Problēmas

Pašpārvaldes

organizāciju projekts

Ļoti svarīgs jautājums pēdējā laikā ir lauksaimniecības pašpārvaldes institūciju izveide. Lauksaimniecības nozares pārstāv 25 asociācijas, no kurām vairākas izveidotas nesen. Tās ir Rapša audzētāju un pārstrādātāju asociācija, Cūku audzētāju kooperatīvā sabiedrība, Sēklkopju asociācija un Aitkopju asociācija. Uzņēmuma reģistrā oficiāli iekļautas 30 sabiedriskās organizācijas, no kurām daļa saistīta ar pārstrādājošo rūpniecību, citas — ar izejvielu ražošanu, bet dažas pārstāv lauksaimniecību kopumā. Sarunās ar asociāciju un sabiedrisko organizāciju vadītājiem Zemkopības ministrijas (ZM) vadība ir vienojusies, ka lauksaimniecības nozarei nepieciešams izveidot sabiedrisko organizāciju institūtu. Ir izstrādāts pašpārvaldes organizāciju darbības shēmas projekts. Darbībai jānotiek trijos blokos — valsts, nozares un rajona līmenī. Valsts līmenī strādā Ministru kabinets un tā pasparnē izveidotā Lauku konsultatīvā padome. Nozares līmenī strādā ZM, nozares arodbiedrība un pašpārvaldes organizācijas, bet rajona līmenī darbojas lauksaimniecības departamenti, nozares arodbiedrība un pašpārvaldes organizācija. Tā sauktajai "jumta" organizācijai jāizveido teritoriju starpnozares pārstāvoša sabiedriska organizācija, kurā ietilpst lauksaimniecības nozaru asociācijas. Vēl nepieciešama rajona teritoriju pārstāvoša lauksaimniecības sabiedriska organizācija, bet pagasta līmenī jāveido pagasta teritoriju pārstāvoša lauksaimniecības sabiedriska organizācija. Patiesībā sabiedriskajām organizācijām jākļūst par saimnieciskām organizācijām. Lielākajā daļā attīstīto Rietumeiropas valstu ir izveidota Tirdzniecības un rūpniecības kamera (tāda darbojas arī Latvijā), kā arī Lauksaimniecības kamera. Tātad nozari pārstāv divi lieli bloki. Tirdzniecības un rūpniecības kameru Rietumvalstīs finansē uzņēmumi, bet Lauksaimniecības kameru finansiāli atbalsta valsts un uzņēmēji. Eiropas Savienības direktīvās šīm abām institūcijām noteikta atzīšanas procedūra. Arī Latvijai būs jāņem vērā šie noteikumi.

Grozījumi

Lauksaimniecības likumā

Zemkopības ministrija ir ierosinājusi izdarīt grozījumus Lauksaimniecības likumā, lai noteiktu, kādā veidā var pastāvēt lauksaimniecību pārstāvošā pašpārvaldes organizācija un kā to noformēt juridiski. Nozares pārstāvniecībā vajadzētu būt ne mazāk par 16 procentiem no valstī atzītām nozaru asociācijām. Asociāciju atzīšanu jāreglamentē likumam vai Ministru kabineta izstrādātiem noteikumiem. ES pieļauj, ka atzīšanas procedūru reglamentē zemkopības ministrs. Tā kā lauksaimniecības nozares pārstāvošā institūta izveidošana ir sākuma stadijā, tika pieņemts lēmums, ka atzīšanas procedūru veidos zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs. Tas nozīmē, ka ministrs atzīšanai izstrādā rīkojumu par kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem kritērijiem, pēc kuriem vērtē nozares asociācijas atbilstību. Zviedrijā, piemēram, Zemnieku federācija ir "jumta" un saimnieciska organizācija. Tā aptver 90 procentus no pārstrādes un ražošanas valstī, taču tā ir kļuvusi arī par monopolorganizāciju, kas nav īpaši labi. Latvijā par saimnieciskām organizācijām laika gaitā jākļūst nozaru asociācijām, bet "jumta" organizācijai ir jābūt sabiedriskai organizācijai.

Lauksaimniecības likuma grozījumos ir arī paredzēts, ka zemkopības ministrs katru gadu ar "jumta" sabiedrisko organizāciju noslēdz sadarbības līgumu. Tajā jāparedz, ka ikviens normatīvais akts, ko sagatavo Zemkopības ministrijā, tiek saskaņots ar "jumta" organizāciju, bet tā savukārt veic saskaņošanas procedūru ar nozaru asociācijām, lai dokumentā aizstāvētu to intereses.