Par salmiem kā malku

Sarmīte Lauva,
Latvijas Attīstības aģentūras Enerģētikas departamenta vecākā speciāliste, — "Latvijas Vēstnesim"

Salmi ir lēts kurināmais, tādēļ sadarbībā ar Dānijas Enerģētikas aģentūras sektora sadarbības programmas daļu ir izstrādāts projekts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma apkures pārveidei. Tas ir pirmais šāda veida projekts Latvijā, kurā kā kurināmais tiks izmantoti salmi.

— Šis ir demonstrācijas projekts, un to paredzēts pabeigt līdz nākamās apkures sezonas sākumam. Salmi kā kurināmais varētu kļūt tikpat populāri kā Lietuvā. Tur, pateicoties Dānijas atbalstam, jau divus gadus veiksmīgi apkurei izmanto piecas ar salmiem kurināmas katlumājas.

Saulaines lauksaimniecības tehnikumam projektu izstrādāt palīdzēja Dānijas Enerģētikas aģentūras sektors, kas ir Latvijā īstenojamās sadarbības programmas sastāvdaļa. Vietējo energoresursu efektīvu izmantošanu esam deklarējuši par prioritāti, tādēļ tiek veidota modernizēta katlumāja.

Projektā ir divas sadaļas. Pirmajā posmā apzināja vietējos salmu resursus Latvijā kopumā, izbūvēja siltuma tīklus, pielietojot jaunas rūpnieciski izolētas caurules. Jauni siltumtīkli Saulainē tagad ir visās mājās. Izbūvēti arī siltummezgli deviņās ēkās, lai ražotu ne tikai siltumu, bet arī silto ūdeni. Rekonstrukcijas darbus ļoti labā kvalitātē izpildīja SIA "Bek–Konsult". Sabiedrība nomainīja apkures sistēmas cauruļu tīklu 750 metru garumā, izmantojot Dānijā ražotas augstas kvalitātes firmas "Logstor" tipa caurules. To garantijas laiks ir 40 gadi. Daļēji veica dienesta kopmītnes veco logu blīvēšanu un restaurāciju, lai samazinātu siltuma zudumus.

Projekta pirmajam posmam Dānija dāvinājuma veidā piešķīra finansējumu 107 000 latu. No valsts budžeta Zemkopības ministrija izsniedza 29 000 latu.

Otrajam posmam Dānija piešķirs
1 300 000 kronu jeb 112 840 latu. Vasarā ir plānots pārbūvēt 1,5 megavatu jaudas katlumāju, uzstādot speciālu katlu salmu dedzināšanai, iegādāties modernu salmu ķīpojamo mašīnu un uzcelt noliktavu nelielas 14 dienu salmu rezerves uzglabāšanai. Ķīpojamo mašīnu iegādei finansiālu atbalstu sola arī Zemkopības ministrija. Vēl ir nepieciešama rezerves salmu noliktava, kur uzglabāt vasarā sagatavotos salmus. Ļoti svarīgs ir salmu mitrums, kas nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Saulaines lauksaimniecības tehnikumam salmus piegādās netālu esošā Bauskas rajona Īslīces pagasta SIA "Līdums", kas ir viena no spēcīgākajām rajona graudu un cukurbiešu audzēšanas saimniecībām. Sējumi tur aizņem 2000 hektāru. Saulaines lauksaimniecības tehnikums ir noslēdzis līgumu ar "Līdumu" par salmu piegādi, un to cena nemainīsies piecus gadus. Tonna salmu, izmantojot modernu tehnoloģiju, maksimāli izmaksās 10,9 latus bez pievienotās vērtības nodokļa. Lai saražotu vienu megavatu siltuma, nepieciešami salmi no apmēram 500 hektāriem graudaugu sējumu. Gadā apkurei vajadzīgas 1350 tonnas salmu. Protams, ļoti liela nozīme ir salmu kvalitātei un mitruma saturam tajos. Arī salmu ķīpām jābūt piemērota lieluma, pietiekami blīvām un labi nosietām, lai kurināmajā neiesūktos mitrums. Optimālie salmu piegādes attālumi varētu būt 50 kilometri, lai nesadārdzinās transporta izmaksas.

Jāpiebilst, ka Zemgalē ir vislielākie salmu resursi, īpaši Saldus, Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajonā. Pietiekamu salmu daudzumu nodrošina arī Liepājas, Jēkabpils un Valmieras rajons, tāpat Kuldīgas, Talsu, Tukuma, Aizkraukles un Valkas rajons. Dānijā salmu izmantošanai apkurē ir liela pieredze, un jācer, ka no Saulaines lauksaimniecības tehnikuma prakses mācīsies arī citu novadu pašvaldības un privātīpašnieki. Salmu izmantošana apkurei palīdzēs radīt papildu darba vietas, nauda neaizplūdīs ārpus valsts, samazināsies siltuma izmaksas, uzlabosies ekoloģiskā situācija, jo salmi kā kurināmais ir videi nekaitīgi. Tie samazinās kaitīgo izmešu daudzumu, nepieaugs arī elektroenerģijas patēriņš. Ikvienā mājā siltumu pēc vajadzības varēs regulēt un precīzi, atbilstoši patēriņam, uzskaitīt. Jau pēc pirmās sezonas pārbaudes datiem visi iedzīvotāji ir apmierināti, sūdzību par siltuma nepietiekamību nav.

Tomēr pats svarīgākais ir apstāklis, ka tiks nodrošināta nepārtraukta un kvalitatīva siltuma piegāde patērētājiem. Un tieši siltuma patērētāji kļūs par lielākajiem ieguvējiem, ņemot vērā ekonomisko un finansiālo situāciju valsts lauku rajonos.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore