Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 5.jūlijā

LM: Par vienotu informācijas sistēmu LabIS

Lai uzlabotu labklājības nozares klientu apkalpošanu, kā arī palielinātu klientu pašapkalpošanos jeb e-pakalpojumu apjomu, labklājības nozarē plānots pakāpeniski apvienot nozares iestāžu informācijas sistēmas vienotā informācijas apstrādes vidē LabIS.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo šobrīd labklājības nozares iestāžu informācijas sistēmu attīstība notiek sadrumstaloti pa atsevišķām iestādēm, un tai nereti pietrūkst savstarpējās koordinācijas. Tāpat pašreizējā situācijā praktiski visi nozares pakalpojumi tiek sniegti, apkalpojot klientus klātienē.

Pēc projekta realizācijas būtiski pieaugs to nozares pakalpojumu skaits, ko varēs piešķirt klientam, neapmeklējot atbildīgo iestādi. To varēs panākt, ieviešot klientu pašapkalpošanos, izmantojot e-pakalpojumus, kā arī ieviešot klientu apkalpošanas un pakalpojumu apstrādes procesu izmaiņas, deleģējot klientu primārās apkalpošanas funkcijas specializētai klientu apkalpošanas struktūrvienībai jeb iestādei, kas šīs funkcijas spēj veikt visu nozares iestāžu vārdā.

Pēc plānoto izmaiņu veikšanas:

• klients varēs pieteikties un saņemt nozares pakalpojumus elektroniski jebkurā vietā, kur pieejams internets, tādējādi ietaupot laiku un ceļa izdevumus;

• ieviešot e-pakalpojumus, būtiski samazināsies klātienē pieteikušos klientu skaits, kas prasīs mazākus cilvēkresursus klientu apkalpošanai;

• klientu apkalpošanas procesu varēs atdalīt no pakalpojuma sniegšanas un centralizēt nozares ietvaros vai pat deleģēt starpresoru vai pašvaldību vienas pieturas aģentūrām;

• nozarē būs nodrošināta vienota Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pārvaldība, kas dos iespēju stratēģiski izmantot kopīgos IKT resursus un pārvaldīt izmaksas nozares griezumā;

• nodrošināts efektīvs IKT atbalsts turpmāku institucionālo reformu veikšanai.

Vienlaikus vienotas labklājības nozares informācijas apstrādes vides izveidošana pozitīvi ietekmēs arī citas valsts un pašvaldību iestādes, jo tām labklājības nozare varēs nodrošināt pieeju pilnīgiem un ticamiem datiem savu pakalpojumu sniegšanai, kas mazinās administratīvo slogu arī šo pakalpojumu sniegšanai.

Informācijas sistēmas ieviešanai nepieciešami 2,79 milj. latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Iepriekšminēto paredz 5.jūlijā valdībā izskatītais informatīvais ziņojums “Par vienotās Labklājības informācijas sistēmas (LabIS), nozares centralizēto funkciju informācijas sistēmu un centralizētas IKT infrastruktūras attīstības koncepciju”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par vienotiem principiem lidlauka pakalpojumu maksu noteikšanai

Lidlauka pakalpojumu maksu piemērošanas kārtība ir jāpadara caurskatāmāka un visiem tirgus dalībniekiem jāpiemēro vienlīdzīgi nosacījumi.

To uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis, izvērtējot Ministru kabineta (MK) noteikumus “Lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas un mainīšanas kārtība”, kas 5.jūlijā tika atbalstīti valdībā. Noteikumi paredzēs vispārīgus principus lidlauka pakalpojumu maksas aprēķināšanā.

Noteikumos paredzētā kārtība attieksies tikai uz VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, jo 2009.gada 11. marta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/12/EK par lidostas maksām paredz, ka šīs prasības jāievēro lidlaukos, kuros gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedz piecus miljonus, vai, ja tādu nav, lidlaukā ar valstī lielāko pasažieru skaitu.

Iepriekš Eiropas Savienībā (ES) nebija noteikta vienota pieeja lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu noteikšanai. Ar apstiprinātajiem MK noteikumiem nacionālajos tiesību aktos ir iestrādāta minētā direktīva, kas nosaka vienotu pieeju to noteikšanai visā ES.

Apstiprinātajos noteikumos tiek paredzētas arī obligātas lidostas administrācijas konsultācijas ar lidlauka lietotājiem, šo konsultāciju process, kā arī citas prasības.

Turpmāk pirms lidlauka pakalpojumu maksu iesniegšanas apstiprināšanai MK lidostas administrācijai būs jāsaņem neatkarīgās uzraudzības iestādes – VA “Civilās aviācijas aģentūra” – atzinums par lidlauka maksu atbilstību efektīvai konkurencei.

Tāpat tiek noteikta kārtība, kādā lidostas administrācija saskaņo ar lidlauka lietotājiem maksas par centralizētās infrastruktūras pakalpojumiem.

SM: Par noteikumiem elektroniskās numurēšanas sistēmas ieviešanai

Lai Latvijā ieviestu elektroniskās numurēšanas sistēmu (ENUM), 5.jūlijā valdībā pieņemti noteikumi, kas paredzēs prasības šīs sistēmas turētājam.

Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu “Augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas turētāja noteikšanas kārtība” mērķis ir noteikt regulējumu attiecībā uz ENUM, kas vajadzīgs, lai SM rīkotu konkursu ENUM turētāja noteikšanai, kā to paredz šā gada 8.jūnijā spēkā stājušies grozījumi Elektronisko sakaru likumā. Konkursu plānots rīkot jau tuvākajā laikā.

Strauji pieaugot interneta telefonijas lietotāju skaitam, ENUM ieviešana ir būtiska, jo sniegs iespēju tālruņa numuru piesaistīt vairākām interneta pakalpojumu adresēm. Tās ieviešana veicinās arī citu jauno elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību.

ENUM ir jānodrošina tālruņa numuru pārveidošana par interneta domēna vārdu un otrādi, kas savukārt ļaus lietotājiem sazināties savā starpā gan interneta, gan balss telefonijas pakalpojumu vidē. Lietotāja informācijā varēs iekļaut informāciju par fiksētā un mobilā tālruņa numuru, balss pastkastīti, faksu vai par e-pastu un mājaslapu. Tāpēc šīs sistēmas lietotāji varēs sazināties savā starpā, zinot tikai viens otra tālruņa numurus. Tāpat ar ENUM palīdzību varēs nodrošināt alternatīvas kontaktu meklēšanas iespējas, kas būs ērti, ja vajadzēs atrast konkrētus interneta balss pakalpojuma numurus, e-pasta un mājaslapas adreses, kā arī fiksēto telefonu numurus.

Šobrīd augstākā līmeņa domēna “.lv” turētājs ir aģentūra “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts”, kas 2006.gadā ir ieguvis tiesības būt par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra turētāju uz 5 gadiem. Lai arī šā turētāja tiesības ir beigušās, tam ir jāturpina nodrošināt augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistru līdz jauna augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un ENUM turētāja noteikšanai,

MK noteikumos noteikts, ka augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas turētājs var būt Latvijā reģistrēta juridiska persona vai zinātniskais institūts, kuram piešķirtas tiesības uzturēt, atjaunot un nodrošināt nepārtrauktu reģistra un ENUM darbību. Konkursa nolikums ir izstrādāts tā, lai tajā varētu piedalīties vairāki pretendenti.

SM: Par valsts nozīmes lidlauka statusa piešķiršanu
Liepājas un Ventspils lidostām

Liepājas un Ventspils lidostai valdība noteikusi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu, kā arī lidostas teritorijas robežas. Tam ir būtiska nozīme tūrisma un uzņēmējdarbības attīstībai reģionā.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi par SIA “Aviosabiedrība “Liepāja”” lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu un noteikumi par SIA “Ventspils lidosta” lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu. Tos 5.jūlijā apstiprināja valdības sēdē.

Liepājas un Ventspils lidostas ir iekļautas Trans-Eiropas transporta tīklā (TEN-T). Nosakot lidlaukiem valsts nozīmes statusu un veicinot to attīstību, tiks sekmēta reģiona izaugsme un ātrāka sasniedzamība, kas pozitīvi ietekmēs investīciju piesaisti abām pilsētām un visa Kurzemes reģiona uzņēmējdarbības nozarēm.

Abām lidostām ir pieredze iekšzemes lidojumu apkalpošanā, taču jāatzīmē, ka Liepājā apkalpoti arī starptautiskie lidojumi.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam paredz Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostas izveidot par Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem, nodrošinot gaisa satiksmi ar citām reģiona galvaspilsētām un lielākajām pilsētām.

MK sēdē atbalstīti arī tehniski precizētie noteikumi par VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanu

5.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumu Nr.402 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.4.aktivitāti “Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība””” (turpmāk – noteikumu projekts).

Noteikumu projekts paredz paplašināt 3.5.1.4.aktivitātes atbalstu, plānojot atbalstīt radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanu, kā arī organizēt 3.projektu iesniegumu atlases kārtu. Tāpat paredzēts 1.projektu iesniegumu atlases kārtā ietaupīto valsts budžeta un Kohēzijas fonda līdzfinansējumu novirzīt 3.projektu iesniegumu atlases kārtas projektiem.

Atbilstoši vadošās iestādes noteiktajai vienotajai pieejai, no MK noteikumiem tiek svītrotas projekta iesniegumā neattiecināmās izmaksas, norādot, kādas izmaksas ir iekļaujamas projekta iesniegumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts nodrošina MK 2010.gada 22.novembra rīkojuma Nr.676 “Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidācijas nodrošināšanu”, ar kuru Vides ministrijai tiek pievienota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un tiek izveidota jauna iestāde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izpildi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par apgrozāmo līdzekļu aizdevumu apjoma lauksaimniecībā palielināšanu

5.jūlijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.403 “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai””, tādējādi palielinot lauksaimniekiem paredzēto apgrozāmo līdzekļu aizdevumu finansējuma apjomu par 8 miljoniem latu, kā arī pagarinot programmas darbību līdz 2013.gada 31.decembrim.

