Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Repatriācijas likumā

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 2., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "līvs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "lībietis (līvs)" (attiecīgā locījumā).

2. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesības iebraukt Latvijā kopā ar repatriantu ir:

1) repatrianta laulātajam;

2) repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgajiem un apgādībā esošajiem bērniem (arī adoptētajiem);

3) repatrianta vecākiem, kuri ir viņa apgādībā.";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "ja saņemta" ar vārdiem "ar viņu kopā dzīvojošo".

3. Izteikt 5.panta 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nosaka Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību;".

4. Izslēgt 6.panta ceturtās daļas 4.punktu.

5. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Repatriācijas fonda līdzekļu turētājs ir Repatriācijas centrs.";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "līdzekļi izlietojami" ar vārdiem "ievērojot šā likuma noteikumus".

6. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Pašvaldību pienākumi repatriācijas jautājuma risināšanā

(1) Pašvaldības, ievērojot likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikumus, sniedz repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

(2) Pašvaldības sniedz Repatriācijas centram informāciju par iespējām nodrošināt repatriantus ar dzīvojamo platību no pašvaldību dzīvojamā fonda."

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Persona, kura vēlas repatriēties un iebraukšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētie tās ģimenes locekļi iesniegumam par repatriāciju pievieno šādus dokumentus:

1) ārvalstu pilsoņi — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieki — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

2) dzimšanas apliecības kopiju;

3) darba grāmatiņas kopiju;

4) divas fotokartītes (35x45mm);

5) izziņu par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka persona neslimo ar Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā minētajām slimībām;

6) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Repatriācijas centram vai attiecīgajā valstī esošajai Latvijas Republikas konsulārajai pārstāvniecībai, kas nosūta šos dokumentus Repatriācijas centram Latvijā.

(3) Repatriācijas atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti (izziņas, vēstules, dokumentu kopijas) ir derīgi trīs mēnešus no to izdošanas dienas.

(4) Ārvalstīs izdotie dokumenti var būt rakstīti angļu, vācu vai krievu valodā. Citā valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar notariāli apliecinātu attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu latviešu, angļu, vācu vai krievu valodā.

(5) Ārvalstīs izdotajiem dokumentiem jābūt legalizētiem, ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību."

8. Aizstāt 11.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu "direktors" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "priekšnieks" (attiecīgā locījumā).

9. Aizstāt 12.panta pirmajā daļā vārdus "šā departamenta direktors" ar vārdiem "šīs pārvaldes priekšnieks".

10. Izslēgt 15.panta otro daļu.

11. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

Tiesības uz materiālo palīdzību ir repatriantiem, kuri izbraukuši no Latvijas Republikas līdz 1990.gada 4.maijam un atgriezušies Latvijā pēc šā likuma stāšanās spēkā, turklāt pirmām kārtām tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un nacistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti."

12. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. Materiālās palīdzības veidi un apmērs

(1) Repatriantam, kuram saskaņā ar šā likuma 19.pantu ir tiesības saņemt materiālo palīdzību, izmaksā:

1) pabalstu ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai, ja repatriants iesniedzis ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus ne vēlāk kā gada laikā pēc to izsniegšanas;

2) sešu mēnešu pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Repatriācijas centrā, stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu.

(2) Repatriācijas centrs ir tiesīgs sniegt repatriantiem materiālo palīdzību arī citos gadījumos.

(3) Materiālo palīdzību repatriantiem Repatriācijas centrs sniedz no Repatriācijas fonda līdzekļiem, ievērojot Ministru kabineta noteikto Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību. Pabalstus izmaksā dokumentu iesniegšanas secībā."

13. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1.punkta 2.apakšpunktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Ministru kabinets izstrādā Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību."

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 11.martā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1999.gada 30.martā