Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 28.jūnijā

VARAM: Par biocīdu reģistrēšanu un to lietošanas atļaujas izsniegšanu

28.jūnijā Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem"".

Turpmāk atbildīgā institūcija, kas Latvijā reģistrēs biocīdus, izsniegs to lietošanas atļaujas, pagaidu lietošanas atļaujas un inventarizācijas numurus, būs valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs". Līdz šim to darīja Valsts vides dienests.

Grozījumu veikti, lai nodrošinātu, ka administratīvais process, kas saistīts ar biocīdu reģistrāciju, pagaidu reģistrāciju, lietošanas atļaujas vai inventarizācijas numura izsniegšanu, notiktu vienas institūcijas ietvaros.

VARAM: Par Latvijas pārstāvju grupu Latvijas–Krievijas jauktajā komisijā

28.jūnijā Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto MK rīkojuma projektu "Par Latvijas Republikas pārstāvju grupu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas jauktajā komisijā sadarbībai vides aizsardzības jomā". Latvijas–Krievijas jauktā komisija izveidota 2010.gada 20.decembrī ar parakstīto Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību vides aizsardzības jomā (spēkā no 2011.gada 23.marta).

Komisijas līdzpriekšsēdētājs no Latvijas puses būs VARAM valsts sekretārs Guntis Puķītis.

VARAM: Par valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumiem un apjomu LIFE+ programmas projektiem

28.jūnijā Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto MK rīkojuma projektu "Par Latvijas institūciju dalību Eiropas Komisijas LIFE+ programmas projektu konkursā un valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu" (turpmāk – rīkojuma projekts).

Tas paredz valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumus un apjomu Eiropas Komisijas (EK) LIFE+ programmas projektu konkursā. Tā kā projekta iesniegšanai EK nepieciešami visu projekta dalībnieku un līdzfinansētāju apliecinājumi par atbalstu projektam, tai skaitā par konceptuālu piekrišanu līdzfinansējuma nodrošināšanai, lai mazinātu administratīvo slogu, turpmāk vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram pēc saskaņojuma ar Finanšu ministriju būs tiesības parakstīt konceptuālu piekrišanu projekta līdzfinansēšanai projekta apstiprināšanas gadījumā.

Vides un dabas aizsardzības politikas ieviešana ir iespējama, mērķtiecīgi atbalstot LIFE+ projektu gatavošanu un ieviešanu, tai skaitā piešķirot valsts budžeta līdzfinansējumu. Tomēr, ņemot vērā gan ikgadējā LIFE+ projektu konkursa nosacījumus, gan aktuālākās vides un dabas aizsardzības politikas ieviešanas problēmas, rīkojuma projekts paredz tiesības VARAM noteikt prioritārās tēmas valsts līdzfinansējuma piešķiršanai.

Tāpat rīkojuma projekts paredz uzdot Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijai pildīt LIFE+ programmas nacionālā kontaktpunkta funkcijas. Tādējādi tiks nodrošināta potenciālo projektu pieteicēju konsultēšana projektu pieteikumu sagatavošanā, kā arī projektu pieteikumu administratīvā pārbaude pirms to nosūtīšanas.

Projektu galīgo vērtēšanu un apstiprināšanu finansēšanai, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 614/2007 (2007.gada 23.maijs) par finanšu instrumentu videi (LIFE+) veic Eiropas Komisija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par Zemkopības ministrijas pārraugāmām kompetencēm

28.jūnijā valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.245 "Zemkopības ministrijas nolikums", kas precizē un strukturizē Zemkopības ministrijas (ZM) uzdevumus, ka arī paredz vienu jaunu uzdevumu lauksaimniecības nozarē – politikas izstrāde pārtikas tirgus jomā.

Izstrādātie grozījumi Zemkopības ministrijas nolikumā aktualizē un precīzāk strukturē ministrijas veicamos uzdevumus, tādējādi radot skaidru priekšstatu par ZM kompetencēm lauksaimniecības, zivsaimniecības un meža nozarēs. Nolikumā ieviests arī viens jauns uzdevums lauksaimniecības nozarē – politikas izstrāde pārtikas tirgus jomā, ko aktualizēja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, rosinot sakārtot jautājumu par visu pārtikas nozari ietekmējošo jautājumu administrēšanu deleģēšanu vienai ministrijai. Patlaban jautājumi, kas attiecas uz pārtikas nozari, tiek izskatīti vairākās ministrijās – Zemkopības ministrijā, Veselības ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Finanšu ministrijā u.c. – bez vienotas koordinācijas, līdz ar to nav vienota skatījuma uz pārtikas nozares attīstību. Zemkopības ministrija jautājuma izpētei un risināšanai sagatavoja informatīvo ziņojumu "Par pārtikas nozares koordinēšanas nodrošināšanu", kas tika izskatīts Ministru kabineta sēdē 2011.gada 22.martā.

ZM nolikuma grozījumos norādīts, ka kompetences lauksaimniecībā iekļauj dzīvnieku, tajā skaitā mājas (istabas) dzīvnieku, veselības, labturības un dzīvnieku tirdzniecības, dzīvnieku barības un veterināro zāļu, pārtikas tirgus un pārtikas aprites, biotehnoloģijas un kvalitātes, augkopības, lauksaimniecības resursu, lopkopības un ciltsdarbu jomu un tirgus kopējās organizācijas jomu.

Zivsaimniecības kompetencē iekļauta zivsaimniecības nozares attīstība un zivju resursu pārvaldība, Baltijas jūras piekrastes un Latvijas iekšējo ūdeņu zivju resursu ilgtspējīga izmantošana, atražošana un izpētes pārraudzība, valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanas organizēšana Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī citu ES dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos.

Savukārt ZM pārraudzībā esošās meža kompetences ietver meža resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, medību un medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kompetences ietvaros klimata pārmaiņu zemes izmantošanu, atjaunojamo enerģijas resursu ilgtspējīgu pieejamību, ieguvi un izmantošanu, meža un lauksaimniecības zemes resursu, tajā skaitā meliorācijas, pārvaldības politiku.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par lauksaimnieciskajā ražošanā nepieciešamajiem ilgtermiņa un apgrozāmajiem līdzekļiem

28.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.746 "Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība", kas veikti, lai palielinātu kredītiestāžu ieinteresētību izsniegt kredītus lauksaimniekiem, kā arī palielinātu valsts akciju sabiedrības (VAS) "Lauku attīstības fonds" piešķirtās garantijas intensitātes līmeni un garantiju apmēru vienam kredīta vai galvojuma ņēmējam.

Lai veicinātu kredītiestāžu aktivitāti kreditēšanā un lauksaimnieku iespējas kredītu saņemšanā, noteikumos palielināta piešķirtās garantijas intensitāte no 70% līdz 80%. Tāpat palielināts garantijas maksimālais apmērs vienam kredīta vai galvojuma ņēmējam, vai savstarpēji saistītu kredīta vai galvojuma ņēmēju grupai, kā arī būtiski ir palielināti garantiju apmēri dažādiem atbalsta pasākumiem un to aktivitātēm. Šīs izmaiņas veiktas pēc Eiropas Komisijas pieņemtā lēmuma par grozījumiem atbalsta shēmā "Atbalsts kredītgarantiju veidā", kas ļauj veikt attiecīgos MK grozījumus kreditēšanas aktivizēšanā.

Patlaban noteiktā maksa par garantiju piešķiršanu pilnībā nenosedz garantiju risku. Lauku attīstības fonds, izvērtējot garantiju risku, ir konstatējis, ka daži riska veidi, piemēram, kopējais fonda garantiju apmērs, naudas plūsma, vadība un reputācija, nav pietiekami novērtēti, tādēļ nepieciešams palielināt to procentuālo vērtību. Līdz ar to noteikumos mainīts maksas apmērs, kas nedaudz palielinās maksu par garantiju piešķiršanu, taču tās maksimālais līmenis nepārsniegs 2,1% no garantējamās summas.

Ņemot vērā pēdējā laikā banku piesardzīgo attieksmi, vērtējot potenciālos kredītu ņēmējus, lauksaimniekiem patlaban ir diezgan sarežģīti saņemt bankās ilgtermiņa un apgrozāmo līdzekļu kredītus. Veiktie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtībā atvieglos kredītņēmējiem lauksaimnieciskajā ražošanā nepieciešamo ilgtermiņa un apgrozāmo līdzekļu saņemšanu.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām olām, putnu gaļai un to produktiem

28.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība", kuri papildina spēkā esošos noteikumus ar produktu kvalitātes prasībām olām, putnu gaļai un tās produktiem, kā arī konservētām skābenēm un auzu pārslām. Izmaiņas noteikumos arī precizē nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kvalitātes prasības ievārījumam un ievārījumam ar samazinātu kaloriju daudzumu, kā arī dzīvnieku turēšanai cūkgaļas ražošanā.

Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā putnu turētājiem ir jānodrošina gan vispārīgās labturības prasības, sabalansēta ēdināšana, kā arī viena no putnu turēšanas metodēm: brīvā vai turēšana kūtī. Putnu gaļas un gaļas produktu ražošanā neizmanto pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, augu izcelsmes olbaltumvielas, tauku-ādu emulsijas, biezinātājus un recinātājus.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa