Par Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju komisāres vizīti Latvijā

Tiekoties ar Ministru prezidentu

6.jūlijā tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju komisāri Mairi Gogeganu-Kvinnu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apliecināja, ka Latvija apņēmusies būtiski palielināt finansējumu zinātnei un pētniecībai, līdz 2020.gadam plānojot to palielināt līdz 1,5% no IKP. Līdz ar to ES kontekstā ir svarīgi veidot pietiekami vienkāršu un elastīgu pieejas mehānismu kā zinātniekiem, tā uzņēmējiem.

2011.gadā kopējais publiskā un privātā sektora finansējums zinātnei un pētniecībai ir 0,6% no IKP. Līdz 2015.gadam to plānots palielināt līdz 1%, bet 2020.gadā tas sasniegs 1,5% no IKP, komisāri informēja V.Dombrovskis. M.Gogegana-Kvinna atzinīgi novērtēja šo apņemšanos, paužot pārliecību, ka Latvijai izdosies to sasniegt, saglabājot līdzšinējo mērķtiecību un disciplīnu. Investējot inovācijās, tiks stiprināta gan Latvijas, gan ES kopējā konkurētspēja, un ilgtermiņa mērķis ir palielināt finansējumu zinātnei līdz 3% no IKP, uzsvēra komisāre.

M.Gogegana-Kvinna savukārt informēja, ka ES nākamajā finanšu perspektīvā no 2014. līdz 2020.gadam pētniecībai, inovācijām un tehnoloģiju attīstībai būs pieejams finansējums 80 miljardu eiro apmērā, kas ir krietni vairāk nekā pašreizējā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam, kad šiem mērķiem paredzēti 55 miljardi eiro. “Investīcijas praktiski pielietojamos pētījumos un inovācijās ir viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem aspektiem ES ekonomiskajā stratēģijā,” uzsvēra komisāre.

Ministru prezidents norādīja, ka lielākās iespējas inovācijām saskatāmas tradicionālajās rūpniecības nozarēs, kur nepieciešams palielināt pievienoto vērtību Latvijā ražotajiem produktiem un pakalpojumiem. Ņemot vērā ierobežoto Latvijas vietējo tirgu, ražošanai ir jābūt orientētai uz eksportu, un pēdējo divu gadu laikā ir izdevies to pārorientēt šajā virzienā, sacīja V.Dombrovskis. “Ražošanas apjomi šogad pieauguši par 15%, bet eksporta apjomi šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010.gada 1.ceturksni auguši pat par 41%. Tieši ražošana un eksports ir bijuši un vēl joprojām ir galvenie faktori, kas Latviju izveduši no finanšu krīzes un nostādījuši atpakaļ uz izaugsmes ceļa,” sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar ES pētniecības un inovāciju komisāri Mairi Gogeganu-Kvinnu pārrunāja arī ES budžeta piedāvājumu nākamajai finanšu perspektīvai. Premjers norādīja, ka Latvija nav gatava piekrist priekšlikumam par pieejamā kohēzijas finansējuma griestu noteikšanu visām valstīm 2,5% apmērā no IKP, kā arī uzsvēra, ka nepieciešams straujāk virzīties uz priekšu, lai izlīdzinātu veco un jauno dalībvalstu lauksaimnieku saņemto tiešmaksājumu apjomu.

