— apmeklējot Madonu, Vidzemes vidu

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 30. martā, devās uz Madonu, kur teica uzrunu konferencē par Latvijas vēsturi.

Uzrunājot vēsturniekus un novadpētniecības muzeja darbiniekus, G.Ulmanis izteica gandarījumu, ka pirmo reizi lielāka konference par Latvijas vēsturi notiek ārpus Rīgas, un sacīja, ka saruna par pagātni ir kļuvusi par pastāvīgu dialogu mūsu sabiedrībā, tāpat kā citur Eiropā, arī Latvijā īpašu uzmanību pievēršot traģiskajām XX gadsimta lappusēm.

Konferencē, kas veltīta pēckara vēsturei Latvijā, Valsts prezidents atzīmēja, ka sabiedrībai ir svarīgi un nepieciešami zināt šī gadsimta notikumus Latvijā, īpaši tos, kas saistās ar totalitāro režīmu laiku un tā radītajām sekām.

G.Ulmanis uzsvēra, ka vēsturnieku un muzeja darbinieku darbs ir svarīgs visai sabiedrībai kopumā, kā arī veidojot saikni ar skolām.

Valsts prezidents uzsvēra, ka šis ir simbolisks pagātnes un reizē arī nākotnes gads — aprit 50 gadu, kopš komunistiskais terors uz Sibīriju aizrāva tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Šo cilvēku vienīgais nodarījums bija tas, ka viņi neiederējās komunistiskajā sistēmā.

Saistībā ar valsts nākotni Valsts prezidents runāja par pagātnes pārvarēšanu, kas pirmām kārtām saistās ar vēstures pētīšanu un sabiedrības izglītošanu par vēstures notikumiem, īpaši par pretrunīgām un sarežģītām pagātnes norisēm.

Guntis Ulmanis, skaidrojot pagātnes pārvarēšanas jēdzienu, atzīmēja, ka tas nozīmē saglabāt piemiņu un atcerēties, kā arī zināt savas tautas varoņu un arī neliešu vārdus. Pagātnes pārvarēšana, pēc prezidenta sacītā, ir spēja skatīties acīs traģiskai pagātnei, lai veidotu nākotni, kas balstīta uz patiesām vērtībām — cilvēktiesībām, demokrātiju, brīvību un neatkarību.

Šajā sakarā Valsts prezidents uzsvēra novadu muzeju darba nozīmību, izglītojot sabiedrību par notikumiem katrā novadā un padarot vēsturi pieejamu sabiedrībai. G.Ulmanis runāja par iespējām popularizēt vēsturi, izmantojot mūsdienīgus informācijas aprites ceļus.

Konferencē uzstājās arī vēsturnieku komisijas pārstāvis Kārlis Kangers, stāstot par Valsts prezidenta un Ministru prezidenta izveidotās komisijas lomu Latvijas XX gadsimta vēstures izpētē un tās skaidrošanā sabiedrībā.

Madonā Valsts prezidents Bērnu un jaunatnes centrā tikās arī ar skolēnu pašpārvaldes pārstāvjiem un jaunajiem korespondentiem.

Uzsākot tikšanos, Valsts prezidents aicināja bērnus pārdomāt un rast atbildi uz jautājumu, kas ir Latvija un latvietis. Tikšanās laikā Guntis Ulmanis ar bērniem runāja par to, kāpēc mums ir nepieciešams iestāties Eiropas Savienībā (ES), uzsverot, ka ES paver jaunas iespējas attīstīt sevi un valsti. Valsts prezidents runāja arī par to, ka izsenis mūsu tauta ir iekļāvusies Eiropas kultūras norisēs, un atzīmēja, ka cilvēki no Vidzemes senāk ir bieži braukuši uz Eiropu mācīties un šis process turpinās. Viņš arī runāja par to, ka šodien jaunatne ir ļoti aktīva un iniciatīvas bagāta.

Valsts prezidents pārrunāja ar skolēniem arī vēstures jautājumus, akcentējot, ka vēsture ir jāizzina un tā bagātina gan zināšanas, gan sapratni par šodienu.

Tikšanās laikā bērni Guntim Ulmanim uzdeva daudz jautājumu. Atbildot uz jautājumu par to, ko viņš uzskata par būtiskāko veikumu savā prezidentūras laikā, Valsts prezidents akcentēja divus jautājumus: Krievijas armijas izvešanu un referendumu par pilsonību.

Bērni Guntim Ulmanim jautāja arī par to, kā viņš pavada brīvo laiku un kādu saskata valsts nākotni. Tikšanās noslēgumā skolēni, atbildot uz Valsts prezidenta jautājumu par to, kas ir Latvija un latvietis, uzsvēra, ka latviešus raksturo neatlaidība, spītība un pamatīgums.

Noslēdzot vizīti, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Madonas rajona pašvaldību vadītājiem.

Tika spriests par problēmām, kuras pašlaik risina valdība un kurām jāvelta īpaša uzmanība. Runājot par svarīgākajiem lauku jautājumiem, G.Ulmanis minēja izglītību, infrastruktūras attīstību un enerģētiku. Pēc prezidenta sacītā, lauku attīstībā īpaša vērība nepieciešama administratīvi teritoriālās reformas un reģionu attīstības īstenošanā. Valsts prezidents ar pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem runāja par to, kā mazināt bezdarbu, esot vienisprātis, ka šī problēma visos reģionos risināma kompleksi.

Valsts prezidentam sarunā tika uzdoti jautājumi par ekonomikas un sociālās aizsardzības aktualitātēm Latvijā.

Godinot 1949. gada deportāciju upuru piemiņu, Valsts prezidents nolika ziedus Madonas rajona represēto piemiņas vietā "Šķeltais akmens".

Valsts prezidenta preses dienests