Ministru kabineta noteikumi Nr.485

Rīgā 2011.gada 21.jūnijā (prot. Nr.39 33.§)

Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 17.panta astoto daļu un 36.pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā apsaimniekojami polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturoši atkritumi, naftas produktu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi un titāna dioksīda rūpniecības atkritumi;

1.2. bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības;

1.3. bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas un pārstrādes apjomus un termiņus, kā arī ziņojuma sniegšanas kārtību par šo darbību izpildi.

II. Polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturošu atkritumu apsaimniekošana

2. Polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturoši atkritumi ir tādi atkritumi, kuros ir polihlorētie bifenili un polihlorētie terfenili, monometiltetrahlordifenilmetāni, monometildihlorodifenilmetāni, monometildibromodifenilmetāni vai jebkurš maisījums, kas satur vairāk nekā 0,005 % kādas no minētajām vielām (pēc svara).

3. Polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturošus atkritumus to apsaimniekotājs vai valdītājs glabā atsevišķi no viegli uzliesmojošiem priekšmetiem, ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, lai novērstu ugunsgrēka rašanās draudus.

 4. Polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturošus atkritumus aizliegts sadedzināt uz kuģiem.

5. Neattīrītas iekārtas (piemēram, transformatori, kondensatori, konteineri), kas satur vai ir saturējušas polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus, drīkst apglabāt tikai bīstamo atkritumu poligonos, kuri ir saņēmuši atļauju A kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu, ja neattīrītās iekārtas apglabāšana nerada lielāku vides piesārņojumu kā sadedzināšana.

III. Naftas produktu atkritumu apsaimniekošana

6. Naftas produktu atkritumi ir atkritumu eļļas un citi naftas produktus saturoši atkritumi.

7. Atkritumu eļļas ir jebkuras minerālas vai sintētiskas izcelsmes smēreļļas vai rūpnieciskās eļļas (piemēram, lietotas iekšdedzes dzinēju un pārnesumkārbu eļļas, minerālās smēreļļas, turbīnu eļļas un hidrauliskās eļļas), kuras ir kļuvušas nederīgas sākotnēji paredzētajam lietošanas mērķim.

8. Naftas produktu atkritumu apsaimniekotājs vai valdītājs nodrošina naftas produktu atkritumu savākšanu atsevišķi no citiem atkritumu veidiem, ja tas ir tehniski iespējams un atbilst saņemtās atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai vai atkritumu apsaimniekošanas atļaujas nosacījumiem.

9. Naftas produktu atkritumu apsaimniekotājs vai valdītājs nodrošina šādu prasību izpildi, ja minētās darbības ir tehniski iespējamas, ekonomiski pamatotas, kā arī atbilst saņemtās atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai vai atkritumu apsaimniekošanas atļaujas nosacījumiem:

9.1. netiek sajaukti naftas produktu atkritumi, kuriem ir atšķirīgas īpašības;

9.2. netiek sajaukti naftas produktu atkritumi ar cita veida atkritumiem vai vielām, ja šāda sajaukšana traucē to turpmāko reģenerāciju vai apglabāšanu;

9.3. tiek veikta naftas produktu atkritumu pārstrāde;

9.4. tiek veikta naftas produktu atkritumu reģenerācija;

9.5. tiek veikta naftas produktu atkritumu uzglabāšana vai apglabāšana atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

10. Naftas produktu atkritumu apsaimniekotājs vai valdītājs atbilstoši saņemtajai atļaujai A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai veic naftas produktu atkritumu apstrādi tādā veidā, lai neapdraudētu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, un ievēro normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktās prioritārās prasības.

11. Naftas produktu atkritumu reģenerācijas process nedrīkst negatīvi ietekmēt cilvēku veselību un vidi. Reģenerācijas procesā radušies naftas produkti nedrīkst saturēt bīstamos atkritumus. Polihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu koncentrācija reģenerētajos naftas produktos nedrīkst pārsniegt 50 daļas uz miljonu.

12. Polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturošus naftas produktu atkritumus ir atļauts reģenerēt, ja pēc reģenerācijas procesa ir iespējams atdalīt polihlorētos bifenilus un polihlorētos bifenilus vai polihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu saturs pēc reģenerācijas ir mazāks par 50 daļām uz miljonu.

13. Aizliegts:

13.1. ievadīt naftas produktu atkritumus iekšzemes ūdenstecēs, ūdenstilpēs, pazemes ūdeņos, jūrā un kanalizācijas sistēmās;

13.2. apglabāt pēc naftas produktu atkritumu pārstrādes radušos atlikumus vietās, kas nav tam paredzētas;

13.3. apstrādāt naftas produktus tādā veidā, kas rada gaisa piesārņojumu, kurš pārsniedz emisijas limitus, kas noteikti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai, vai atļaujā gaisu piesārņojošo vielu emisijai no stacionārajiem gaisa piesārņojuma avotiem;

13.4. sajaukt naftas produktus ar polihlorētajiem bifeniliem vai citiem bīstamajiem atkritumiem.

IV. Bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošana

14. Šo noteikumu 23.punktā minētās personas nodrošina bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanu atsevišķi no citiem sadzīves un bīstamajiem atkritumiem, lai veicinātu dalīti savāktu bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādi un novērstu bateriju un akumulatoru atkritumu apglabāšanu kopā ar sadzīves atkritumiem.

15. Šo noteikumu 23.punktā minētās personas nodrošina, ka:

15.1. pārnēsājamo bateriju un akumulatoru un transportlīdzekļu bateriju un akumulatoru savākšanā tiek izmantoti pieejami savākšanas punkti, kas izvietoti tiešo lietotāju tuvumā, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu;

15.2. visas identificējamās baterijas un akumulatori, kas savākti atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33.pantam vai atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu, tiek apstrādāti un pārstrādāti, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības veselības aizsardzības, drošības un atkritumu apsaimniekošanas jomā.

16. Kopā ar ierīču atkritumiem savāktās baterijas un akumulatorus elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes iekārtu operatori izņem vai atdala no savāktajiem elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un nodod šo noteikumu 19.punktā minētajam bateriju vai akumulatoru apstrādes iekārtu operatoram. Šo noteikumu izpratnē ierīce ir elektriskā un elektroniskā iekārta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, kuru pilnībā vai daļēji darbina baterija vai akumulators vai kuru var darbināt baterija vai akumulators.

17. Visu veidu bateriju un akumulatoru ražotāji nodrošina visu savākto bateriju un akumulatoru uzglabāšanu, apstrādi un pārstrādi atbilstoši šo noteikumu 19., 20., 21., 26., 27., 29., 30. un 31.punktā minētajām prasībām.

18. Bateriju un akumulatoru atkritumu apstrāde ir visas darbības, kuras veic ar bateriju un akumulatoru atkritumiem pēc tam, kad tie ir nodoti bateriju vai akumulatoru apstrādes iekārtu (turpmāk – apstrādes iekārtas) operatoram bateriju un akumulatoru atkritumu šķirošanai, sagatavošanai pārstrādei vai sagatavošanai, lai apglabātu.

19. Bateriju un akumulatoru atkritumu uzglabāšanas (arī īslaicīgas uzglabāšanas) vietā vai apstrādes iekārtās operators ierīko:

19.1. ūdeni un piesārņojošas vielas necaurlaidīgu pretinfiltrācijas segumu vai piemērotu konteineru;

19.2. pret nokrišņiem izturīgu pārsegumu;

19.3. virszemes noteces savākšanas iekārtas un eļļas uztvērējus, ja attiecīgajā uzglabāšanas vietā ir paredzēts uzglabāt bateriju un akumulatoru atkritumus, no kuriem iespējama eļļas izdalīšanās.

20. Papildus šo noteikumu 19.punktā minētajām prasībām apstrādes iekārtas operators ierīko:

20.1. svarus bateriju un akumulatoru atkritumu svara noteikšanai;

20.2. ūdeni un piesārņojošās vielas necaurlaidīgu pretinfiltrācijas segumu ar virszemes noteces savākšanas iekārtām un, ja nepieciešams, ar eļļas uztvērējiem, kā arī pret nokrišņiem izturīgu pārsegumu vietās, kur tiek uzglabāti un apstrādāti bateriju un akumulatoru atkritumi;

20.3. piemērotas vietas atdalīto sastāvdaļu uzglabāšanai;

20.4. notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas sistēmas.

21. Apstrādes iekārtu operators nodrošina visu šķidrumu, arī skābju, atdalīšanu no bateriju un akumulatoru atkritumiem.

22. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde vismaz reizi gadā pārbauda apstrādes iekārtu darbības atbilstību vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām un atļaujas nosacījumiem.

23. Bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas un pārstrādes apjomu izpildi šo noteikumu 26. un 27.punktā minētajos termiņos nodrošina:

23.1. bateriju un akumulatoru ražotāji;

23.2. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33.panta otrajā daļā minētie bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekotāji.

24. Šo noteikumu 23.punktā minētās personas nosaka bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas apjomu kā procentuālo attiecību, kuru iegūst, dalot attiecīgajā kalendāra gadā savākto pārnēsājamo bateriju un akumulatoru atkritumu svaru ar ražotāja attiecīgajā kalendāra gadā un divos iepriekšējos kalendāra gados tirgū laisto bateriju un akumulatoru vidējo svaru (1.pielikums), ieskaitot baterijas un akumulatorus, kas ievietoti ierīcēs. Attiecīgajā kalendāra gadā tirgū laisto pārnēsājamo bateriju un akumulatoru svaru aprēķina, no Latvijā tiešajiem lietotājiem gada laikā pārdoto pārnēsājamo bateriju un akumulatoru kopējā svara atņemot to pārnēsājamo bateriju un akumulatoru svaru, kuri ir izvesti no Latvijas teritorijas pirms to pārdošanas gala lietotājam. Katras baterijas vai akumulatora laišanu tirgū uzskaita tikai vienu reizi.

25. Šo noteikumu 24.punktā minētajiem aprēķiniem šo noteikumu 23.punktā minētās personas izmanto bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā reģistrētos datus vai, pamatojoties uz bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrāsavāktajiem datiem un citiem datu avotiem, statistiski pamatotu novērtējumu. Savākšanas apjomu saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu aprēķina katru kalendāra gadu.

26. Šo noteikumu 23.punktā minētās personas nodrošina šādu pārnēsājamo bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas apjomu:

26.1. līdz 2012.gada 26.septembrim – 25 %;

26.2. līdz 2016.gada 26.septembrim – 45 %.

27. Šo noteikumu 23.punktā minētās personas katru gadu nodrošina apstrādes iekārtās nogādāto bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādi šādā apjomā:

27.1. pārstrādā vismaz 65 % no svina–skābes bateriju un akumulatoru vidējā svara, nodrošinot pēc iespējas augstāku tehniski iespējamu svina pārstrādes pakāpi, ja tas nerada nesamērīgas izmaksas;

27.2. pārstrādā vismaz 75 % no niķeļa–kadmija bateriju un akumulatoru vidējā svara, nodrošinot pēc iespējas augstāku tehniski iespējamu kadmija pārstrādes pakāpi, ja tas nerada nesamērīgas izmaksas;

27.3. pārstrādā vismaz 50 % no cita veida bateriju un akumulatoru atkritumu vidējā svara.

28. Pārstrādes apjomu nosaka procentos no to bateriju un akumulatoru atkritumu vidējā svara, kas nogādāti atkritumu apstrādes iekārtās iepriekšējā gadā.

29. Bateriju un akumulatoru atkritumus var apstrādāt un pārstrādāt arī citās valstīs, ja attiecīgo atkritumu pārrobežu pārvadājumus veic atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija Regulai Nr.1013/2006 par atkritumu sūtījumiem.

30. Ārpus Eiropas Savienības eksportēto bateriju un akumulatoru atkritumu masu ieskaita savākšanas un pārstrādes apjomā, ja eksportētājs var pierādīt, ka šo atkritumu pārstrāde importētāja valstī ir notikusi atbilstoši prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajos noteikumos un citos bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

31. Bateriju un akumulatoru ražotāji vai bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekotāji (ja ražotājs ar tiem ir noslēdzis attiecīgu līgumu) katru gadu līdz 20.aprīlim par iepriekšējo kalendāra gadu iesniedz bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā:

31.1. ziņojumu par Latvijas tirgū laisto bateriju un akumulatoru pārdošanas apjomiem (arī par tieši bateriju lietotājiem pārdoto bateriju un akumulatoru apjomiem un citām personām pārdotajiem bateriju un akumulatoru apjomiem tālākpārdošanai trešajiem bateriju un akumulatoru lietotājiem) un par Latvijā savākto bateriju un akumulatoru apjomiem saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu (2.pielikums);

31.2. ziņojumu par Latvijā savākto bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādi (2.pielikums).

32. Bateriju un akumulatoru ražotāji nodrošina bateriju lietotājiem informāciju par:

32.1. baterijās un akumulatoros izmantoto vielu iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību;

32.2. bateriju un akumulatoru savākšanu atsevišķi no sadzīves atkritumiem un iespējām piedalīties bateriju un akumulatoru atkritumu dalītajā vākšanā, tādējādi veicinot šo atkritumu turpmāko apstrādi un pārstrādi;

32.3. bateriju un akumulatoru lietotājiem pieejamām bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas un pārstrādes iespējām;

32.4. bateriju un akumulatoru lietotāju nozīmi bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādes veicināšanā.

33. Bateriju un akumulatoru izplatītājs informē bateriju un akumulatoru lietotājus par iespējām nodot bateriju un akumulatoru atkritumus attiecīgajās tirdzniecības vietās.

V. Titāna dioksīda rūpniecības atkritumu apsaimniekošana

34. Titāna dioksīda rūpniecības atkritumi ir jebkuri titāna dioksīda ražošanas procesā radušies atlikumi, no kuriem to valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai ir spiests atbrīvoties.

35. Aizliegts ievadīt virszemes, Baltijas jūras vai pazemes ūdeņos, kā arī apglabāt jūrā visu veidu titāna dioksīda rūpniecības atkritumus, tajā skaitā:

35.1. cietos atkritumus;

35.2. pamatatsārmus, kuri rodas filtrācijas fāzē pēc titanilsulfāta šķīduma hidrolīzes iekārtās, kurās izmanto sulfātprocesu, tajā skaitā:

35.2.1. ar minētajiem pamatatsārmiem saistītus skābus atkritumus, kas satur vairāk nekā 0,5 % brīvas sērskābes un dažādus smagos metālus;

35.2.2. pamatatsārmus, kas atšķaidīti, līdz tie satur 0,5 % vai mazāk brīvas sērskābes;

35.3. titāna dioksīda hlorīdprocesu izmantojošu rūpniecības iekārtu atkritumus, kas satur vairāk nekā 0,5 % brīvas sālsskābes un smagos metālus, kā arī šādus atkritumus, kas ir atšķaidīti, līdz tie satur 0,5 % vai mazāk brīvas sālsskābes;

35.4. filtrācijas sāļus, dūņas un šķidros atkritumus, kas rodas šo noteikumu 35.2. un 35.3.apakšpunktā minēto atkritumu apstrādē (koncentrēšana vai neitralizācija) un satur dažādus smagos metālus, izņemot neitralizētus un filtrētus vai dekantētus atkritumus, kuri satur tikai smago metālu zīmes un kuru pH pirms jebkādas atšķaidīšanas pārsniedz 5,5.

36. Aizliegts apsaimniekot titāna dioksīda rūpniecības atkritumus, ja ir iespējama to tūlītēja vai akumulējoša ietekme uz ūdens vidi un zivju resursiem.

