Par Eiropas Savienības budžeta septiņu gadu plānu

Finanšu ministrija:

Latvijas galvenās prioritātes Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta nākamajā plānošanas periodā (2014.–2020.gads) ir saglabāt Kohēzijas politikas aploksni (finansējumu struktūrfondiem un Kohēzijas fondam) vismaz līdzšinējā līmenī (2007.–2013. gada plānošanas perioda apmērā) un panākt godīgus tiešos maksājumus visu ES dalībvalstu zemniekiem.

29.jūnijā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu nākamajā plānošanas periodā. Finanšu ministrija rūpīgi iepazīsies ar EK sagatavoto priekšlikumu par ES ienākumu daļu, ierosinātajām izmaiņām ES daudzgadu budžeta struktūrā un finansējuma sadalījumu pa galvenajām ES budžeta politiku jomām, lai pēc tam aizstāvētu Latvijas intereses.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu lēmums par Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru ir jāpieņem ar piekrišanas procedūru, ES Padomei vienojoties vienbalsīgi, Eiropas Parlamentam – ar balsu vairākumu. ES daudzgadu budžeta diskusiju koordinācija un virzība ir jānodrošina Vispārējo lietu padomei, par kuru Latvijā ir atbildīga Ārlietu ministrija. Savukārt praktiskās diskusijas par EK priekšlikumu notiks Eiropas Savienības Padomes speciāli izveidotajā Prezidentūras draugu grupā, kurā Latvijas intereses aizstāvēs Finanšu ministrija.

Pirmā Prezidentūras draugu grupas sanāksme notika šā gada 4.jūlijā, kad EK prezentēja savu priekšlikumu un Polijas prezidentūra prezentēja ES daudzgadu budžeta diskusiju laika grafiku. Diskusijas turpināsies līdz 2012.gada beigām, kad ir sagaidāma vienošanās par ES daudzgadu budžetu un finansējuma sadalījumu dalībvalstīm Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.

EK priekšlikums ietver ierosinājumu arī tālākajai ES budžeta ienākumu daļai. Esošajā periodā (2007.–2013.g.) ES budžeta ieņēmumus galvenokārt veido dalībvalstu iemaksas jeb ES pašu resursi. Jaunais EK priekšlikums paredz pašu resursu ieviešanu jaunu nodokļu formā – ES pievienotās vērtības nodokli un finanšu transakcijas nodokli. Latvijai ir negatīva nostāja attiecībā uz jaunu nodokļu ieviešanu

ES līmenī. Ņemot vērā pašreizējos finanšu un ekonomiskos apstākļus un papildu nodokļu slogu, kas jau ir uzlikts valsts iedzīvotājiem, Latvija nevar atbalstīt jaunu nodokļu ieviešanu ES līmenī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Eiropas Komisijas izstrādātajā finanšu perspektīvā pēc 2013.gada saskatu Latvijai gan pozitīvos, gan arī negatīvos aspektus.

Pozitīvi vērtējams tas, ka ir panākts progress, lai izlīdzinātu tiešmaksājumu apjomu lauksaimniekiem. Pašlaik Latvijas lauksaimnieki saņem ievērojami mazākas subsīdijas nekā lauksaimnieki citās ES dalībvalstīs, un sagatavotais priekšlikums daļēji risina šo problēmu – Latvijas zemnieku saņemto tiešmaksājumu apjoms no 2014.gada pieaugs par divām trešdaļām.

Eiropas Komisijas piedāvājumā ir arī Latvijai negatīvas pārmaiņas – Eiropas Komisija atgriezusies pie iepriekšējā finanšu perspektīvā virzītās idejas – noteikt visām dalībvalstīm vienādus griestus finansējumam, ko tās var saņemt no Eiropas Savienības fondiem. Iepriekš diskusiju rezultātā tika panākts, ka šie griesti tiek diferencēti, ņemot vērā dalībvalsts ekonomisko situāciju, nosakot, ka ekonomiski mazāk attīstītajām valstīm pieejams lielāks līdzekļu apjoms, konkrēti Latvijai – 3,79% no IKP, taču pašreiz tiek piedāvāts visām valstīm noteikt griestus 2,5% apmērā. Pie šā jautājuma turpināsim strādāt, lai panāktu Latvijai labvēlīgāku risinājumu.

Vēlos arī atzīmēt, ka Latvijā nav sagaidāmas izmaiņas attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, kaut arī notiek sarunas par Eiropas Savienības budžeta finansējumu. Pašreiz tas tiek finansēts no KNI jeb dalībvalstu maksājuma, kas ir proporcionāls dalībvalsts kopējam nacionālajam ienākumam. Savukārt otrs finansējuma avots ir PVN pašu resurss, ko aprēķina, ņemot par pamatu dalībvalstī iekasēto PVN un veicot dažādas korekcijas.

Komisija pašreiz piedāvā palielināt PVN pašu resursu īpatsvaru ES budžeta ieņēmumos un mainīt aprēķinu kārtību. Šo priekšlikumu vēl nepieciešams izanalizēt. Katrā ziņā Latvijā spēkā esošo PVN likmi šis priekšlikums neietekmēs.

Manuprāt, situācija Grieķijā neatstās iespaidu uz nākamo Eiropas Savienības finanšu perspektīvu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Grieķijas parlaments ir apstiprinājis taupības pasākumus – gan budžeta izdevumu samazināšanu, gan nodokļu palielināšanu, gan arī 50 miljardu eiro lielo Grieķijas valstij piederošo īpašumu privatizācijas paketi. Līdz ar to Eiropas Savienība var veikt pirmos maksājumus no jaunās 110 miljardu eiro lielās aizdevumu paketes, taču būs jāseko līdzi, kā Grieķija pilda nosacījumus un kā tiek īstenoti lēmumi, ko pieņēma Grieķijas parlaments.

Zemkopības ministrija:

29.jūnijā Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar priekšlikumiem nākamajam Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta periodam no 2014. līdz 2020.gadam, kurā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansēšanai septiņu gadu posmā ir paredzēts izlietot gandrīz 383 miljardus eiro, kas ir aptuveni 36 procenti no kopējā ES budžeta. Salīdzinājumam – pašreizējā periodā (2007.–2013.gads) ES KLP īstenošanai atvēlēti aptuveni 39 procenti no kopējā budžeta.

Lai arī Latvijai vissvarīgākajā jautājumā par ES KLP tiešajiem maksājumiem atzīts, ka ir nepieciešams samazināt pastāvošās atšķirības un veicināt taisnīgāku finansiālā atbalsta sadali ES dalībvalstu lauksaimnieku starpā saņemamo tiešo maksājumu ziņā, ES piedāvātais tiešo maksājumu izlīdzināšanas un pārdales priekšlikums Latvijai nav pieņemams.

"Šādu tiešo maksājumu izlīdzināšanas metodi Zemkopības ministrija nekad neatbalstīs. Izskatās, ka Eiropas Komisija pēc atsevišķu lielo dalībvalstu spiediena turpina divkosīgo spēli un iepriekšējie solījumi un vārdi nekādi nesaskan ar Komisijas patiesajiem darbiem," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kuras tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa (269 eiro par hektāru), uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zem ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Lai gan EK savā priekšlikumā precīzi nenosauc konkrētu finansējuma apjomu, ko ES dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu par vienu hektāru, pēc Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem, kuri veikti pēc EK piedāvātās metodikas, nozīmē to, ka Latvijas lauksaimnieki papildus jau esošajiem tiešajiem maksājumiem saņemtu klāt tikai apmēram 50 eiro. Jau ziņots, ka pašlaik Latvijas zemnieki saņem apmēram 95 eiro par hektāru, kas ir zemākie maksājumi starp ES dalībvalstīm. Šajā EK priekšlikumā nav ņemti vērā nekādi objektīvi kritēriji, bet veikti vienkārši matemātiski aprēķini, minimāli pārdalot finansējumu starp dalībvalstīm.

"Jau iepriekš esmu skaidri un gaiši paudis Latvijas nostāju šajā jautājumā un nekad no tās neatkāpšos – tiešo maksājumu sistēmai pēc 2013.gada ir jābūt taisnīgai un godīgai pret visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem. Diemžēl izskatās: atsevišķas dalībvalstis ir tā aizrāvušās ar "paslēpju spēlēšanu", ka joprojām nevēlas saprast to, ka atbalstam lauksaimniekiem dalībvalstu starpā jābūt taisnīgam, un turpina īstenot divkosīgu spēli. Turklāt arī lauku attīstības politikas finansējuma sadalījumam starp dalībvalstīm ir jābūt taisnīgam, godīgam un balstītam uz objektīviem kritērijiem," uzskata J.Dūklavs.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa