• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Zviedrijas Ārlietu ministrijas delegāciju Saeimā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.03.1999., Nr. 102/103 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23280

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents:

Vēl šajā numurā

31.03.1999., Nr. 102/103

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Zviedrijas Ārlietu ministrijas delegāciju Saeimā

Vakar, 30. martā, Saeimas Eiropas lietu komisijas sekretāre Helēna Demakova un komisijas locekle Inese Birzniece tikās ar Zviedrijas Ārlietu ministrijas integrācijas Eiropas Savienībā atbalsta grupas delegāciju. Delegācija ieradusies Latvijā, lai turpinātu sniegt atbalstu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā (ES) un noskaidrotu aktuālākos integrācijas veicināšanas virzienus.

Tika pārrunātas sadarbības iespējas starp abu valstu parlamentu Eiropas lietu komisijām. Zviedrijas puse piedāvāja rīkot seminārus Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem un darbiniekiem par jautājumiem, kas saistīti ar integrāciju ES. Latvijas parlamenta pārstāves norādīja, ka abu valstu parlamentu sadarbība varētu veidoties labākā kvalitātē, jo jaunā Saeima ir profesionālāka un strādā operatīvāk, jo dauzi deputāti strādājuši arī iepriekšējā Saeimā un uzkrājuši parlamentārā darba pieredzi. Pārspriežot Latvijas virzību uz ES, I.Birzniece pauda bažas, ka Eiropas Komisijas krīze varētu ietekmēt nelabvēlīgi ES paplašināšanos. Zviedrijas delegācijas pārstāvji izteica viedokli, ka krīze ir veiksmīgi pārvarēta un tā ES paplašināšanos neapdraud, varbūt nedaudz gausāka varētu kļūt uzņemšanas sarunu gaita. Atbalsta grupas pārstāvji uzskata, ka attiecībā uz Latviju ES būtu stingri jāievēro Luksemburgas dalībvalstu galotņu tikšanās laikā pieņemtie lēmumi.

Saistībā ar integrāciju ES tika spriests arī par Baltijas valstu vienotību un sadarbību virzībā uz ES. Abas puses bija vienisprātis, ka Baltijas valstu atšķirība politiskajā un saimnieciskajā ziņā nav tik liela, lai šīs valstis nevarētu uzņemt ES vienlaikus, tomēr to attīstības līmenim jāatbilst Eiropas Komisijas noteiktajiem uzņemšanas kritērijiem. H.Demakova uzsvēra arī Baltijas asamblejas lomas palielināšanos šajos procesos.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!