37. Lai saņemtu atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai atļauju A vai B kategorijas piesārņojošām darbībām, titāna dioksīda rūpniecības atkritumu apsaimniekotājs papildus normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, iesniedz Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē informāciju par:

37.1. titāna dioksīda rūpniecības atkritumu akumulēšanās un biopārveidošanās spēju bioloģiskajos materiālos vai nogulsnēs;

37.2. titāna dioksīda rūpniecības atkritumu jutīgumu pret fizikālām, ķīmiskām vai bioķīmiskām pārmaiņām un iespējamo mijiedarbību vidē ar citiem organiskiem un neorganiskiem materiāliem;

37.3. iespēju radīt kaitējumu dabas resursiem vai negatīvi ietekmēt dabas resursus;

37.4. piesardzības pasākumiem, lai novērstu vides piesārņojumu ar titāna dioksīda rūpniecības atkritumiem (cilvēka darbības dēļ tieši vai netieši vidē ievadīti titāna dioksīda ražošanas atkritumi, kuri var radīt draudus cilvēka veselībai, negatīvi ietekmēt vidi (piemēram, ekosistēmas, ainavas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas) vai traucēt tās resursu izmantošanu atbilstoši mērķim);

37.5. vietu, kur tiek ņemti paraugi (paraugu ņemšanas vieta), objektus, kur jāņem paraugi, attālumu līdz šīm vietām no tuvākās piesārņojošo vielu apglabāšanas vietas, kā arī dziļumu vai augstumu, no kāda jāņem paraugi.

38. Titāna dioksīda rūpniecības atkritumu apglabāšanas iekārtas apsaimniekotājs reizi mēnesī veic atkritumu un to ietekmētās vides (piemēram, ūdeņi, augsne, zemes dzīles, gaiss, kurā titāna dioksīda rūpniecības atkritumi tiek emitēti) monitoringu un ne retāk kā reizi ceturksnī paziņo rezultātus Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei un pašvaldībai, kuras teritorijā attiecīgā iekārta atrodas. Titāna dioksīda rūpniecības atkritumu apglabāšanas iekārtas apsaimniekotājs nodrošina paraugu ņemšanu vienā un tajā pašā vietā un dziļumā identiskos apstākļos.

39. Titāna dioksīda rūpniecības atkritumu monitorings ietver atkritumu daudzuma, sastāva un toksiskuma pārbaudi, lai noskaidrotu atbilstību attiecīgajā atļaujā noteiktajām prasībām.

40. Titāna dioksīda rūpniecības atkritumu ietekmētās vides monitorings ietver šādas pārbaudes:

40.1. vizuāla pārbaude:

40.1.1. topogrāfija un noglabāšanas vietas apsaimniekošana;

40.1.2. ietekme uz zemes dzīlēm;

40.1.3. apglabāšanas vietas kopējā ekoloģiskā situācija;

40.1.4. vispārīgās pārmaiņas;

40.2. ķīmiskā pārbaude:

40.2.1. skābums;

40.2.2. dzelzs saturs (šķīdumā un daļiņu veidā);

40.2.3. kalcija saturs;

40.2.4. toksisko metālu saturs, ja tādi ir (šķīdumā un daļiņu veidā);

40.2.5. sēra dioksīda un putekļu fons gaisā.

41. Prasības virs zemes izvietotu vai noglabātu titāna dioksīda atkritumuparaugu ņemšanai, mērāmie parametri, minimālais paraugu un analīžu ņemšanas reižu skaits un monitoringa analīžu metodes noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā.

42. Pēc Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes pieprasījuma papildus šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem parametriem ņem nefiltrēta pazemes ūdens paraugus vanādija, mangāna, niķeļa, cinka daudzuma (miligrami/litrā) noteikšanai, izmantojot atomu absorbcijas spektrofotometrijas metodi, vai hroma daudzuma (miligrami/litrā) noteikšanai, izmantojot molekulārās absorbcijas spektrofotometrijas metodi.