Mārtiņš Panke, Ministru prezidenta preses sekretārs

Tiekoties ar izglītības un zinātnes pārstāvjiem

6.jūlijā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju komisāres Maires Gogeganas-Kvinnas vizīte sākās Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), ar izglītības un zinātnes ministru Rolandu Broku pārrunājot esošo situāciju zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā. Diskusijā komisāre tikās ar ministrijas vadību un speciālistiem, pārstāvjiem no Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rektoru padomes, Cietvielu fizikas institūta, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Inovatoru apvienības, LU Matemātikas un informātikas institūta. Pēcpusdienā ES komisāre iepazinās ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta darbību.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics komisāri iepazīstināja ar Latvijas zinātnes jaunākajiem sasniegumiem, akcentēja Latvijas intereses Eiropas Savienības (ES) un pasaules līmenī saistībā ar Eiropas līmeņa zinātnes infrastruktūrām un sadarbību. Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks uzsvēra dažas no Latvijas interesēm Vienotā stratēģiskā ietvara vadlīniju kontekstā. “Tā ir zinātnes sasniegumu un inovācijas pārnese tautsaimniecībā, lai radītu augsta līmeņa pievienotās vērtības produktus. Neiztrūkstoši tam ir nepieciešami atbalsta pasākumi, lai attīstītu publisko un privāto partnerību pētniecībā, attīstībā un inovācijā, lai sekmētu universitāšu un valsts pētniecības institūciju zinātniskā potenciāla plašāku izmantojumu Latvijas uzņēmējdarbībā, tādējādi veicinot Latvijas konkurētspēju starptautiskā līmenī un starptautisko sadarbību,” uzsvēra R.Broks.

Diskusijas laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, Nākotnes ietvara programmu, Latvijas dalību Eiropas līmeņa pētniecības infrastruktūras attīstībā, īpašu uzsvaru liekot uz IKT un ESFRI (Eiropas

Stratēģiskais forums pētniecības infrastruktūrām) projektiem, kā arī iespēju piedalīties pētniecības un attīstības centru infrastruktūrās ar nolūku uzlabot zināšanu mobilitāti un izmaksu efektivitāti. Viens no būtiskiem jautājumiem bija par Latvijas redzējumu uz nākotnes daudzgadu ES budžeta un Vienotā stratēģiskā ietvara “Horizonts 2020” izveidi un nacionālo pētniecības un inovācijas interešu pārstāvniecību tajos.

ES pētniecības un inovāciju komisāre M.Gogegana-Kvinna uzsvēra, ka viņai ir ļoti svarīgi apmeklēt visas dalībvalstis, lai popularizētu Eiropas politiku zinātnes, pētījumu, inovāciju un izglītības jomā un prezentētu Eiropas jaunās iniciatīvas, piemēram, “Horizonts 2020”, skaidrojot gan ar finansējumu, gan pamatnostādnēm saistītus jautājumus.

“Šodienas diskusija bija ļoti vērtīga, jo kopā bija sapulcināti ļoti plaša spektra zinātniskie darbinieki, kas pārstāv dažādas institūcijas. Uzsākot jaunas ES iniciatīvas, ir svarīgi uzklausīt dalībvalstu viedokli un priekšlikumus, lai pēc iespējas tiktu ievērotas visu dalībvalstu intereses. Tāpēc esmu gandarīta par šodienas vizīti un Latvijas izvirzītajām prioritātēm gan saistībā ar Vienoto stratēģisko ietvaru “Horizonts 2020”, gan Eiropas pētniecības infrastruktūras izveidi, gan daudzām citām aktivitātēm,” sacīja M.Gogegana-Kvinna.

Kaut gan valsts budžeta finansējums zinātnei ir nepietiekams, Latvija var lepoties ar savu zinātnieku sasniegumiem, kuru starptautisko konkurētspēju apliecina Latvijas dalībnieku sekmības rādītājs 7.ietvara programmā – pēc EK (EUROSTAT) datiem uz 2011.gada martu, Latvijas sekmības rādītājs ir 22,1%, un Latvija ir 11.sekmīgākā dalībvalsts ES–27 valstu vidū konkurētspējas ziņā, un 2.sekmīgākā jauno ES dalībvalstu vidū.

Eiropas Komisijas priekšlikums par Vienoto stratēģisko ietvaru nākamajam ES daudzgadu budžetam 2014.–2020.gadā paredz ļoti būtisku finansējuma pieaugumu pētniecībai un inovācijai – par 46%.

Latvijas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnes 2009.–2013.gadam paredz īstenot vairākus integrētus pasākumus – sekmēt zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, veidojot universitātes par starptautiski konkurētspējīgiem zinātnes un attīstības centriem, nodrošināt valsts investīciju pieaugumu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, veicināt zinātniskās darbības konkurētspēju starptautiskā līmenī, sekmējot starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā, sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, veidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu institucionālo vidi un organizējot atbalsta pasākumus, kā arī veicināt publisko un privāto partnerību.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa