Ministru kabineta noteikumi Nr.520

Rīgā 2011.gada 5.jūlijā (prot. Nr.41 14.§)

Kārtība, kādā tiek iesniegts un izskatīts iesniegums bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni

Izdoti saskaņā ar Pilsonības likuma 3.¹ panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts iesniegums bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni (turpmāk – iesniegums).

2. Iesniegumu izskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

3. Lēmumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

II. Iesnieguma iesniegšana

4. Persona, kura saskaņā ar Pilsonības likuma 3.¹ panta otro daļu ir tiesīga iesniegt iesniegumu, iesniedz to Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļā, ja tiek reģistrēta bērna dzimšana, ietverot Pilsonības likuma 3.¹ panta ceturtajā daļā esošo apliecinājumu, kā arī uzrāda personu apliecinošu dokumentu un, ja nepieciešams, šo noteikumu 6.punktā minēto dokumentu.

5. Nepilngadīgais vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kurš saskaņā ar Pilsonības likuma 3.¹ panta trešo daļu pats vēlas izmantot tiesības uz pilsonības iegūšanu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā iesniedz iesniegumu (uzrādot personu apliecinošu dokumentu), vienu fotogrāfiju (3 x 4 cm) un vienu no šo noteikumu 7. vai 8.punktā minētajiem dokumentiem.

III. Iesniegumam pievienojamie dokumenti

6. Ja viens no bērna vecākiem ir miris ārvalstīs, otrs no bērna vecākiem iesniedz miršanas apliecību vai tiesas nolēmumu par izsludināšanu par mirušu saskaņā ar Pilsonības likuma 3.¹ panta otrās daļas 3.punktu.

7. Saskaņā ar Pilsonības likuma 3.¹ panta trešo daļu nepilngadīgais uzrāda vienu no dokumentiem, kas minēti Ministru kabineta noteikumos par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi un kas dod tiesības nekārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi.

8. Nepilngadīgais, kuram saskaņā ar Pilsonības likuma 21.panta otro daļu ir noteikta īpaša zināšanu pārbaudes kārtība, uzrāda invaliditātes apliecību, ja tāda ir personas rīcībā, un iesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu, uz kura pamata attiecīgajai personai ir piešķiramas tiesības uz atvieglojumiem latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtošanā vai atbrīvojums no pārbaudes, ja tāds ir personas rīcībā.

IV. Iesnieguma izskatīšana

9. Nepilngadīgo, kurš vēlas tikt atzīts par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 3.¹ panta trešo daļu, bet neiesniedz vienu no šo noteikumu 7.punktā minētajiem dokumentiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nosūta uz latviešu valodas prasmes pārbaudi, kas paredzēta tiesību aktos pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā.

10. Lai pārbaudītu bērna vai viņa vecāku vai likumiskā pārstāvja sniegtās informācijas patiesumu un tās atbilstību Pilsonības likuma 3.¹ panta nosacījumiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieprasa informāciju:

10.1. no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, ja bērns ir sasniedzis 14 gadu vecumu;

10.2. no citām valsts pārvaldes iestādēm, ja ir nepieciešama papildu pārbaude.

11. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu par atteikumu atzīt nepilngadīgo par Latvijas pilsoni šādos gadījumos:

11.1. nav likumīga pamata bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni;

11.2. nepilngadīgais neierodas uz latviešu valodas prasmes pārbaudi un divu mēnešu laikā no noteiktā pārbaudes laika neiesniedz dokumentus, kas apliecina, ka viņš neieradās uz pārbaudi attaisnojoša iemesla dēļ;

11.3. nepilngadīgais, kārtojot Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas zināšanu pārbaudi, ir pārkāpis pārbaudes noteikumus.

V. Noslēguma jautājums

12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumus Nr.32 "Kārtība, kādā tiek iesniegts un izskatīts iesniegums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 32./33.nr.; 2004, 20.nr.; 2007, 88.nr.; 2009, 99.nr.; 2010, 33.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs,
tieslietu ministrs A.Štokenbergs