Lai Hipotēku bankai būtu iespēja turpināt lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas atbalstu, izsniedzot lauksaimniekiem aizdevumus apgrozāmo līdzekļu iegādei, noteikumos noteikts, ka aizdevumu kopējās kredītlīnijas apmērs tiek palielināts no 10 miljoniem latu līdz 18 miljoniem latu. Kredītlīnijas apmērs palielināts, ņemot vērā lielo lauksaimnieku interesi, kā arī to, ka jau šā gada pavasarī sākotnējā kredītlīnija 10 miljonu latu apmērā tika pilnībā apgūta.

Lauksaimniecība ir specifiska nozare, kuras naudas apgrozības ciklu no ieguldījumiem līdz ieņēmumu gūšanai atsevišķās nozarēs nav iespējams nodrošināt viena gada garumā, piemēram, ziemāju audzēšanā. Lai šādos gadījumos zemniekiem nerastos sarežģījumi ar aizdevumu atgriešanu, noteikts pagarināts aizdevuma termiņš no viena gada līdz diviem gadiem.

Tā kā komercbankas joprojām ieņem pārāk piesardzīgas pozīcijas un neatsāk īstermiņa kreditēšanu tādos apmēros, kā tas būtu nepieciešams lauksaimniekiem, par ko liecina lauksaimnieku pastiprinātā interese aizdevuma saņemšanai Hipotēku bankā, ir pagarināts arī aizdevumu piešķiršanas gala termiņš līdz 2013.gada 31.decembrim.

Noteikumos veikti arī vairāki tehniski precizējumi attiecībā uz de minimis atbalsta uzskaites kārtību, kas attiecas uz atbalsta administrēšanas institūcijām.

ZM: Par gaļas liellopu pārraudzības kārtību

5.jūlijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Gaļas liellopu pārraudzības kārtība”. Normatīvais akts izstrādāts saskaņā ar jaunā Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likuma stāšanos spēkā šā gada 1.jūlijā.

Līdz šim gaļas liellopu pārraudzības kārtību noteica MK 2008.gada 2.janvāra noteikumi Nr.6 “Gaļas liellopu pārraudzības kārtība”. Ar 2011.gada 1.jūliju ir stājies spēkā Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums, līdz ar to iepriekš minētie noteikumi zaudē spēku.

No jauna izstrādātie noteikumi paredz kārtību, kādā turpmāk tiks veikta gaļas liellopu pārraudzība, pārraudzības datu reģistrēšanas kārtība, liellopu eksterjera lineārās vērtēšanas nosacījumi un datu uzskaites kārtība liellopu kontrolizaudzēšanā. Tāpat noteikti pārrauga, eksperta un ganāmpulka īpašnieka tiesības un pienākumi, kā arī šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas funkcijas gaļas liellopu pārraudzības procesā.

Normatīvais akts nosaka, ka gaļas liellopu pārraudzību saskaņā ar Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu, tāpat kā līdz šim, varēs veikt fiziska persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu dzīvnieku vērtēšanai vai pārraudzības darba veikšanai vai apliecību šī darba veikšanai vienā ganāmpulkā. Paredzēts arī, ka gaļas liellopu pārraugi pārraudzības datus valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs” nosūta papīra formā, jo ierobežotu finansiālo līdzekļu dēļ pagaidām nav izstrādātas programmatūras šo datu tiešai elektroniskai pievienošanai datubāzei.

Normatīvais akts pēc tā stāšanās spēkā attieksies uz šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju SIA “Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija” un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “ABC projekts”, šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecībām, saimniecībām, kas veic gaļas liellopu pārraudzību, kā arī uz fiziskām personām, kas veic gaļas liellopu vērtēšanu un pārraudzību.

Gaļas liellopu pārraudzības kārtība stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par slaucamo govju un piena šķirņu kazu pārraudzību

5.jūlijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Slaucamo govju un piena šķirņu kazu pārraudzības kārtība”. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz 2011.gada 20.janvārī pieņemto likumu “Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums”, kurš ir spēkā no šā gada 1.jūlija. Tā kā slaucamo govju un piena šķirņu kazu pārraudzības process ir ļoti līdzīgs, abu sugu pārraudzības kārtība apvienota vienotos MK noteikumos.

Tā kā Latvija ir starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (International Committee for Animal Recording – ICAR) dalībvalsts, jaunajos noteikumos ir ietvertas ICAR pārraudzības vadlīnijās noteiktās normas attiecībā uz datu ieguvi.

Noteikumi nosaka jaunus kazu pārraudzības nosacījumus piena šķirņu kazu īpašniekiem – turpmāk visām pārraudzībā esošajām kazām būs jāvērtē eksterjers. Par kazu eksterjera vērtēšanu ganāmpulka īpašniekiem pašlaik ir paredzēts valsts atbalsts, tāpēc pārraudzības izmaksas nepalielināsies.

Tāpat noteikumos precizētas arī prasības piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes veikšanai. Tādējādi gadījumā, ja pārbaudi veic akreditēta laboratorija, tā uz mērīšanas līdzekļa izvieto uzlīmi, kurā norāda datus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu vai normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa