— apsveikumā Igaunijas Republikas prezidentam

Igaunijas Republikas prezidentam

Dārgais draugs!

Sirsnīgi sveicu Jūs lielajā jubilejā. Vēlu spēku un izturību darbā un laimi personiskajā dzīvē.

Visus šos gadus, kopš man ir bijusi izdevība pazīt Jūs un apmainīties domām par visplašāko jautājumu loku, kas skar sabiedrības, tautas un valstu labklājību, es varu tikai apbrīnot Jūsu uzticību principiem un vērtībām.

Kopš pašām pirmajām mūsu neatkarības atjaunošanas dienām Baltijas valstis neatlaidīgi stiprina Baltijas vienotību. Mēs atbalstām dziļāku ziemeļu identitātes izpratni. Latvija un Igaunija ir gatavas jaunu problēmu risināšanai mainīgajā Eiropā. Esmu pārliecināts, ka, pateicoties Jūsu pūlēm, Latvijas un Igaunijas draudzība un sadarbība vērsīsies plašumā, stiprinot mūsu tautu drošību un labklājību, liekot mūsu valstu balsīm aizvien pārliecinošāk skanēt visā eiroatlantiskajā telpā.

Es ticu, ka tautas cieņa un Jūsu skaidrais Igaunijas, mūsu reģiona un visas Eiropas nākotnes redzējums iedvesmos Jūs, prezidenta kungs, uz jauniem panākumiem turpmākajos gados.

Ar cieņu —

Guntis Ulmanis,

Latvijas Republikas Valsts prezidents

Rīgā 1999.gada 25.martā

"Latvijas Vēstneša" neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 29.martā, tikās ar dzejnieku Andreju Eglīti.

Sarunā G.Ulmanis un A.Eglītis pārrunāja šobrīd sabiedrībā aktuālus jautājumus. Attiecībā uz latviešu tautas un latviešu valodas nākotni viņi bija vienisprātis, ka latviešu valoda ir viena no vērtībām, kas rūpīgi kopjama un kas nākotnē Latviju iezīmēs Eiropā.

Runājot par valsts attīstību, G.Ulmanis uzsvēra, ka Latvijai nākotnē jāturpina skaidri un nepārprotami apliecināt Rietumu demokrātiskās vērtības, kas ir pamatā Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO. A.Eglītis atzīmēja, ka valsts attīstība ir gājiens uz nākamību, kas jāpanāk caur pūlēm.

G.Ulmanis un A.Eglītis runāja par politisko partiju lomu valsts veidošanā. A.Eglītis stāstīja par Zviedrijas pieredzi politisko partiju darbībā, kā arī izteica savu skatījumu uz politisko partiju šodienu Latvijā un to nākotnes perspektīvām. G.Ulmanis atzīmēja politisko partiju lomu demokrātijas stiprināšanā valstī. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka nākotne būs tiem politiskajiem spēkiem, kuriem ir mūsdienīgs skatījums uz valsts attīstību un kuru programmas balstās uz demokrātisko vērtību veicināšanu un īstenošanu. Valsts prezidents uzsvēra jaunās paaudzes lomu Latvijas stiprināšanā.

G.Ulmanis un A.Eglītis runāja par zemniecības stāvokli Latvijā. A.Eglītis, pamatojoties uz Zviedrijas pieredzi, pauda viedokli, ka Latvijas zemnieki varētu vairāk sadarboties savā starpā. Valsts prezidents uzsvēra, ka lauku attīstība ir viens no tiem jautājumiem, kam šodien veltāma īpaša uzmanība. Šajā sakarā Valsts prezidents minēja konferenci šodien Madonā, kas būs veltīta Latvijas vēsturei un kolhozu izveidošanai Latvijā, stāstot par sekām, ko šī gadsimta 50. gados radījusi kolektivizācija.

Tikšanās laikā pārspriesti vairāki XX gadsimta vēstures aspekti, tai skaitā Latvijas pirmās neatkarības laiks, latviešu karavīru liktenis Otrajā pasaules karā, kā arī trimdas latviešu ieguldījums neatkarības atgūšanā.

G.Ulmanis un A.Eglītis bija vienisprātis, ka latviešu karavīru cīņas frontes pretējās pusēs ir tautas traģēdija, kas vēsturiski izzināma, bet ko nedrīkst politizēt. Valsts prezidents un A.Eglītis secināja, ka leģionāru personiskā pārliecība par cīnīšanos Latvijas neatkarības vārdā diemžēl tika izmantota zem svešas valsts karoga. Latvijai ir datumi, kad tiek pieminēta kara upuru piemiņa, — 11. novembris un 16. marts ir dienas ar politiski nepārprotamu jēgu.

G.Ulmanis un A.Eglītis sprieda par to, ka pēc iespējas ātrāk ir nepieciešami fundamentāli pētījumi par Latvijas vēsturi, kas būtu labs pamats mācību grāmatām un izglītībai vēstures jomā.

A.Eglītis iepazīstināja prezidentu ar savu pēdējā laika radošo darbību, piedalīšanos kantātes "Dievs, Tava zeme deg!" koncertos Rīgā un Kurzemes baznīcās.

Sarunā Valsts prezidents izteica pateicību vēstniekam par ieguldīto darbu Islandes un Latvijas attiecību stiprināšanā.

Novērtējot abu valstu attiecības, G.Ulmanis atzina tās par ļoti labām, uzsverot intensitāti ekonomikas jomā. Valsts prezidents sacīja, ka Islande veiksmīgi sadarbojas ar Latviju zivsaimniecībā, kuģošanā, kā arī transporta infrastruktūrā.

Tika pārspriesta Latvijas integrācija eiroatlantiskās sadarbības organizācijās.

Valsts prezidents ar gandarījumu tikšanās gaitā minēja Islandes prezidenta Olafura Ragnara Grimsona vizīti Latvijā, kas deva jaunu impulsu abu valstu attiecību veidošanā. Pēc prezidenta sacītā, Latvija vienmēr būs pateicīga Islandei par tās atbalstu mūsu valsts neatkarības atzīšanā un stiprināšanā. Islande bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību 1991.gada 22.augustā.

Tikšanās laikā G.Ulmanis un H.Bjarnasons pārsprieda gaidāmo Valsts prezidenta valsts vizīti Islandē, kā arī gaidāmo G.Ulmaņa braucienu uz NATO galotņu sanāksmi Vašingtonā.

Valsts prezidenta preses dienests

1999. gada 24. martā