Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums Nr.262

Rīgā, 1993.gada 26.maijā

Par metodiskajiem ieteikumiem lauksaimniecības statūtsabiedrības pašlikvidācijai

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1993. gada 2. februāra lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumos "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" un "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" Latvijas Republikas Ministru Padome n o l e m j :

Apstiprināt pievienotos Metodiskos ieteikumus lauksaimniecības statūtsabiedrības pašlikvidācijai.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.Godmanis

Latvijas Republikas Ministru Padomes Valsts kancelejas vadītājs V.Zeikats

 

Apstiprināti

ar Latvijas Republikas Ministru Padomes

1993.gada 26. maija lēmumu Nr. 262

Metodiskie ieteikumi lauksaimniecības
statūtsabiedrības pašlikvidācijai

Šie metodiskie ieteikumi attiecas uz tām lauksaimniecības statūtsabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju".

1.Likvidācijas procesa organizācija

1.1.Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" par statūtsabiedrības (turpmāk tekstā - "sabiedrība") likvidāciju var lemt attiecīgās sabiedrības kapitāla daļu īpašnieki.

1.2.Lēmumu par sabiedrības likvidāciju pieņem kopsapulce, ja tajā piedalās sabiedrības dalībnieki, kas pārstāv vismaz pusi no sabiedrības pamatkapitāla (ņemot vērā tā samazinājumu par dzēstajām kapitāla daļām), un ja par sabiedrības likvidāciju nobalso pārstāvētā kapitāla vairākums. Atkārtotā kopsapulce, kas sasaukta ne vēlāk kā 15 dienu laikā, ir tiesīga lemt par minēto jautājumu neatkarīgi no tā, cik liela pamatkapitāla daļa tajā pārstāvēta.

1.3.Ja sabiedrības kopsapulce pieņēmusi lēmumu par sabiedrības likvidāciju, tā:

1.3.1.ievēl likvidācijas komisiju;

1.3.2.nosaka likvidācijas komisijas locekļu paraksta tiesības, pienākumus un atbildību;

1.3.3.nosaka likvidācijas termiņus;

1.3.4.nosaka likvidācijas tāmi un likvidācijas komisijas atalgojumu;

1.3.5.lemj par sociālās nozīmes objektu, par ugunsdzēsības iekārtu un inventāra, kā arī sakaru un informātikas nodošanu pagastu pašvaldībām.

1.4.Lēmums par sabiedrības likvidāciju un tā spēkā stāšanās laiks valdei jāizziņo Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā un jāinformē par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

2.Sabiedrības likvidācijas komisija

2.1.Likvidācijas komisijas tiesības:

2.1.1.darboties saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un sabiedrības statūtiem;

2.1.2.rīkoties likvidējamās sabiedrības vārdā;

2.1.3.saņemt atalgojumu un segt likvidācijas izmaksas.

2.2.Likvidācijas komisijas pienākumi:

2.2.1.noformēt bankā likvidācijas komisijas amatpersonu paraksta paraugus;

2.2.2.piedzīt un saņemt sabiedrībai pienākošos debitoru parādus un citus parādus;

2.2.3.vadīt likvidējamās sabiedrības saimniecisko darbību;

2.2.4.pārdot sabiedrības mantu saskaņā ar kopsapulces apstiprināto mantas inventarizācijas sarakstu; ja nepieciešams, kopsapulces noteikto pilnvaru ietvaros sabiedrības mantu var pārdot pa daļām;

2.2.5.trīs mēnešu laikā no paziņojuma par sabiedrības likvidāciju publicēšanas dienas pieņemt kreditoru pretenzijas pret likvidējamo sabiedrību;

2.2.6.atmaksāt sabiedrības parādus šādā secībā:

2.2.6.1.nodokļi un citi maksājumi (parādi valstij);

2.2.6.2.iemaksa sociālās nodrošināšanas iestādei turpmāko ikmēnešu maksājumu kapitalizācijai sakarā ar kaitējumu, kas radies uzņēmuma vainas dēļ;

2.2.6.3.parādi budžetam;

2.2.6.4.izdevumi, lai kompensētu kaitējumu apkārtējai videi, izdevumi zemes rekultivācijai un mežu atjaunošanai;

2.2.6.5.parādi kreditoriem, kas noteiktajā termiņā pieteikuši savas prasības;

2.2.6.6.parādi pārējiem kreditoriem, ja tie pieteikuši savas pretenzijas līdz likvidācijas pārskata apstiprināšanai;

2.2.7.sastādīt likvidācijas pārskatu kopsapulces noteiktajos termiņos;

2.2.8.pēc likvidācijas pārskata apstiprināšanas izmaksāt likvidācijas kvotas sabiedrības kapitāla daļu īpašniekiem;

2.2.9.nodrošināt saglabājamo dokumentu nodošanu valsts arhīvā un citām iestādēm.

3.Likvidācijas komisijas atbildība

3.1.Likvidācijas komisijas locekļi ir atbildīgi kā amatpersonas likumos un statūtos noteiktajā kārtībā. Likvidācijas komisijas lēmumi fiksējami protokolos, norādot katra likvidācijas komisijas locekļa balsojumu konkrētā lēmuma pieņemšanā.

3.2.Kopsapulce likuma ietvaros var noteikt arī citas likvidācijas komisijas tiesības un pienākumus.

4.Likvidācijas termiņi

4.1.Kopsapulce nosaka likvidācijas termiņu, kas nevar būt mazāks par trīs mēnešiem un ilgāks par sešiem mēnešiem no lēmuma par sabiedrības likvidāciju spēkā stāšanās brīža.

4.2.Likvidācijas komisija vai sabiedrības dalībnieki statūtos noteiktajā kārtībā likvidācijas laikā var sasaukt dalībnieku ārkārtas kopsapulces. Kopsapulci, kura būtu tiesīga atjaunot sabiedrības darbību, var sasaukt tikai divu mēnešu laikā no lēmuma par sabiedrības likvidāciju spēkā stāšanās brīža.

4.3.Likvidācijas komisijai ir pienākums sasaukt kopsapulci likvidācijas pārskatu apstiprināšanai ne vēlāk kā likvidācijas pabeigšanai noteiktajā termiņā.

4.4.Sabiedrības kopsapulce pirms likvidācijas komisijas ievēlēšanas pieņem lēmumu par likvidācijas komisijas atalgojumu, bet konkrētu samaksas apmēru likvidācijas komisijas locekļiem nosaka komisijas priekšsēdētājs. Atalgojuma izmaksai vajadzīgie līdzekļi ieturami no līdzekļiem, kas iegūti sabiedrības likvidācijā. Likvidācijas izdevumi un likvidācijas komisijas locekļu atalgojums sedzams pirms sabiedrības kreditoru pretenziju apmierināšanas.

5.Sabiedrības mantas izsole

5.1.Pēc lēmuma par sabiedrības likvidāciju pieņemšanas likvidācijas komisijai jāizstrādā mantas izsoles noteikumi. Izstrādājot noteikumus, var izmantot sabiedrības mantas nošķiršanas un izsoļu nolikumus un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta izstrādātos metodiskos ieteikumus par atklātām izsolēm.

5.2.Likvidācijas komisija izstrādā un kopsapulce apstiprina kārtību, kādā var veikt objektu sadali sīkākās patstāvīgās vienībās.

5.3.Likvidācijas komisija paziņo par mantas inventarizācijas sarakstā minēto mantu atklātu izsoli un nosaka, kuri objekti un kādā secībā tiek izsolīti (minētajā sarakstā iekļautie pamatražošanu apkalpojošie objekti tiek izsolīti izsoles beigās, izņemot gadījumus, ja tos pieprasa attiecīga pagasta pamatražotāju (klientu) kooperatīvā sabiedrība).

5.4.Ja saskaņā ar izsoles noteikumiem neviens no izsoles dalībniekiem nav gatavs maksāt objekta mantas inventarizācijas sarakstā uzrādīto vērtību (izsole ir dilstoša), likvidācijas komisijai ir jāpieņem lēmums par objekta pārdošanu pa daļām vai jāpaziņo minimālā summa, par kādu to var konkrētajā izsolē pārdot. Ja objektu nevar pārdot par noteikto minimālo summu, attiecīgā objekta izsole pārtraucama.

5.5.Ja līdz likvidācijas termiņa beigām attiecīgajā pagastā nav izveidojusies pamatražotāju (klientu) kooperatīvā sabiedrība, kas pretendē uz pamatražošanu apkalpojošo objektu, tad likvidācijas komisija šo objektu var pārdot vispārējā izsoles kārtībā.

5.6.Ja ir kopsapulces apstiprinājums, likvidācijas komisija izsolē var paredzēt:

5.6.1.priekšrocības tiesības sākotnēji apvienotās mantas bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem attiecībā uz ēkām un būvēm, bet zemes lietotājam - attiecībā uz nepabeigto ražošanu saistībā ar konkrēto zemes platību;

5.6.2.attiecīgus noteikumus, pārdodot dzīvojamo fondu personām, kurām ir pastāvīgas īres tiesības uz konkrēto platību.

5.7.Ja likvidācijas komisija arī atkārtotā dilstošā izsolē par viszemāko cenu nevar pārdot kādu objektu, šis objekts kā bezīpašnieka manta nonāk pagasta pašvaldības īpašumā.

6.Likvidācijas kvotu noteikšana un kārtība, kādā

tās izmaksājamas kapitāla daļu īpašniekiem

6.1.Pēc visas sabiedrības mantas pārdošanas likvidācijas komisija sastāda likvidācijas pārskatu, kuru apstiprina kopsapulce (ja ir kvorums, kas noteikts kārtējām un ārkārtas sapulcēm, arī atkārtotajām sapulcēm).

6.2.Pēc visu parādu nomaksāšanas likvidācijas komisija aprēķina likvidācijas kvotas kapitāla daļu īpašniekiem proporcionāli kapitāla daļām. Likvidācijas kvotas aprēķināmas, ņemot vērā caurauklotā uzskaites grāmatā reģistrētās kapitāla daļas pēc stāvokļa uz lēmuma par sabiedrības likvidāciju spēkā stāšanās brīdi.

6.3.Valūtas līdzekļi likvidācijas kontā tiek pārrēķināti pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa uz lēmuma par sabiedrības likvidāciju spēkā stāšanās brīdi.

6.4.Likvidācijas kvotas neapzinātajiem kapitāla daļu īpašniekiem ar pašvaldības piekrišanu nododamas pagastam. Pašvaldība norēķinās ar šo kvotu īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Pēc Latvijas Republikas Civillikumā noteiktā termiņa izbeigšanās īpašnieka neizņemtie likvidācijas ieņēmumi paliek pagasta pašvaldības īpašumā.

Ja pagasta pašvaldība nevēlas glabāt neapzināto kapitāla daļu īpašniekiem pienākošos likvidācijas ieņēmumus un veikt norēķinus ar viņiem, likvidācijas komisija šos līdzekļus nodod glabāšanai banku iestādēm.

7.Norēķini ar strādājošajiem

7.1.Pēc lēmuma par sabiedrības likvidāciju pieņemšanas visi sabiedrībā strādājošie saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksa 35.pantu ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš tiek rakstveidā brīdināti par gaidāmo atbrīvošanu no darba.