43. Titāna dioksīda rūpniecības atkritumu apglabāšanas iekārtas apsaimniekotājs nodrošina titāna dioksīda rūpniecības atkritumu monitoringa un analīžu rezultātu savstarpējo salīdzināmību, izvēloties:

43.1. piemērotas titāna dioksīda rūpniecības atkritumu monitoringa un analīžu metodes;

43.2. paraugu ņemšanas traukus un konteinerus;

43.3. paņemto paraugu saglabāšanas metodes;

43.4. paņemto paraugu transportu, glabāšanas apstākļus un sagatavošanu analīžu veikšanai.

44. Titāna dioksīda rūpniecības atkritumu apglabāšanas iekārtas apsaimniekotājs paraugu ņemšanu un paraugu analīžu rezultātus reģistrē žurnālā vai citā informācijas nesējā, kas ir pieejams vides valsts inspektoriem un tās pašvaldības pilnvarotajām personām, kuras teritorijā atrodas titāna dioksīda rūpniecības atkritumu apglabāšanas iekārta.

VI. Noslēguma jautājums

45. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 22.septembra noteikumus Nr.789 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 152.nr.; 2010, 16.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1996.gada 16.septembra Direktīvas 96/59/EK par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem un bateriju un akumulatoru atkritumiem, ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK;

3) Padomes 1978.gada 20.februāra Direktīvas 78/176/EEK par titāna dioksīda ražošanas atkritumiem;

4) Padomes 1982.gada 3.decembra Direktīvas 82/883/EEK par procedūrām tādas vides uzraudzībai un kontrolei, kuru ietekmē titāna dioksīda ražošanas atkritumi;

5) Padomes 1983.gada 24.janvāra Direktīvas 83/29/EEK, ar ko groza Direktīvu 78/176/EEK par titāna dioksīda ražošanas atkritumiem;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole).

Ministru prezidents  V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 21.jūnija
noteikumiem Nr.485

Pārnēsājamo bateriju un akumulatoru savākšanas apjoma aprēķināšana

Nr. p.k.	Gads	Datu vākšana		Aprēķināšana	Ziņošana bateriju un akumulatoru ražotāju reģistram
1.	X* + 1	Noiets 1.gadā (S1)
2.	X + 2	Noiets 2.gadā (S2)	–	–
3.	X + 3	Noiets 3.gadā (S3)	3.gadā savāktais apjoms (C3)	Savākšanas norma (CR3) = 3 x C3/(S1 + S2 + S3)
4.	X + 4	Noiets 4.gadā (S4)	4.gadā savāktais apjoms (C4)	Savākšanas norma (CR4) = 3 x C4/(S2 + S3 + S4) (mērķlielums 25 %)
5.	X + 5	Noiets 5.gadā (S5)	5.gadā savāktais apjoms (C5)	Savākšanas norma (CR5) = 3 x C5/(S3 + S4 + S5)	CR4
6.	X + 6	Noiets 6.gadā (S6)	6.gadā savāktais apjoms (C6)	Savākšanas norma (CR6) = 3 x C6/(S4 + S5 + S6)	CR5
7.	X + 7	Noiets 7.gadā (S7)	7.gadā savāktais apjoms (C7)	Savākšanas norma (CR7) = 3 x C7/(S5 + S6 + S7)	CR6
8.	X + 8	Noiets 8.gadā (S8)	8.gadā savāktais apjoms (C8)	Savākšanas norma (CR8) = 3 x C8/(S6 + S7 + S8) (mērķlielums 45 %)	CR7
9.	X + 9	Noiets 9.gadā (S9)	9.gadā savāktais apjoms (C9)	Savākšanas norma (CR9) = 3 x C9/(S7 + S8 + S9)	CR8
10.	X + 10	Noiets 10.gadā (S10)	10.gadā savāktais apjoms (C10)	Savākšanas norma (CR10) = 3 x C10/(S8 + S9 + S10)	CR9
11.	X + 11	utt.	utt.	utt.	CR10
	utt.

