Latvijas Republikas astotā Valsts prezidenta Andra Bērziņa pirmā darba diena – 2011.gada 8.jūlijā

Andris Bērziņš, uzņemoties Latvijas Valsts prezidenta amata pienākumus, piektdien, 8.jūlijā, Saeimas ārkārtas sesijas sēdē nodeva svinīgo solījumu (attēlā pa labi): “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.” Svinīgā solījuma došanu klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti – Valdis Zatlers, Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis, kā arī Ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji, valdības locekļi un citas amatpersonas. Tad Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa īpašā ceremonijā pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, ko jaunais Valsts prezidents saņem saskaņā ar Latvijas Valsts apbalvojumu likumu. Tāpat Andris Bērziņš no bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera rokām saņēma Valsts prezidenta rezidences – Rīgas pils – atslēgu (attēlā pa kreisi)
Foto: Boriss Koļesņikovs

Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimas svinīgajā sēdē 8.jūlijā:

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze [Solvita Āboltiņa]!

Ekselences!

Cienījamās dāmas, godātie kungi!

Valsts prezidenta svinīgajā solījumā es zvērēju, ka visus spēkus veltīšu tautas labumam un labklājībai. Es apsolu galvenās rūpes veltīt tam, lai ikviens iedzīvotājs atgūtu ticību savai valstij un sev pašam. Labas pārmaiņas valstī mēs varam sasniegt, tikai vispirms mainot sevi un savu domāšanu, balstoties uz to labo, kas ir mums apkārt.

Darbs ir visa pamats, un es esmu pārliecināts, ka Latvija var sasniegt pārticību un labu dzīvi ar perspektīvu nākotni, lai cik šodien zema ir mūsu starta pozīcija. Mana pārliecība ir, ka taisnīgums prasa, lai turpmāk pieņemtie ekonomiskie lēmumi veicinātu valsts attīstību, samazinātu mūsu reģionālās atšķirības, radītu vidi, kur cilvēkiem gribētos dzīvot, strādāt un mācīties.

Nav pieļaujama cilvēku šķirošana pēc tautības, reliģijas un uzskatiem. Prezidenta uzdevums ir apvienot sabiedrību, un tā būs viena no manām darba prioritātēm.

Šodien tautas skaitītāji nespēj Latvijā atrast pat divus miljonus cilvēku, jo daudzi pret savu gribu ir bijuši spiesti doties svešumā, tāpēc mums ir jādomā par to, kas šeit dzīvos jau vienas, tuvākās paaudzes jeb tuvāko 20 gadu laikā, un mūsu uzdevums ir atvest viņus atpakaļ mājās. To nevar panākt tikai ar uzmundrinošām runām, tādēļ galveno uzmanību esmu nolēmis veltīt valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanai.

Ja man kāds teiks, ka tie ir Ministru kabineta uzdevumi un prezidents Latvijā ir tikai tēls un simbols, es pierādīšu, ka ar manā rīcībā esošajiem varas instrumentiem valsts labā var izdarīt daudz. Ceru un ticu, ka mani šajā darbā atbalstīs lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un mums pietiks spēka un apņēmības veicināt tiesiskuma un labas pārvaldības stiprināšanu valstī.

Mūsu draugiem un sabiedrotajiem ārvalstīs varu nelokāmi apliecināt, ka Latvija turpinās līdzšinējo politisko kursu, joprojām būs uzticīgs partneris un turpinās pildīt visas savas starptautiskās saistības. Mēs cītīgi strādāsim, lai paplašinātu sadarbību.

Es esmu astotais Latvijas Valsts prezidents. Septiņi mani priekšgājēji bez šaubīšanās atdeva dzimtenei daļu no sevis, un katra prezidenta laiks ir atstājis savas pēdas mūsu valsts vēsturē. Es sekošu viņu labo darbu piemēram, un kopā mēs attīstīsim un uzlabosim dzīvi valstī.

Paldies visiem par man parādīto godu un uzticību!

Dievs, svētī Latviju!

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Saeimas svinīgajā sēdē 8.jūlijā:

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs [Andris Bērziņš]! Ekselences! Dāmas un kungi!

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi tauta ievēlē Saeimu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Latvijas tautas ievēlētā Saeima ievēlē valsts augstāko amatpersonu – Valsts prezidentu.

Valsts prezidents ne tikai pārstāv valsti starptautiski, bet ir arī savas valsts simbols ikvienam tās iedzīvotājam.

Satversmes tēvi mūsu pamatlikumā iestrādāja līdzsvaru starp tautas ievēlētu parlamentu, parlamenta apstiprinātu Ministru kabinetu, parlamenta ievēlētu Valsts prezidentu un neatkarīgu tiesu varu. Taču tikai Valsts prezidentam ir iespēja kļūt par šā līdzsvara saglabātāju un sabiedrības vienotāju un iedvesmotāju.

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Latvijas Republikas Saeimas vārdā vēlu jums sargāt Satversmē iestrādāto varu līdzsvaru un Satversmē iestrādātās vērtības un vēlu jums godam kalpot Latvijai!

Valsts prezidents Andris Bērziņš pieņemšanā Saeimas Sarkanajā zālē 8.jūlijā:

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze [Solvita Āboltiņa]!

Ekselences!

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Pirms 21 gada es nobalsoju par Latvijas neatkarības atjaunošanu, un šajā laikā mēs esam pārvarējuši daudzus izaicinājumus. Tas ir ļāvis daudz mācīties un uzkrāt lielu, nenovērtējamu pieredzi.

Arī turpmākā attīstība ir mūsu pašu rokās, un es ticu, ka tā enerģija, ziedošanās un pieķeršanās Latvijai, kas mūsos dzīvo, veicinās mūsu valsts un tautas labklājību.

Latvija ir tās cilvēki. Un viņi ir pats galvenais un visaugstāk vērtējamais valsts kapitāls. Cilvēks ir ekonomikas sākums un mērķis. Tādēļ daudzkārt esmu uzsvēris svarīgāko – cilvēka, ģimenes un valsts līdzsvarotu attīstību.

Mums reizēm pietrūkst zināšanu un pieredzes, tāpēc viena no manām prioritātēm būs izglītība. Tieši zināšanas un gudrs prāts, kā arī prasme tās pareizi izmantot ir mazo valstu izaugsmes un labklājības pamats.

Mums jāturpina valsts interešu stingra aizstāvēšana Eiropas Savienībā, it sevišķi par nākamo finansējumu 2014.–2020.gadam un atbildīga sagatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā.

Lai Latvija turpmāk veiksmīgi attīstītos, ir nepieciešama cilvēku uzticēšanās savai valstij un kopīgs, smags darbs. Es esmu gatavs strādāt Latvijas labā!

Par plaukstošu Latviju!

Valsts prezidenta Andra Bērziņa tuvākie darba plāni

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien, 11.jūlijā, strādās ar dokumentiem un padomniekiem, savukārt otrdien, 12.jūlijā, dosies pirmajā ārvalstu darba vizītē – uz Igaunijas Republiku.

Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmajā preses īssaietā pēc stāšanās amatā:

Valsts prezidents Andris Bērziņš: Labdien! Es vispirms gribētu pateikties visiem, kas man palīdzēja šajā sagatavošanas darbā, lai šodiena noritētu raiti, visiem, kas šodien piedalījās un atbalstīja mani ar domām. Paldies – process ir veiksmīgi noticis, un es esmu gatavs sākt darbu.

Jautājums: Jūs šodien intervijā laikrakstam esat teicis, ka Latvija nevar atļauties tuvāko gadu laikā Visaginas AES projektu. Līdzšinējais prezidents gan teicis, ka Latvijai ir svarīgi šajā projektā piedalīties un arī valdība tā ir vienojusies. Kāpēc jūs domājat citādāk, vai tomēr nevajadzētu pārdomāt un turpināt politisko kursu, kā jūs arī uzrunā teicāt?

A.Bērziņš: Es diemžēl nezinu, kā tas ir atspoguļots laikrakstā “Diena”. Man tā doma bija, ka tieši šajā momentā man tas neliekas iespējams, jo valsts parāds ir pārāk liels. Mēs nevaram uzņemties lielāku parādu. Tas absolūti nenozīmē, ka mēs šo jautājumu nevērtēsim un nerisināsim. Doma bija par šo brīdi. Es arī skaidroju tālāk, ka šī situācija, kāda ir pēc Vācijas paziņojuma, katrā gadījumā izmainīs daudzas noslēgtās vienošanās Eiropā un ietekmēs arī mūs kā mazo valsti. Mums visi šie projekti ir jāizvērtē ļoti uzmanīgi, un to arī tūlīt darīsim kopā gan Igaunijā, gan Lietuvā. Es ceru, ka es iegūšu vairāk informācijas, lai varētu precīzāk spriest par šo jautājumu, jo sevišķi izejot no Latvijas situācijas un tā tarifa, ko maksā galalietotāji. Mēs esam savas iespējas izsmēluši, tāpēc tā situācija mums ir sarežģītāka nekā kaimiņiem, un ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē vispirms ekonomiski. Ja šī izvērtēšana būs izdarīta, tad arī varēs precīzāk prognozēt. Tas būs jādara, tikai jautājums ir, kad un kādā veidā.

