ATSAUCĒ IETVERT:
Centrālās statistikas pārvaldes 1999. gada 18. marta informācija "Par bezdarba līmeni". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.03.1999., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23245
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Centrālās statistikas pārvaldes informācija
1999. gada 18. martā
Par bezdarba līmeni
Līdz 1999. gada 1. martam valstī reģistrēti 120,8 tūkstoši aktīvu darba meklētāju (1999. g. 1. februārī - 117,5 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 117,6 tūkstoši jeb 9,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1999.g. februārī - attiecīgi 114,2 tūkst. un 9,4%). 1998. gada 1. martā valstī reģistrēti 87,9 tūkstoši aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 85,5 tūkstoši.
1999. gada 1. martā, salīdzinot ar 1999. gada 1. februāri, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,4 tūkstošiem. Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (58%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 30,1 tūkstotis cilvēku (1998. gada 1. martā - 31,6 tūkst.). 1999. gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 10,7 tūkstošiem cilvēku, februārī - 10,5 tūkstošiem.
Visaugstākais bezdarba līmenis 1999. gada 1. martā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā - 28,5%, Krāslavas - 23,2%, Preiļu - 22,9%, Balvu - 22,5%, Ludzas - 20,1%, Daugavpils - 19,1%, Jēkabpils - 14,5%.
Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1999. gada februārī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 47,3 tūkstošiem cilvēku jeb 41% no bezdarbnieku kopskaita. 1999. gada februārī bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 2,43 miljoniem latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 51,50.
Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par tautsaimniecības uzņēmumos strādājošo darba laika izmantošanu 1998. gadā. Minētā informācija liecina, ka šai periodā piespiedu darba laika zudumi bija 2461,9 tūkstoši cilvēkdienu. Gada laikā šis rādītājs ir ievērojami mainījies: vismazākais tas bija 2. ceturksnī - 492,6 tūkstoši cilvēkdienu, bet jau 3. ceturksnī tas pieauga līdz 681,6 tūkstošiem, t.i., par vienu trešdaļu pārsniedz iepriekšējā ceturkšņa līmeni. 1998. gada pēdējā ceturksnī piespiedu darba laika zudumi tikai nedaudz samazinājās - 680,3 tūkstoši cilvēkdienu.
Vieslielākie zudumi bija apstrādes rūpniecības uzņēmumos - 1495 tūkstoši cilvēkdienu (61% no kopskaita), būvniecībā -343,6 tūkstoši, kā arī tirdzniecībā - 183,3 tūkstoši. Lielāko daļu no darba laika zudumiem veido atvaļinājumi bez darba algas saglabāšanas pēc darba devēja iniciatīvas - 1518,7 tūkstoši cilvēkdienu jeb 62% no darba laika zudumu kopskaita.
Vidēji 1998. gadā nevienu dienu nav strādājuši, t.i., bijusi "slēptie" bezdarbnieki, 9,8 tūkstoši cilvēku (0,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem), no tiem apstrādes rūpniecības uzņēmumos - 5,9 tūkstoši, būvniecībā - 1,4 tūkstoši, tirdzniecībā - 0,7 tūkstoši.
Par reģistrētā bezdarba līmeni
pilsētās un rajonos 1999. gadā
(procentos)
| 1. februārī | 1. martā | |
| Pavisam valstī | 9,4 | 9,7 |
| Pilsētās: | ||
| Rīga | 5,1 | 5,4 |
| Daugavpils | 10,9 | 11,1 |
| Jelgava | 9,6 | 10,0 |
| Jūrmala | 9,5 | 9,8 |
| Liepāja | 14,9 | 15,4 |
| Rēzekne | 15,8 | 16,0 |
| Ventspils | 8,1 | 8,3 |
| Rajonos: | ||
| Aizkraukles | 11,6 | 11,7 |
| Alūksnes | 10,9 | 11,1 |
| Balvu | 22,4 | 22,5 |
| Bauskas | 9,3 | 9,8 |
| Cēsu | 8,0 | 8,2 |
| Daugavpils | 18,5 | 19,1 |
| Dobeles | 10,9 | 11,3 |
| Gulbenes | 10,3 | 10,1 |
| Jelgavas | 11,5 | 11,9 |
| Jēkabpils | 14,1 | 14,5 |
| Krāslavas | 23,1 | 23,2 |
| Kuldīgas | 7,4 | 7,5 |
| Liepājas | 13,2 | 13,4 |
| Limbažu | 13,3 | 13,5 |
| Ludzas | 19,8 | 20,1 |
| Madonas | 12,9 | 13,1 |
| Ogres | 7,4 | 7,7 |
| Preiļu | 22,8 | 22,9 |
| Rēzeknes | 28,3 | 28,5 |
| Rīgas | 7,5 | 7,9 |
| Saldus | 6,2 | 6,2 |
| Talsu | 12,4 | 12,4 |
| Tukuma | 9,0 | 9,1 |
| Valkas | 9,7 | 10,0 |
| Valmieras | 9,5 | 9,9 |
| Ventspils | 9,4 | 9,3 |
Uzziņai
Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem.
Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk) un privātajā sektorā (uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.
Nestrādājošie - darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.
Darba statistikas daļa