Piezīme. X – 2008.gads.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs  R.Vējonis

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 21.jūnija
noteikumiem Nr.485

Ziņojums par Latvijas tirgū laisto bateriju un akumulatoru pārdošanas apjomiem, Latvijā savākto bateriju un akumulatoru atkritumu apjomiem un par visu veidu bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādi

Laikposms no _______.gada ____.________ līdz _______.gada ___. _______

1. Informācija par bateriju vai akumulatoru ražotāju:

1.1. firma
1.2. reģistrācijas numurs
1.3. juridiskā adrese
1.4. reģistrācijas numurs bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā un reģistrācijas datums

 2. Informācija par Latvijas tirgū laisto bateriju un akumulatoru apjomiem:

Nr.p.k.	Bateriju un akumulatoru veids	Latvijas tirgū laisto bateriju un akumulatoru kopējais svars (tonnas)
2.1.	Pārnēsājamas baterijas vai akumulatori
2.2.	Transportlīdzekļos vai citā pašgājējtehnikā izmantojamas baterijas vai akumulatori
2.3.	Rūpniecībā izmantojamas baterijas vai akumulatori

3. Informācija par visu veidu bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādi:

Nr. p.k.	Bateriju un akumulatoru veids	Savākto bateriju un akumulatoru atkritumu apjoms (tonnas)	Latvijā pārstrādāto bateriju un akumulatoru atkritumu kopējais svars (tonnas)	Citā Eiropas Savienības dalībvalstī pārstrādāto bateriju un akumulatoru atkritumu kopējais svars (tonnas)	Ārpus Eiropas Savienības pārstrādāto bateriju un akumulatoru atkritumu kopējais svars (tonnas)
3.1.	Pārnēsājamas baterijas vai akumulatori
3.2.	Transportlīdzekļos vai citā pašgājējtehnikā izmantojamas baterijas vai akumulatori
3.3.	Rūpniecībā izmantojamas baterijas vai akumulatori

Apliecinu, ka ziņojumā norādītā informācija ir pilnīga un patiesa.

Ražotājs vai ražotāja pārstāvis¹:

vārds, uzvārds
personas kods
amats vai pilnvaras numurs un izsniegšanas datums
paraksts2
Z.v.2

 Datums²___________________

Piezīmes.

¹ Paraksta persona, kuras tiesības pārstāvēt komercsabiedrību ir reģistrētas Komercreģistrā. Ja pārstāvības tiesības nav reģistrētas, tad, iesniedzot ziņojumu personīgi, pievieno pilnvarojuma dokumentu, kas apliecina tiesības pārstāvēt attiecīgo personu.

² Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs   R.Vējonis

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 21.jūnija
noteikumiem Nr.485

Prasības virs zemes izvietotu vai noglabātu titāna dioksīda atkritumu paraugu ņemšanai

Pārbaudes objekts un paraugu ņemšanas prasības	Parametri	Minimālais paraugu un analīžu ņemšanas skaits (gadā)	Analīzes metode
1. Nefiltrēts virszemes ūdens ap atkritumu poligonu vietā, kura varētu būt ietekmēta, un ārpus tās, īpaši vietā, kur ūdens izplūst no atkritumu poligona. Paraugus ņem vienā un tajā pašā laikā, pēc iespējas 50 cm dziļumā	pH	1	Elektrometrija. Mērījumi izdarāmi paraugu ņemšanas laikā
	SO4  (mg/l)	1	Gravimetrija. Kompleksometriskā titrēšana. Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija
2. Nefiltrēts pazemes ūdens ap atkritumu poligonu vietā, kura varētu būt ietekmēta, un ārpus tās, īpaši vietā, kur ūdens izplūst no atkritumu poligona. Paraugus ņem vienā un tajā pašā laikā	Ti (mg/l)	1	Atomu absorbcijas spektrofotometrija
	Fe (mg/l)	1	Atomu absorbcijas spektrofotometrija. Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija
	Ca (mg/l)	1	Atomu absorbcijas spektrofotometrija. Kompleksometriskā titrēšana
	Cu, Pb (mg/l)	1	Atomu absorbcijas spektrofotometrija. Kompleksometriskā titrēšana
	Cl (mg/l)	1	Titrimetrija (Mora metode)

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs  R.Vējonis