Jautājums: Vai jūsu komandā būs arī vēsturnieki, kas pētīs pirmo republikas laiku līdz 1934.gadam, spožos Latvijas panākumus?

A.Bērziņš: Protams, vēsturnieks jau viens ir oficiālā štatā – padomnieks Zundas kungs. Es ar viņu izrunāju ļoti vispārīgi, bet mēs vienojāmies, kad es sākšu darboties praktiski, mēs šīs lietas pārrunāsim. Es viņu uzskatu par ļoti profesionālu cilvēku, kas man varēs palīdzēt visus šos jautājumus attīstīt un risināt.

Jautājums: Prezidenta kungs, Raimonds Rožkalns ir izteicies, ka jūs viņam sacījāt, ka viņš būs nacionālās drošības padomnieks. Vai jūs izteicāt šādu solījumu, un, ja jā, kāpēc jūs to neizpildījāt?

A.Bērziņš: Acīmredzot jautājums ir par to, kur, kad un kas kā strādā. Šī sfēra ir ļoti specifiska. Izvērtējot situāciju, kādā veidā vislabāk virzīties uz priekšu, saņemot vairāk nekā mēneša laikā nepieciešamo informāciju, es nonācu pie secinājuma, ka man vajadzīgs cilvēks, ko es nosaucu. Tāda ir atbilde.

Jautājums: Es gribēju jautāt jums par komandu – vai ir zināms, kas būs jūsu padomnieks ekonomikas jautājumos un kādas ir kandidatūras, jo es saprotu, ka šobrīd tikai šī vieta ir vakanta?

A.Bērziņš: Redziet, esošajā padomnieku sastāvā nav vispār ekonomikas padomnieka amata, tāpēc es ļoti uzmanīgi izvērtēju situāciju. Esmu ticies ar dažādām organizācijām un valsts institūcijām, ar Rimšēviča kungu no Latvijas Bankas. Ir bijušas pārrunas arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Man ir jāsavāc no visiem viedoklis, cik viņi katrs varētu piedalīties. Es precīzi nevaru atbildēt, kad tas notiks, bet tas ir tuvāko divu nedēļu jautājums, kad es mēģināšu atrast galīgu risinājumu, jo man vajag cilvēku, kas var šo procesu koordinēt. Atsaucība ir ļoti liela, un jautājumu loks ir ļoti plašs un dažāds, tādēļ šie visi jautājumi ir jāsāk nekavējoties risināt, jo sevišķi saistībā ir pirmajiem Eiropas Komisijas paziņojumiem. Ļoti liela aktivitāte ir no lauksaimniecības organizāciju puses, kuru aicinājums jau bija izveidot pastāvīgi darbojošos komisiju prezidenta paspārnē, kas vismaz reizi ceturksnī apkopotu šos jautājumus, sevišķi saistībā ar kopējiem lauksaimniecības maksājumiem. Protams, arī kopā ar 2014.–2020.gada Eiropas kopienas budžeta attīstību, jo jūs zināt, ka pie šā priekšlikuma, ka, Latvijai nedaudz palielinot platību maksājumus, attiecīgi var samazināties Kohēzijas fonda līdzekļi. Acīmredzot tas būs jautājums, kas būs jārisina kopā, un ne tikai šie jautājumi.

Jautājums: Bet vai ir kandidāti šim amatam?

A.Bērziņš: Protams, ir kandidāti, bet, visu šo laiku strādājot, informācija nāk klāt, un, protams, man arī mainās sajūta, kādu man vajadzētu cilvēku, kas šo procesu varētu vadīt. Jo doma nav tāda, ka šeit radīt lielu štatu, sevišķi par ekonomiskajiem jautājumiem, bet atrast to veidu, kā sakoordinēt Latvijā visu ekonomiku virzošo struktūru, gan valstisko, gan pašvaldību, gan privāto, darbību.