7.2.Likvidētās sabiedrības bijušajiem darbiniekiem Latvijas darba likumu kodeksa 37.pantā noteiktajā kārtībā tiek izmaksāts atlaišanas pabalsts ne mazāk kā trīs mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

7.3.Atlaižot darbiniekus no darba, jāievēro Latvijas darba likumu kodeksa 102.pantā noteiktās garantijas. Visas naudas summas, kas bijušajiem darbiniekiem jāsaņem no sabiedrības, jāizmaksā atlaišanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav strādājis, attiecīgās summas izmaksājamas ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad atlaistais darbinieks pieprasījis aprēķinu.

8.Dokumentu saglabāšanas nodrošināšana

8.1.Latvijas Republikas 1991.gada 26.marta likumā "Par arhīviem" noteikts, ka sabiedrību likvidācijas gadījumā arhīvu fondu nodošana tālākai saglabāšanai saskaņojama ar Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādēm. Amatpersonas, kuras pārkāpušas šī likuma prasības, saucamas pie atbildības likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

8.2.Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 22.decembra lēmumā "Par personālsastāva dokumentu saglabāšanas nodrošināšanu" uzdots republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām nodrošināt likvidēto, bankrotējušo vai privatizēto uzņēmumu arhīva dokumentu nodošanu glabāšanā valsts arhīva nodaļās personālsastāva dokumentu saglabāšanai.

8.3.Valsts arhīvu direkcija paredzējusi (1992.gada 30.novembra dokuments nr.2.1.-4/234) atsevišķas dokumentu grupas, kuras saglabājamas arhīvā:

8.3.1.gada pārskati (arī par valūtas ieņēmumiem un izdevumiem), to pielikumi, pārskati par ar statūtu fonda kustību, bilances, galvenā grāmata, pamatlīdzekļu uzskaites grāmata;

8.3.2.inventāra saraksti, grāmatvedības reģistri un grāmatvedības organizācijas dokumenti;

8.3.3.grāmatvedības operāciju uzskaites un atskaites, maksājumu darījumu dokumenti;

8.3.4.saimnieciskie līgumdokumenti;

8.3.5.dokumenti, kas atspoguļo ārējos sadarbības aspektus (sadarbības līgumi, vienošanās, bilances);

8.3.6.vispārējās vadības dokumenti, pavēles, lēmumi, protokoli, akti, darbības pārskati, statūti, nolikumi, izmaiņas statūtos un nolikumos (reģistrētie eksemplāri), dokumenti par reorganizāciju vai likvidāciju (par pārcelšanu no vienas sistēmas citā), par nosaukuma maiņu, likvidācijas un reorganizācijas komisijas sēžu protokoli, pieņemšanas nodošanas akti ar pielikumiem;

8.3.7.dokumenti par piedalīšanos izstādēs, konferencēs vai to organizēšanu;

8.3.8.darbinieku pārskati (atskaites) par ārzemju komandējumiem;

8.3.9.periodiskās plānošanas dokumenti un atskaites, kopsavilkumi, teksta pārskati un statistiskie pārskati;

8.3.10.sarakste pamatdarbības jautājumos;

8.3.11.personālsastāva dokumenti, pavēles vai citi dokumenti par darbinieku pieņemšanu, pārcelšanu vai atbrīvošanu no darba, darba līguma grāmatiņas, dokumenti par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu), dokumenti par izglītības iegūšanu.

8.4.Meliorācijas objektu projektu un izpildes dokumentācija, ja tā neattiecas tikai uz viena īpašnieka zemēm, nododama rajona meliorācijas sistēmas valsts pārvaldei vai tai pielīdzinātam meliorācijas valsts dienestam.

8.5.Zootehniskās uzskaites pirmdokumenti un šķirnes dzīvnieku uzskaites ciltskartītes, kuras nav pieprasījuši jaunie īpašnieki, nododami glabāšanai vietējai pašvaldībai.

8.6.Agroķīmiskās kartogrammas nododamas pagasta pašvaldībai.

9.Citi ar sabiedrības likvidāciju saistītie jautājumi

9.1.Pēc lēmuma par sabiedrības likvidāciju pieņemšanas sabiedrības valde paziņo par to pagasta pašvaldībai, kura tālāk izlemj jautājumu par sabiedrībai lietošanā iedalītās zemes izmantošanas kārtību.

Pagasta valde kopīgi ar likvidējamās sabiedrības izpildinstitūciju vienojas par zemes apstrādāšanu laikā līdz sabiedrības likvidācijai. Ja sabiedrība divu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā lēmums par sabiedrības likvidāciju, nolemj savu darbību turpināt, tad zemes lietošanas jautājumi kārtojami likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā.

9.2.Pesticīdu noliktavas, kurās atrodas pesticīdi, var nodot atestētam speciālistam, kurš pārzina pesticīdu glabāšanas un lietošanas nosacījumus, vai arī, privatizējot tās, nodot pagastos izveidotajām kooperatīvajām vai nozaru sabiedrībām.

Ja pesticīdu noliktavas ar pesticīdiem nav iespējams privatizēt, pesticīdi jāpārdod citām sabiedrībām vai personām, kurām ir tiesības tos iegādāties un izmantot. Pēc tam tukšā noliktava privatizējama, priekšrocības tiesības to iegādāties pirmām kārtām dodot zemes īpašniekam, pēc tam - pārējām ieinteresētajām personām. Pirms privatizācijas sabiedrībai jāveic pesticīdu atlieku, vides un noliktavas neitralizācijas darbi.

Pesticīdus nav atļauts iegādāties tiem zemniekiem vai citiem individuālajiem zemes apsaimniekotājiem, kuri nav apguvuši speciālu apmācības kursu, nav atestēti un saņēmuši noteikta parauga apliecību.

Sabiedrības likvidācijas komisijas nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka pesticīdu noliktavas, kurās vēl ir pesticīdu atlikumi, tiek pamestas bez uzraudzības.

9.3.Ugunsdzēsības automašīnas un cisternas, ugunsdzēsības inventārs, tehniskais aprīkojums un telpas pēc sabiedrības kopsapulces lēmuma un savstarpējas vienošanās ar pagasta valdi jānodod pagasta pašvaldībām, lai tās arī turpmāk izmantotu noteiktajiem mērķiem.

9.4.Radiotelefonu un citas informātikas un sakaru iekārtas pēc sabiedrības kopsapulces lēmuma un savstarpējas vienošanās ar pagasta valdi jānodod pagasta pašvaldības vai pagasta lauksaimniecības biedrības rīcībā. Pēc tam šīs iekārtas jānoņem no uzskaites valsts sakaru inspekcijā.

9.5.Sadalot nepabeigtās lauksaimnieciskās ražošanas objektus (sējumi, stādījumi u.c.), priekšrocības tiesības tos atsavināt vai nopirkt jādod attiecīgās zemes pieprasītājam. Ja zemes pieprasītājs nevēlas atsavināt vai nopirkt minētos objektus, tos var piedāvāt brīvā izsolē jebkurai ieinteresētajai personai.

9.6.Likvidējamās sabiedrībās līdz 1992.gada 1.jūlijam saņemto ilgtermiņa kredītu daļu, kas attiecas uz privatizēto sabiedrības daļu, pēc attiecīgo objektu nošķiršanas dzēš saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991.gada 17.decembra lēmumā "Par kārtību, kādā no Latvijas Republikas budžeta dzēšami privatizēto lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu kredīti" noteikto kārtību (maksāšanas termiņu secībā), izņemot dzīvojamo māju celtniecības finansēšanai saņemto kredīta daļu, kura jāatmaksā šo māju īpašniekiem. Nedzēsto ilgtermiņa kredītu daļu pārņem Lauksaimniecības ministrija.

Par visa veida kredītiem, kuri saņemti pēc 1991.gada 1.jūlija, sabiedrībām jānorēķinās vispārējā kārtībā.

9.7.Sabiedrības likvidācijas gadījumā periodā, kad notiek sabiedrības mantas nošķiršana par kapitāla daļām, par valsts kapitāla daļas turpmāko izmantošanu lemj Lauksaimniecības ministrija pēc tam, kad rajona lauksaimniecības departamenti iesnieguši ar attiecīgo pašvaldību saskaņotus priekšlikumus.

Ja valsts kapitāla daļa ar kopsapulces lēmumu apstiprināta vērtības izteiksmē kā kapitāla ideālā daļa, atbilstoši summai galvenokārt nošķirami sociālās infrastruktūras, dzīvokļu un komunālās saimniecības, ugunsdzēsības, sakaru un citi specializētie objekti, kuri nododami pagasta pašvaldībai.

9.8.Citās statūtsabiedrībās ieguldītā likvidējamās sabiedrības kapitāla daļa jāpiedāvā privatizācijai sabiedrības dalībniekiem vai jāpārdod saskaņā ar likumdošanas aktiem.

9.9.Sociālās nozīmes objektu nošķiršana no sabiedrības un nodošana pašvaldībām izdarāma ar kopsapulces lēmumu, un tā jāveic kopā ar šiem mērķiem paredzēto iedalīto tehniku un citiem resursiem, lai nodrošinātu sociālās nozīmes objektu lietderīgu izmantošanu pagasta vajadzībām.

9.10.Likvidējot sabiedrību, rezerves kapitāla materiālais segums kopējo sabiedrības aktīvu sastāvā tiek realizēts un sadalīts proporcionāli aprēķinātajām fizisko un juridisko personu kapitāla daļām (ietilpst likvidācijas kvotā).

9.11.Pirms likvidācijas sākuma nosakāms neprivatizētās mantas inventarizācijas termiņš un sastādāma grāmatvedības bilance.

9.12.Ieņēmumi, kas gūti, pārdodot neprivatizēto mantu, ieskaitāmi sabiedrības subkontā vai speciāli atvērtā likvidācijas kontā un izlietojami tikai norēķiniem ar valsti, budžetu, kreditoriem un likvidācijas pasākumiem saskaņā ar tāmi.

9.13.Pēc statūtsabiedrības likvidācijas komisija iesniedz šādus dokumentus, kurus apstiprinājusi kopsapulce:

9.13.1.saimnieciskās darbības pārskatu - statistikas iestādei (pēc sabiedrības atrašanās vietas), rajona finansu inspekcijai un rajona lauksaimniecības departamentam;

9.13.2.likvidācijas bilanci - Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, rajona finansu inspekcijai un rajona lauksaimniecības departamentam.

Ja likvidācijas procesā pilnā apmērā nav veikti norēķini ar valsti, budžetu vai kreditoriem, likvidācijas bilancei pievienojama izziņa par nenorēķināšanās iemesliem un parādu apmēriem.

9.14.Tā kreditoru prasību daļa, kuras apmierināšanai nepietiek ar sabiedrības mantu, tiek dzēsta, ievērojot proporcionalitāti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par uzņēmējdarbību" 34.pantu.

9.15.Netiek ņemtas vērā tās kreditoru prasības (vai to daļa), kuras likvidācijas komisija atzinusi par nepamatotām, ja mēneša laikā pēc prasību noraidoša atzinuma saņemšanas dienas šāds atzinums nav pārsūdzēts tiesā.

9.16.Sabiedrības līdzekļi, kas palikuši pēc kreditoru prasību apmierināšanas un izmaksām darbiniekiem, tiek sadalīti dalībniekiem proporcionāli to uzņēmējsabiedrībā ieguldītajai daļai.

9.17.Sabiedrība uzskatāma par likvidētu pēc tās izslēgšanas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.

Latvijas Republikas Ministru Padomes Valsts kancelejas vadītājs V.Zeikats