Par Orhūsas konvencijas pilnvērtīgu īstenošanu
Lai Orhūsas konvencija, kas sasaista vides tiesības ar cilvēktiesībām, tiktu pilnvērtīgi ieviesta ne tikai teorijā, bet arī praksē, dalībvalstīm vēl būs jāsaskaras ar virkni izaicinājumu, uzstājoties Orhūsas konvencijas četru pušu sanāksmē 1.jūlijā, norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.
Sanāksmē Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā R.Vējonis atzina, ka Orhūsas konvencija ir uzstādījusi ļoti augstus standartus vides pārvaldībā un ir pat grūti iedomāties citu līdzvērtīgu instrumentu, kas nosaka rūpes par pieeju informācijai, sabiedrības iesaistīšanos un iespēju vērsties tiesu iestādēs.
Taču vienlaikus vēl ir daudz darāmā, lai konvencijā noteiktos principus ne tikai iekļautu tiesību aktos, bet tie tiktu arī efektīvi piemēroti. "Līdz ar to katrai dalībvalstij ir jāpaveic savs mājasdarbs, lai konvencija darbotos gan teorijā, gan praksē," pauda ministrs.
Latvija Orhūsas konvenciju ratificēja 2002.gadā, un šie gandrīz desmit gadi bijuši izaicinājumu pilni. Sabiedrības iesaistīšanā vides aizsardzības jomā ir parādīti labi rezultāti, kā arī ilgtspējas princips ņemts vērā, veidojot arī citu jomu politiku.
Orhūsas konvencija ir starptautisks vides līgums, kurš sasaista vides tiesības ar cilvēktiesībām. Tā nosaka sabiedrības un valsts pārvaldes iestāžu attiecības saistībā ar vides jautājumiem, sevišķi pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs.
Maija Pētermane, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos