Labklājības ministrija: Par jaunu pakalpojumu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

Labklājības ministre Ilona Jurševska 29.jūnijā vadīja kārtējo Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdi, kuras laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informēja par jauna pakalpojuma ieviešanu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informēja klātesošos, ka jau no šā gada 1.septembra cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgiem cilvēkiem būs iespēja ar mobilā telefona īsziņas starpniecību vērsties pēc palīdzības glābšanas dienestā. SMS operatīvā dienesta palīdzības saņemšanai cilvēks varēs nosūtīt uz tālruņa numuru 112, savukārt operatīvais dienests pieprasījumu novirzīs attiecīgajam dienestam – ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, policijai, ātrajai palīdzībai, gāzes dienestam. Kā norādīja VUGD eksperts, šobrīd vēl tiek diskutēts par to, kas cilvēkam būtu jānorāda īsziņā palīdzības izsaukšanai, piemēram, dzīvesvietas adrese u.c. Plānots, ka augustā pakalpojums tiks īstenots testa režīmā, un, ja netiks konstatēti trūkumi, tad jau ar septembri pakalpojumu īstenos pilnībā.

Sanāksmes laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests informēja, ka, domājams, arī neatliekamo ātro palīdzību cilvēks ar dzirdes traucējumiem jau tuvākajā laikā varētu izsaukt ar SMS starpniecību. Pašlaik atbildīgās iestādes strādā pie šā jautājuma.

Labklājības ministre atzinīgi novērtēja jaunā pakalpojuma ieviešanu un atbalstu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Vienlaikus viņa aicināja turpmāk, strādājot pie jaunu pakalpojumu un iniciatīvu ieviešanas, padomāt arī par citām cilvēku ar invaliditāti grupām, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas šādu pakalpojumu pieejamībai, piemēram, arī cilvēkiem ar runas vai redzes traucējumiem u.c.

Savukārt Labklājības ministrijas eksperti sanāksmes laikā informēja klātesošos par 2010.gadā paveikto, īstenojot rīcības plānu invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.–2015.gadā.

Pērn Saeima pieņēma Invaliditātes likumu, kas paredz arī jaunu pasākumu ieviešanu. Līdz ar Invaliditātes likuma stāšanos spēkā ir ieviests jauns jēdziens – prognozējamā invaliditāte. Proti, turpmāk cilvēkiem ar invaliditātes risku tiek noteikta prognozējamā invaliditāte un pie ģimenes ārsta sastādīts individuāls medicīniskās rehabilitācijas plāns. Tādējādi darbs tiek vērsts uz to, lai cilvēks laikus risinātu veselības problēmas un neiestātos invaliditāte, bet cilvēks varētu atkal atgriezties darba tirgū. Cilvēkiem, kuriem tiek noteikta prognozējamā invaliditāte, ir tiesības prioritārā kārtībā saņemt no valsts budžeta apmaksātus ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam.

“Vēlos uzsvērt, ka tiešām ir uzsākts nopietns preventīvs darbs tieši pie cilvēka darbspēju atgūšanas veicināšanas un viņa atgriešanas darba tirgū. Invaliditātes noteikšana jau ir sekas ilgstoši nerisinātām veselības problēmām, tāpēc būtiski ir nevis piešķirt cilvēkam invaliditāti, bet veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu viņam spējas strādāt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,” akcentē I.Jurševska.

Saeima veica grozījumus Invaliditātes likumā, kas noteica, ka no 2011.gada 1.janvāra cilvēkiem ar pirmās grupas redzes invaliditāti, kuri nesaņem valsts pabalstu invalīdam un kuriem nepieciešama kopšana, līdz 2012.gada 31.decembrim nodrošina tiesības saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā, pašiem izvēloties konkrēto asistentu.

Tāpat pērn pilnveidots ārstniecības procesa un rehabilitācijas kontroles mehānisms, lai novērstu nepamatotu ilgtermiņa darbnespējas un invaliditātes risku. Veselības inspekcija 2010.gadā ir izskatījusi 336 iesniegumus par darbnespējas jautājumiem, kas ir par 113 iesniegumiem jeb 33,6% mazāk nekā 2009.gadā. Pārkāpumi tika konstatēti 103 gadījumos, no kuriem tikai 34 gadījumos jeb 10% no izskatītajiem iesniegumiem ekspertīzes rezultātā tika konstatēts, ka darbnespēja noteikta nepamatoti un darbnespējas lapa ir anulējama. Pērn nav saņemti cilvēku ar invaliditāti iesniegumi par ārstniecības vai rehabilitācijas kvalitātes pārkāpumiem.

Savukārt pērn Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros Veselības un darbspēju ārstu valsts komisija sākusi darbu pie darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveides. Projekta mērķis ir pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu, izveidojot tieši uz darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstītu invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas būtu ērtāka klientiem un atbilstu starptautiskai praksei un pieņemtiem standartiem darbspēju un funkcionālo spēju vērtēšanas jomā.

Tāpat 2010.gadā īstenoti pasākumi cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības atbalstam.

Tā, piemēram, pērn aktīvās nodarbinātības pasākumā “Pasākums noteiktām personu grupām” jeb subsidētajās darba vietās tika iesaistīti 782 bezdarbnieki ar invaliditāti (2009.gadā – 581). Pasākuma ietvaros, atbilstoši katra pasākumā iesaistāmā bezdarbnieka ar invaliditāti veselības stāvokļa novērtējumam, tika pielāgotas 593 (2009.gadā – 57) darba vietas, bet 25 bezdarbniekiem ar invaliditāti (2009.gadā – 3) tika sniegti asistentu (pavadoņu) pakalpojumi un 9 bezdarbniekiem (2009.gadā – 5) surdotulku pakalpojumi.

Liene Užule, labklājības ministres preses sekretāre