• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā – 4.jūlijā, godinot traģēdijas upurus. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.07.2011., Nr. 102 https://www.vestnesis.lv/ta/id/232631

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Komisija: Par ES gaisa kvalitātes politikas pilnveidošanu

Vēl šajā numurā

05.07.2011., Nr. 102

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā – 4.jūlijā, godinot traģēdijas upurus

Starptautiskā konference "Ebreji mainīgajā pasaulē"

30.jūnijā ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis piedalījās Latvijas izcelsmes ebreju 6.salidojuma un 8.starptautiskās konferences "Ebreji mainīgajā pasaulē" atklāšanā Rīgas Ebreju kopienas namā.

Abi šie pasākumi šogad notiek vienkopus un ir veltīti Latvijas ebreju kopienas 450.gadadienai un holokausta sākuma atceres 70.gadadienai.

Ministrs savā uzrunā atskatījās uz Latvijas ebreju kopienas vēstures aizsākumiem 16.gadsimtā un tās attīstību līdz mūsu dienām, atceroties arī to daudzo izcilo ebreju vārdus, kuri ir nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Tika pieminēti arī traģiskie holokausta notikumi Otrā pasaules kara laikā, kā arī Latvijas valsts loma, pirms kara dodot patvērumu no nacistiskās Vācijas bēgošajiem ebrejiem.

Ministrs īpaši uzsvēra Latvijas ebreju kopienas sarežģīto likteni iepriekšējā gadsimtā, kurš negāja secen arī latviešu tautai, un izteica cerību, "ka kopīgiem spēkiem mēs attīstīsim Latvijas valsti un veidosim tās sabiedrību spēcīgu un vienotu. Tādu, kurā ir vieta visiem cilvēkiem neatkarīgi no to nācijas un izcelsmes".

Gan Latvijas izcelsmes ebreju salidojums, gan konference "Ebreji mainīgajā pasaulē" ir izveidojusies par labu un pastāvīgu tradīciju. Pirmais salidojums notika 1993.gadā Rīgā, iepriekšējais 5.salidojums notika Izraēlā 2007.gadā. Savukārt starptautiskā konference "Ebreji mainīgajā pasaulē" tradicionāli notiek Latvijā jau kopš 1995.gada.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

 

Grāmatas "Latviešu vidū Holokausta laikā" prezentācija

4. jūlijā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte apmeklēja profesora Edvarda Andersa grāmatas "Latviešu vidū Holokausta laikā" prezentāciju muzejā "Ebreji Latvijā". Pasākums notika Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas ietvaros.

"Šī ir ļoti nozīmīga grāmata," uzsver S.Ēlerte. "Tā ir būtisks pienesums Latvijas tautas vēsturiskajai un sociālajai atmiņai, gan stāstot par to, kā latvieši un ebreji cieta staļiniskās PSRS okupācijā 1940. un 1941.gadā, gan par to, kā tika iznīcināti ebreji nacistiskās Vācijas okupācijas laikā. Traģisks stāsts arī par latviešiem, kas piedalījās noziegumos pret ebrejiem, un aizkustinošs stāsts par latviešiem, kas glāba ebrejus, tai skaitā Eduarda Andersa ģimeni."

Profesors E.Anderss (Alperovičs) ir pazīstams ASV astrofiziķis un sabiedriskais darbinieks. E.Andersa memuāri vēsta par to, kā viņam izdevās izdzīvot nacistu okupētajā Liepājā, kā arī atklāj ebreju un latviešu attiecības tajā laikā.

"Kad 1940.gada jūnijā Josifs Staļins brutāli sagrāba manu dzimteni –Latviju, es kā viens no daudziem latviešu patriotiem biju satraukts par šo vardarbību. 1941.gada 14.jūnijā es tik tikko izglābos no deportācijas uz Sibīriju. Bet pēc dažām dienām, kad Ādolfs Hitlers uzbruka Padomju Savienībai un ātri izdzina Sarkano armiju no Latvijas, kļuvu par vienu no 90 000 Latvijas žīdiem, kam pēkšņi draudēja nāve. Holokausts sākās tūlīt, žīdus šāva pa desmitiem, simtiem un tūkstošiem. Tikai 2% pārdzīvoja nacistu okupāciju. Es esmu viens no viņiem, un šis ir mans stāsts par tolaik piedzīvoto un pārdzīvoto," grāmatas anotācijā raksta Eduards Anderss.

Eduards Anderss ir dzimis 1926.gadā Liepājā. 1941.gada jūnijā viņš izglābās no izsūtīšanas uz Sibrīju, bet, vāciešiem okupējot Latviju, būdams ebrejs, nonāca nāves briesmās. Tēvs viņu izglāba, nepatiesi apgalvojot, ka Eduarda Andersa māte nav ebrejiete, bet gan ebreju ģimenē uzaudzināta atradene. Tas viņu padarīja par pusebreju ar pagaidu tiesībām dzīvot un strādāt starp latviešiem. Nacisti nogalināja E.Andersa tēvu, kā arī 24 citus piederīgos. Kad 1944.gadā Latvijā atgriezās Sarkanā armija, E.Anderss kopā ar māti un daudziem tūkstošiem latviešu devās uz Vāciju, nevēlēdamies vēlreiz dzīvot padomju varas okupācijas apstākļos.

1949.gadā E.Anderss kopā ar māti emigrēja uz ASV. No 1955. līdz 1991.gadam viņš strādāja par ķīmijas profesoru Čikāgas Universitātē un nodevās meteorītu un Mēness akmeņu izpētei. Viņam piešķirti dažādi akadēmiski pagodinājumi, ieskaitot biedra statusu ASV Nacionālajā zinātņu akadēmijā un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grādu.

Profesors līdzdarbojies Latvijas Okupācijas muzeja biedrībā goda biedra statusā un rūpējies par Liepājas ebreju piemiņas saglabāšanu.

Dace Vizule, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste

Vakar, 4.jūlijā, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks kopā ar Latvijas iedzīvotājiem piedalījās Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes rīkotajā piemiņas brīdī memoriālā nodedzinātās Lielās horālās sinagogas vietā Rīgā, Gogoļa ielā 25

 

 Valdis Zatlers teica līdzjūtības vārdus arī Rīgas ebreju reliģiskās draudzes rabīnam Mordehajam Glazmanam Foto: VPK

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!