Jautājums: Bērziņa kungs, sakiet, kāpēc šīsdienas oficiālajos pasākumos nepiedalījās prezidenta kundze, un kāpēc šorīt nenotika svinīgais dievkalpojums?

A.Bērziņš: Es sākšu ar pēdējo jautājumu. Iepazīstoties ar visiem procedūras pasākumiem, mana sajūta attiecībā uz dievkalpojumu radās tāda, ka dievkalpojums ir obligāts un nepieciešams valsts svētkos. Visos oficiālos pasākumos tas ne vienmēr ir sākums. Attiecībā uz manu kundzi, viņa savā īsajā vēstījumā ir pateikusi, ka piedalīsies tikai tajos pasākumos, kur būs obligāta nepieciešamība.

Jautājums: Šodien tādas nebija?

A.Bērziņš: Šodien viss bija organizēts atbilstoši situācijai. Kā jau esmu paziņojis, uzskatu, ka mana darba sākumā nav loģiski rīkot lielus balles pasākumus. Ja būs rezultāti mums kopā, tad arī mēs rīkosim un tur būs arī mana kundze.

Jautājums: Bet apbalvošanas ceremonija taču jau bija, un jūs saņēmāt apbalvojumus pirms?

A.Bērziņš: Kā jau tika paziņots, šis apbalvojums ir saistīts ar likuma izpildi, nevis ar maniem darba rezultātiem.

Jautājums: Vai jūs atteiksities no algas, un kam jūs to novirzīsiet?

A.Bērziņš: Es no savas algas neatteikšos. Savu nopelnīto algu es izmantošu tā, kā uzskatīšu par vislabāko. Kā jau teicu, mana prioritāte ir izglītība. Pie tās es arī turēšos kā pamata, ilgtermiņa prioritātes. Šajā brīdī es izvērtēšu, kur es savu algu varu izmantot vislabāk šajā virzienā. Pirmo divu mēnešu izvēli es esmu izdarījis – pirmā alga būs manai pirmajai, Nītaures skolai, otrā – Siguldas ģimnāzijai, kas agrāk bija Siguldas 1.vidusskola. Par tālāko darbību jūs tiksiet informēti. Es nevaru visu izdomāt ilgtermiņā, jo visās lietās, iepazīstoties ar darbu, sapratne par to, kas jādara tūlīt un kas vēlāk, mainās.

Jautājums: Pēc jūsu ievēlēšanas Saeimā cilvēkiem, kas jūs sagaidīja ārpus Saeimas, bija diezgan negatīva attieksme. Vai esat pamanījis izmaiņas sabiedrības attieksmē šā mēneša laikā?

A.Bērziņš: Jā, esmu.

Valsts prezidenta preses dienesta Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses iespējas 8.jūlijā atreferējums

Valsts prezidents Andris Bērziņš un bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers svinīgajā godasardzes maiņas ceremonijā pie Valsts prezidenta rezidences – Rīgas pils – (attēlā pa kreisi) un savā Valsts prezidenta darba kabinetā Rīgas pilī (attēlā pa labi)
 

Pēc stāšanās amatā Valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Aigaru nolika ziedus pie Latvijas valsts neatkarības simbola – Brīvības pieminekļa Rīgā, kur jauno Valsts prezidentu sveica Rīgas iedzīvotāji
 

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš (no labās) un iepriekšējie atjaunotās Latvijas Valsts prezidenti – Valdis Zatlers, Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis – Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas uzrunas laikā pirms Latvijas valsts augstākās šķiras apbalvojumu (Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Atzinības krusts) pasniegšanas, kā to paredz Latvijas Valsts apbalvojumu likums
 

Vakar, 8.jūlijā, jaunais Latvijas Valsts prezidents un valsts bruņotā spēka augstākais vadonis Andris Bērziņš, godinot Latvijas neatkarības aizstāvjus, kopā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Raimondu Graubi nolika ziedus pie Mātes Latvijas Rīgas Brāļu kapos (augšējos attēlos), kopā ar Rīgas pieminekļu aģentūras direktoru Gunti Gailīti, izrādot cieņu Lāčplēša ordeņa kavalieriem, apmeklēja viņu piemiņai veltīto depozitāriju, kā arī, godinot visos karos kritušos latviešu karavīrus, klātesot Nacionālo bruņoto spēku komandierim ģenerālmajoram Raimondam Graubem, parakstījās viņiem veltītajā piemiņas grāmatā
Foto: Boriss Koļesņikovs