• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par atbalstu vistrūcīgākajām personām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.07.2011., Nr. 104 https://www.vestnesis.lv/ta/id/232763

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

07.07.2011., Nr. 104

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par atbalstu vistrūcīgākajām personām

Eiropas Savienības vistrūcīgāko personu pārtikas apgādes programmai 2012.gadā līdzekļu kopējais apjoms tika noteikts 113 miljoni eiro, precīzi nosakot, cik piešķirts katrai dalībvalstij. Tas ir krass samazinājums salīdzinājumā ar 500 miljoniem eiro, ko piešķīra iepriekšējos gados, jo tiesa aprīlī nolēma, ka pašreizējie noteikumi paredz, ka pārtikai, uz ko attiecas šī shēma, jānāk no ES valsts rezervēm. Tāpēc 2012.gadā shēma pamatosies tikai uz visu pieejamo intervences krājumu (162 000 tonnu labības un 54 000 tonnu sausā piena pulvera).

Komisija paredzēja šo iespējamo problēmu un pirmo reizi ierosināja mainīt shēmu 2008.gadā. Lai gan Eiropas Parlaments priekšlikumu atbalstīja, tā virzība apstājās Padomē. Lai virzītu lietu, Komisija pagājušā gada septembrī nāca klajā ar pārskatītu priekšlikumu. Diemžēl arī tas joprojām ir bloķēts Padomē.

Lai gan dzīves līmenis Eiropas Savienībā kopumā ir viens no augstākajiem pasaulē, tomēr daļai tās iedzīvotāju nav iespēju saņemt pietiekamu uzturu. ES aptuveni 43 miljoniem iedzīvotāju pārtikas ziņā draud trūkums – tas nozīmē, ka viņi ik pārdienas nevar atļauties kārtīgu ēdienreizi.

Vistrūcīgāko personu atbalsta programma atbalsta tādu personu vai īpaši neaizsargātu ģimeņu nodrošināšanu ar pārtiku, kuras nonākušas grūtībās. 2009.gadā 19 dalībvalstīs 18 miljoniem cilvēku tika sadalīts vairāk nekā 440 000 tonnu pārtikas. Lai palīdzētu šiem trūcīgajiem cilvēkiem, labdarības organizācijas un NVO rēķinās ar ES dalību. Tāpēc ir būtiski atrast drīzu risinājumu, lai pārvarētu pašreizējās problēmas un varētu izmantot pieejamo naudu.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs uzsver, cik svarīga ir šī shēma. Mēs saglabājam politisko apņēmību īstenot šo shēmu – tās nozīmi atzīst daudzas labdarības organizācijas un NVO visā ES.

Tādēļ mums ir jāatrod veids, kā turpināt shēmu vidējā termiņā un ilgtermiņā, kas nepārprotami atbilst juridiskajai situācijai. Vienkāršākais risinājums dalībvalstīm būtu vienoties par iesniegto priekšlikumu, kam jau ir Eiropas Parlamenta politisks atbalsts.
 

Pamatinformācija

ES "Pārtikas izdalīšanas programma Kopienas vistrūcīgākajām personām" (VP) ir spēkā kopš 1987.gada decembra, kad Padome pieņēma noteikumus par lauksaimniecības produktu valsts intervences krājumu atbrīvošanu dalībvalstīm, kas vēlas tos izmantot kā pārtikas atbalstu vistrūcīgākajām personām Kopienā.

Lai nodrošinātu piegādes nepārtrauktību, 1990.gadu vidū VP tika pārveidota, lai varētu intervences krājumus papildināt ar iepirkumiem tirgū.

Tas nebija domāts kā ilgtermiņa risinājums, bet to varētu izmantot, kad dažu produktu piegāde bija nepietiekama. Programmas pamatā palika intervence, "līdz kamēr krājumi ir izlietoti līdz normālam līmenim". Pašreizējā Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma pakāpeniski atjaunoja intervencei "drošības tīkla" nozīmi.

VP finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF). Tās budžets ir palielinājies no nedaudz mazāk par 100 miljoniem eiro 1987.gadā līdz 500 miljoniem eiro 2009.gadā. Dalība programmā ir brīvprātīga. 2012.gadā programmā piedalās divdesmit dalībvalstis.

Katru gadu dalībvalstis, kas vēlas piedalīties, paziņo savas vajadzības Komisijai, izsakot tās intervences krājumos pieejamo produktu apjomā. Pamatojoties uz minēto un "Eurostat" datiem par nabadzību, Komisija nosaka budžeta maksimālo apjomu katrai iesaistītajai dalībvalstij un produktu sarakstu, ko izņemt no intervences krājumiem vai iegādāties tirgū, izmantojot piešķirto budžetu.

Kad intervences krājumi ir piegādāti, uzsāk konkursu par šo preču (piemēram, kviešu) konversiju jeb apmaiņu pret pārstrādātiem tādas pašas kategorijas produktiem (piemēram, miltiem vai makaroniem). Šie produkti tiek izplatīti kā pārtikas palīdzība vistrūcīgākajām personām vai nu kā pārtikas grozi, vai kā maltītes centros, ko vada labdarības organizācijas un citas kompetentas iestādes, ko izraudzījušās dalībvalstis. VP atbalsta tādu personu vai īpaši neaizsargātu ģimeņu nodrošināšanu ar pārtiku, kas nonākušas grūtībās.

Secīgas KLP reformas ir radījušas daudz vairāk uz tirgu orientētu sistēmu ar daudz zemāku intervences krājumu līmeni. Atzīstot, ka tas varētu kļūt par problēmu trūcīgo atbalsta programmai, Komisija 2008.gadā pirmo reizi publicēja priekšlikumu, lai pielāgotu shēmu (tostarp pasākumus, kas atvieglotu piekļuvi produktiem no atklāta tirgus). Tomēr to bloķēja Padomē, opozīcijā bija sešas dalībvalstis.

Komisārs 2010.gada septembrī iesniedza pārskatītu priekšlikumu (arī ņemot vērā Lisabonas līgumu). Tomēr tas ir bloķēts Padomē.

Eiropas Parlaments 2009.gadā sniedza atzinumu par 2008.gada priekšlikumu, bet par 2010.gada septembra priekšlikumu (vēl) nav Parlamenta nostājas.

Tiesa 2011.gada 13.aprīlī pieņēma nolēmumu par sūdzību, ko 2009.gadā Vācija iesniedza pret trūcīgo atbalsta shēmu; nolēmums bija pret Komisiju un būtībā norādīja, ka saskaņā ar shēmu piegādāto pārtikas produktu lielākajai daļai būtu jānāk no valsts krājumiem.

Gada plānus parasti pieņem septembrī. Iemesls tam, kāpēc šo gada plānu pieņem agrāk, ņemot vērā resursu dramatisko samazinājumu, ir sniegt dalībvalstīm un labdarības organizācijām papildu laiku, lai tās varētu mēģināt atrast alternatīvus pārtikas avotus.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!