Par savu lauksaimniecību

Turpinājums no 1.lpp.

Līgumā jāparedz arī nepieciešamais valsts atbalsts un sadarbības mehānisms, jo darbosies trīspusēja (lauksaimniecība, arodbiedrības un valsts) konsultatīvā padome. Attiecīgi rajonu problēmas jārisina visu 26 valsts rajonu līmenī. Nodarbinātības problēmas nav tikai Labklājības, Zemkopības vai citas ministrijas jautājums, tas jārisina valdībai Ministru kabinetā, jo bezdarba pieaugums valstī pašlaik ir visai liels.

Par lauksaimniecības inventāru

un graudu tirgu

Nesen ir izdota instrukcija par nepieciešamo lauksaimniecības inventāru zemnieku saimniecībā, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem. Tā dod iespēju zemniekiem turpināt strādāt, nonākot pat krīzes situācijā.

Zemkopības ministrija, konsultējoties ar Latvijas Zemnieku federāciju un Graudu audzētāju savienību, ir izstrādājusi noteikumu projektu intervences graudu tirgum. Minimālā iepērkamā graudu partija būs 20 tonnas, bet maksimālā — 300 tonnu. Intervences mehānisms attieksies uz pārprodukcijas pārtikas graudiem, lai tos izņemtu no iekšējā tirgus un nodrošinātu normālu cenu. Iepirkšanu nolemts uzsākt pēc 1. novembra. Intervences cenas novembrī kviešiem un rudziem būs 67 lati par tonnu, bet aprīlī — 72 lati par tonnu. Noteikumos paredzēts, ka kvalitātes noteikšanai ņemtie paraugi saglabājami četrus mēnešus. Graudu uzglabātājiem un pārstrādātājiem subsīdiju nolikumā paredzēts valsts atbalsts kredītiem labības iepirkšanai un to procentu likmju dzēšanai līdz noteiktam apjomam, taču tikai tiem uzņēmumiem, kas nodrošinās iepirkuma cenu virs intervences cenas līmeņa. Noteikumus pieņems aprīļa otrajā pusē pirms graudaugu sējas.

Starp citu, pārstrādes uzņēmumiem gada sākumā ir iekrājušies parādi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem vairāk nekā trīs miljonu latu apjomā. Diemžēl pārstrādātāji ir nonākuši pretrunā ar likumu, jo norēķiniem ar izejvielu piegādātājiem jānotiek viena mēneša laikā. Arī pārstrādes uzņēmumu jaudas ir noslogotas tikai 50 procentu apmērā. Ir uzstādītas modernas tehnoloģiskās iekārtas, taču tās netiek pilnībā noslogotas, tādēļ to pircējiem ir grūtības nosegt saņemto kredītu un tā procentus. Līdz ar to saistības gulstas uz lauksaimniecības izejvielu ražotāju pleciem.

Dzīvnieku izcelsmes pārtikas

produktu kvalitātes kontrole

Ar šo Valsts Veterinārā dienesta (VVD) darbību sabiedrību iepazīstināja minētā dienesta direktora padomnieks A. Jurēvics. Tiek strādāts, lai aktivizētu un pilnveidotu valsts veterināro uzraudzību. Kontroli pastiprina, izvērtējot potenciālo eksportētājvalstu un to uzņēmumu atbilstību Latvijas prasībām. Kontroles institūcijas nosaka importa atļauju saņemšanu ārvalstīm un to uzņēmumiem, kā arī mūsu pašu valsts importētājuzņēmumiem. Sarakstus apstiprina zemkopības ministrs, taču to papildināšana notiek tikai pēc uzņēmumu apsekošanas.

Pastiprināta kontrole notiek arī ievestajai produkcijai, lai atklātu gadījumus, kad ieved nekaitīguma prasībām neatbilstošu un paterētāju veselībai riskantu produkciju. Piemēram, bakterioloģisko kontroli veic olām, bet putnu gaļai pārbauda hormonu klātbūtni. Kontroles mērķis ir aizsargāt patērētāju veselību un ekonomiskās intereses, samazināt konjunktūras spriedzi iekšējā tirgū, kā arī aizsargāt Latvijas ražotāju intereses.

Pastiprināta arī kontrole iekšējā tirgū apritē esošajiem produktiem un to atbilstībai prasībām. To veic tirgos un vairumtirdzniecības bāzēs. Tas palīdz atklāt nelegāli ievestu produkciju un izslēgt to no pārdošanas iekšējā tirgū.

Par vienotām prasībām dzīvnieku izcelsmes produkcijai un tās aprites novērtēšanai ir vienojusies Baltijas valstu Veterināro dienestu vadība. Šajā sakarā izveidos operatīvu informācijas sistēmu, lai ziņotu par atklātajiem pārkāpumiem un organizētu speciālus uzraudzības pasākumus. Visu šo pasākumu uzlabošanai Latvijas VVD darbam ir palielināts valsts finansējums.

1999. gada februārī pārtrauca olu importu no diviem Lietuvas uzņēmumiem, jo olu nomazgājumos bija konstatētas Salmonelu ģints baktērijas. Apturēts patlaban tiek arī olu pulvera imports no Lietuvas, jo laboratoriskie izmeklējumi tajā uzrādījuši salmonelas.

VVD uzraudzības objekti ir 112 piena pārstrādes uzņēmumi, 165 gaļas pārstrādes uzņēmumi, 380 kautuves, 116 zvejas produktu apstrādes uzņēmumi, 200 zvejas kuģi, 87 tirgi, 21 olu ražotājuzņēmums, 299 vairumtirdzniecības vietas, 66 muitas noliktavas. Kopumā Latvijā ir 2176 uzraudzības objekti, no kuriem 283 atrodas Rīgā.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore