases prasības telpām ir minimālās prasības, kuras tiek noteiktas kā obligāti piemērojamas jaunu ēku projektēšanai un nodrošina telpās esošajiem cilvēkiem trokšņa ierobežošanu līdz līmenim, kas neapdraud viņu veselību un ļauj komfortabli uzturēties šajās telpās. Savukārt, projektējot būves telpas atbilstoši A un B klases prasībām, tiks nodrošināts īpaši augsts akustiskā komforta līmenis, ko panāks, maksimāli ierobežojot traucējošā trokšņa rašanos un izplatīšanos.

Tāpat būvnormatīvā ir noteiktas skaņas izolācijas prasības ēku iekšējām norobežojošām konstrukcijām atkarībā no telpas iedalījuma klasēs, kā arī noteikta vides trokšņa avotu tuvumā esošo ēku ārējo norobežojošo konstrukciju nepieciešamā skaņas izolācija.

Latvijas būvnormatīvs LBN 016-11 "Būvakustika" stāsies spēkā 2011.gada 1.septembrī un aizstās pašlaik spēkā esošo Latvijas būvnormatīvu LBN 016-03 "Būvakustika".

Latvijas būvnormatīvs LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" izvirza minimālās ugunsdrošības prasības būvēm – jaunbūvēm, renovējamām un rekonstruējamām. Būvnormatīva teksts strukturēts būvprojektēšanas tehnoloģiskā secībā tā, lai lietotājam (projektētājam) būtu ērti to lietot. Ugunsdrošības funkcionālās prasības izvirzītas, balstoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnisko nodrošinājumu, kas tiek piemērots, veicot glābšanas darbus, nosakot par kritēriju būves augstākā stāva grīdas līmeni metros.

Būvnormatīvs noteiks būtiskās ugunsdrošības prasības, kas izriet no būvju plānojuma, prasības būvkonstrukciju un pielietojamo būvizstrādājumu reakcijai uz ugunsiedarbību, prasības būvkonstrukciju nestspējas nodrošināšanai ugunsgrēka un sprādziena gadījumos atkarībā no būves izmantošanas veida un iespējamās ugunsslodzes, prasības evakuācijas ceļiem un to apzīmēšanai, kā arī minimālās prasības ugunsgrēka signalizācijas un ugunsaizsardzības sistēmu ierīkošanai.

Latvijas būvnormatīvs LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī un aizstās pašreiz spēkā esošo būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība".

Detalizētāka informācija par jaunajiem būvnormatīviem pieejama Ministru kabineta interneta mājaslapā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par sadārdzinājuma mazināšanas pasākumiem Eiropas Savienības fondu projektos

28.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē valdība, skatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par izmaksu pieaugumu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētos projektos, lēma, ka jau 2007. un 2008.gadā pieņemtie valdības lēmumi par veicamajiem sadārdzinājuma risku mazināšanas pasākumiem joprojām ir aktuāli un jāievēro arī turpmāk. 

"Ikgadējā valsts budžetā pieejamo līdzekļu apguve pilnā apmērā nevar būt pašmērķis un neattaisno nesaimniecisku un tuvredzīgu līdzekļu izlietojumu un tirgus kropļošanu, sedzot nepamatotu izdevumu sadārdzinājumu un atbalstot projektus ar augstu neīstenošanas un neattiecināmo izmaksu rašanās risku. Tādēļ nav atbalstāma nepamatota sadārdzinājuma segšana, un ir svarīgi arī turpmāk solidāri ievērot sadārdzinājuma mazināšanas pasākumus," uzsver FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Ārkārtīgi straujš būvniecības izmaksu pieaugums radīja būtiskus sarežģījumus ES fondu apguvē jau pirms ekonomiskās krīzes, tādēļ MK 2008.gadā izvirzīja virkni uzdevumu nozaru ministrijām, kas vērsti uz nepamatota izmaksu sadārdzinājuma nepieļaušanu, projektu un aktivitāšu finanšu plānošanas uzlabošanu un cenu indeksēšanas jautājumu sakārtošanu iepirkumos.

MK sēdē valdība akceptēja jau lemto, ka iepriekš neparedzēts un nepamatots izmaksu pieaugums nav pieļaujams un netiks finansēts no publiskajiem resursiem, paredzot arī turpmāk atbildīgu pasūtītāju rīcību iepirkumu konkursu ietvaros.

Tāpat atbildīgajām un sadarbības iestādēm jāturpina proaktīvi informēt potenciālos finansējuma saņēmējus par standarta projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju, ar ko finansējuma saņēmēji apņemas izmaksu pieauguma gadījumā sadārdzinājumu segt no saviem līdzekļiem.

Savukārt objektīvi pamatotam, neparedzamam sadārdzinājumam atbildīgajām ministrijām jānovirza finanšu rezerve neparedzētiem gadījumiem.

Pamatota sadārdzinājuma gadījumā pašvaldības saviem projektiem normatīvo aktu noteiktajā kārtībā var saņemt aizņēmumu no Valsts kases.

Gadījumos, ja izmaksu pieaugums kādā projektā ir tik liels, ka ar projekta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem to nevar nosegt, kā arī finansējuma saņēmējs nespēj nodrošināt finansējumu no saviem līdzekļiem, ir nepieciešams atcelt iepirkuma procedūru un sludināt jaunu iepirkuma konkursu, iepriekšējo iepirkuma konkursu slēdzot bez rezultāta.

Lai administrējošās iestādes un finansējuma saņēmēji spētu atbilstoši pieņemamām tirgus cenām plānot un ieviest projektus, valdība atkārtoti uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz šā gada novembrim aktualizēt analītisko būvizmaksu katalogu, kurā paredzēti standarta vienību izcenojumi.

FM kopā ar atbildīgajām un sadarbības iestādēm viena mēneša laikā pēc Ekonomikas ministrijas pilnveidotā analītiskā būvizmaksu kataloga izstrādes jāaktualizē izmaksu izmaiņu vadības metodika.

FM izstrādāja informatīvo ziņojumu, jo līdz ar ekonomikas atlabšanas pazīmēm un ES fondu intensīvāku finansējuma apguvi vairākas ES fondu apguvē iesaistītās ministrijas ir informējušas FM par izmaksu sadārdzinājumu ar būvniecību saistītos projektos. Ziņojumā analizēti līdz šim veiktie pasākumi sadārdzinājuma riska minimizēšanai un sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai, kā iepriekš minēts.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par Latvijas gaisa telpas pārvaldības noteikumiem

Ministru kabineta noteikumi "Gaisa telpas pārvaldības kārtība, kā arī gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība" apstiprināti 28.jūnijā. Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas "Latvijas Vēstnesī".

Satiksmes ministrs Uldis Augulis norāda: "Ieviešot Latvijā elastīgās gaisa telpas izmantošanas principu, tiks īstenotas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības un izveidots mehānisms, kādā sadarbojas Latvijas Republikas civilās un militārās aviācijas atbildīgās institūcijas, lai nodrošinātu savietojamību starp gaisa telpas civiliem un militāriem lietotājiem ar mērķi integrēties Eiropas vienotajā gaisa telpā."

Gaisa telpas pārvaldības mērķis ir efektīvi izmantot pieejamo gaisa telpu, dinamiski sadalot laiku un pašu gaisa telpu dažādām tās lietotāju kategorijām, atbilstoši to īslaicīgām vajadzībām, tādējādi nodrošinot gaisa telpas maksimālu izmantošanu.

Elastīgas gaisa telpas izmantošanas principu ieviešanai, tajā skaitā civilās un militārās aviācijas sadarbības mehānisma izveidošanai, gaisa telpas pārvaldība ir noteikta trīs līmeņos – stratēģiskajā, pirmstaktiskajā un taktiskajā. Tā kā atbildības sadalei starp civilām un militārām institūcijām visos gaisa telpas pārvaldības līmeņos ir jābūt atbilstošai to iesaistei gaisa satiksmes pārvaldībā, katrā gaisa telpas pārvaldības līmenī lēmumu pieņemšanā ir iekļauti gan civilās, gan militārās aviācijas kompetentās iestādes. Militārās aviācijas kompetentās iestādes iesaistās gaisa telpas pārvaldībā jautājumos, kas attiecas uz militāro aviāciju.

Viens no gaisa telpas pārvaldības elementiem ir tās struktūras izveidošana un mainīšana. Gaisa telpas struktūru veido šādi elementi: gaisa satiksmes vadības rajoni un zonas, gaisa trase, bīstamā zona, ierobežotu lidojumu zona, aizliegtā zona, pārrobežu zona u.c.

Iesniegums par gaisa telpas struktūras elementa izveidošanu un tā mainīšanu ir iesniedzams VA "Civilās aviācijas aģentūra" gan ilglaicīgajām, gan īslaicīgajām izmaiņām.

Šie noteikumi attiecas ne vien uz VA "Civilās aviācijas aģentūra", VAS "Latvijas Gaisa satiksme", aviokompānijām, Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet arī uz jebkuru privātpersonu, kura nodarbojas ar šaušanas, kas var apdraudēt lidojumu drošumu, akrobātisko lidojumu, izpletņlēcēju desantēšanas, svētku uguņošanas pasākumu organizēšanu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Sanitas Osipovas virzīšanu Satversmes tiesas tiesneša amatam

28.jūnijā Ministru kabinets (MK) atbalstīja Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes profesores Sanitas Osipovas iecelšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā.

S.Osipova ir studējusi LU Juridiskajā fakultātē un ieguvusi doktora grādu tiesību zinātnē. Kopš 2006.gada S.Osipova ir LU Juridiskās fakultātes profesore un Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja. Pērn aprīlī par priekšzīmīgu, godīgu un radošu amata pienākumu pildīšanu S.Osipova ir apbalvota ar Tieslietu ministrijas III pakāpes Goda zīmi.

Par S.Osipovas kandidatūras apstiprināšanu amatā vēl būs jālemj Saeimai.

MK arī uzdeva Tieslietu ministrijai trīs mēnešu laikā sagatavot ziņojumu par kārtību, kādā tiek izvēlēti Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāti.

Ksenija Novikova, Tieslietu ministrijas preses sekretāre

VM: Par grozījumiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā

28.jūnijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus  noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kas ietver Veselības ministrijas (VM) darba grupā izstrādāto lokālo slimnīcu un Steidzamās medicīniskās palīdzības punktu turpmākās darbības kārtību, precizē dienas stacionārā sniedzamās palīdzības veidus un prasības, kā arī nosaka aprūpes slimnīcā (nodaļā) sniegtās aprūpes apmaksas nosacījumus.

Kā jau to paredzēja arī darba grupas priekšlikumi, tiek mainīts traumpunktu nosaukums uz "steidzamās medicīniskās palīdzības punkts" (SMPP) un SMPP sadalīti trīs līmeņos.

Pirmajā līmenī SMPP pacientam steidzamo medicīnisko palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos sniedz viens ārsts un viena māsa vai ārsta palīgs.

Otrā līmeņa SMPP no plkst. 8:00 līdz 24:00 palīdzību nodrošina divi ārsti (ķirurgs/traumatologs un terapeits) un viena māsa, bet no plkst. 24:00 līdz 8:00 – viens ārsts un viena māsa/ārsta palīgs.

Trešā līmeņa SMPP pacientam palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos no plkst. 8:00 līdz 24:00 sniedz trīs ārsti (ķirurgs/traumatologs, anesteziologs un terapeits) un divas māsas vai ārstu palīgi, bet no plkst. 24:00 līdz 8:00 – divi ārsti un viena māsa vai ārsta palīgs.

Slimnīcas, vadoties no savu pacientu plūsmas, var šo laiku dalīt arī citādi.

Noteikumos tiek paredzētas normas, ka lokālo slimnīcu uzņemšanas nodaļā 40% pacientu jāsniedz palīdzība ambulatori (šī norma stājās spēkā no 1.janvāra). Tāpat slimnīcās noteikti dalīti tarifi (samaksa) par ķirurģiskā un terapeitiskā profilā ārstētiem pacientiem.

Dzemdību palīdzība lokālajās slimnīcās tiek nodrošināta un apmaksāta pēc principa "nauda seko pacientei" nosacījumiem, ja slimnīcas diennakti var nodrošināt vecmātes, pediatra vai neonatologa un ginekologa-dzemdību speciālista pieejamību, kā arī iepriekšējā gadā ir bijušas ne mazāk kā 200 dzemdības.

Noteikumos arī precizēti līgumsodi ārstniecības iestādēm, kas nosaka: ja pārbaudē konstatēti pārkāpumi (piemēram, prettiesiski vai nepamatoti iekasēta pacienta iemaksa vai samaksa par maksas pakalpojumiem, vai nepamatoti izrakstītas kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces u.c. pārkāpumi), Veselības inspekcija pirmajā reizē pieņem lēmumu brīdināt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, otrajā reizē piemēro līgumsodu 10% apmērā, bet par turpmākiem pārkāpumiem piemēro līgumsodu 30% apmērā no līgumā noteiktās attiecīgās pakalpojumu programmas ikmēneša finansējuma vai no ģimenes ārsta kapitācijas naudas kārtējā mēneša maksājuma.

Paredzēts, ka minēto noteikumu projekts stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

VM: Par valsts finansētās rezidentūras vietu sadales kārtību

28.jūnijā Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi noteikumos, kas nosaka rezidentu sadales un rezidentūras (ārstu pēcdiploma izglītības) finansēšanu. Noteikumi attieksies uz rezidentiem, kas studijas rezidentūrā uzsāks 2011./2012.studiju gadā.

Izstrādātajos grozījumos ir papildināti kritēriji, atbilstoši kuriem Veselības ministrija aprēķina no valsts finansētās rezidentūras vietu skaitu, kā arī precizēta rezidentūras vietu sadales kārtība ar konkrētiem uzdevumu izpildes termiņiem.

Grozījumi paredz, ka rezidentu apmācībai paredzēto finansējumu un rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm Veselības ministrija apstiprina līdz 1.jūlijam, bet augstskolas līdz 20.jūlijam organizē rezidentūras pretendentu pieteikšanos rezidentūras studiju programmās. Lai veicinātu konkurenci starp augstskolām, kas savukārt paaugstinās apmācības procesa kvalitāti un cels jauno speciālistu profesionālo sagatavotību, Veselības ministrija līdz 1.augustam apstiprina rezidentu vietu sadalījumu starp augstskolām proporcionāli rezidentūras pretendentu skaitam specialitātē attiecīgajā augstskolā, nevis proporcionāli augstskolu absolventu skaitam ārsta studiju programmā, kā tas noteikts pašlaik.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa