Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim", 29.martā

Turpinājums no 1.lpp.

Šī nodokļu likumdošanas sfēra aizvien būs jūtīga un nepārtraukti uzmanības centrā, jo mums ir saistības gan ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, gan ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.

— Piecos mēnešos, kopš sākusi strādāt septītā Saeima, neviens tās deputāts nav izstājies no savas partijas jeb partiju apvienības frakcijas, turpretī piektajā un jo sevišķi sestajā Saeimā deputātu tā sauktā staigāšana bija parasta parādība. Kā izskaidrojama šāda stabilitāte?

— Domāju, ka līdzšinējā stabilitātes situācija noteikti ir vērtējama pozitīvi. Bet es esmu ļoti piesardzīgs, prognozējot nākotni. Protams, šobrīd Saeimā politiskais spektrs ir iezīmējies diezgan skaidri. Taču priekšā ir tāds liels notikums kā Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā. Atcerēsimies, ka tieši iepriekšējās Valsts prezidenta vēlēšanas bija tas dzenulis, kas, tēlaini izsakoties, atrāva vaļā slūžas, un sākās deputātu pārdalīšanās pa frakcijām un tā sauktā staigāšana. Katrā ziņā Valsts prezidenta vēlēšanas, manuprāt, būs arī parlamentārās demokrātijas pārbaudījums šajā disciplīnas nozīmē. Acīmredzot gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas uzliks savu zīmogu Saeimas darbam šajā pavasara sesijā.

— Vairāki Saeimas deputāti jau ir atteikušies no sava mandāta, dodot iespēju kļūt par deputātu nākamajam no savas partijas pirmsvēlēšanu saraksta. Vai līdz ar to ir paredzami grozījumi Saeimas deputātu sastāvā tuvākajā laikā?

— Šis jautājums, protams, ir izskatāms katras frakcijas vai partijas ietvaros, gan arī balstoties uz likumu, kas paredz iespēju apvienot ministra vietu un Saeimas deputāta mandātu.

Tāds ir ne tikai mans, bet arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK viedoklis — ka katrs šis gadījums ir aplūkojams kontekstā. Ja ministrs patiešām spēj apvienot savu darbu valdībā un parlamentā, tad ir grūti iebilst pret to, ka viņš vēlas saglabāt parlamenta deputāta mandātu. Domāju, ka tieši no tā, kā ministrs apmeklē Saeimas plenārsēdes un pastāvīgo komisiju sēdes, ir atkarīgas viņa vēlmes un iespējas savienot deputāta un ministra darba pienākumus.

— Vai pēdējā laikā, jūsuprāt, Saeimas prestižs ir cēlies vai krities?

— Subjektīvi spriežot, domāju, ka tas krities tomēr nav, varbūt tas ir ļoti nedaudz cēlies. Saeimas prestiža jautājums ir saistāms ar ilgāku laikposmu, tādēļ mēs precīzāk varēsim novērtēt šīs Saeimas darbu pēc nākamās — pavasara — sesijas. Tātad pēc Jāņiem.

— Šis marts bijis bagāts ar politiska rakstura notikumiem — 16.marts, 25. marts, Dienvidslāvijas konfliktsituācija. Kā jūs vērtējat to norisi un sekas?

— Tas, ka 16.martā karavīru piemiņas diena pagāja visai mierīgā gaisotnē — bez jebkādiem ārvalstu žurnālistu īpašu interesi piesaistošiem ekscesiem — , ir arī šīs Saeimas nopelns. Bet lielā mērā situācijas veidošanos un galarezultātu noteica arī tas, ka augstākās valsts amatpersonas laikus sāka runāt un domāt par to, kā Latvijai šajā sarežģītajā situācijā, kur 16.marts ir noteikts par oficiāli atzīmējamu dienu, vajadzētu izturēties. Te, protams, jāņem vērā arī starptautiskais konteksts.

Runājot par 16.martu, jāsaka, ka mēs visi tomēr pierādījām to, ka spējām vienoties un nodrošināt kārtību savā valstī. Un tas ir visbūtiskākais.

Domāju, ka Latvijas iedzīvotājiem nebija viegli pārdzīvot un pareizi saprast 16. marta dienu. Laikam jau diskusija turpināsies arī Saeimā.

Domāju, ka tieši šīs politiskās batālijas, kas sākās pirms 16.marta, galarezultātā deva šo ārkārtīgi emocionālo sēru gaisotni, kas valdīja 25.martā Latvijā. Patiešām tobrīd bija patīkama, pat sentimentāla sajūta, par ko nekaunos.

Jāatzīst, ka patiešām bija kārtība Latvijā gan 16., gan 25.martā.

Tādā veidā, nopietni un bezkaislīgi izvērtējot mūsu pagātni, mums arī turpmāk ir jāvirzās uz priekšu.

— Latvijas valsts jau ir izteikusi savu principiālo viedokli, atbalstot NATO valstu iesaistīšanos Dienvidslāvijas konfliktstāvoklī. Kāda ir jūsu, Saeimas priekšsēdētāja, attieksme pret šo sarežģīto situāciju? Kā līdz ar to veidosies mūsu turpmākās attiecības ar Krieviju?

— Domāju, ka pašreizējā situācija sarežģīs mūsu attiecības ar Krieviju. Grūti prognozēt, kā tālāk attīstīsies notikumi Dienvidslāvijā, taču vismaz pašlaik es nesaskatu šajā krīzē kādu mierīgu diplomātisku atrisinājumu. Varu tikai sacīt, komentējot šo situāciju, ka Latvijai tā nenāk par labu. Bet Latvija šos procesus ietekmēt arī būtībā nevar.

— Tikko bijāt ASV, Lielbritānijā un Dānijā, kur tikāties ar šo valstu valdību un parlamentu augstākajām amatpersonām. Kādas valstis nākamajā mēnesī apmeklēs mūsu parlamenta vadība?

— Ir paredzētas divas ļoti svarīgas tikšanās ārpus Latvijas. Aprīļa beigās Tallinā tiksies piecu Ziemeļu valstu — Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas — un trīs Baltijas valstu — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas — parlamentu vadītāji pēc formulas "5+3". Tad īpaša uzmanība tiks pievērsta jautājumam par attiecībām starp varu un sabiedrību, kas ir aktuāla visā Eiropā.

Pēc pāris dienām, tātad aprīļa beigās, Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā tiksies Eiropas Savienībā asociēto valstu parlamentu vadītāji, šāds pasākums notiek reizi divos gados.

— Priecīgas un gaišas jums Lieldienas!

— Savukārt es "Latvijas Vēstneša" darbiniekiem un lasītājiem gribētu novēlēt tiešsām gaišas šīs Lieldienas. Un lai tas optimisms un tautas kopības sajūta, kas izpaudās gan 16.martā, gan 25.martā, saglabātos. Priekšā ir pavasaris un vasara, tāpēc lai visiem labs noskaņojums, jo labs noskaņojums ir pamatā labiem darbiem.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors